Atzinums

Lai personu sauktu pie atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē, ir nepieciešams noteikt alkohola koncentrāciju asinīs. Savukārt transportlīdzekļu vadītājus parasti pārbauda ar portatīvo mēraparātu, veicot izelpas pārbaudi, tomēr, lai sauktu pie atbildības, nepieciešams noteikt, ka  mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs, pretējā gadījumā pie atbildības tiktu saukti tikai tie vadītāji, kuriem alkohola ietekmē noteikta asinīs un tas veikts slimnīcā.

-

Valsts policijas ieskatā vārdi "mēraparāta uzrādītais mērījums nepārsniedz 1,5 promiles, bet" ir svītrojami, jo amatpersonai būtu jābūt tiesībām nogādāt ārstniecības iestādē t/l vadītāju, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, neatkarīgi no mēraparāta uzrādītās alkohola koncentrācijas robežšķirtnes.

-

Svītrot projekta 12.punktā vārdus "un informē personu par iespēju patstāvīgi vērsties kādā no šo noteikumu 1.pielikuma 1-18.punktā minētajām ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai", jo nav saskatāms šāda piedāvātā regulējuma mērķis.
Norādāms, ka gadījumā, ja persona nepiekrīt pārbaudei alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, izmantojot mēraparātu, vai tās nogādāšanai ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai, personai var iestāties ārējos normatīvajos aktos paredzētas tiesiskās sekas (par ko persona šajā projektā noteiktajā kārtībā tiek arī informēta). Piemēram, transportlīdzekļu vadītājiem šāda nepiekrišana jau patlaban tiek kvalificēta kā atteikšanās no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, par ko atkarībā no ceļu satiksmē izmantotā transportlīdzekļa veida draud vai nu administratīvā atbildība (sk. Ceļu satiksmes likuma 62.panta astotās daļas regulējumu) vai arī kriminālatbildība (sk. Krimināllikuma 262.¹panta pirmās un otrās daļas regulējumu). Personas patstāvīga vēršanās ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai neietekmē minēto tiesisko seku iestāšanos.
Citā gadījumā, piemēram, kad persona nepiekrīt veiktās izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai rezultātiem, tai būtu piešķiramas tiesības noteiktā kārtībā apstrīdēt minētās pārbaudes rezultātus, tostarp, dodot tiesības personai pašai vērsties konkrēti noteiktās ārstniecības iestādēs ar lūgumu veikt medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai (sk. projekta 2.2. un 21.2.apakšpunktu regulējumu, kas šādas personas tiesības jau paredz). Taču veiktās izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai rezultātu apstrīdēšana nekādi nav saistāma ar šā projekta 12.punktā piedāvāto regulējumu, kas paredz noteikt kārtību, kādā amatpersona fiksē personas nepiekrišanu pārbaudei alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, izmantojot mēraparātu, vai tās nogādāšanai ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai.

-

 apvienošanas rezultātā ir apvienotas 2 dažādas situācijas un tapis neprecīzs punkts, ko nepieciešams precizēt. Proti, ja persona atsakās no pārbaudes izelpas gaisā, vai ārstniecības iestādē, tad to sauc pie atbildības par atteikšanos no pārbaudes, neveicot pārbaudi,  līdz ar to, to nevar nofiksēt arī slimnīcā, savukārt, ja persona nepiekrīt veiktajiem pārbaužu rezultātiem, tad tai ir tiesības patstāvīgi vērsties ārstniecības iestādē un veikt pārbaudi. Līdz ar to 12.punkts ir jāsadala, nodalot atteikšanos no pārbaudes un nepiekrišanas rezultātiem

-

Nepieciešams papildus izvērtēt vai projekta 37.1., 37.4. un 37.10. apakšpunkti ir attiecināmi tikai uz transportlīdzekļu vadītājiem, proti, alkohola koncentrācijas asinīs vai izelpas gaisā noteikšana, lai piemērotu administratīvo atbildību var būt būtiska arī citām personām (piemēram, saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 70. un 71.pantu, saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 124.¹ pantu, saskaņā ar Ieroču aprites likuma 99.pantu). 

-

Projekta Anotācijā attiecībā uz Projekta 1. pielikumā ietverto ārstniecības iestāžu sarakstu, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, norādīts, ka "saskaņā ar ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" Projekta 1. pielikumā norādītajām ārstniecības iestādēm ir pienākums nodrošināt ārstu visu diennakti (24 stunda diennaktī režīmā, tai skaitā svētku dienās un brīvdienās), līdz ar to jānodrošina arī minēto medicīnisko pārbaužu veikšana. Ņemot vērā, ka medicīniskās pārbaudes drīkst veikt tikai sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kurš ir ieguvis Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes sertifikātu, VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” nepieciešamības gadījumā nodrošina apmācības ārstiem, lai ārstniecības iestādē būtu iespējams veikt minētās pārbaudes".
Lūdzam precizēt minēto informāciju ar atsaucēm uz konkrētām attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normām, no kurām izriet Anotācijā norādītie secinājumi.
Tāpat lūdzam papildināt Anotāciju ar informāciju, kādi praksē ir uzraudzības mehānismi, lai ārstniecības iestādēs, kuras nodrošina ārstu diennakts režīmā, diennakts režīmā būtu ārsti, kas ieguvuši alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes sertifikātu.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta sēdē   (protokols Nr.31, 48. un 49.paragrāfs) Veselības ministrijai tika dots uzdevums aktualizēt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi" un Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 394 "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" 1.pielikumu atbilstoši faktiskajai ārstniecības iestāžu spējai nodrošināt medicīniskās pārbaudes veikšanu.
Ievērojot minēto, lūdzam Anotāciju papildināt ar informāciju par ārstniecības iestādēm, kuras nav ietvertas Projekta 1.pielikumā vai kuras ir ietvertas papildus.

-

Aizstāt projekta 1.5.apakšpunktā vārdus "izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu" ar vārdiem "izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu", tādējādi nodrošinot gan saturisku, gan arī terminoloģisku šajā tiesību normā ietvertā regulējuma sasaisti ar projekta 1.6.apakšpunktā ietverto regulējumu.

-

Svītrot projekta 5.punkta otro teikumu, kas paredz, ka personas pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veic pēc tam, kad saņemta personas mutiska piekrišana. Arī bez šādas atrunas ir saprotams, ka personas pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, izmantojot mēraparātu, nav veicama piespiedu kārtā (bez personas piekrišanas). Pretējā gadījumā nav saprotams, vai personas nogādāšanai ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai ir/nav nepieciešams saņemt personas piekrišanu (sk. projekta 10.punkta regulējumu, kas neparedz šādu atrunu par personas piekrišanu).

-

Aizstāt projekta 7.punktā vārdus "pārbaudes veicējs" ar vārdu "amatpersona", tādējādi nodrošinot vienveidīgas terminoloģijas lietošanu visā projekta tekstā.

-

Aizstāt projekta 12.punktā vārdus "7.punktā minētajā protokolā" ar vārdiem "7.punktā minētajā pārbaudes protokolā", tādējādi nodrošinot vienveidīgas norādes uz konkrēto pārbaudes protokolu veidošanu visā projekta tekstā.

-

Nepieciešams atkārtoti izvērtēt projekta 21.3. apakšpunktu, ņemot vērā, ka transportlīdzekļa vadītājam, kas cietis negadījumā, neveic medicīnisko pārbaudi projekta 4.1. apakšnodaļā paredzētajā kārtībā, bet veic alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanu projekta 4.2. apakšnodaļā paredzētajā kārtībā (būtiskākās atšķirības starp šiem procesiem - ietekmes konstatēšanu var veikt jebkurā ārstniecības iestādē, kas sniedz medicīnisko palīdzību; ārstam nav nepieciešams apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts; nav jāsastāda medicīniskās pārbaudes protokols). 

-

Apakšpunkts nosaka, ka šo noteikumu 4.punktā minētajam transportlīdzekļa vadītājam medicīnisko pārbaudi veic "atbilstoši tā ārsta lēmumam, kurš sniedz medicīnisko palīdzību". Turpmākajā noteikumu projekta tekstā nekur netiek paredzēts, kā izpaužas minētais lēmums, kāda ir tā forma, līdz ar to piedāvājam papildināt šo apakšpunktu vai papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu, kas to nosaka.

-

No 22.punkta redakcijas izriet, ka visas personas (izņemot ieslodzīto), kam veicama medicīniskā pārbaude, pēc iespējas ātrāk nogādājamas tuvākajā noteikumu 1.pielikuma 1.-18.punktam minētajā ārstniecības iestādē. Noteikumu projekta 21.3 apakšpunkts nosaka to, ka arī 4.punktā minētajām personām veicama medicīniskā pārbaude. Tomēr 4.2.apakšnodaļas regulējums paredz atšķirīgu kārtību noteikumu projekta 4.punktā minētajām personām, līdz ar to aicinām 22.punktu precizēt. 

-

Visā projektā precizēt atsauces uz pielikumiem un to numerāciju (piemēram 30.punktā ir atsauce uz 9.pielikumu, bet 31.punktā - uz 8.pielikumu).

-

Aicinām precizēt noteikumu projektu, papildinot 43.punktu vai papildinot projektu ar jaunu punktu, kurā noteikta kārtība, kādā, atbilstoši 43.punktā norādītajam, 29.punktā minētās personas saņem pieprasījumu vai lēmumu par medicīniskās pārbaudes veikšanu un kas un kādā termiņā šo pieprasījumu (lēmumu) sagatavo, kā arī kā un kādā termiņā to nosūta 29.punktā minētajai personai.
Turklāt 43.punktā norādīts, ka 29.punktā minētās personas veic laboratoriskos izmeklējumus, lai gan 42.punktā norādīts, ka laboratorisku izmeklējumu veikšanu nodrošina ārstniecības iestāde, kurā cietusī persona nogādāta. Šī ārstniecības iestāde, atbilstoši 41.punktā norādītajam var būt jebkura ārstniecības iestāde, tajā skaitā, tāda, kas nav iekļauta 1.pielikuma 1.-18.punktā. Līdz ar to piedāvājam 4.2.apakšnodaļu atbilstoši precizēt.

-

Precizēt projekta 2., 3. un 7. pielikumu aizstājot vārdus “personas kods” ar vārdiem “personas kods vai dzimšanas gads un datums”.
Precizēt projekta 4. pielikumu aizstājot vārdus “dzimšanas gads” ar vārdiem “dzimšanas gads un datums”.
Minētie precizējumi nepieciešami, jo personai var nebūt piešķirts Latvijā personas kods.

 

-

Precizēt projekta 2.pielikumā ietvertās veidlapas "Personas pārbaudes protokols" saturu:
1) svītrojot tajā vārdus "kurš(-a) _______________________"
   (pārbaudes pamatojums), jo šādas pārbaudes tiesisko pamatu nosaka attiecīgo jomu regulējošie ārējie normatīvie akti un nav saskatāma nepieciešamība to vēlreiz norādīt pārbaudes protokolā;
2) svītrojot tajā vārdus "pabeigts 20__.gada __.______ plkst.___", jo ar mēraparātu veiktā mērījuma patērētais kopējais laiks ir mērāms sekundēs, līdz ar ko nav nekādas nepieciešamības pārbaudes protokolā atsevišķi norādīt attiecīgā mērījuma sākuma un beigu laiku;
3) papildinot to pēc vārdiem "pievienotas mēraparāta" ar vārdu "uzrādīto".

-

Precizēt pielikuma nosaukumu, svītrojot vārdu "uz".

-

Precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3.punktā satiksmes ministram doto uzdevumu, jo patlaban tā būtība nav saprotama. Proti, nav saprotams, kas tieši satiksmes ministram būtu iesniedzams Ministru kabinetā, nodrošinot attiecīgā uzdevuma izpildi - nav saprotams vārdkopas "iesniegt tos" saturs.
Vienlaikus norādāms, ka Ceļu satiksmes likuma 43.⁵pantā ietvertajam regulējumam, kurā noteiktas kompetentās institūcijas, kas ir tiesīgas veikt transportlīdzekļu vadītāju pārbaudes alkohola reibuma un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, vispārīgi ieskicētas veicamās procedūras šo pārbaužu īstenošanai, kā arī doti pilnvarojumi Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot kārtību, kādā veicamas minētās pārbaudes, nav tiešas saistības ar administratīvās atbildības sistēmu. Proti, transportlīdzekļu vadītāju pārbaudes alkohola reibuma un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai pamatā tiek veiktas attiecīgo kompetento institūciju īstenotās ceļu satiksmes uzraudzības (kontroles) funkcijas ietvaros, kuras mērķis ir nepieļaut transportlīdzekļu vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, tādējādi nodrošinot ceļu satiksmes drošību. Līdz ar to Ceļu satiksmes likuma 43.⁵pantā ietvertajam regulējumam nav tiešas saistības nedz ar Administratīvās atbildības likuma 113.pantā ietverto regulējumu, kurā vispārīgi ieskicēta procedūra, kādā veicama apreibinošo vielu lietošanas pārbaude personām administratīvā pārkāpuma procesā, kā arī doti pilnvarojumi Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus, nedz ar administratīvās atbildības sistēmu kopumā.

-