Atzinums

Ņemot vērā pirmajā iebildumā minēto argumentāciju par domājamo daļu saturu īpašumā, lūdzam izvērtēt, vai attiecībānuz rīkojuma projekta pielikuma 7.punktā norādīto zemes īpašumu par valstij piekritīgām nevar atzīt visas atlikušās 2/4 domājamās daļas no zemes īpašuma, tajā skaitā ņemot vērā, ka 2/4 domājamās daļas no ēku īpašuma par kuras piederību nav ziņu, nevar būt uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu, kā arī ņemot vērā Civillikuma 968. pantā noteikto par zemju un ēku nedalāmības principu.
Ja tomēr tiek secināts, ka valsts nevar pārņemt visas atlikušās 2/4 domājamās daļas no zemes īpašuma, tad aicinām svītrot minēto projekta pielikuma punktu un aicinām noskaidrot būvju īpašuma 2/4 domājamo daļu piederību, un pēc tam virzīt Ministru kabineta rīkojuma projektu par konkrētā zemes gabala piekritību valstij.

-

Attiecībā uz rīkojuma projekta pielikuma 4. punktā iekļauto zemes vienību secināms, ka zemesgrāmatā uz to nostiprinātas īpašuma tiesības 1/4 domājamās daļas apmērā, savukārt arī rīkojumu plānots par valstij piekritīgām atzīt tikai 2/4 domājamās daļas (nevis 3/4 domājamās daļas) no konkrētā īpašuma. Kā pamatojums minētajam anotācijā norādīts: "Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta otrās daļas 2.punkts un 4.¹ panta pirmās daļas 4.punkts kā kritēriju izvirza, ka uz zemes vienības (tās domājamām daļām), ko plānots atzīt par piekritīgām valstij, jāatrodas fiziskai personai piederošai ēkai (būvei).
Uz zemes vienības atrodas ēkas domājamās daļas, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā un atbilstoši NĪVKIS datiem būves ¼ domājamām daļām īpašuma tiesības nav noskaidrotas.  Līdz ar to minētās zemes vienības atlikušās ¼ domājamās daļas nevar tikt atzītas par piekritīgām valstij saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta otrās daļas 2.punktu vai 4.¹ panta pirmās daļas 4.punktu."
Ievērojot minēto norādām, ka īpašuma domājamās daļas nav iespējams nospraust dabā, jo kopīpašuma tiesība ir tiesību satura sadale, nevis reālu daļu sadale īpašumā. Tādējādi arī nosakot valstij piekritīgās domājamās daļas no zemes īpašuma nav iespējams noteikt kur īpašumā (dabā) atradīsies konkrētās domājamās daļas, kas tiks atzītas par valstij piekritīgām. Proti, atzīstot par valstij piekritīgām tikai 2/4 domājamās daļas no zemes īpašuma, nenozīmēs, ka šīs zemes īpašuma konkrētās domājamās daļas atradīsies zem ēkas īpašuma, kas atrodas uz zemes īpašuma, domājamām daļām par kurām ir noskaidrota to piederība (nav iespējams noteikt, ka zemes īpašuma domājamās daļas atradīsies zem ēku daļām, kuru piederība ir zināma un kas pamato Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" kritēriju iestāšanos - zemes piekritību valstij). Tādējādi lūdzam izvērtēt, vai tiešām par valstij piekritīgām nevar atzīt visas atlikušās 3/4 domājamās daļas no zemes īpašuma, tajā skaitā ņemot vērā, ka 1/4 domājamā daļa no ēku īpašuma par kuras piederību nav ziņu nevar būt uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu, kā arī ņemot vērā Civillikuma 968. pantā noteikto par zemju un ēku nedalāmības principu. 
Ja tomēr tiek secināts, ka valsts nevar pārņemt visas atlikušās 3/4 domājamās daļas no zemes īpašuma, tad aicinām svītrot minēto projekta pielikuma punktu un aicinām noskaidrot būvju īpašuma 1/4 domājamo daļu piederību, un pēc tam virzīt Ministru kabineta rīkojuma projektu par konkrētā zemes gabala piekritību valstij.

-