Atzinums

Ministrija nav sniegusi argumentētu pamatojumu, kāpēc Asociācijas priekšlikums noraidīts, jo atjaunošanas pasākumi ietver plašāku pasākumu loku, nekā sanācijas pasākumi. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu 2. panta 11. punktā minētajai definīcijai, ar vārdiem “Pasākumi stāvokļa izlabošanai” ir saprotama jebkāda rīcība vai rīcību kombinācija, ietverot mīkstinošus vai pagaidu pasākumus, lai atjaunotu, atveseļotu vai aizstātu izpostītos dabas resursus un/vai ar tiem saistītos, pasliktinājušos pakalpojumus vai lai piedāvātu līdzvērtīgu alternatīvu šiem resursiem vai pakalpojumiem. Ne vienmēr  iespējams atjaunot vides kvalitāti sākotnējā līmenī.

Nepieciešams norādīt korektu terminu , kas novērstu iespēju atjaunošanas pasākumu pielīdzināšanai vides kvalitātes sākotnējā līmeņa atjaunošanai.
 

“pasākumi vides stāvokļa uzlabošanai”

Lūdzam Likumprojektā iekļaut norādi uz normatīvo aktu, kurā tiks noteikta procedūra izmaksu aprēķiniem piesārņojuma apmēra un proporcionālajam sadalījumam, izmaksu segšanai un nepieciešamībai veikt izvērtējumu.
Lūdzam norādīt, kādu metožu izmantošana – testēšanas paraugu noņemšana, testēšanas metodes vai citas metodes, piemēram, monitoringa datu apstrādes metodes u.c. noraidīšana argumentēta ar izmantojamo metožu norādīšanas neiekļaušanu Likumprojekta  tvērumā.
Ministrijas norādītais, ka "metožu norādīšana neietilpst šī likumprojekta tvērumā" ir formāla atruna.

-

Lūdzam Likumprojektā iekļaut norādi uz normatīvo aktu, kur tiks noteikta procedūra izmaksu aprēķiniem piesārņojuma apmēra un proporcionālajam sadalījumam, izmaksu segšanai un nepieciešamībai veikt izvērtējumu.
Paskaidrots, ka nepieciešamība veikt izvērtējumu un noteikt procedūru kā notiks izmaksu aprēķini, lai noteiktu piesārņojuma apmēru un proporcionālo sadalījumu, kā arī kas apmaksās šo aprēķinu veikšanu neietilpst Likumprojekta grozījumu tvērumā.
Ministrijas norādītais, ka priekšlikums neietilpst šī likumprojekta tvērumā ir formāla atruna.

-

Lūdzam pārskatīt priekšlikumu, jo piesārņoto vietu sanācijas programma ir dokuments saskaņā ar kuru tiks veikta piesārņotās vietas sanācija. Šībrīža redakcijā izpētes un sanācijas metodes dienestam nav liegts ietvert jau piesārņotās vietas pārbaudes aktā. Tas var nonākt pretrunā ar citu kompetento institūciju, ekspertu vai speciālistu viedokli.

“Nosakot piesārņoto vietu sanācijas programmā vietas izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajām metodēm jābūt ekonomiski pamatotām, tehnoloģiski atbilstošām, efektīvām, lai to īstenošana neizmaksātu dārgāk, kā nepieciešams šajā pantā noteikto mērķu sasniegšanai”

Likumprojekta 35.7. pantā noteikts - ja operators vai zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas nav veicis izpēti vai sanāciju, un atbildīgās institūcijas rīcībā informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, tā (atbildīgā institūcija) pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas nepieciešamību, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus. Atbildīgā institūcija, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, pieņem lēmumu par sanācijas nepieciešamību, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus. 35.7.1pant daļas a formulējums ir vispārīgs, pastāv pretruna ar 35.5.panta normu par Valsts vides dienesta kompetenci saistībā ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju – pārraudzību un kontroli, nosakot augsnes, grunts, virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvu pārsniegumu, kā arī apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi. Pārraudzība nozīmē stāvokļa, darbības pārbaudi, kontroli, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas, kas burtiski neietver lēmuma pieņemšanu par izpētes un sanācijas nepieciešamību. Saskaņā ar 24.04.2008. Ministru kabineta noteikumiem Nr.281 “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” (turpmāk – Noteikumi) dienests sastāda pārbaudes aktu saskaņā ar ko operators norādītajā termiņā iesniedz dienestā neatliekamo pasākumu plānu. Dienests 30 dienu laikā izvērtē neatliekamo pasākumu plānu un pieņem lēmumu par neatliekamo pasākumu veikšanu. Likumprojekta 35.7. panta traktējums ir pretrunā ne tikai ar 35.5.pantu. bet arī Noteikumos atrunāto kārtību, kas paredz pārbaudes akta sastādīšanu, turpmāku kompetento institūciju un ekspertu iesaistīšanu. Pēc tam kad operators iesniedzis neatliekamo pasākumu plānu, Dienests pieņem lēmumu par neatliekamo pasākumu veikšanu. Likumprojekta 35.7 panta pirmā daļa nosaka pavisam citu kārtību - ja operators vai zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas nav veicis izpēti vai sanāciju, un atbildīgās institūcijas rīcībā informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, tā pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas nepieciešamību, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus. Lēmums nevar tikt pieņemts pamatojoties uz subjektīvu informāciju. Tam jābūt pieņemtam pamatojoties uz pārbaudes aktu un operatoram vai zemes īpašniekam neatliekamo pasākumu plānu būtu savstarpēji jāsaskaņo ar Dienestu, no kā izrietētu izpēte vai sanācija.
 

Svītrot vai izteikt šādā redakcijā
“Ja operators vai zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas nav veicis izpēti vai sanāciju, un atbildīgās institūcijas rīcībā ir pārbaudes akts un operatora vai zemes īpašnieka iesniegts neatliekamo pasākumu plāns, tā pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas nepieciešamību, kuru paziņo personai vai personām, kas sedz izdevumus”.