Atzinums

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 2.pielikumam, aicinām definēt vienu vai vairākus politikas rezultātus un to rezultatīvos rādītājus.

-

Protokollēmumā tiek rosināts dod uzdevumu Valsts kancelejai: 1) izvērtēt valsts kapitālsabiedrību nekustamo īpašumu izmantošanas efektivitātes kritērijus; 2) nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus efektivitātes uzlabošanai un atdeves rādītāju noteikšanai.
 
Valsts kanceleja iebilst protokollēmumā iekļautajam 3. uzdevumam, jo tas pārsniedz Valsts kancelejas kompetenci valsts kapitālsabiedrību koordinācijas jomā, kā arī Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas plānā 2024.-2026.gadam nav aprakstīta problemātika par valsts kapitālsabiedrību nekustamo īpašumu izmantošanu un tās efektivitāti, ko Valsts kancelejai ar šo uzdevumu vajadzētu risināt.
 
Valsts kancelejas kā koordinācijas institūcijas kompetence norādīta Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 22.pantā un ietver konkrētus uzdevumus valstij piederošo kapitāla daļu un valstij piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas jomā, konsultēšanu par korporatīvās pārvaldības aspektiem,  likumā noteikto informācijas publiskošanas prasību izpildes uzraudzību, kā arī tiesību aktu izstrādes uzdevumus. Koordinācijas institūcija nav iesaistīta kapitālsabiedrību operatīvās darbības (tai skaitā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas) organizēšanā, vadībā vai uzraudzībā. Valsts kapitālsabiedrību nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitātes mērķus (ja tādi ir nepieciešami) un to izvērtēšanas kritērijus izstrādā katra kapitālsabiedrība, sadarbojoties valdei, padomei un kapitāla daļu turētājam. Ņemot vērā valsts kapitālsabiedrību atšķirīgo darbības specifiku un to pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu daudzveidību (zeme, arī meža zeme, dažāda veida ēkas, (t.sk. kultūras, veselības un sporta darbībai), izglītības, specializētās būves (piemēram, hidroelektrostacijas) un  infrastruktūras (piemēram, elektrības, dzelzceļa) objekti), nav iespējams izstrādāt universālus valsts kapitālsabiedrību nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitātes kritērijus un izstrādāt vienotus pasākumus atdeves rādītāju noteikšanai. Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26.pantam, valsts kapitālsabiedrību darbības stratēģisko plānošanu un darbības rezultātu izvērtēšanu īsteno valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome, kuru kompetencē, cita starpā, ietilpst arī kapitāla atdeves rādītāju noteikšana. Informācija par katras kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitātes kritērijiem un rādītājiem netiek publiskota vai apkopota, līdz ar ko nav pieejama Valsts kancelejai. Lai iegūtu šādu informāciju un uzlabotu valsts kapitālsabiedrību īpašumā un valdījumā esošo īpašumu izmantošanas efektivitāti, uzdevums dodams valsts kapitāla daļu turētājiem attiecībā uz to pārvaldībā esošajām kapitālsabiedrībām.
 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nekustamais īpašums, ar kura vērtību apmaksāts valsts kapitālsabiedrību pamatkapitāls, uzskatāms par attiecīgās kapitālsabiedrības mantu, nevis valsts nekustamo īpašumu, un ir nodots kapitālsabiedrībai konkrētu, kapitālsabiedrības darbības specifikai atbilstošu funkciju īstenošanai, kur īpašuma izmantošanas efektivitāti ne vienmēr raksturo kapitāla atdeves rādītājs. Līdz ar norādīto, vienveidīgu nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitātes kritēriju izstrāde var būt realizējama tikai uz valsts kapitālsabiedrībām, kuras darbības mērķis -  kapitāla daļu turētāja nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Šajā gadījumā uzdevuma izpildei būtu jābūt Finanšu ministrijas pārziņā arī ar Valsts nekustamo īpašumu iesaisti.
 
Līdz ar norādīto, rosinām izslēgt vai precizēt protokollēmuma projekta 3.punktu.

-