Atzinums

Ziņojuma 1.lpp. norādīts, ka ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz MK 2021. gada 16.februāra rīkojuma Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam” 5. punktā noteikto – sagatavot un līdz 2024. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā MK ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru izskatīšanai MK. Vēršam uzmanību uz to, ka šis punkts uzdod Ekonomikas ministrijai līdz 2024.gada 1.decembrim iesniegt nevis ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu kā tiek minēts (un kas ir attiecīgā MK rīkojuma 4.punkts), bet gan pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu.
Tāpat ziņojuma 1.lpp. norādīts “Ziņojums koncentrētā veidā ietver: (1) NIP pamatnostādņu īstenošanas progresu 2023. gadā un 2024. gada. 1. ceturksnī [..]”. Vienlaikus, atsevišķās vietās ziņojumā (un 1.pielikumā) attiecībā uz paveikto ir minēti arī uzdevumi, kuri tikuši īstenoti iepriekšējos gados, kā arī 2.pielikumā pievienota detalizēta informācija par uzdevumu īstenošanu.
Aicinām papildināt/precizēt ziņojumu (pamatdaļu), aptverot NIP pamatnostādņu īstenošanu laikposmā kopš 2021.gada un 1.sadaļā “NIP pamatnostādņu īstenošanas progress” pārskatāmā veidā un vienuviet sniegt Ekonomikas ministrijas kopējo vērtējumu par NIP pamatnostādņu mērķu un rezultātu sasniegšanu, īstenoto uzdevumu ietekmi.

-

Izvērtējumā attiecībā uz atsevišķiem NIP pamatnostādņu politikas rezultatīvajiem rādītājiem norādīts, ka tie ir zaudējuši savu aktualitāti datu trūkuma dēļ (mainījusies metodoloģija) vai tikušas pārsniegtas prognozētās mērķvērtības, un informatīvajā ziņojumā tiek izvirzīti jauni indikatori (jāatzīmē, ka ne visos gadījumos). Vēršam uzmanību uz to, ka, ja ir nepieciešams noteikt jaunus politikas rezultatīvos rādītājus vai mērķvērtības (1.1.2.; 1.2.1.3.; 1.2.1.4.; 1.2.2.2.), tas nav veicams šī ziņojuma ietvarā. Informatīvajam ziņojumam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts būtu jāpapildina ar uzdevumu Ekonomikas ministrijai veikt attiecīgos grozījumus NIP pamatnostādnēs, un tie jāvirza apstiprināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar  02.12.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi ” 47.punktu politikas plānošanas dokumentu aktualizē tādā kārtībā, kādā attiecīgais plānošanas dokuments apstiprināts. Grozījumus veic politikas plānošanas dokumenta pamattekstā un apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz dokumenta konsolidēto redakciju. Savukārt, ja Ekonomikas ministrija uzskata, ka grozījumu veikšana pamatnostādnēs šobrīd nav lietderīga, aicinām precizēt informatīvo ziņojumu, norādot, ka politikas ieviešanas ietekme gadījumos, kad attiecīgie NIP pamatnostādņu politikas rezultatīvie rādītāji zaudējuši savu aktualitāti, informatīvajā ziņojumā tiek vērtēta, izmantojot minētos alternatīvos indikatorus.
 

-

Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 40.punkts nosaka, ka starpposma ietekmes novērtējumu veic lai, cita starpā, pieņemtu lēmumu par pamatnostādņu izstrādes nepieciešamību nākamajam plānošanas periodam. Lūdzam papildināt ziņojumu ar Ekonomikas ministrijas viedokli par plānoto rīcību nākamajā periodā (no 2028.gada).
 

-

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam rīcības virziens “Cilvēkkapitāls” ietver politikas rezultāta “Konkurētspējīgai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei atbilstošs darbaspēks” rezultatīvo rādītāju “Iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis izglītībā (% no iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem)”, taču šis pieaugušo izglītības mērķis ir noteikts ļoti vispārīgi, proti, to raksturo noteiktā periodā mācībās piedalījušos skaits. Šādi formulēts rezultatīvais rādītājs, visticamāk, nesasniegs šajā rīcības virzienā iekļauto rezultātos balstītu finansēšanas principu un kavēs īstenot darba tirgus paplašināšanas pasākumus, darba tirgū iesaistot neizmantotās vai nepietiekami izmantotās darbaspēka rezerves.

Svarīgi, ka ar cilvēkkapitālu saistīto izaicinājumu risināšana ietver uz darba tirgus vajadzībām mērķētas aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot gan reģionālajiem faktoriem, gan iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni iesaistei, izvirzot tādus rezultatīvos rādītājus, kas labāk raksturotu gan iedzīvotāju kvalifikāciju, gan pārmaiņas rīcībā esošajos ienākumos.

Izskatot ziņojuma 1.pielikumu, konstatēts, ka sniegtā informācija ir strukturēta pa sadaļām/NIP rīcības virzieniem, taču katras sadaļas saturs neatspoguļo NIP rīcības virzienā iekļauto uzdevumu izpildi. Piemēram NIP  (https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam) rīcības virzienā “4.1. Cilvēkkapitāls” ieļauti uzdevumi:
4.1.1. Darbaspēka piedāvājuma atbilstības tautsaimniecības pieprasījumam veicināšana
4.1.2. Augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana/piesaiste:
4.1.3. Īstenot pasākumus darbaspēka apmācībām
4.1.4. Veicināt mājokļu pieejamību
4.1.5. Atbalsts pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātībai;
4.1.6. Nozaru prasmju fondu attīstīšana Latvijā.
Savukārt Ziņojuma 1.pielikumā sadaļā “1.Cilvēkkapitās” ir sniegta informācija bez strukturēšanas pa uzdevumiem, par Cilvēkkapitāla attīstības padomes izveidi, “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas 2024. - 2027. gadam” izstrādi un tās pārvaldības modeli,  darbu Vienotas ārvalstu darbaspēka piesaistes procedūras izstrādē un dalību dažādas izglītības programmās.
Lūdzam skaidrot ziņojumā 1.pielikumā iekļautās informācijas izvēli.

 

-