Atzinums

3. Attiecībā uz ziņojuma 2.5. sadaļu:
LBAS iebilst pret tās pašreizējo redakciju vairāku trūkumu dēļ. Lai novērstu konstatētos trūkumus, LBAS ierosina veikt šādus grozījumus ziņojuma 34.lpp.

3.1. Otrās rindkopas trešajā rindā aiz teikuma, kas beidzas ar “.. pozīcijā).” pievienot teikumu: “Tomēr tie ir tikai 10,3% no vispārējās valdības izdevumiem (VVI) un 4,4% no iekšzemes kopprodukta IKP).”
3.2. Otrās rindkopas piektajā rindā aiz teikuma, kas beidzas ar “.. EUR apmērā.” pievienot teikumu: “Tas nozīmē, ka turpmākajos gados valdības finansējums veselības aprūpei kā proporcija no VVI un IKP samazināsies.”
3.3. Ceturtās rindkopas septītajā rindā aiz teikuma, kas beidzas ar “.. 1032 EUR.” pievienot teikumu: “Tanī pašā laikā Latvijas Bankas prognoze liecina, ka 2022. gadā inflācija sasniegs 9,5%.”
3.4. Ceturtajai rindkopai pievienot teikumu: “Viszemāk atalgotajām ārstniecības personām (māsu palīgiem) nav palielināta ne zemākā mēnešalga, ne vidējā darba samaksa. Pret nepamatoti zemo un netaisnīgi sadalīto ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu iebilst Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), kas pēc neveiksmīgām sarunām ar Veselības ministriju gatavojas pieteikt streiku.”
3.5. Sestajā (pēdējā) rindkopā teikumu, kas sākas ar “Jaunā modeļa pamatā ..” izteikt turpmāk minētajā redakcijā: “Veselības ministrijas ieskatā, jaunā modeļa pamatā – taisnīga, konkurētspējīga, caurskatāma un elastīga atlīdzības sistēma, kas motivē medicīnas personālu izvēlēties strādāt valsts, nevis privātajā sektorā.”
3.6. Sestajai rindkopai pievienot divus teikumus: “Turpretī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, LVSADA un Latvijas Slimnīcu biedrība (pārstāv valsts un pašvaldību sektora darba devējus veselības nozarē) iebilst pret jauno modeli, jo uzskata, ka tam piemīt būtiski trūkumi, kas atbaidīs ārstniecības personas no darba valsts sektorā. Jaunais modelis nav saskaņots Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.”

4.3. Cienīga darba svarīgs aspekts ir koplīguma pārrunas, kas ir daļa no vēl viena cienīga darba indikatora – sociālais dialogs.
Koplīgumu pārrunas tiek aizsargātas ar starptautiskajiem tiesību instrumentiem, kas ir saistoši Latvijai. Koplīgumu slēgšana veicina godīgu balansu starp diviem galvenajiem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem – tiem, kuri dod darbu, un tiem, kuri pilda darbu. Koplīgumi sniedz būtisku uzlabojumu tautsaimniecības, nozaru un uzņēmumu un darbinieku labklājībā. Tie uzlabo darba vietu kvalitāti, veicina cienīgu darbu, pilnveido atlīdzības līmeni, veicina nodarbinātības drošību un aizsardzību un veicina darbinieku ieguldījumu uzņēmumu darbībā. Koplīgumi veicina vienlīdzību, uzlabo uzņēmuma rezultātus, stimulē produktivitātes pieaugumu, ceļ uzņēmuma reputāciju esošo un potenciālo investoru un sabiedrības acīs, uzlabo piekļuvi mūžizglītībai un pielāgo apmācību saturu darbinieku, uzņēmuma un nozares vajadzībām. 
Noslēgts koplīgums liecina par to, ka uzņēmums maksā nodokļus, legāli nodarbina darbiniekus, rūpējas par darbiniekiem, ņemot vērā to, ka koplīgums tiek slēgts ar mērķi uzlabot darbinieku tiesisko stāvokli, darba apstākļus un sociālās garantijas. Koplīguma esamība nozīmē arī darba samaksas, sociālo garantiju un nodokļu pieaugumu, kā arī ēnu ekonomikas samazinājumu, kas ir viens no valsts pamatmērķiem. Koplīguma esamība pozitīvi ietekmē valsts pamatbudžetu, sociālo budžetu un pašvaldību budžetu un dod iespēju arī izdarīt stratēģiski svarīgus ieguldījumus, tajā skaitā infrastruktūrā, izglītībā, veselības aprūpē.
Tomēr jāuzsver, ka šobrīd koplīgumu pārklājums Latvijā ir salīdzinoši zems un Latvijā koplīgumu pārrunas salīdzinājumā ar daudzām ES dalībvalstīm atrodas zemā līmenī. LBAS 2021. gadā apkopotie dati par koplīgumu skaitu Latvijā norāda, ka LBAS struktūrās ir noslēgti 1041 uzņēmuma līmeņa koplīgums un 22 ģenerālvienošanās, no kurām 2 ir vispār saistošas – būvniecības un stikla šķiedras ražošanas nozarēs.
Lai  uzlabotu un stiprinātu koplīgumu pārrunu sistēmu un veicinātu koplīgumu slēgšanu, LBAS aicina valdību:
−    kopīgi ar sociāliem partneriem, turpināt paplašināt sociālo partneru koplīgumu, jo īpaši ģenerālvienošanās pārrunu autonomiju   darba tiesību aktos;
−    paplašināt jautājumu un noteikumu klāstu,  kurus var regulēt tieši koplīgumā;
−    paredzēt priekšrocības publiskos iepirkumos  uzņēmumiem, kuriem ir noslēgts koplīgums;
−    mazināt nodokļu slogu noteiktas summas apmērā koplīgumos noteiktajiem labumiem saistībā ar transporta izdevumiem no/uz darbu, profesionālo un augstāko izglītību, darbinieku izmitināšanu dienesta mītnēs un attiecināt minētos atvieglojumus uz sociāli atbildīgiem darba devējiem, proti, darba devējiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem darba tiesību ievērošanā  un nodokļu nomaksā.

Attiecīgi lūdzam papildināt 8. mērķa aprakstu ar informāciju par koplīgumu pārrunām.
 

4. Attiecībā uz ziņojuma 4.sadaļas 8. mērķi “Cienīgs darbs un ekonomikas izaugsme”:
4. Attiecībā uz ziņojuma 4.sadaļas 8. mērķi “Cienīgs darbs un ekonomikas izaugsme”:
4.1.  Lai uzlabotu cienīga darba īstenošanu Latvijā, LBAS ieskatā ir nepieciešams:
•    stiprināt trīspusējo sociālo dialogu un priekšlikumus darba tiesību izmaiņām veikt tikai ar sociālo partneru līdzdalību;
•    regulāri pārskatīt minimālās algas līmeni, nodrošinot tās atbilstību dzīves dārdzības pieaugumam;
•    veicināt ir koplīgumu pārrunu sistēmas uzlabošanu,  un turpmāku attīstību, koplīgumu slēgšanu;
•    stiprināt arodbiedrību tiesību īstenošanu praksē, atvieglot streika organizēšanas procedūru; 
•    veicināt darbinieku iesaisti uzņēmuma lēmumu pieņemšanā, stiprinot informēšanas un konsultēšanas tiesību īstenošanu un veicinot  arodbiedrību līdzdalību uzņēmumu valdēs;
•    sadarbībā ar sociālajiem partneriem veidot politiku un tiesisko regulējumu jauno nodarbinātības formu sakārtošanai un kontroles mehānismu ieviešanai, nodokļu sloga līdzsvarošanai dažādām nodarbinātības formām un tā mazināšanai darbaspēkam.
 
4.2. Adekvāti ienākumi ir viens no cienīga darba indikatoriem (https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---integration/documents/publication/wcms_079089.pdf  un https://www.ilo.org/integration/themes/mdw/WCMS_189392/lang--en/index.htm)
Uzskatām, ka apakšsadaļā nav pietiekami atspoguļota Latvijas nodarbināto situāciju, kuru raksturo zemi ienākumu līmeņi, kā arī nabadzības risks darbā.
Saistībā ar norādīto minimālās algas celšanu, uzsveram, ka 2022. gadā minimālā alga netika pārskatīta un celta, to atliekot uz 2023.gadu. Ņemot vērā, ka pirms 2021. gada minimālās algas līmenis bija nonācis stagnācijā kopš 2018. gada, pat būtiskais pieaugums uz 500 eiro nespēja minimālo darba algu izlīdzināt ar pārējo algu līmeņa izaugsmes tempu iepriekšējos gados, paplašinot plaisu starp zemo un augstāko algu saņēmējiem. Šobrīd ir būtiski virzīties uz sistēmu, kas atbilstoši Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu ES ļautu minimālo algu piesaistīt pārējai ekonomikas izaugsmei.
LBAS uzsver, ka neto izteiksmē Latvijā noteiktā minimālā darba alga uz pārējo Eiropas Savienības valstu fona ir starp zemākajām, no otrās zemākās pozīcijas bruto algas izteiksmē pakāpjoties uz ceturto zemāko neto izteiksmē, apsteidzot Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju. 
LBAS norāda, ka starp Baltijas valstīm Latvijā minimālās darba algas saņēmējiem tiek maksāts vismazāk. Viens minimālās darba algas saņēmējs darba devējam Latvijā 2022. gadā izmaksā par 256,7 eiro mazāk kā Igaunijā un par 123,7 eiro mazāk kā Lietuvā.
Neraugoties uz dažādiem nodokļu piemērošanas principiem, kas neļauj tiešā veidā salīdzināt bruto algas visās Baltijas valstīs, tik un tā redzams, ka Latvijā minimālās darba algas neto  ieguvums darbiniekiem ir zemākais. Salīdzinoši - Lietuvā atbilstoši 730 eiro bruto minimālajai algai darbinieks uz rokas saņem 518 eiro vai par 100 eiro vairāk nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā pie 654 eiro bruto algas darbinieks uz rokas saņem 603 eiro.
Lai precīzāk novērtētu darbinieku ieguvumu un spēju iegādāties preces un pakalpojumus  par uz rokas saņemto minimālo algu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība parasti izlīdzina uz rokas saņemto minimālo algu pēc patēriņa cenu līmeņa. Ja pieņemam, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā patēriņa cenu līmenis būtu vienā līmenī ar Latviju, tad Lietuvas minimālā neto alga būtu vienādā vērtībā ar 554 eiro Latvijā, savukārt Igaunijā – 576 eiro. Tas nozīmē, ka 2022. gadā attiecīgi Lietuvā iedzīvotājs ar mēneša minimālo algu spēj iegādāties preces un pakalpojumus par 136 eiro lielākā vērtībā un Igaunijā par 158 eiro vairāk nekā Latvijā.
LBAS uzsver, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji, kuri strādā pilnas slodzes darbu dzīvo nabadzībā, tajā pašā laikā šobrīd ar minimālo algu nepietiek, lai pārvarētu nabadzības slieksni. Kamēr nabadzības riska slieksnis, kā iepriekš tika minēts, 2020. gadā sasniedza 472 eiro mēnesī, 2021. gadā noteiktā minimālā darba alga 500 eiro mēnesī neto izteiksmē darbiniekam nozīmēja 428 eiro ienākumus. LBAS uzskata, ka ir nepieļaujami, ka iedzīvotāji, kuri iesaistās darba tirgū un saņem algu ir spiestas dzīvot zem nabadzības sliekšņa.

Attiecīgi lūdzam papildināt  4.8.apakšsadaļu ar šādu tekstu:
Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka no nodokļa maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī). Nepalielinot jau iepriekš likumā noteiktos atvieglojuma griestus 480 EUR apmērā, sākot ar 2022. gada 1. janvāri ar veselības aprūpes izdevumiem paplašināts no IIN atvieglojamo izdevumu grozs par ko darba devēji un darba ņēmēji var vienoties koplīgumos.

2.2. Papildus norādām, ka būtiskākais resurss mācību procesa un tās fiziskas iespējamības un kvalitātes nodrošināšanai ir pedagogs. 

Līdz ar to lūdzam papildināt ziņojumu ar šādu informāciju:
ziņojumā būtu nepieciešama atsevišķa sadaļa par cilvēkresursu piesaisti un atalgojuma palielināšanu, jo pēdējā pusgada laikā neaizpildītas pedagogu vakances ir paceltas kā īpaša problēma, kas gan gadu gaitā ir uzkrājušās, gan papildus radušās COVID-19 epidemioloģisko ierobežojumu ietekmē;
 ziņojumā  vajadzētu minēt par budžeta vietu skaita palielināšanu pedagoģijas programmās un kaut kādu atbalsta pasākumu kopumu jaunajiem pedagogiem, kas iet strādāt uz skolām. Šobrīd problēmas rada ne tikai neizpildītas vakances,  bet arī neaizpildītu vakanču skaita palielināšanās,  ņemot vērā to, ka pedagogu novecošanās problēma ir aktuāla;
visbeidzot, ziņojumā ir jāietver informācija par darba slodzes sabalansēšanu un darba samaksas pieaugumu, grafiku.

2. Attiecībā uz ziņojuma 2.4. sadaļu:
2.1. LBAS atgādina, ka ir nepieciešami atbalsta instrumenti darba devēju ieguldījumā darbinieku izglītībā, proti, gadījumos, kad darba devējs apmaksā darbinieka izglītību, par to netiek iekasēts IIN.

Attiecīgi apakšsadaļu “Augstākā izglītība” lūdzam papildināt ar šādu tekstu:
Vienlaicīgi jāpanāk, ka darba devēju ieguldījumi cilvēkkapitālā, apmaksājot augstākās izglītības studijas, netiktu apliktas ar darbaspēka nodokļiem.

1.Attiecībā uz ziņojuma 2.3. sadaļu:
LBAS ieskatā ir nepieciešams ziņojumā aktualizēt to, ka bezdarbnieku pabalstu sistēma ir nepietiekama. LBAS saprot motivāciju veicināt pēc iespējas ātrāku iekļaušanos darba tirgū, taču  esošais pabalsta apmērs ir nepietiekams un veicina nabadzības palielināšanos, jo īpaši šī brīža ekonomikas izaicinājumu apstākļos. Uzsveram, ka rūpes par darbinieku, kurš zaudējis darbu un par kuru ir maksāti nodokļi, ir jāuzņemas valstij. Līdz ar to ir nepieciešams palielināt bezdarbnieku pabalsta apmēri.

Attiecīgi lūdzam papildināt paragrāfu 2.3.sadaļā šādā redakcijā:
Būtiskākie izaicinājumi, ar ko saskaras sociālās aizsardzības joma Latvijā, ir zemais sociālās aizsardzības sistēmas finansējums, augstais nabadzības risks (īpaši pensijas vecuma cilvēkiem un bezdarbniekiem), zemā sociālo transfertu ietekme uz nabadzības mazināšanu, kā arī zemais bezdarbnieku pabalsta apmērs palielina nabadzības riska līmenim pakļauto cilvēku skaitu.