Atzinums

Nepieciešamie grozījumi Transporta enerģijas likuma projektā Latvijas biogāzes asociācijas vērtējumā:

Likumprojekta 9.pantā noteikt, ka moderno biodegvielu, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvars kopējā realizētā transporta enerģijas apjomā PIEAUG PAKĀPENISKI līdz 2030.gada mērķim 5.5% no realizētās transporta enerģijas apjoma.

Pamatojums:
LBA ir uzskata, ka Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam (NEKP2030) ir kļūdaini norādīts faktiskais jau šobrīd izmantotās modernās biodegvielas īpatsvars transporta enerģijā. NEKP2030 sadaļā 2.1. Mērķi un to izpildes novērtējums, pausts novērtējums, ka 2021.gadā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars transportā jau ir 2,3%. LBA aicina pārliecināties, vai šobrīd izmantojamā atjaunojamā enerģija transportā tik tiešām ir modernā biodegviela, nevis biodegviela, kas importēta un iegūta no palmu eļļas. No palmu eļļas iegūta biodegviela nav modernā biodegviela, jo palmu eļļa nav iekļaujama likumprojekta pielikuma A daļā - Modernās biodegvielas un modernās biogāzes (biometāna) ražošanas izejvielas. Piedāvātais Likumprojekts faktiski paredz dīkstāvi Latvijas biogāzes sektoram līdz pat 2030.gadam. Likumprojekts nedod skaidru signālu, ka Latvijā esošām biogāzes stacijām ir nepieciešams pārveidoties par moderna biometāna ražotāju. LBA ieskatā šī ir tuvredzīga stratēģija, jo vērtējot Likumprojekta pielikumu - Modernās biodegvielas un modernās biogāzes (biometāna) ražošanas izejvielas – tas satur visa veida atkritumu produktus, kā arī kūtsmēslus, kuri neizbēgami tuvāko 7 gadu laikā tomēr radīsies un, ja netiks apstrādāti biogāzes stacijās, tad, tie satrūdot, radīs SEG emisijas. Balstoties uz EBRD pasūtītā pētījuma par biometāna potenciālu Austrumeiropā - Biogāzes un biometāna tirgus attīstība (Ernst&Young 2022.gada decembris), Latvijā ir tehniski un ekonomiski pamatoti saražot 133 miljonus m3 modernā biometāna (1,7 TWh (pie augstākās siltumspējas 12,73 kWh/m3), kas iegūts no atkritumiem un kūtsmēsliem. Izvērtējot Likumprojekta Anotācijā norādīto, ka 2030.gadā atjauninātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna scenārijs paredz 2030. gadā saražot  5,0 PJ (1,4 TWh) biodegvielas, tad secinām, ka šo apjomu ir iespējams pilnībā nodrošināt ar Latvijā ražotu biometānu. Latvijas biogāzes sektors var dot nozīmīgu ieguldījumu, lai veicinātu transporta degvielu modernizēšanu.

Priekšlikums:

Lai biometāna ražošana vienmērīgi attīstītos, lūdzam likumprojektā ieviest modernizācijas mērķa diferencēšanu katrā gadā līdz 2030. gadam, jo arī direktīva (RED III) nosaka šo vajadzību. Aicinām valsts līmenī noteikt diferencētus mērķrādītājus modernajām biodegvielām un biogāzei, lai izpildītu pienākumu tādā veidā, ka tiek veicināta moderno biodegvielu attīstība.

Piedāvājam ieviest sekojošus moderno biodegvielu mērķus katram gadam:
2025. gadā - 1%
2026. gadā - 1,5 %
2027. gadā - 2,5 %
2028. gadā - 3,5 %
2029. gadā - 4,5 %
2030. gadā - 5,5 %


Likumprojekta 13.pantā noteikt augstāku iemaksu apmēru par katru nesamazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju tonnu, vēlams to piesaistīt CO2 emisiju tirdzniecībā esošajiem cenu līmeņiem.

Pamatojums.
Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, cik maza būs ietekme uz degvielas tirgotāju ekonomiskajiem rādītājiem, ja SEG emisiju mērķi, kas noteikti Likumprojekta 8.pantā netiks sasniegti. LBA ieskatā tā ir vēlme aizsargāt degvielas tirgotāju esošo darbību un neradīt šķēršļus arī turpmākai fosilās degvielas tirdzniecībai. Likumprojekta anotācija nesatur nekādu pamatojumu noteiktajam iemaksas apmēram – 60 EUR/t SEG emisiju. LBA neredz, kā valsts, neizmantojot papildu budžeta līdzekļus, varēs nesamazinātās emisijas iegādāties Eiropas Savienības CO2 kvotu tirgū, saņemot no degvielas tirgotājiem tik mazu iemaksu. Jau vairāk nekā divus gadus CO2 kvotu cena nav bijusi zemāka par 80 EUR/t (https://tradingeconomics.com/commodity/carbon).



Kā jau minēts, izmantojot esošo tehnisko potenciālu, Latvijā var saražot 1,7 TWh biometāna. Ņemot vērā biometāna ieguvei izmantoto izejvielu kompozīciju, tad atbilstoši Direktīvas 2018/2001 noteiktajām Dezagregētajām standartvērtībām biomasas kurināmajam/degvielai, izmantojot Latvijā saražoto biometānu tehniski iespējams novērst 230 000 t CO2 emisiju gadā. Ja tām piemēro dubulto ieskaiti – tad līdz pat 460 000 t CO2 emisiju gadā, kas atbilstu 15% SEG emisiju samazinājumam transporta sektorā. Lai arī LBA apzinās, ka valsts jau ir palaidusi garām iespēju transportā izmantot daļu no biometāna, ko šeit saražosim, jo šobrīd projektētās stacijas plāno to eksportēt,  tomēr daudzas biogāzes stacijas vēl gaida skaidru signālu, ka biometāns būs vajadzīgs SEG emisjiu novēršanai transportā Latvijā. Ar tik zemu SEG novēršanas cenu, šāds signāls netiek sūtīts. Jo 460 000 t CO2 pārvēršot iemaksas apmērā tas būtu: 460 000 tCO2 * 60 EUR/t = 27 600 000 EUR, ko tātad varēja panākt, patērējot transportā 1,7 TWh biometāna. Attiecinot iemaksu summu pret biometāna apjomu – nonākam pie biometāna vērtības: 27 600 000 / 1330 000 = 20,75 EUR/MWh. Tas ir daudzkārt par maz, lai biometānu būtu ekonomiski pamatoti ražot. Tātad degvielas tirgotāji nevis izvēlēsies (un arī nevarēs, jo tāda nebūs pieejama) iegādāties Latvijā ražotu modernu transporta degvielu, bet gan nomaksāt iemaksu, kas radīs robu valsts budžetā, lai šo neizpildi kompensētu.

Priekšlikums
LBA ieskatā iemaksas apmērs, neizpildes gadījumā, būtu nepieciešams vismaz 1.5 reizes lielāks nekā tirgū pastāvošā alternatīva iegādāties CO2 emisiju kvotas – tātad esošajā situācijā 120 EUR/t jeb divreiz vairāk nekā Likumprojektā piedāvāts. CO2 emisiju kvotu tirdzniecība gan ir dinamisks tirgus, tāpēc ilgtspējīgāk būtu piesaistīt iemaksas apmēru reālajai tirgus situācijai, nevis nofiksēt kā konkrētu cenu.

Likumprojekta Anotācijā plašāk skaidrot Pielikuma A daļas 16.punktā minētos materiālus, konkrētāk, ar piemēriem raksturot, kas ir domāts ar: materiāli no bioloģiskajiem atkritumiem, ja augsnes saglabāšanas kultūraugus un virsaugus saprot kā īstermiņa uz laiku sētas ganības, kas satur zāles un pākšaugu maisījumu ar zemu cietes saturu, ko izmanto lopbarības iegūšanai un kas uzlabo augsnes auglību, lai varētu iegūt lielākas galveno laukaugu ražas).

Pamatojums.
Lauku atbalsta dienests ir ieviesis virkni pasākumu, kas mudina zemniekus audzēt vairāk starpkultūru augus un pasējas augus. To izmantošanas mērķis ir samazināt augsnes eroziju un uzlabot augsnes auglību. Vai ar “augsnes saglabāšanas kultūraugiem” ir domāti starpkultūrām sēti kultūraugi? Vācija, kur plaši izmantot biogāzi, jau daudzus gadus veiksmīgi sēj starpkultūras, kuras var tālāk izmanto biogāzes un biometāna ieguvei. Šāds skaidrojums dotu iespēju plašāk iegūt moderno biometānu, tajā pašā laikā uzlabojot augšņu stāvokli Latvijā.

-

LBA uzskata, ka Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam (NEKP2030) ir kļūdaini norādīts faktiskais jau šobrīd izmantotās modernās biodegvielas īpatsvars transporta enerģijā. NEKP2030 sadaļā 2.1. Mērķi un to izpildes novērtējums, pausts novērtējums, ka 2021.gadā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars transportā jau ir 2,3%. LBA aicina pārliecināties, vai šobrīd izmantojamā atjaunojamā enerģija transportā tik tiešām ir modernā biodegviela, nevis biodegviela, kas importēta un iegūta no palmu eļļas. No palmu eļļas iegūta biodegviela nav modernā biodegviela, jo palmu eļļa nav iekļaujama likumprojekta pielikuma A daļā - Modernās biodegvielas un modernās biogāzes (biometāna) ražošanas izejvielas. Piedāvātais Likumprojekts faktiski paredz dīkstāvi Latvijas biogāzes sektoram līdz pat 2030.gadam. Likumprojekts nedod skaidru signālu, ka Latvijā esošām biogāzes stacijām ir nepieciešams pārveidoties par moderna biometāna ražotāju. LBA ieskatā šī ir tuvredzīga stratēģija, jo vērtējot Likumprojekta pielikumu - Modernās biodegvielas un modernās biogāzes (biometāna) ražošanas izejvielas – tas satur visa veida atkritumu produktus, kā arī kūtsmēslus, kuri neizbēgami tuvāko 7 gadu laikā tomēr radīsies un, ja netiks apstrādāti biogāzes stacijās, tad, tie satrūdot, radīs SEG emisijas. Balstoties uz EBRD pasūtītā pētījuma par biometāna potenciālu Austrumeiropā - Biogāzes un biometāna tirgus attīstība (Ernst&Young 2022.gada decembris), Latvijā ir tehniski un ekonomiski pamatoti saražot 133 miljonus m3 modernā biometāna (1,7 TWh (pie augstākās siltumspējas 12,73 kWh/m3), kas iegūts no atkritumiem un kūtsmēsliem. Izvērtējot Likumprojekta Anotācijā norādīto, ka 2030.gadā atjauninātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna scenārijs paredz 2030. gadā saražot  5,0 PJ (1,4 TWh) biodegvielas, tad secinām, ka šo apjomu ir iespējams pilnībā nodrošināt ar Latvijā ražotu biometānu. Latvijas biogāzes sektors var dot nozīmīgu ieguldījumu, lai veicinātu transporta degvielu modernizēšanu.
 

9.pantā noteikt, ka moderno biodegvielu, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvars kopējā realizētā transporta enerģijas apjomā PIEAUG PAKĀPENISKI līdz 2030.gada mērķim 5.5% no realizētās transporta enerģijas apjoma.

Lai biometāna ražošana vienmērīgi attīstītos, lūdzam likumprojektā ieviest modernizācijas mērķa diferencēšanu katrā gadā līdz 2030. gadam, jo arī direktīva (RED III) nosaka šo vajadzību. Aicinām valsts līmenī noteikt diferencētus mērķrādītājus modernajām biodegvielām un biogāzei, lai izpildītu pienākumu tādā veidā, ka tiek veicināta moderno biodegvielu attīstība.

Piedāvājam ieviest sekojošus moderno biodegvielu mērķus katram gadam:
2025. gadā - 1%
2026. gadā - 1,5 %
2027. gadā - 2,5 %
2028. gadā - 3,5 %
2029. gadā - 4,5 %
2030. gadā - 5,5 %
 

Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, cik maza būs ietekme uz degvielas tirgotāju ekonomiskajiem rādītājiem, ja SEG emisiju mērķi, kas noteikti Likumprojekta 8.pantā netiks sasniegti. LBA ieskatā tā ir vēlme aizsargāt degvielas tirgotāju esošo darbību un neradīt šķēršļus arī turpmākai fosilās degvielas tirdzniecībai.

Likumprojekta anotācija nesatur nekādu pamatojumu noteiktajam iemaksas apmēram – 60 EUR/t SEG emisiju.

LBA neredz, kā valsts, neizmantojot papildu budžeta līdzekļus, varēs nesamazinātās emisijas iegādāties Eiropas Savienības CO2 kvotu tirgū, saņemot no degvielas tirgotājiem tik mazu iemaksu. Jau vairāk nekā divus gadus CO2 kvotu cena nav bijusi zemāka par 80 EUR/t (https://tradingeconomics.com/commodity/carbon).


Izmantojot esošo tehnisko potenciālu, Latvijā var saražot 1,7 TWh biometāna.
Ņemot vērā biometāna ieguvei izmantoto izejvielu kompozīciju, tad atbilstoši Direktīvas 2018/2001 noteiktajām Dezagregētajām standartvērtībām biomasas kurināmajam/degvielai, izmantojot Latvijā saražoto biometānu tehniski iespējams novērst 230 000 t CO2 emisiju gadā.
Ja tām piemēro dubulto ieskaiti – tad līdz pat 460 000 t CO2 emisiju gadā, kas atbilstu 15% SEG emisiju samazinājumam transporta sektorā.

Lai arī LBA apzinās, ka valsts jau ir palaidusi garām iespēju transportā izmantot daļu no biometāna, ko šeit saražosim, jo šobrīd projektētās stacijas plāno to eksportēt,  tomēr daudzas biogāzes stacijas vēl gaida skaidru signālu, ka biometāns būs vajadzīgs SEG emisjiu novēršanai transportā Latvijā. Ar tik zemu SEG novēršanas cenu, šāds signāls netiek sūtīts.
Jo 460 000 t CO2 pārvēršot iemaksas apmērā tas būtu: 460 000 tCO2 * 60 EUR/t = 27 600 000 EUR, ko tātad varēja panākt, patērējot transportā 1,7 TWh biometāna. Attiecinot iemaksu summu pret biometāna apjomu – nonākam pie biometāna vērtības: 27 600 000 / 1330 000 = 20,75 EUR/MWh.
Tas ir daudzkārt par maz, lai biometānu būtu ekonomiski pamatoti ražot.
Tātad degvielas tirgotāji nevis izvēlēsies (un arī nevarēs, jo tāda nebūs pieejama) iegādāties Latvijā ražotu modernu transporta degvielu, bet gan nomaksāt iemaksu, kas radīs robu valsts budžetā, lai šo neizpildi kompensētu.

LBA ieskatā iemaksas apmērs, neizpildes gadījumā, būtu nepieciešams vismaz 1.5 reizes lielāks nekā tirgū pastāvošā alternatīva iegādāties CO2 emisiju kvotas – tātad esošajā situācijā 120 EUR/t jeb divreiz vairāk nekā Likumprojektā piedāvāts. CO2 emisiju kvotu tirdzniecība gan ir dinamisks tirgus, tāpēc ilgtspējīgāk būtu piesaistīt iemaksas apmēru reālajai tirgus situācijai, nevis nofiksēt kā konkrētu cenu.
 

Iemaksas apmērs, neizpildes gadījumā, būtu nepieciešams vismaz 1.5 reizes lielāks nekā tirgū pastāvošā alternatīva iegādāties CO2 emisiju kvotas – tātad esošajā situācijā 120 EUR/t jeb divreiz vairāk nekā Likumprojektā piedāvāts. CO2 emisiju kvotu tirdzniecība gan ir dinamisks tirgus, tāpēc ilgtspējīgāk būtu piesaistīt iemaksas apmēru reālajai tirgus situācijai, nevis nofiksēt kā konkrētu cenu.
 

Likumprojekta Anotācijā plašāk skaidrot Pielikuma A daļas 16.punktā minētos materiālus, konkrētāk, ar piemēriem raksturot, kas ir domāts ar: materiāli no bioloģiskajiem atkritumiem, ja augsnes saglabāšanas kultūraugus un virsaugus saprot kā īstermiņa uz laiku sētas ganības, kas satur zāles un pākšaugu maisījumu ar zemu cietes saturu, ko izmanto lopbarības iegūšanai un kas uzlabo augsnes auglību, lai varētu iegūt lielākas galveno laukaugu ražas).

Pamatojums.
Lauku atbalsta dienests ir ieviesis virkni pasākumu, kas mudina zemniekus audzēt vairāk starpkultūru augus un pasējas augus. To izmantošanas mērķis ir samazināt augsnes eroziju un uzlabot augsnes auglību. Vai ar “augsnes saglabāšanas kultūraugiem” ir domāti starpkultūrām sēti kultūraugi? Vācija, kur plaši izmantot biogāzi, jau daudzus gadus veiksmīgi sēj starpkultūras, kuras var tālāk izmanto biogāzes un biometāna ieguvei. Šāds skaidrojums dotu iespēju plašāk iegūt moderno biometānu, tajā pašā laikā uzlabojot augšņu stāvokli Latvijā.
 

-