Atzinums

Norādām, ka, izvērtējot MK noteikumu II nodaļas izmaiņas, IV nodaļu un anotācijā sniegto aprakstu par “pilotprogrammas’ nosacījumiem, esam secinājuši, ka nav veikts pilnvērtīgs izvērtējums par to, vai ‘pilotprogrammas’ nosacījumi ir piemērojami kredītiem, kas izsniegti MK noteikumu II  nodaļas ietvaros. Šobrīd esam konstatējuši pretrunas attiecībā uz maksājumu grafiku sastādīšanas kārtību, savukārt par citiem pilotprogrammas nosacījumiem kredītiestādēm trūkst pilnvērtīgas informācijas.
Anotācijā norādītais par pilotprogrammu saturiski ir pielāgots un attiecināts uz studiju ārzemēs finansēšanu, tādēļ lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā pilotprogrammas nosacījumi ir salāgojami ar MK noteikumu II nodaļu un IV nodaļu. 
 

-

Risinājuma apraksta 2. rindkopa:
Norādām, ka kreditētājiem nav skaidri nosacījumi, kādi ir piemērojami pilotprogrammai, tādēļ nevaram pilnvērtīgi izvērtēt, vai MK noteikumu redakcijā ir ierosināti visi nepieciešamie labojumi. 
Risinājuma apraksta 4. rindkopa:
Lūgums precizēt un mainīt skaidrojumu par datu apmaiņu.
 MK noteikumos šobrīd nav šāda punkta nr.231 52.1.
Risinājuma apraksta 6. rindkopa: 
Norādām, ka manuāla izziņu apstrāde un saņemšana ir pretēji MK noteikumos 2020.gadā iestrādātajiem principiem, kas paredzēja atteikšanos no manuālas informācijas apstrādes un paļaušanos uz VIIS sistēmā publicētās informācijas autentiskumu. Savukārt, ieviešot  prasību par izziņas pieņemšanu gan no ES augstskolas, gan Akadēmiskās informācijas centra, tiek būtiski mainīti šī jau ieviestā kreditēšanas procesa pamatprincipi. Tā kā manuālu dokumentu esamība MK noteikumos pēc būtības tika izslēgta, kreditētāju izstrādātie finansēšanas procesi, sistēmas un modeļi neparedz tādu kredītu piešķiršanu tādām studijām, kas nav identificējamas VIIS datu bāzē. Tādēļ aicinām vēlreiz izsvērt iespēju valstiski nodrošināt ārvalstu studiju datu ievietošanu VIIS sistēmā. Pretējā gadījumā finansētāji dēļ nepieciešamajām apjomīgajām investīcijām IT risinājumos un izstrādē, visticamāk, nebūs spējīgi nodrošināt kredītu piešķiršanu studijām citās ES valstīs.
Neskatoties uz augstāk minētiem iebildumiem, norādām arī uz tehniskām nepilnībām šajā kārtībā. Kredītiestāžu ieskatā, lai Akadēmiskās informācijas centra sniegtā izziņa būtu izmantojama kredīta piešķiršanas vajadzībām (pieņemot, ka izņēmuma kārtā kāds studiju kredīts tomēr varētu tikt piešķirts), šajā izziņā būtu jāiekļauj arī informācija par to, kuram no studiju līmeņiem atbilst attiecīgā ārvalsts studiju programma un par datumu, līdz kuram ir spēkā augstskolas/ studiju programmas atzīšana attiecīgajā valstī.
Tāpat lūgums anotācijā precizēt veidu, kā kredītiestādes varētu noteikt Akadēmiskās informācijas centra sniegto izziņu autentiskumu.
Risinājuma apraksta 8. rindkopa:
Esošajos MK noteikumos atmaksāšanas grafika veidošanas nosacījumi nav salāgoti ar Pilotprogrammas nosacījumiem.  Kā norādījām iepriekš, nav skaidrs, vai studējošiem, kas studē Latvijā, varēs tikt piemēroti MK noteikumu II un IV nodaļas prasības, pat ja kredīts tiek garantēts pilotprojekta ievaros.




 

-

Neatbalstām, ka šis finansējums studijām citās Eiropas Savienības valstīs varētu būt pieejams citu Eiropas savienības valstu pilsoņiem un citām Latvijas valstij nepiederīgām personām, kas atbilst Augstskolu likuma 45.p.2.daļai.
Norādām, ka finansējums studijām ārvalstīs būtu jānodrošina tikai Latvijas valstij piederīgajām personām (pilsoņiem un nepilsoņiem), savukārt citiem EU dalībvalstu piederīgiem finansējumu studijām citās EU valstīs būtu jāsaņem attiecīgās valsts (vai nu studenta piederības valsts vai studiju norises valsts) ietvaros


 

Līdz ar to lūdzam izteikt 35.2. punktu šādā redakcijā:
35.2 Uz kredītu saņemšanu studijām citās Eiropas Savienības valstīs var pretendēt Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš ir imatrikulēts studijām citā Eiropas Savienības valstī augstskolā vai koledžā un augstākās izglītības iestāde un studiju programma ir attiecīgajā valstī atzīta.

Neatbalstām ideju, ka, studējot ārvalstīs, varētu tikt izsniegti arī studējošo kredīti. Norādām, ka studējošo kredīta izsniegšana saistīta regulāru pārbaudi  un informācijas saņemšanu par studenta aktuālo statusu mācību iestādē, kas ārvalstu studiju gadījumā ir apgrūtinoši.  
Uzskatām, ka ir samērīgi noteikt ierobežojumus un piešķirt kredītus tikai studiju mācību maksas segšanai, turklāt, ņemot vērā ārzemju studiju mācību maksas apmēru, nebūtu saprātīgi ļaut studējošiem uzņemties vēl papildus saistības sadzīves izdevumu segšanai.

Līdz ar to piedāvājam dzēst MK noteikumu  35.3 līdz 35.6  punktos frāzi ‘un studējošā’.
 

Dzēst MK noteikumu  35.3 līdz 35.6  punktos frāzi ‘un studējošā’.
 

Iebildums pēc būtības
Norādām, ka manuāla izziņu apstrāde un saņemšana ir pretēji MK noteikumos 2020.gadā iestrādātajiem principiem, kas paredzēja atteikšanos no manuālas informācijas apstrādes un paļaušanos uz VIIS sistēmā publicētās informācijas autentiskumu. Savukārt, ieviešot  prasību par izziņas pieņemšanu gan no ES augstskolas, gan Akadēmiskās informācijas centra, tiek būtiski mainīti šī jau ieviestā kreditēšanas procesa pamatprincipi.

 Tā kā manuālu dokumentu esamība MK noteikumos pēc būtības tika izslēgta, kreditētāju izstrādātie finansēšanas procesi, sistēmas un modeļi šobrīd neparedz kredītu piešķiršanu tādām studijām, kas nav identificējamas VIIS datu bāzē. Tādēļ aicinām vēlreiz izsvērt iespēju valstiski nodrošināt ārvalstu studiju datu ievietošanu VIIS sistēmā. Pretējā gadījumā finansētāji dēļ nepieciešamajām apjomīgajām investīcijām IT risinājumos un izstrādē, visticamāk, nebūs spējīgi nodrošināt kredītu piešķiršanu studijām citās ES valstīs.

Iebildums par nepilnīgu redakciju
Neskatoties uz augstāk minētiem iebildumiem, norādām arī uz tehniskām nepilnībām šajā MK noteikumu punktā. Kredītiestāžu ieskatā, lai Akadēmiskās informācijas centra sniegtā izziņa būtu izmantojama kredīta piešķiršanas vajadzībām (pieņemot, ka izņēmuma kārtā kāds studiju kredīts tomēr varētu tikt piešķirts), šajā izziņā būtu jāiekļauj arī informācija par to, kuram no studiju līmeņiem atbilst attiecīgā ārvalsts studiju programma un par datumu, līdz kuram ir spēkā augstskolas/ studiju programmas atzīšana attiecīgajā valstī.
 

-

Neatbalstām ideju, ka, studējot ārvalstīs, varētu tikt izsniegti arī studējošo kredīti. Norādām, ka studējošo kredīta izsniegšana saistīta regulāru pārbaudi  un informācijas saņemšanu par studenta aktuālo statusu mācību iestādē, kas ārvalstu studiju gadījumā ir apgrūtinoši.  
Uzskatām, ka ir samērīgi noteikt ierobežojumus un piešķirt kredītus tikai studiju mācību maksas segšanai, turklāt, ņemot vērā ārzemju studiju mācību maksas apmēru, nebūtu saprātīgi ļaut studējošiem uzņemties vēl papildus saistības sadzīves izdevumu segšanai.

Līdz ar to piedāvājam dzēst MK noteikumu  35.3 līdz 35.6  punktos frāzi ‘un studējošā’.

dzēst MK noteikumu  35.3 līdz 35.6  punktos frāzi ‘un studējošā’.

Atbalstām principu, ka MK noteikumos nebūtu jāiekļauj detalizēts kredītu atmaksas, kā arī procentu maksāšanas nosacījumus, tomēr piedāvātā MK noteikumu redakcija var radīt maldīgu iespaidu, ka kredītlīguma nosacījumu izvēle un piemērošana ir konkrētā kreditētāja prerogatīva. Noteikumi nedod norādi uz to, ka kredītiestādei, sastādot kredīta līgumu, būtu jāievēro starptautisko finanšu institūciju, no kuru līdzekļiem garantēts kredīts, prasības kredīta līguma noteikumu sastādīšanā.
        Šādas atsauces neesamība var radīt studējošo neapmierinātību un pretenzijas par kreditētāja, viņuprāt, netaisnīgi noteiktiem noteikumiem un pat var radīt mēģinājumus atzīt kādus no noteikumiem par spēkā neesošiem atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam.
     Turklāt, informācijai par starptautisko finanšu institūciju prasībām ir jābūt publiski pieejamai arī studējošajiem, tādēļ aicinām noteikt, ka šādas informācijas pieejamību nodrošina sabiedrība “Altum”.

 

Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt MK 35.6  noteikumu punktu šādā redakcijā:
 
35.6  Studiju un studējošā kredīta procentus sedz studējošais saskaņā ar kredītlīguma nosacījumiem, ievērojot starptautisko finanšu institūciju, no kuru līdzekļiem garantēts kredīts, prasības. Informāciju par minētajām prasībām publicē sabiedrība “Altum” savā tīmekļvietnē.

Neatbalstām ideju, ka, studējot ārvalstīs, varētu tikt izsniegti arī studējošo kredīti. Norādām, ka studējošo kredīta izsniegšana saistīta regulāru pārbaudi  un informācijas saņemšanu par studenta aktuālo statusu mācību iestādē, kas ārvalstu studiju gadījumā ir apgrūtinoši.  
Uzskatām, ka ir samērīgi noteikt ierobežojumus un piešķirt kredītus tikai studiju mācību maksas segšanai, turklāt, ņemot vērā ārzemju studiju mācību maksas apmēru, nebūtu saprātīgi ļaut studējošiem uzņemties vēl papildus saistības sadzīves izdevumu segšanai.

Līdz ar to piedāvājam dzēst MK noteikumu  35.3 līdz 35.6  punktos frāzi ‘un studējošā’.

dzēst MK noteikumu  35.3 līdz 35.6  punktos frāzi ‘un studējošā’.

Vienlaikus norādām, ka MK noteikumos nav iekļautas jebkādas prasības par kredītu piešķiršanas principiem (izņemot prasības, kas ieļautas 35.2. un 35.4. punktos) – nav skaidrs, vai šādi kredīti būtu izsniedzami secīgi pa semestriem, vienā maksājumā, pilnas mācību maksas vai daļējai apmaksai u.tml.
Atbalstām principu, ka šie noteikumi varētu netikt detalizēti atrunāti MK noteikumos, tomēr šādā gadījumā MK noteikumos būtu jāparedz, ka kredīti studijām citās EU dalībvalstīs tiek izsniegti atbilstoši starptautisko finanšu institūciju, no kuru līdzekļiem garantēts kredīts, prasībām vai sabiedrības “Altum” noteiktajai kārtībai.
Norādām, ka MK noteikumu II.1. nodaļa neparedz kredīta procentu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem; tas nozīmē, ka procentu maksājumi par šādu studiju kredītu būtu jāsedz studējošam pašam, lai gan studiju laikā, iespējams, studējošam varētu nebūt ienākumu, lai segtu kredīta procentus. Vienlaikus šī MK noteikumu sadaļa pieļauj finansēt studējošos bez pastāvīgiem ienākumiem.
Šāds risinājums ir savstarpēji pretrunīgs un nevarēs tikt iedzīvināts. Nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem studējošais segtu kredīta maksājumu procentus, turklāt, kredīta līguma noslēgšana ar tādiem maksājumu noteikumiem, par kuru izpildes iespējamību no klienta puses kreditētājam nav bijis iespējams pārliecināties, ir pretrunā ar atbildīgas finansēšanas principiem un kredītiestāžu darbību regulējošām prasībām.
 
Lūgums izvērtēt iespēju valstij segt kredīta procentus arī citās ES valstīs studējošiem.

 

Lūgums redakcionāli precizēt šī punkta saturu. Piedāvātā redakcija:

36. Sabiedrības "Altum" kredīta garantija kredītiestādei ir spēkā, ja kredītiestāde, ņemot vērā šo noteikumu 49. punktā minētajā sistēmā pieejamo informāciju, ir piešķīrusi un izsniegusi kredītus šo noteikumu 6.punktā minētajām studijām Latvijā atbilstoši šo noteikumu 6., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punktam, ņemot vērā šo noteikumu 49. punktā minētajā sistēmā pieejamo informāciju, bet studijām citās Eiropas Savienības valstīs atbilstoši šo noteikumu 35.2 un 35.4 punktu nosacījumiem.
 

Papildus lūdzam konceptuāli risināt MK noteikumos gadījumus attiecībā uz kredītiem, ja izglītības iestāde un/vai studiju programma ir zaudējusi akreditāciju pēc tam, kad kredīts jau daļēji izmaksāts. Šobrīd šī kārtība nav precīzi regulēta un kredītiestāde, piemērojot analoģiju ar MK noteikumu 22.punktu, sastāda kredīta atmaksas grafiku. Tomēr praksē tiek konstatētas situācijas, kad augstskolām/studiju programmām ir periodiski akreditācijas pārrāvumi un pēc laika akreditācijas statuss tiek atjaunots. Šādā situācijā kredītiestāde nav tiesīga pārtraukt jau sastādīto grafiku vai atlikt grafika sastādīšanu, ja ir informācija par drīzu akreditācijas jautājuma sakārtošanu.

Kredītiestādes būtu gatavas izstrādāt risinājumu, ka kredīta izmaksa kredītiem (kas saistīti ar augstskolām/programmām, kas zaudējušas akreditāciju), tiek apturēta līdz brīdim, kamēr augstskola/ programma nav akreditēta. Kredīta izmaksas apturēšanas laikā valsts turpina maksāt studiju kredīta procentus (jo kredīta sākotnējās izsniegšanas laikā programma bija akreditēta un tādējādi kredīts izsniegts atbilstoši MK noteikumiem), savukārt atmaksas grafiks sastādāms, atkarībā no citu MK noteikumos paredzēto apstākļu iestāšanās.

Par MKN 59. punktu ir jautājumi - 
- Kā attiecināt šo punktu uz iepriekš izsniegtiem kredītiem, kam jau šobrīd atmaksas uzsākšanas termiņš pārsniedz 10. gadus (nav uzsākta atmaksa)
- Vai maksājuma atlikšana turpinot studijas (ievērojot 11 mēn. pārtraukuma periodu) attiecas gan uz kredītiem, kam nav uzsākta atmaksa – gan arī uz tiem, kam ir jau uzsākta kredīta atmaksa.
- Vai  arī jaunie noteikumi tiek attiecināti tikai uz kredītiem, kas prasa maksājuma atlikšanu pēc šo grozījumu stāšanās spēkā.
- Precizēt kā skaitīt 10 gadu termiņu, ja kl. ir vairāki kredīti? Vai pareizi saprotam, ka 10 gadi no pirmā kredīta izsniegšanas brīža ir jāuzsāk pilnīgi visu kredītu atmaksa, neatkarīgi no pēdējā- aktuālā kredīta statusa (piem., pēdējā kredīta ietvaros – students vēl studē , vai izmanto kādu citu kredīta atlikšanas atvieglojumu).
- Vai informācija par pārtraukuma ilgumu  būs pieejama jaunajai mācību iestādei? (ja iestādes atšķiras.) Kā šo prasību attiecināt uz ārvalstu augstskolām?




 

Lūdzam izteikt 48.3. punktu šādā redakcijā:

48.3 Citus kredītu atmaksas nosacījumus nosaka kredītlīgums, ievērojot starptautisko finanšu institūciju, no kuru līdzekļiem garantēts kredīts, prasības. Informāciju par minētajām prasībām publicē sabiedrība “Altum” savā tīmekļvietnē.