Atzinums

Ar Direktīvu 2018/851 ir grozīts Direktīvas 9. pants, paredzot, ka dalībvalstis veic atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un ar minētajiem pasākumiem vismaz tiek veicināta produktu atkārtota izmantošana un sistēmu, kas veicina remontu un atkārtotu izmantošanu, izveide, tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm, kā arī iepakojumu, būvmateriāliem un būvniecībā izmantojamiem produktiem.
Direktīvas 4. panta pirmajā daļā ir noteikta atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, paredzot, ka prioritārā kārtībā izmanto šādas darbības: atkritumu rašanās novēršana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde, cita tipa reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija un apglabāšana.
Priekšlikumā citastarp norādīts, ka svarīgs šādu noteikumu mērķis ir radīt ekonomiku, kurā pienācīgu vietu ieņem savākšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde, kā arī mudināt ražotājus un zīmolus rūpēties, lai to produkti tiktu izstrādāti, ievērojot apritīguma principus.[1]
Ierosinātajā Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā ir paredzēts tiesiskais regulējums, uz kura pamata tiks pieņemti Eiropas Savienības noteikumi, piemēram, tekstilizstrādājumiem un apaviem. Lai gan uz šiem produktiem pašlaik attiecas noteiktas prasības, piemēram, par ķimikālijām un marķēšanu, tiem nav izvirzītas specifiskas aprites prasības, piemēram, par ilgizturību, remontējamību, pārstrādājamību un pārstrādājamo saturu. Turklāt Eiropas Savienības ilgtspējīgu un aprites tekstilizstrādājumu stratēģijā ir izklāstīts visaptverošs pasākumu kopums, kas ir krietni plašāks par Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā paredzētajiem. Mērķis ir pārveidot pašu nozari, ne tikai mainīt to, kā tekstilizstrādājumi top, bet arī veicināt aprites darījumdarbības modeļus un samazināt tekstilizstrādājumu atkritumus, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt gan to, ka patērētāji šādus tekstilizstrādājumus var atļauties, gan to, ka uzņēmumi nezaudē konkurētspēju.[2]
Tāpat arī Eiropas Komisijas pieņemtā Aprites ekonomikas rīcības plānā kā viens no mērķiem/pasākumiem ir tādas tekstilizstrādājumu stratēģijas izveide, kas stiprinātu konkurētspēju un inovāciju šajā nozarē un attīstītu Eiropas Savienības tirgu tekstilizstrādājumu atkārtotai izmantošanai.
Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā Eiropas Savienībā noteiktos un plānotos pasākumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu aprites ekonomikas pilnveidošanu, LDDK ieskatā Projektā (vai tā anotācijā) ir nepārprotami jānorāda, ka galvenā darbība ar tekstilizstrādājumu atkritumiem būtu nosakāma atkārtota izmantošana. Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējama tekstilizstrādājumu atkritumu atkārtota izmantošana, piemēram, tekstilizstrādājumu sastāva dēļ, tad attiecīgi šādiem tekstilizstrādājumu atkritumiem būtu piemērojams/īstenojams atkritumu reģenerācijas veids, kas Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 319 “Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” 1. pielikumā apzīmēts ar kodu R12 (Atkritumu īpašību mainīšana, lai ar tiem veiktu jebkuras darbības, kas apzīmētas ar kodu R1, R2, R3, R4, R5, R6, R7, R8, R9, R10 un R11), un iepriekš minētais reģenerācijas veids būtu ieskaitāms tekstilizstrādājumu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas apjomos, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu būs jāsasniedz tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājiem, ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībniekiem.


[1] Eiropas Komisija, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52023PC0420

[2] Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai, Ilgtspējīgiem produktiem jākļūst par normu, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022DC0140
 

-

2. punktā ir norādīti tekstilizstrādājumu veidi, uz kuriem Projekts attiecas. Ņemot vērā Projektā iekļautos tekstilizstrādājumu veidus, un Eiropas Komisijas priekšlikumu grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem, pielikumā ietvertos produktus, kas ietilpst Priekšlikuma 22.a panta darbības jomā, secināms, ka abos normatīvo aktu projektos tekstilizstrādājumu veidi faktiski sakrīt, tomēr Latvijas Darba devēju konfederācijas  (LDDK) ieskatā attiecīgais tekstilizstrādājumu uzskaitījums būtu pārskatāms un precizējams. Projektā nav vērtētas un analizētas tādas tekstilizstrādājumu grupas kā paklāji un grīdsegas, rotaļlietas, audumu maisiņu u.c..
Tāpat vērtējot Dabas resursu nodokļa likuma, redakciju, kas būs spēkā no 2024. gada 1. jūlija, un tā 1. panta 16. punktā norādīto tekstilizstrādājumu terminu (tekstilizstrādājums ir mājsaimniecības tekstilizstrādājums, apģērbs, apģērba gabala un piederumu tekstilizstrādājums, apavi, kā arī apģērba gabals un piederums, kura galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls), secināms, ka iepriekš minētajā rindkopā minētās preces ietilpst tekstilizstrādājumi kategorijā. Ņemot vērā, ka paklāji, rotaļlietas, auduma maisiņi un citi līdzvērtīga sastāva produkti ir viens no tekstilizstrādājumu veidiem, kas tiek aplikts ar dabas resursa nodokļa likmi, LDDK ieskatā ar pašreizējo Projekta redakciju tiek radīta nelabvēlīgāka situācija šādu preču ražotājiem/tirgotājiem, jo, lai arī norādītie tekstilizstrādājumu veidi pakļaujas DRN likuma regulējumam, ar pašreizējo Projekta redakciju minētajiem ražotājiem/tirgotājiem faktiski tiek liegta iespēja saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas par attiecīgajiem tekstilizstrādājumiem.
Vienlaikus jānorāda, ka direktīvas pārņemšana nacionālā līmeņa normatīvajos aktos neaizliedz dalībvalstij paredzēt detalizētākus nosacījumus/prasības, vienlaikus nodrošinot, lai direktīvas pārņemšanas rezultātā tiktu sasniegts direktīvas mērķis. Ņemot vērā Priekšlikumā norādītos mērķus (samazināt ar tekstilatkritumu apsaimniekošanu saistīto ietekmi uz vidi un klimatu, uzlabot vides kvalitāti un sabiedrības veselību saskaņā ar atkritumu hierarhiju, uzlabot tekstilatkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvā noteikto “atkritumu hierarhiju”, prioritāti piešķirot atkritumu rašanās novēršanai, tekstilizstrādājumu sagatavošanai atkalizmantošanai un reciklēšanai, nevis citām reģenerācijas iespējām un apglabāšanai, un īstenot principu “piesārņotājs maksā”), secināms, ka, iekļaujot Projektā tādas tekstilizstrādājumu grupas kā paklāji un grīdsegas, rotaļlietas, audumu maisiņu u.c., tiktu īstenoti paredzētie direktīvas mērķi.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī jāņem vērā, ka kopumā paklāji, rotaļlietas, auduma maisiņi u.tml. procentuālās masas un daudzuma ziņā aizņem lielu daļu tekstilizstrādājumu segmenta, LDDK ieskatā Projektā būtu nepieciešams ietvert regulējumu arī attiecībā uz šāda veida tekstilizstrādājumu grupām (paklāji un grīdsegas, rotaļlietas, audumu maisiņu u.c..).
 

-

Ir nepieciešams veikt precizējumus Projekta 3. pielikuma 4.2. tabulā, norādot (piemēram, piezīmes veidā), ka komersants, kurš pieņem vai savāc tekstilizstrādājumu atkritumus, var būt tikai tas, kurš ir noslēdzis līgumu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
 

-

Projekta 5. pielikumā ir izdalīti divi tekstilizstrādājumu veidi un, pamatojoties uz šiem norādītajiem veidiem, Projekta 5. pielikumā citastarp ir ietverts pienākums pārskatā ne tikai norādīt savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu apjomu, bet arī savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu atkritumu veidu. LDDK ieskatā šāda prasība attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumu veida norādīšanu nav nepieciešama un rada tikai papildu administratīvo un finanšu slogu subjektiem, uz kuriem ir attiecināmas Projekta normas. Ne no Projekta, ne Projekta anotācijas neizriet pamatots un detalizēts skaidrojums, kādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā būtu nepieciešams Projekta 5. pielikuma pārskatā ietvert iepriekš minēto prasību, it īpaši ņemot vērā faktu, ka minētie tekstilizstrādājumu veidi tiek savākti vienkopus. Ievērojot iepriekš minēto, LDDK ierosina Projekta 5. pielikumā neizdalīt tekstilizstrādājumu veidus, proti, paredzēt tikai vienu sadalījumu: tekstilizstrādājumi, kā arī svītrot no Projekta 5. pielikuma prasību norādīt savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu atkritumu veidu.
Papildu LDDK ieskatā, lai veidotu pārskatāmāku, vieglāk uztveramu un saprotamāku Projekta 5. pielikumā ietveramo informāciju un līdz ar to tās aizpildīšanu, būtu nepieciešams pārstrukturizēt 5. pielikumu, veidojot vienotu atskaites tabulu par Latvijas Republikas teritorijā savāktajiem tekstilizstrādājumu atkritumiem, to sagatavošanu pārstrādei vai reģenerācijai, kā arī tekstilizstrādājumu atkritumu sagatavošanu un nodošanu vai realizāciju atkārtotai izmantošanai (nevis katru minēto darbības veidu atainot atsevišķā tabulā).
 

-

Projekta anotācijas 3. punktā “Līgumi un līgumpartneri” citastarp, ņemot vērā LDDK izteiktos iebildumus par Projektu, norādīts, ka Projekts paredz, ka tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos tiek ņemti vērā tikai tie tekstilizstrādājumu atkritumu apjomi, kurus pieņēmuši vai savākuši atkritumu apsaimniekotāji, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu. LDDK ieskatā no Projekta pašreizējās redakcijas neizriet Projekta anotācijā norādītais, kā rezultātā nākotnē, piemērojot Projekta normas, var veidoties dažāda izpratne par atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos ieskaitāmajiem tekstilizstrādājumiem.
Ievērojot iepriekš minēto, lai neveidotos dažāda veida izpratne par to, no kādām personām pieņemtie tekstilizstrādājumu atkritumi ieskaitās pieņemšanas vai savākšanas apjomos, Projektā (ne tikai Projekta anotācijā) ir konkrēti un nepārprotami jānorāda, ka tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos tiek ņemti vērā tikai tie tekstilizstrādājumu atkritumu apjomi, kurus pieņēmuši vai savākuši atkritumu apsaimniekotāji, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
 

-