Atzinums

Projekta ID
24-TA-536
Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
17.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam precizēt noteikumu 60.punktu, jo atsevišķas pašvaldības pieļauj veidot dzīvojamās apbūves teritorijas lauksaimniecības teritorijās. Tas ir, galvenokārt, ar detālplānojumu palīdzību tiek veikta zemesgabalu sadalīšana un dzīvojamās apbūves plānošana. Šādas teritorijas parasti ir atrautas no apdzīvotām vietām, kā arī tām nav vai ir ļoti slikti atrisināti piekļuves u.c. jautājumi. Veicot teritorijas plānošanu, nereti tiek veidota izkliedēta, reta un no vietējiem centriem (pilsētām un ciemiem) attālināta apbūve. Šāda veida apbūve nenodrošina racionālu esošās teritorijas un infrastruktūras izmantošanu, palielina autonobraukumu un ar to saistīto ceļu satiksmes negadījumu skaitu, rada nepieciešamību pēc papildus ieguldījumiem satiksmes infrastruktūrā un satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem u.c. Jaunas apbūves teritorijas, tostarp, jauni ciemi nereti nenodrošina noteikumu 61.punktā noteiktās prasības, tostarp, nepieciešamos pakalpojumus un darbavietas iedzīvotājiem, kā arī to veidošanas gadījumā netiek risināti vai tiek risināti nepilnīgi piekļuves jautājumi esošajiem centriem un ceļu tīklam. Iepriekšminētais rezultējas ietekmē uz palielinātu autonobraukumu kilometros un no tā izrietošu palielinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Turklāt Satiksmes ministrijas ieskatā, plānojot apbūvi, priekšroka dodama esošo pilsētu un ciemu paplašināšanai, nevis jaunu apbūves teritoriju veidošanai attālināti no esošajām pilsētām un ciemiem, iespējami kompaktas un blīvas, nevis izkliedētas un retinātas apbūves veidošanai, apbūvi plāno balstoties uz pašvaldības ceļu tīklu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Plānojot jaunus ciemus un pilsētas bez iespējām pietiekoši lielai daļai iedzīvotāju strādāt (darbavietām), šajās jaunveidojamās pilsētās un ciemos, palielinās nobraukumu apjoms no dzīvesvietām uz darbavietām un atpakaļ, tādējādi palielinot satiksmes intensitāti gan attiecīgajos ceļu posmos, gan ceļu mezglos (pieslēgumos) savienojošajiem ceļiem, rodas palielināta nepieciešamība pēc papildus infrastruktūras pasākumu realizēšanas, piemēram, autobusu pieturvietām, gājēju pārejām, luksoforiem, apgaismojuma, gājēju/veloceliņiem līdz autobusu pieturvietām u.t.t., palielinot transporta izmešu daudzumu un attālinot valsti no uzstādītajiem klimatneitralitātes un ilgtspējības mērķiem. Ražošanas un jaukta centra apbūves teritorijas paredzamas, lai, tādējādi vismaz daļai iedzīvotāju nodrošinot darbavietas dzīvesvietu tuvumā.
Plānojot jaunus ciemus un pilsētas vai esošo pilsētu vai ciemu teritoriju paplašināšanu, jāņem vērā trokšņa ietekme, paredzot atbilstoša veida funkcionālos zonējumus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu 61. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
61. Plānojot jaunus ciemus un pilsētas vai esošo pilsētu vai ciemu teritoriju paplašināšanu, tos veido kompleksus, kompaktus un pašpietiekamus, paredzot:
61.1. transporta infrastruktūru, kas balstās uz hierarhisku pašvaldības ceļu tīklu;
61.2 pašvaldības ceļu tīkla sasaisti ar valsts autoceļu tīklu;
61.3. inženiertīklus;
61.4. daudzveidīgu teritorijas izmantošanu ar iespējām nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu apjomu, tai skaitā pirmsskolas un pamatskolas izglītību, veselības un sociālo aprūpi, ikdienā nepieciešamo pārtikas preču iegādi, kā arī citus pakalpojumus;
61.5. teritorijas sasniedzamību ar sabiedrisko transportu un vietas mērogam atbilstošu mobilitāti, kurā prioritāte ir gājējiem un velotransportam;
61.6. teritorijas pārvaldības nodrošinājumu (piemēram, ielu un inženiertīklu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī atkritumu savākšanu);
61.7. publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas;
61.8. publisko ārtelpu, tai skaitā publiski pieejamas rekreācijas, dabas un apstādījumu teritorijas;
61.9. ražošanas un jaukta centra apbūves teritorijas;
61.10. trokšņa robežlielumu nepārsniegšanu no esošā transporta trokšņa.
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Nereti esošās vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas tiek pārveidotas par dzīvojamās apbūves teritoriju, neņemot vērā trokšņa izplatību, tāpēc trokšņa pasākumu īstenošanu tiek prasīts veikt ceļa īpašniekam vai pārvaldītājam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu 67. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
67. Esošās vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas var pārveidot par pastāvīgu dzīvojamo apbūves teritoriju, ievērojot šo noteikumu 61.punktā noteikto un ievērojot šādus nosacījumus:
67.1. ja tiek izstrādāts lokālplānojums vai detālplānojums, kas aptver vismaz vienu apbūves kvartālu vai citādi funkcionāli saistītu teritoriju, un terito­rijas plānojumā noteiktā funkcionālā zona pieļauj attiecīgu izmantošanas veidu;
67.2. ja iespējams nodrošināt energoapgādi, ūdensapgādes un komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas, lietusūdeņu savākšanas sistēmas un ceļu tīkla izbūvi, kā arī atkritumu apsaimniekošanu;
67.3. ja ir nodrošināta trokšņa robežlielumu nepārsniegšana.
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Ņemot vērā, ka esošajā noteikumu projekta redakcijā netiek pasargāti gājēji, lūdzam precizēt noteikumu projekta 23.punktā ietverto 79.punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
79. Ja tiek plānoti objekti, kuru darbības dēļ var pieaugt satiksmes intensitāte un būtiski ietekmēt kopējo satiksmes situāciju, kā arī rasties papildu noslodze un cita ietekme transporta infrastruktūrai, izstrādā plānu satiksmei pa ceļiem, ko iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Ņemot vērā, ka sarkanās līnijas nevar būt mazāk kā jau noteikts ceļu ekspluatācijas aizsargjoslā vai saskaņots ar valdītāju, lūdzam precizēt noteikumu projekta 24.punktā ietverto 90.punktu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.505 "Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem" lūdzam lietot terminu "ceļu pievienojumi" termina “pieslēgumi” vietā. Ceļu pievienojumi atbilstoši normatīvajiem aktiem jāprojektē ne tikai lauku, bet arī pilsētu un ciemu teritorijās. Lai samazinātu pievienojumus valsts autoceļiem, kas apdraud satiksmes drošību, primāri īpašumi būtu pievienojami pašvaldību autoceļiem. Pašvaldību autoceļu iedalījums noteikts Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumu Nr. 361 “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība” 4.punktā. Savukārt, valsts autoceļu iedalījums noteikts likuma "Par autoceļiem" 3.panta trešajā daļā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu 94. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
94. Lauku teritorijā īpašumu pievienojumu pie autoceļiem plāno prioritārā secībā:
94.1. vispirms izvērtē iespēju īpašumu pievienot pie pašvaldību autoceļa, prioritāri izvērtējot iespēju pievienot īpašumu pie zemākas funkcijas un nozīmes pašvaldību ceļa;
94.2. ja īpašumu nav iespējams pievienot pie pašvaldību autoceļa, tad izvērtē iespēju to pievienot pie valsts autoceļa, izvērtējot tos prioritārā kārtībā, sākot no zemākas nozīmes valsts autoceļa.
7.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 40.punktā ietvertā 173.punkta redakcija ir plašāka un aptverošāka, kas nepieļauj izņēmumus, lūdzam to precizēt atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
173. Jebkādu objektu izvietojums nedrīkst traucēt gājēju, bērnu ratiņu un riteņkrēslu lietotāju pārvietošanos. Brīvās ietves platums nevar būt mazāks par 2 m vai 1,2 m.
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumus ar jauniem punktiem atbilstoši piedāvātajai redakcijai ar mērķi uzlabot satiksmes drošību autonovietnēs un mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kā arī attiecīgi samazināt apdrošināšanas izmaksu apjomu par automašīnu bojājumiem. Iniciatīva - informatīvais ziņojums "Par Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Neskrāpē mašīnu – prasi lielāku stāvvietu"" (23-TA-3090).
Piedāvātā redakcija
197.1 Autostāvvietu izveidošanas nosacījumus atbilstoši atrašanās vietas un apkalpotā objekta nozīmei izsniedz atbildīgā būvvalde.
197.2 Būvvalde autonovietņu projektēšanas stadijā izvērtē plānoto būves ieceri un izdot tehniskos noteikumus (kritērijus) autonovietņu izveidei atbilstoši transportlīdzekļu izvietošanas veidiem.
197.3 Atkarībā no autostāvvietas atrašanās vietas un izvietojuma saskaņā ar standartu un būvnormatīviem, kā arī labās prakses vadlīnijām būvvalde izstrādā katrai stāvvietai atšķirīgas minimālās prasības.
197.4 Katra autonovietnes izveide vērtējama individuāli atbilstoši būvvaldes izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.
9.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumus ar 235.1 punktu, kas risinātu situācijas, kad, attīstoties projektam, ir precizēti vai mainījušies sākotnēji plānotie tehniskie risinājumi, uz kā pamata, izstrādājot pašvaldības teritorijas plānojumu, tika noteikta plānotās nacionālas vai vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei vai rekonstrukcijai nepieciešamā teritorija (TIN7). Šāda norma risinātu situācijas, kad pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentā ir noteikts TIN7, bet saskaņā ar infrastruktūras projektu šis TIN7 vai tā daļa vairs nav aktuāla. Tāpat noteikumu projekts tiktu salāgots ar Zemes pārvaldības likuma 5.panta ceturto daļu, kas noteic, ka, saskaņojot ar atbildīgo institūciju, ir atļauts veikt darbības, kas neapgrūtina attiecīgā infrastruktūras objekta būvniecību.
Šāda norma arī samazinātu administratīvo slogu, jo nebūtu jāveic grozījumi teritorijas attīstības plānošanas dokumentā, kas prasa laika un finanšu resursus.
Papildus jāņem vērā, ka par iespējamo plānoto darbību atbilstoši funkcionālajam zonējumam, sabiedrība būtu jau informēta pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes publiskās apspriešanas ietvaros.
Piedāvātā redakcija
235.1 Saskaņojot ar institūciju, kura ierosinājusi noteikt ieplānotas nacionālas vai vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai nepieciešamo teritoriju (TIN7), atļauts veikt darbības saskaņā ar funkcionālo zonējumu, ja nekustamais īpašums, vai tā daļa nav nepieciešams nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un ja plānotā darbība neapgrūtinātu iecerētās publiskās infrastruktūras projekta īstenošanu, tajā skaitā vērtējot no normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā.
10.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Noteikumu projekta 42.punktā ietvertais 235. punkts noteic, ka teritorijās, kas ieplānotas nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un pārbūvei, var turpināt teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu (izņemot jaunu dzīvojamo, publisku un ražošanas ēku būvniecību), ievērojot nosacījumu, ka būves var izmantot tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta īstenošanas uzsākšanai.
Lūdzam skaidrot, vai ar vārdiem “līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta īstenošanas uzsākšanai” jāsaprot, ka būvprojekta īstenošana tiek uzsākta līdz ar būvatļaujas saņemšanu vai tomēr tas varētu būt laiks vēl līdz atzīmes saņemšanai par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un tikai tad, kad uzsākas būvniecība, iestājas būvprojekta īstenošanas uzsākšana? Attiecīgi lūdzam precizēt un/vai skaidrot noteikumu projekta anotācijā šīs normas piemērošanu. Lūdzam izvērtēt iespēju izteikt noteikumu projekta 42.punktā ietverto 235.punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
 
Piedāvātā redakcija
235. Teritorijās, kas ieplānotas nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un pārbūvei, var turpināt teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu (izņemot jaunu dzīvojamo, publisku un ražošanas ēku būvniecību), ievērojot nosacījumu, ka būves var izmantot tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta īstenošanas uzsākšanai, ekspluatācijas laiku un nosacījumus saskaņojot ar institūciju, kura ierosinājusi noteikt ieplānotas nacionālas vai vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai nepieciešamo teritoriju.
11.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu 2.6.apakšpunktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
2.6. būvlaide – projektētā līnija, kas nosaka attālumu no ceļa aizsargjoslas līdz tuvākajai virszemes būvei (pilsētās visām ielām, bet ciemos tikai pašvaldības autoceļiem) vai autoceļa aizsargjoslu un tuvāko virszemes būvi (ciemos un lauku teritorijās)
12.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 27.1 panta otrajai daļai valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un aizsardzībai tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla, kuras minimālie platumi ir noteikti dažādi – no 9,5 līdz 25 metriem. Savukārt dabā bieži ir situācija, ka ceļu zemes nodalījuma josla ir lielāka kā minimālā noteiktā. VSIA "Latvijas Valsts ceļi" vairākkārtīgi ir saskārusies ar situāciju, ka ceļu zemes nodalījuma josla ir lielāka kā minimālā noteiktā, un ir rosinājusi veikt attiecīgā zemesgabala sadali, lai platību, kas nav nepieciešama publiskas infrastruktūras uzturēšanai vai aizsardzībai, nodalītu un nodotu citai publiskai personai vai atvasinātai publiskai personai, kas varētu īstenot funkciju, kas nav saistīta ar publiskās infrastruktūras funkcijas nodrošināšanu. Vēršoties pie attiecīgās pašvaldības, lai īstenotu zemes ierīcības projektu, saņemtu pašvaldības lēmumu un nodalītu platību, kas nav nepieciešama valsts autoceļa būvniecībai, uzturēšanai vai aizsardzībai, ir saņemti atteikumi veikt plānoto sadali, to pamatojot ar neatbilstību attiecīgās pašvaldības Teritorijas plānojumā noteikto minimālo zemesgabala platību. Šādu zemes vienību izveide, robežu kadastrālā uzmērīšana, reģistrēšana Zemesgrāmatā un atsavināšanai par labu citai publiskai vai atsavinātai publiskai personai ir liels finansiāls slogs, tādēļ šādu zemes vienību izveidei būtu jārod atsevišķs risinājums, kā, piemēram, to nodošana atvieglotā kārtībā blakus esošo zemes gabalu īpašniekiem.
Zemes ierīcības likuma 16.1 pantā ir norādīts, ka, īstenojot nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu sabiedrības vajadzībām, pēc atdalīšanas atlikusī projektētās teritorijas daļa var veidot starpgabalu un neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem tikai tad, ka starp nekustamā īpašuma īpašnieku un institūciju, kas nekustamo īpašumu atsavina, ir panākta attiecīga vienošanās. Ņemot vērā to, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus, kur projektēšanas stadijā tiek veikti arī zemes ierīcības darbi, VSIA "Latvijas Valsts ceļi" ir saskārusies ar situāciju, kad attiecīgā pašvaldība atsaka veikt zemes gabalu sadali, pamatojoties ar to, ka institūcija neiesniedz vienošanos ar attiecīgo nekustamā īpašuma īpašnieku, lai gan vienošanās par atlikušās daļas atsavināšanu vai saglabāšanu privātpersonas īpašumā var tikt panākta arī citā atsavināšanas procesa stadijā. Tāpat VSIA "Latvijas Valsts ceļi" aizvien vairāk identificē tos zemes gabalus, kuru ietvaros saskaras vairāku valstij nozīmīgu projektu intereses – kā, piemēram, attiecīgā autoceļa attīstības projekts un ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica projekts. Katram no minētajiem projektiem ir nepieciešama zemes gabala platība, ko ir nepieciešams no kopējā zemes gabala atdalīt, veicot nekustamā īpašuma sadali, un var būt gadījumi, ka paliekošā zemes gabala platība neatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktai minimālai zemesgabala platībai. Līdz ar to sākotnēji no privātpersonas ir jāatsavina nesadalīta zemes vienība un tikai pēc īpašumtiesību reģistrēšanas valsts īpašumā zemes vienībai būs iespējams veikt sadali, nodalot abu infrastruktūru platības un starpgabalus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 11.punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
Papildus norādām, ja priekšlikums tiks ņemts vērā, būs nepieciešams veikt grozījumus Zemes ierīcības likumā.
Piedāvātā redakcija
11. Prasības par zemes vienību minimālo platību nav attiecināmas, ja:
11.1. zemes vienība nepieciešama inženierbūvju vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai;
11.2. zemes vienība tiek veidota, nodalot zemes vienības daļu no publiskai infrastruktūrai nepieciešamās zemes vienības, kas nav nepieciešama publiskās infrastruktūras funkcijas nodrošināšanai un ir nododama citai publiskai personai vai atvasinātai publiskai personai funkciju īstenošanai;
11.3. paliekošā platība zemes vienībai ir izveidota, sadalot zemes vienību un atsavinot nepieciešamo platību sabiedrības vajadzībām; 11.4. jaunā zemes vienība tiek veidota, apvienojot vairākas mazākas zemes vienības.
13.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Ceļu tīkla un ar to saistīto ceļu pievienojumu plānošanā valsts autoceļiem pamatmateriāls ir VSIA “Latvijas Valsts ceļi” izveidotais ceļu pievienojumu reģistrs. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu 76.punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
76. Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā ietver vispārīgu transporta attīstības plānu, kurā shematiski attēlo vienotu ielu un ceļu tīklu, tai skaitā plānoto ielu un ceļu trases, krustojumus teritoriju apkalpojošos pievienojumus, transporta mezglus, kā arī ielu sadalījumu.
14.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Transporta infrastruktūras un piekļuves jautājumi ir jārisina vienlaicīgi ar teritorijas plānošanu, it īpaši plānojot jaunas apbūves teritorijas valsts autoceļu tuvumā. Nereti transporta attīstības plānu izstrāde tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, piekļuves jautājumus risinot nevis kompleksi, iespējami lielākām teritorijām, bet atsevišķām zemes vienībām. Tādējādi ne tikai netiek iegūti optimāli piekļuves risinājumi, bet arī tiek palielinātas izmaksas un attiecīgo risinājumu un plānošanas dokumentu izstrādē un saskaņošanā iesaistīto cilvēkresursu daudzums. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu 77.punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
77. Detalizētu transporta attīstības plānu kā tematisko plānojumu izstrādā pilsētām, ciemiem vai to daļām, vai, ja nepieciešams, visai pašvaldības teritorijai. Izstrādājot novada teritorijas plānojumu, detalizētu transporta attīstības plānu izstrādā teritorijas plānojuma ietvaros.
15.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Ceļu tīkla un ar to saistīto ceļu pievienojumu plānošanā valsts autoceļiem pamatmateriāls ir VSIA “Latvijas Valsts ceļi” izveidotais ceļu pievienojumu reģistrs. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu 78. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
78. Detalizētā transporta attīstības plānā izvērtē transporta veidus un galvenos transporta infrastruktūras elementus, ņemot vērā objektus, kas būtiski ietekmē pašvaldības transporta infrastruktūru, un norāda:
78.1. esošos un plānotos autoceļus un ielas (norādot to nozīmi);
78.2. krustojumus teritoriju apkalpojošos pievienojumus;
78.3. pievienojumu vietas pie valsts autoceļu tīkla.
16.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam attiecībā uz ielu kategorijām precizēt noteikumu 86. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
86. Ielas ir tikai pilsētās un pēc to funkcijām un nozīmes iedala:
86.1. Galvenā iela – A vai P ceļiem savienojas ar dominējošu savienošanas funkciju un pakārtotu piekļūšanas funkciju. Šādu ielu izbūvē noteicošā ir savienošanas funkcijas īstenošana un atbilstošu kvalitātes prasību ievērošana;
86.2. maģistrālā iela – nodrošina savienošanas un piekļūšanas funkciju. Šādu ielu izbūvē noteicošā ir savienošanas funkcijas kvalitātes prasību ievērošana;
86.3. vietējās nozīmes iela – nodrošina piekļūšanu atsevišķiem zemesgabaliem, noteiktās diennakts stundās var veikt arī savienošanas funkciju;
86.4. apkalpošanas iela – nodrošina uzturēšanās funkciju, pakārtoti veicot arī piekļūšanas funkciju. Šādu ielu izbūvē noteicošā ir uzturēšanās funkcijas kvalitātes prasību ievērošana.
17.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Nereti sarkanās līnijas tiek plānotas kā sakrītošas ar īpašuma robežu jeb ceļa zemes nodalījuma joslu, kā rezultātā ir apgrūtināta vai ir neiespējama ielu pārbūve, paplašināšana un/vai inženiertīklu izbūve. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu 89. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
89. Ielu ekspluatācijas aizsargjoslas (sarkanās līnijas) nosaka atbilstoši katras ielas funkcijai un nozīmei ņemot vērā satiksmes infrastruktūrai un inženiertīklu izbūvei nepieciešamo teritoriju. Vienai ielai tās dažādos posmos var būt arī dažādas funkcijas un nozīme ar atšķirīgu ekspluatācijas aizsargjoslu (sarkano līniju) platumu.
18.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 26.punktā ietverto 102.1. apakšpunktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
102.1. gājēju ceļa platums – ne mazāks par 2m, ja ir šķēršļi, tad 1,2 m, tā iesegums – no cieta un jebkuros laikapstākļos neslīdoša materiāla;
19.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 33.punktā ietverto 144.2. apakšpunktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
Piedāvātā redakcija
144.2. netiktu ietekmētas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas;
20.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam papildināt noteikumus ar 147.2 punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai, jo teritorijās gar plānotajiem un esošajiem transporta infrastruktūras objektiem, kur saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem ir prognozēts palielināts vides troksnis, tādas apbūves, kurai noteikti trokšņa robežlielumi nav ilgtspējīgs risinājums. Izstrādājot teritorijas plānojumus pašvaldībām teritorijas attīstība jāplāno tā, lai tiek ņemti vērā arī ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti.
Piedāvātā redakcija
147.Gar nacionālas un vietējas nozīmes transporta infrastruktūras attīstības objektiem, kuriem saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem prognozēts palielināts vides troksnis paredz tādus izmantošanas veidus, kam nav noteikti trokšņa robežlielumi un nav nepieciešami papildus pasākumi aizsardzībai pret troksni.
21.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 35.punktā ietverto 148. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
148. Ūdensapgādi un kanalizāciju jaunas apbūves teritorijās plāno, izvērtējot riskus videi un cilvēku veselībai un centralizētās kanalizācijas tehniski ekonomisko pamatotību, atbilstoši paredzot centralizētas vai decentralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. 
22.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Ņemot vērā vēja elektrostaciju rotora lāpstiņu apledojuma un ledus gabalu krišanas, kā arī vēja elektrostaciju un to daļu lūšanas un gāšanās riskus, vēja elektrostacijas ir jāattālina pietiekošā attālumā no valsts autoceļiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu 163. punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 
Piedāvātā redakcija
163. Plānojot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietojumu, ievēro šādus nosacījumus:
163.1. vēja elektrostaciju attālumu līdz valsts autoceļu asīm neparedzēt tuvāk par 1,5 kārtīgu maksimālo vēja elektrostacijas augstumu; 163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir no 20 kW līdz 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir vismaz 500m;
23.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam papildināt noteikumus ar 237.1 punktu attiecībā uz nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai nepieciešamo teritoriju (TIN7). Satiksmes ministrija piedāvā izvērtēšanai 2 iespējamās normas redakcijas.
Piedāvātā redakcija
1) 237.1 Institūcijai, kas ir ierosinājusi noteikt nacionālas nozīmes  transporta infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai nepieciešamo teritoriju (TIN7), ir atļauts pēc nacionālās nozīmes transporta infrastruktūras objekta īstenošanas pabeigšanas un līdz tā darbības uzsākšanai, noteikt un aktualizēt Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļa vietnē www.tapis.gov.lv. attiecīgās lineārās infrastruktūras funkcionālo zonējumu bez grozījumu procedūras veikšanas teritorijas plānojumos un lokālplānojumos. Funkcionālais zonējums tiek noteikts atbilstoši veiktai izpētei visā nacionālas nozīmes objekta apjomā, to attēlojot TAPIS un izdodot  vienotus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.  2) 237.1 Teritorijas plānojumā attēlotās teritorijas ar īpašiem noteikumiem, kas ieplānotas nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un pārbūvei, var tikt precizētas bez grozījumu procedūras veikšanas teritorijas plānojumos un lokālplānojumos, gadījumos ja nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras teritorijas tiek aktualizētas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļa vietnē www.tapis.gov.lv. Precizētajām nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras teritorijām piemēro tādus izmantošanas un apbūves noteikumus, kuri  noteikti attiecīgajai funkcionālajai zonai, kas attēlota zem vairs neaktuālās nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras teritorijas.
24.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Noteikumu 234. punkta redakcija nenosaka, kādos gadījumos ir jāizstrādā lokālplānojumi un detālplānojumi, un uz kurām teritorijām šī prasība attiecas. Ņemot vērā minēto, katra pašvaldība pieņem/nosaka kritērijus, pēc kādiem tiek noteiktas teritorijas, kurām jāizstrādā lokālplānojumi un detālplānojumi. Lūdzam konkretizēt kritērijus, pie kuriem ir jāizstrādā lokālplānojumi un detālplānojumi, kā arī izvērtēt iespējamību detalizēt, kādos gadījumos izstrādājami lokālplānojumi vai detālplānojumi, piemēram, lokālplānojumi izstrādājami funkcionālā zonējuma mainīšanai, vienota ceļu tīkla un pievienojumu plānošanai u.tml., savukārt detālplānojumi izstrādājami vienota ceļu tīkla un pievienojumu plānošanai, trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanai u.tml.
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk