Atzinums

Iebildumi par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”
(Likumprojekts – grozījumi 22-TA-2444)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, turpmāk – VARAM, sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, turpmāk – Likumprojekts. Biedrība “Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padome”, turpmāk – LOSP, konsultējoties ar savām dalīborganizācijām izskatījusi Likumprojektu un sniedz par to atzinumu.


Kooperatīvā sabiedrība “Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība” viedoklis:
Ja strikti turēsies pie valsts plāna, izmaksu sadārdzinājums būs noteikti... Mums nav zināms, cik Latvijā vispār ir plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas?
Ir nepieciešams apkopot informāciju par iepakojuma pārstrādes iespējām, jo šobrīd no iepakojuma ko nododam apsaimniekotājam tiek pārstrādāti tikai 25 %, pārējais tiek apglabāts. Nav saprātīgi šīs izmaksas likt uz pircēja pleciem, nestrādājot pie pārstrādes iespējām.
"Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. -2028. gadam rīcības virzieni un pasākumi paredz:- noteikt diferencētas DRN likmes un atbrīvojuma nosacījumus par plastmasas un kompozīta materiālu iepakojumu, kas ir vai nav vai grūti pārstrādājams Latvijā (jaunā "pašu resursi", koncepta ietvaros, kas paredz Eiropas Savienības dalībvalstu iemaksu, kura balstās uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu pieejams: https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/27/savienibas-ienemumi,).
Paredzēts, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersants (apsaimniekotājs) maksās DRN par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, ieskaitot kompozīta iepakojumā esošo plastmasas daļu, un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts (skatīt anotācijas 1. pielikumu)."



No šī izriet, ka Zaļajam Punktam pieaugs izmaksas, kas attiecīgi sadārdzinās viņu pakalpojumu, ko saņemam mēs...
Viss atkarīgs kā tiks sakārtota šī lieta (šobrīd vēl nav):
"Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā klasificē iepakojumu no plastmasas un kompozīta materiāliem atbilstoši to pārstrādājamībai, un dokumentus, ar kuriem apliecina, ka šis iepakojums ir pārstrādājams."
Kā zināms mums ir virkne plastmasas iepakojumu, kā arī kompozītiepakojumi.
Nodibinājums “Stādu un kūdras inovāciju fonds” viedoklis:
Iepazīstoties ar likumprojektu Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā izsakām sekojošus iebildumus, nodokļu plānotais nodokļu likmju kāpums kūdrai sastāda 50,9% trīs gadu periodā, kas var negatīvi ietekmēt kūdras produktu konkurētspēju globālajā tirgū un novest pie ieguves apjomu samazināšanās, kā arī mazākas nodarbinātības tieši reģionos un secīga nodokļu ieņēmumu krituma, tā kā galveno nodokļos nomaksāto apjomu nodrošina tieši VSAOI, UIN, IIN sastādot vairāk, kā 19 milj. Eur gadā. Šāds nodokļu likmju kāpums arī atstās negatīvu ietekmi uz Latvijas eksporta spēju, tā kā kūdra un tās produkti tiek eksportēti nodrošinot ES tirgū 31% no tirgū pieejamās kūdras1.
Lūdzam izvērtēt kopējo nodokļu un saistīto izmaksu slogu, lai neradītu pārāk lielu konkurētspējas kritumu un no tā izrietošo kritumu valsts nodokļu ieņēmumos, kā arī nepasliktinātu ārējās tirdzniecības bilanci, tā kā Latvijas republikai tā saglabājās ilgstoši negatīva2 un nesamērīgs nodokļu kāpums eksporta preču kategorijā var būtiski pasliktināt ne tikai vienas kategorijas produktu eksportu, bet arī saistīto nozaru eksporta rādītājus, kā piemēram pārtikas produktu ražošanu, tā kā izmaksu kāpums tiks attiecināts uz resursa primārajiem patērētājiem. Norādām, ka atbilstoši Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm, Latvijā iegūtā kūdra 95% tiek izmantoti dārzkopībā. Lūdzam atbilstoši koriģēt nodokļu ieņēmumu prognozes, ņemot vērā negatīvo efektu un ieņēmumu kritumu, kas saistīts ar ieguves apjoma samazinājumu, ko var izraisīt nesamērīgs izmaksu *tai skaitā nodokļu slogs – salīdzinājumā ar galvenajām kūdras produktu eksportējošām valstīm.
________________
[1] https://likumi.lv/ta/id/319013-par-kudras-ilgtspejigas-izmantosanas-pamatnostadnem-20202030-gadam
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/tirdznieciba-pakalpojumi/areja-tirdznieciba/preses-relizes/14350-latvijas-areja







Biedrības “Latvijas Dārznieks” viedoklis:
 
Projekta 1.1. pielikumā sadaļā "Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi" Neatbalstām nodokļu palielinājumu resursu veidiem, ko pielieto lauksaimniecībā - dolomīts (dolomīta milti) kaļķakmens, saldūdens kaļķieži, sapropelis.  Šos materiālus izmanto augsnes ielabošanai - augsnes reakcijas (pH) uzlabošanai. Pie pareiza augsnes skābuma daudz efektīvāk tiek izmantoti pārējie mēslošanas līdzekļi. Jau šobrīd kaļķojamos materiālus izmanto pārāk maz, to cenas dēļ. 

Kūdra - svarīgs substrāds siltumnīcās un stādu audzēšanai , kā arī augsnes ielabošanai un kompostiem. 90% kūdras eksportē. Vai nodoklis neietekmēs konkurentspēju tirgū. Trūkst nodokļa palielinājuma ekonomiskā pamatojuma un analīzes par tā saimniecisko lietderību un administrēšanas izdevumiem. Varbūt plašāks pielietojums vietējā ražošanā būs daudz efektīvāk. 
 
LOSP viedoklis:
Likumprojektā paredzēts paaugstināt dabas resursu nodokļa, turpmāk – DRN, likmi par augsni, smilšmālu, mālsmilti, aleirītu, kvarca smilti, smilti un smilti – granti, mālu, citiem mālainiem iežiem būvmateriālu ražošanai. Likumprojekta anotācijā iekļauts skaidrojums, ka ar iecerētajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļu likumā tiek plānots būtiski paaugstināt DRN, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aktīvāk virzītos uz aprites ekonomiku.
LOSP iebilst pret DRN likmes paaugstināšanu ar izvirzītajiem mērķiem, jo nodokļu paaugstināšana, vienlaicīgi neveicot citu normatīvo aktu grozījumus un neieviešot mērķtiecīgus pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, neveicinās aprites ekonomikas attīstību būvniecības nozarē, kur tiek izmantoti dabas resursi, kuriem būtiski paaugstina DRN.
Likumprojekta anotācijā nav ietverts detalizēts katra dabas resursa izvērtējums attiecībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu. Nav saprotams, kā paredzēts veicināt aprites ekonomiku, paaugstinot DRN noteiktiem būvniecībā izmantojamiem dabas resursiem, kuriem nepastāv vai nav pietiekamā apjomā, vai nav līdzvērtīgu aizvietošanas materiālu, kurus būtu iespējams izmantot, lai samazinātu dabas resursu ieguvi.
Nav izstrādāts normatīvo aktu regulējums otrreizējai būvniecības atkritumu izmantošanai būvniecībā un nav veikti ieviešanas pasākumi, lai stimulētu aprites ekonomikā izmantojamo būvniecības atkritumu atkārtotu izmantošanu.
Nav pieļaujams Likumprojektā, ar ko tiek paaugstināti nodokļi, iekļaut mērķi, kura sasniegšana ar Likumprojektu netiek veicināta.
Tāpat LOSP norāda, ka bez izvirzīto mērķu nesasniegšanas, DRN likmes būtiska palielināšana papildus arī rada augstu risku attiecībā uz “ēnu ekonomikas” palielināšanos derīgo izrakteņu ieguves vietās iegūstamajiem dabas resursiem – minerālajiem materiāliem. Līdz ar to jau tagad būvobjektos tiek iebūvēti nezināmas izcelsmes būvmateriāli. Pamatojoties uz minēto, DRN likmes palielināšana neveicinās efektīvu dabas resursu izmantošanu.
            Pamatojoties uz augstāk minēto, LOSP iebilst pret Likumprojektā paredzēto dabas resursu nodokļa likmes palielinājumu – augsnes, smilšmāla, mālsmilts, aleirīta, kvarca smilts, smilts un smilts – grants, māla, citu mālainu iežu būvmateriālu ražošanai ieguvei, jo nesaskata tam objektīvus un pamatotus argumentus, kā arī šāda lēmuma ieviešanas izvērtējumu uz ekonomiskās situācijas attīstību. Papildus uzskatām, ka šāds lēmums neveicinās mērķi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā, lai aktīvāk virzītos uz aprites ekonomiku būvgružu šķirošanas materiālu izmantošanai otrreizējai pārstrādei. LOSP aicina VARAM izvirzītā mērķa sasniegšanai izmantot citus, LOSP ieskatā daudz efektīvākus instrumentus Likumprojekta anotācijā norādīta mērķa sasniegšanai.
 

-