Atzinums

Atkārtoti lūdzam projekta anotācijā sniegt argumentētu izvērtējumu paredzētā regulējuma atbilstībai samērīguma principam.

Atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumos attīstītajai judikatūrai, izvērtējot atbilstību samērīguma principam, jāpārbauda:
1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi;
2) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 25. punktu).

Paskaidrojam, ka gadījumos, piemēram, kad persona vada transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, personai atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 62. pantam var tikt piemērots naudas sods un tiesību atņemšana. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 17. panta regulējumam šādos gadījumos personai tiesības ir jāiegūst no jauna. 
Vienlaikus gan projekts, gan arī spēkā esošie Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 551 "Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi" par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē paredz personai piemēroti līdz pat 8 pārkāpuma uzskaites punktus.
Ievērojot minēto, lūdzam projekta anotācijā sniegt izvērtējumu, cik samērīgi ir personai soda izpildes laikā apturēt reģistrēto uzskaites punktu noilguma termiņa atskaiti un atsākt atskaiti pēc soda izpildes (piemēram, gadījumos, kad persona izdara pārkāpumu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 62 panta trešajai daļai). Proti, šādos gadījumos persona pēc soda izpildes un tiesību iegūšanas no jauna uzsāk dalību ceļu satiksmē ar 8 pārkāpuma uzskaites punktiem un tā automātiski būs ietekmēšanas līdzekļa subjekts atbilstoši projektā noteiktajam regulējumam. 
Izziņā par iepriekš izteiktajiem iebildumiem ir norādīts, ka iebildums ir ņemts vērā, precizējot normas redakciju, taču iebildumā tika lūgts vērtēt regulējuma atbilstību samērīguma principam un sniegt izvērtējumu projekta anotācijā - tas nav izdarīts.
 

-

Pārkāpumu uzskaites punktu skaits neatbilst pārkāpumu smagumam.

Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā bija norādīts: "Lūdzam papildināt projekta anotāciju ar detalizētāku informāciju un izvērtējumu par katru pārkāpumu, par kuru tiek samazināts vai palielināts pārkāpumu uzskaites punktu skaits, kā arī sniegt pamatojumu par apsvērumiem vai kritērijiem, balstoties uz kuriem ir veiktas izmaiņas regulējumā. Projekta anotācija arī neatklāj, kā ir izvēlēts paredzētais punktu skaits un kā tas saskan ar pārkāpuma smagumu (to raksturo par pārkāpumu piemērojamais soda veids un tā apmērs)."

Lai arī šobrīd anotācijā ir ietverti apsvērumi, kāpēc ir mainīts punktu skaits, tas neatklāj punktu skaita izvēles pamatā esošo sistēmu un rada šaubas par patvaļīgu regulējumu. Tāpat ir atrodami gadījumi, kad par smagāku administratīvo pārkāpumu ir paredzēts mazāks punktu skaits, salīdzinot ar vieglākiem administratīvajiem pārkāpumiem. No Ceļu satiksmes likuma 43.¹ panta izriet, ka pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai ir jāatbilst administratīvo pārkāpumu smagumam. Nav saskatāms racionāls pamatojums, kāpēc likumdevēja vērtējumā pārkāpums ir vieglāks (mazāk bīstams), taču Ministru kabinets ir paredzējis salīdzinoši lielāku punktu skaitu (resp., vērtē kā bīstamāku), vai otrādi. Tas rada neizskaidrojamas sistēmiskas vērtējuma pretrunas un šaubas par to, vai pilnvarojums ir īstenots atbilstoši likumam.
 

-