Atzinums

Biedrība IMPACT 2040 jau vairāk kā desmit gadus nodarbojas ar medikamentu pieejamības nodrošināšanas jautājumiem Latvijā un vairākkārtīgi ir vērsusi Veselības ministrijas uzmanību uz to, ka Veselības ministrijas piedāvātie modeļi medikamentu pieejamības nodrošināšanā Latvijā neņem vērā reālo Latvijas ģeopolitisko situāciju – neviendabīgo iedzīvotāju blīvumu un attiecīgi aptieku tīkla pārklājumu.
Latvijas mazapdzīvotās vietās aptieka nodrošina medikamentu pieejamību pat 40 km rādiusā, pie kam apstākļos, kad iedzīvotājiem nav pieejams ģimenes ārsts un sabiedriskais transports. Uzskatam, ka Veselības ministrijas piedāvātais zāļu cenu veidošanas modelis, turpmāk - VM modelis, apdraud šo aptieku darbību un būtiskas šo Latvijas iedzīvotāju intereses.
Kā publiskā apspriešanā Veselības ministrijas pārstāvji teica “Aptiekām laukos, kas pilda arī sociālo funkciju, noteikta augstāka pakalpojuma maksa līdzīgi kā tas ir ģimenes ārstiem, lai veicinātu pakalpojumu pieejamību.”[1]
Vēršam uzmanību, ka zāļu gala cenu patērētājam nosaka 5 faktori:
ražotāja cena;
vairumtirgotāju uzcenojums – izdevumi un peļņa;
mazumtirgotāju uzcenojums – izdevumi un peļņa;
PVN – valsts peļņa no medikamentu tirdzniecības;
inflācija pakalpojumu sfērā un darba algas tiesiskais regulējums.
Līdzšinējā zāļu cenu veidošanas modelī ir iestrādāts princips – jo augstāka medikamenta cena, jo mazāks ir zāļu izplatīšanā iesaistīto tirgus dalībnieku uzcenojums.
Turpretī no VM modeļa pamatojuma/anotācijas var spriest, ka Latvijā augstākās medikamentu cenas Baltijas valstīs vairumtirgotāju un mazumtirgotāju nepārskatāmā/necaurredzamā uzcenojuma dēļ, ko it kā nosakot līdzšinējie Ministru kabineta noteikumi.
 Līdz ar to nav saprotams, kāpēc VM modeļa projektā/anotācijā nav analizēti tādi būtiski fakti (dots datos balstīts izvērtējums):
ja kādu vai vairākus Ministra kabineta noteikumu nosacījumu/us izmainīs vai atcels:
vai šajā gadījumā medikamentu cenas Baltijas valstīs kļūs līdzīgas/vienādas;
vai izmainot tikai Ministru kabineta noteikumos uzcenojuma veidošanas konkrētu nosacījumu/us, zāļu cenas Latvijā samazināsies, par cik %);
kas konkrēti no esošo MK noteikumu uzcenojuma veidojošiem parametriem rada medikamentu sadārdzinājumu, par cik %;
kāda ietekme uz medikamenta cenu ir PVN attiecībai pret vairumtirgotāja un mazumtirgotāja uzcenojumu, ņemot vērā, ka saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu uzcenojums ir no 1 – 10 %(max), bet PVN Latvijā, salīdzinot ar Igauniju (9%) un Lietuvu (5%) ir 21%;
kāda būtu ietekme uz zāļu cenu Latvijā, ja kompensējamo zāļu sarakstu paplašinātu ar visām recepšu zālēm un tām noteiktu diferencētu kompensējamo proporcijas daļu dažādām iedzīvotāju/slimnieku grupām.
Ņemot vērā, ka medikamentiem ir jānokļūst pie patērētājiem, izmantojot zāļu izplatīšanā iesaistītos tirgus dalībniekus (vairumtirgotājus un mazumtirgotājus), Veselības ministrijas piedāvātajā zāļu cenu veidošanas mehānisma modelī nav DIFERENCĒTI un uz faktiskiem skaitļiem balstīts izvērtējums (salīdzinājums), kā VM piedāvātais modelis ietekmēs katru esošo aptieku grupu rentabilitāti:
aptiekās, kuras izvietotas specializētās veselības iestādēs (slimnīcās, pansionātos u.c.);
aptiekās, kuras darbojas integrētā lielo aptieku ķēžu piegādes tīklā;
mazās neatkarīgās lauku aptiekās.
Pēc mūsus rīcībā esošajiem datiem medikamentu mazumtirdzniecībā darbojas 284 uzņēmumi, no kuru kopējā apgrozījuma 30% rada mazās lauku aptiekas. Lauku iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ mazās aptiekas var kļūt nerentablas un izbeigt savu saimniecisko darbību, kas samazina šai iedzīvotāju grupai medikamentu pieejamību.
3. Normatīvā akta projektā nav datos balstīts nozares speciālistu ieteikumu izvērtējums, kā medikamentu cenu ietekmētu:
- PVN samazinājums līdz Lietuvas vai Igaunijas PVN līmenim;
- kompensējamo zāļu sortimenta un slimību diagnožu paplašināšanas ietekme uz lielražotāju cenām līdz Igaunijas vai Lietuvas līmenim;
- medikamentu cenu izmaiņu salīdzinājums starp nozares speciālistu ieteikumu/iem un VM modeli.
Normatīvā akta projektā nav izvērtēta VM modeļa ietekme uz valsts pienākumu zāļu pieejamības nodrošināšani (kādas alternatīvas tiek piedāvātas un cik tās izmaksās valstij/ nodokļu maksātājiem):
Latvijas mazapdzīvotās vietās, ja tiks slēgtas lauku aptiekas nerentabilitātes dēļ;
kara/ katastrofu gadījumā, ja tiks samazināts lieltirgotāju un mazumtirgotāju skaits nerentabilitātes dēļ;
kā VM piedāvātā modeļa ietvaros Latvijā tiks risināts jautājums, ja kāda valsts- medikamentu eksportētāja noteiks savas valsts pilsoņu veselības prioritāti pār šo zāļu zāļu eksportu.
Ar ko izskaidrojama šāda valsts/ Veselības ministrijas diskriminējoša attieksme pret savas valsts pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijas mazapdzīvotās vietās?

[1] https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/jaunais-zalu-uzcenojumu-modelis-butiski-samazinas-iedzivotaju-izdevumus-par-recepsu-zalem
 

-