Projekta ID
21-TA-428Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
09.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Iebildums:
No Noteikumu projekta 76.1.1. apakšpunkta izriet, ka saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" III1 nodaļu dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība un šādos gadījumos jāpiemēro komercdarbības atbalsta mehānisms.
Vēršam uzmanību, ka minētās darbības pašvaldība neveic kā tirgus dalībnieks tirgus apstākļos, bet gan ar likumu (likuma “Par pašvaldībām” 15. pants un likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3. pants) uzlikto funkciju ietvaros, turklāt tikai gadījumos, kad tirgus pats nav spējīgs apmierināt dzīvokļu īres vajadzības, jo tieši tas ir pamatā jaunu speciālistu piesaistes problemātikai pašvaldībās gan uzņēmējdarbības, gan publisko pakalpojumu jomās. Turklāt nav saprotams, kādā veidā attiecībā uz dzīvojamo telpu izīrēšanu kvalificētiem speciālistiem uz likuma pamata ir saskatāmas komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes.
Ņemot vērā minēto, nepiekrītam 29.04.2022. izziņā sniegtajam skaidrojumam par biedrības “Latvijas Lielo pilsētu asociācija”” 20.12.2021. iebildumu (Nr.145, izziņas 124., 125. lpp.), kur LLPA ieskatā minēts nekorekts apgalvojums, ka kvalificēti speciālisti ir sabiedrības grupa, kuras dzīvokļu īres vajadzības var apmierināt tirgus, tāpēc pašvaldības dzīvokļu izīrēšana šādiem mērķiem ir pašvaldības saimnieciskā darbība un, ka attiecībā uz šiem gadījumiem jāpiemēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinām:
1) sniegt skaidrojumu, kādā veidā attiecībā uz dzīvojamo telpu izīrēšanu kvalificētiem speciālistiem uz likuma pamata ir saskatāmas komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes;
2) Noteikumu projekta 76.1.1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";”.
No Noteikumu projekta 76.1.1. apakšpunkta izriet, ka saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" III1 nodaļu dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība un šādos gadījumos jāpiemēro komercdarbības atbalsta mehānisms.
Vēršam uzmanību, ka minētās darbības pašvaldība neveic kā tirgus dalībnieks tirgus apstākļos, bet gan ar likumu (likuma “Par pašvaldībām” 15. pants un likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3. pants) uzlikto funkciju ietvaros, turklāt tikai gadījumos, kad tirgus pats nav spējīgs apmierināt dzīvokļu īres vajadzības, jo tieši tas ir pamatā jaunu speciālistu piesaistes problemātikai pašvaldībās gan uzņēmējdarbības, gan publisko pakalpojumu jomās. Turklāt nav saprotams, kādā veidā attiecībā uz dzīvojamo telpu izīrēšanu kvalificētiem speciālistiem uz likuma pamata ir saskatāmas komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes.
Ņemot vērā minēto, nepiekrītam 29.04.2022. izziņā sniegtajam skaidrojumam par biedrības “Latvijas Lielo pilsētu asociācija”” 20.12.2021. iebildumu (Nr.145, izziņas 124., 125. lpp.), kur LLPA ieskatā minēts nekorekts apgalvojums, ka kvalificēti speciālisti ir sabiedrības grupa, kuras dzīvokļu īres vajadzības var apmierināt tirgus, tāpēc pašvaldības dzīvokļu izīrēšana šādiem mērķiem ir pašvaldības saimnieciskā darbība un, ka attiecībā uz šiem gadījumiem jāpiemēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinām:
1) sniegt skaidrojumu, kādā veidā attiecībā uz dzīvojamo telpu izīrēšanu kvalificētiem speciālistiem uz likuma pamata ir saskatāmas komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes;
2) Noteikumu projekta 76.1.1. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";”.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
63.1.1.
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”, kura kvalificējās kā pašvaldības saimnieciskā darbība un attiecīgi ir jāvērtē atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles normām un jāpiemēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums;
LLPA iebildums: Lūdzam sniegt skaidrojumu, kādos gadījumos kā saimnieciskā darbība tiek uzskatīta dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem, kas tiek nodrošināta ar mērķi pašvaldībām piesaistīt nozarēs trūkstošos speciālistus, atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nosacījumiem.
Vienlaikus norādām, ka īrnieki, kuriem izīrēti dzīvokļi atbilstoši III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”, maksā pilna apmēra īres maksu, apsaimniekošanas maksu un komunālos maksājumus.
145.punkts Iebildumu izziņā
Skaidrojam, ka saskaņā ar komercdarbības atbalsta nosacījumiem, īpašuma izīrēšana ir saimnieciskā darbība, izņemot īpašos izņēmumus - sociālās grupas - kas noteiktas likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Kvalificēti speciālisti ir sabiedrības grupa, kuras dzīvokļu īres vajadzības var apmierināt tirgus, tāpēc pašvaldības dzīvokļu izīrēšana šādiem mērķiem ir pašvaldības saimnieciskā darbība. Piemēram, ja šo dzīvokli pašvaldība izīrētu maznodrošinātām personām, bez vecāku apgādības palikušiem bērniem, citām grupām, kas noteiktas kā prioritāras likumā - tā nebūtu pašvaldības saimnieciskā darbība. Turpretī, šo īpašumu izīrējot par tirgus cenu kvalificētam speciālistam, pašvaldība neveic savu funkciju par dzīvojamās platības nodrošināšanu mazaizsargātām sabiedrības grupām, bet darbojas kā tirgus spēlētājs.
Uzturam iepriekš virzīto iebildumu:
Anotācijā tiek minēts, ka kvalificētu speciālistu mājokļu jautājumu var apmierināt tirgus, tomēr tas ir pretrunā ar likuma ietverto domu par īpašu palīdzības veidu, lai varētu piesaistīt kvalificētus speciālistu uz noteiktu termiņu šādas palīdzības sniegšanai- 3 gadi vai līdz darba attiecību izbeigšanai. Kvalificētam speciālistam dzīvokli nepiešķir par tirgus cenu, jo tad tā nav nekāda pašvaldības palīdzība, bet gan tiešām saimnieciskā darbība un tad jau speciālists varētu izmantot tirgus piedāvājumu bez pašvaldības dalības. Lai varētu piesaistīt pašvaldībai nepieciešamus kvalificētus speciālistus, tiek noteikti vai nu ievērojami īres maksas atvieglojumi, vai arī īres maksa netiek iekasēta gadījumos, ja nepieciešamos ieguldījumus veic pats īrnieks. Dzīvokļu izīrēšanu par saimniecisko darbību nevar uzskatīt arī tādēļ, ka pašvaldības ieguldījumi dzīvokļu remontā ir nesalīdzināmi lielāki par ieņēmumiem no īres maksas. Ierosinām izslēgt šo punktu.
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”, kura kvalificējās kā pašvaldības saimnieciskā darbība un attiecīgi ir jāvērtē atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles normām un jāpiemēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums;
LLPA iebildums: Lūdzam sniegt skaidrojumu, kādos gadījumos kā saimnieciskā darbība tiek uzskatīta dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem, kas tiek nodrošināta ar mērķi pašvaldībām piesaistīt nozarēs trūkstošos speciālistus, atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nosacījumiem.
Vienlaikus norādām, ka īrnieki, kuriem izīrēti dzīvokļi atbilstoši III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”, maksā pilna apmēra īres maksu, apsaimniekošanas maksu un komunālos maksājumus.
145.punkts Iebildumu izziņā
Skaidrojam, ka saskaņā ar komercdarbības atbalsta nosacījumiem, īpašuma izīrēšana ir saimnieciskā darbība, izņemot īpašos izņēmumus - sociālās grupas - kas noteiktas likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Kvalificēti speciālisti ir sabiedrības grupa, kuras dzīvokļu īres vajadzības var apmierināt tirgus, tāpēc pašvaldības dzīvokļu izīrēšana šādiem mērķiem ir pašvaldības saimnieciskā darbība. Piemēram, ja šo dzīvokli pašvaldība izīrētu maznodrošinātām personām, bez vecāku apgādības palikušiem bērniem, citām grupām, kas noteiktas kā prioritāras likumā - tā nebūtu pašvaldības saimnieciskā darbība. Turpretī, šo īpašumu izīrējot par tirgus cenu kvalificētam speciālistam, pašvaldība neveic savu funkciju par dzīvojamās platības nodrošināšanu mazaizsargātām sabiedrības grupām, bet darbojas kā tirgus spēlētājs.
Uzturam iepriekš virzīto iebildumu:
Anotācijā tiek minēts, ka kvalificētu speciālistu mājokļu jautājumu var apmierināt tirgus, tomēr tas ir pretrunā ar likuma ietverto domu par īpašu palīdzības veidu, lai varētu piesaistīt kvalificētus speciālistu uz noteiktu termiņu šādas palīdzības sniegšanai- 3 gadi vai līdz darba attiecību izbeigšanai. Kvalificētam speciālistam dzīvokli nepiešķir par tirgus cenu, jo tad tā nav nekāda pašvaldības palīdzība, bet gan tiešām saimnieciskā darbība un tad jau speciālists varētu izmantot tirgus piedāvājumu bez pašvaldības dalības. Lai varētu piesaistīt pašvaldībai nepieciešamus kvalificētus speciālistus, tiek noteikti vai nu ievērojami īres maksas atvieglojumi, vai arī īres maksa netiek iekasēta gadījumos, ja nepieciešamos ieguldījumus veic pats īrnieks. Dzīvokļu izīrēšanu par saimniecisko darbību nevar uzskatīt arī tādēļ, ka pašvaldības ieguldījumi dzīvokļu remontā ir nesalīdzināmi lielāki par ieņēmumiem no īres maksas. Ierosinām izslēgt šo punktu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Aicinām izslēgt prasību ieviest dzesēšanas risinājumus, atstājot to dzīvokļu īpašnieku izlemšanai. Latvijā projektos nav pieredzes ar daudzdzīvokļu māju ventilāciju, nerunājot par dzesēšanas risinājumiem. Ventilācijas izbūve jau rada ievērojamu projekta sadārdzinājumu. Ieviešot dzesēšanas risinājumus, projekts sadārdzinātos vēl vairāk, jo dzesēšanas sistēmā, lai novērst mitruma kaitīgo iedarbību uz telpām (pelējuma veidošanos) būtu jāparedz arī gaisa sausināšana.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Ņemot vērā ēku atjaunošanas nepieciešamību, lūdzam rast risinājumu pievienotā vērtības nodokļa kompensēšanai no citiem finanšu avotiem.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Priekšlikums:
Energoefektivitātes likuma 14.pants nosaka, ka:
Ja energoefektivitātes pakalpojuma saņēmējs ir valsts vai pašvaldība, attiecīgo līgumu slēdz uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus.
Ierosinām neierobežot ar termiņu attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un ESKO pakalpojuma sniedzēju un izslēgt 62.punktu.
Energoefektivitātes likuma 14.pants nosaka, ka:
Ja energoefektivitātes pakalpojuma saņēmējs ir valsts vai pašvaldība, attiecīgo līgumu slēdz uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus.
Ierosinām neierobežot ar termiņu attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un ESKO pakalpojuma sniedzēju un izslēgt 62.punktu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
63.2. punkta otrais teikums būtu jāprecizē, lai skaidri būtu saprotams, ka tas attiecas uz ēkas energosertifikātu, ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, saskaņā ar energosertifikāta izstrādes laikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Priekšlikums:
Nodrošināt, ka atbalsta programmā iespējams iesniegt iepriekš izstrādātos tehniskā apsekošana atzinumus, kas sagatavoti un nav iesniegti būvvaldē līdz 2021.gada 14.jūnijam, ņemot vērā, ka izstrādājot tehniskās apsekošanas atzinumu, nebija deleģējum to iesniegt būvvaldei.
Nodrošināt, ka atbalsta programmā iespējams iesniegt iepriekš izstrādātos tehniskā apsekošana atzinumus, kas sagatavoti un nav iesniegti būvvaldē līdz 2021.gada 14.jūnijam, ņemot vērā, ka izstrādājot tehniskās apsekošanas atzinumu, nebija deleģējum to iesniegt būvvaldei.
Piedāvātā redakcija
Mainīt redakciju: 63.4.
būvspeciālistu sagatavotu tehniskās apsekošanas atzinumu, kas izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo LBN 405-21 "Būvju tehniskā apsekošana" vai tehniskās apsekošanas atzinums, kas izstrādāts līdz 2021. gada 14.jūnijam atbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem.
būvspeciālistu sagatavotu tehniskās apsekošanas atzinumu, kas izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo LBN 405-21 "Būvju tehniskā apsekošana" vai tehniskās apsekošanas atzinums, kas izstrādāts līdz 2021. gada 14.jūnijam atbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem.
8.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Nav saprotams vai mājas digitālās uzmērīšanas dokumentācija ir obligāta prasība.
Piedāvātā redakcija
-