Atzinums

Lūdzam precizēt punkta redakciju, svītrojot vārdus "izstrādājot gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu", jo nozaru ministrijas neizstrādā likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot ar likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā plānā noteiktos mērķus, rīcībpolitikas pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.

Lūdzam precizēt un izteikt piedāvātajā redakcijā rīkojuma projekta 5.punktu, paredzot, ka atbildīgās institūcijas plāna ieviešanu 2024. gadā nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un gadījumā, ja 2025.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgās institūcijās nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta š.g.18.jūnija (prot. Nr. 25 74.§) lēmumam likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā kā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens tika noteikta valsts drošība, atbilstoši kuram ministrijas var iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.  Savukārt citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/apakšprogrammu izdevumus un pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem vai rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai.
Vienlaikus lūdzam attiecīgus precizējumus veikt plāna 5.sadaļā “Plāna finansiālā ietekme”.
 

5. Atbildīgajām institūcijām plāna ieviešanu 2024. gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu plāna pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā  kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Pamatojoties uz 2024.gada 27.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.122 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi” lūdzam plāna projekta 14. lpp sadaļā "Publiskais un privātais finansējums" otrajā rindkopā precizēt pēdējo teikumu, kurā teikts, ka šobrīd sagatavošanā ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi, kas ietver pašvaldības zaļo obligāciju ietvaru, kas nodrošinās papildus resursus ilgtspējīgas infrastruktūras izveidē.

-

 Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ( 2021.- 2030.gadam) 3.daļas “Pašreizējā situācija, mērķi un rīcībpolitikas” sadaļā “3.2.2. Publiskais sektors” apakšsadaļu “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” papildināt pasākuma 3.2.2.3. aprakstu par to, ka: “Kur tehniski iespējams, ziņošanas pienākumu aizstāt ar centralizētu IKT risinājumu, kas balstoties uz valsts reģistru datiem par ēku piederību, nodrošinātu automatizētu atbilstošu enerģijas patēriņa datu ieguvi no lielāko energoapgādes komersantu (AS "Sadales tīkls", AS "Gaso", AS "Rīgas siltums") uzturētām informācijas sistēmām par valsts un pašvaldību ēkām/objektiem."

-

Ņemot vērā 2023.gada 21.decembra grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem cita starpā izslēgts Enerģētikas likuma 72.³ pants un tajā noteiktais pienākums komersantiem maksāt valsts nodevu par Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto drošības rezervju uzturēšanu, aicinām svītrot plāna 3.tabulā ietverto atsauci uz "degvielas rezervju nodevu".

-

Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ( 2021.- 2030.gadam) 3.daļas “Pašreizējā situācija, mērķi un rīcībpolitikas" sadaļā “3.2.3. Ēku energoefektivitāte”:
1.1. apakšsadaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”
Pasākumam 3.2.3.9. “Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros”  rezultatīvais rādītājs noteikts “Uzstādītas termoregulēšanas un attālinātās uzskaites sistēmas 15% daudzīvokļu ēku” - termiņš 2030.gads.
Lielai daļai valstī daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī  nedzīvojamās ēkās apkures sistēmas izbūvētas pirms 50 un vairāk gadiem. Minēto ēku apkures sadale projektēta ar viencaurules risinājumu, kurās apkures sildķermeņi (radiatori) ir izvietoti virknē un nav paredzēti individuālai siltumenerģijas jaudas regulēšanai, tādēļ termoregulēšanas iekārtu uzstādīšana šādām sistēmām nav tehniski pamatota un ekonomiski lietderīga.
Šādu ēku apkures sistēmām primāri būtu jāveic pilnīga to modernizācija, ietverot apkures sadales divcauruļu sistēmas izbūvi ar hidrauliskā līdzsvara iekārtām (apkures cilpu automātiskās balansēšanas vārstiem vai radiatoru dinamiskiem vārstiem), maināma ātruma cirkulācijas sūkņu uzstādīšanu, termoregulatoriem uz radiatoriem.
Lai nodrošinātu atbilstību Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumu Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 11.punkta prasībām, papildus būtu jāveic siltummezglu regulēšanas (automatizācijas un vadības) iekārtu modernizēšana, tostarp nodrošinot ēkas automatizācijas un vadības sistēmas darbību tiešsaistē nodrošināt un iespēju pastāvīgi reģistrēt, analizēt un koriģēt enerģijas izmantošanu kā arī atklāt inženiertehniskās sistēmas efektivitātes zudumus.
Lūdzam precizēt Pasākuma ar kodu 3.2.3.9. veicamās darbības un rezultatīvo rādītāju:
Pasākuma kods: "3.2.3.9."
Pasākuma īstenošanai veicamā darbība: "Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku siltummezglu un apkures sistēmu modernizēšanu un automatizēšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros"
Rezultatīvais rādītājs: "modernizēt un automatizēt 10% ēku siltummezglus un apkures sistēmas."

1.2. Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija)  transponēšanu, jāparedz darbības vismaz šādu direktīvas prasību ieviešanai:
- 10. pants (Saules enerģija ēkās) atbalsts saules enerģijas sistēmu uzstādīšanai ēkās;
- 13. pants (Ēkas inženiertehniskās sistēmas) prasības inženiertehnisko sistēmu energosniegumam, uzstādīšanai, pienācīgiem izmēriem, regulēšanai un kontrolei, (ja attiecināms) hidrauliskai līdzsvarošanai, ēku automatizācijas un vadības sistēmām.;
- 16. pants (Datu apmaiņa) ēku īpašnieku, īrnieku un apsaimniekotāju piekļuve savu ēku sistēmu, to automatizācijas un vadības sistēmu, mērierīču, energosnieguma u.c. datiem;
- I PIELIKUMA 1.punkts par individuāli sertificētu vai atzītu primārās enerģijas faktoru noteikšanu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām.


 

Skatīt iebildumu izklāstu.

Vēršam uzmanību, ka ar praktiskas ievirzes pētījumu programmu ir saprotams Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošais KPP 2021-2027 1.1.1.3.pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi" (3.5.3.punkts tabulā), savukārt EM pārziņā šādu pasākumu ietvaros, cita starpā ir pieejams atbalsts KC veiktajiem pētījumiem 1.2.1.1.pasakuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" 2. un 3.kārtā - kopējais finansējums 64,55 milj. euro.
Tāpat 1.2.1.2. pasākumā '"Atbalsts Tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" komersantiem ir pieejams atbalsts inovāciju vaučeriem produktu/pakalpojumu, pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, lai veicinātu inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā paaugstināšanu, veidojot saikni starp komersantiem un publiskajām pētniecības institūcijām - 5,4 milj.euro.
Līdz ar to, attiecīgi šajā punktā atsauces uz KC un tehnoloģiju pārnesi ir vai nu svītrojamas, vai ari aicinām 3.5.3.punktu pārdēvēt vispārīgi par "atbalstu pētījumu veikšanai" un ieskaitīt atbalsta kopsummā gan 1.2.1.1. pasākuma kopējo finansējumu, gan 1.1.1.3.finansējumu, gan daļu no 1.2.1.2. pasākuma finansējuma, kas attiecas uz vaučeru atbalstu (5,4.milj.eur).

-

Vēršam uzmanību, ka 115.lapā esošajā tabulā "Sasniedzamie mērķi" uzskaitītie mērķi dublē "Dimensija V: Pētniecības, inovāciju un konkurētspējas mērķi" ietvertos mērķus (skat. 27.lpp), vienlaicīgi abās tabulās atšķiras ietvertās mērķa vērtības 2030.gadam. Lūdzam  2030.gada mērķa vērtību radītājus saskaņot ar Ekonomikas ministriju kā inovāciju politikas veidotājiem Latvijā.

-

Lūdzam plāna projektā iekļaut atsauci uz Nacionālajām industriālajām pamatnostādnēm 2021-2027 (NIP 2021-2027), kur mērķa "Inovatīvi aktīvu uzņēmumu īpatsvars (%) no visiem uzņēmumiem)" vērtība ir nacionāli noteikta, kā arī norādīt NIP 2021-2027 atbilstošu mērķa vērtību 2030.gadam (jābūt >40). Neskaidrību gadījumā lūdzam konsultēties ar Ekonomikas ministriju. Tāpat lūdzam 2030.gada mērķa vērtības "Privātā sektora ieguldījumi P&I (% no ieguldījumiem P&I)" radītājus saskaņot ar Ekonomikas ministriju kā inovāciju politikas veidotajiem Latvijā.

-

Lūdzam plāna 3.sadaļā “Pašreizējā situācija, mērķi un rīcībpolitikas” tabulās par rīcībpolitiku un pasākumiem mērķu sasniegšanai veikt šādus precizējumus:
1) nav saprotams, kas ir tabulās norādītās “iezīmētās investīcijas”, lūdzam izvērtēt un precizēt tabulas aiļu nosaukumus, norādot pasākumiem piešķirto un papildu nepieciešamo finansējumu, kā arī pievienot aprēķinu papildu nepieciešamā finansējuma apmēram;
2) pasākumiem, kuru īstenošanai nepieciešams tikai papildu valsts budžeta finansējums un attiecīgi par tā piešķiršanu jautājums skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā  kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, lūdzam  norādīt finansējuma apmēru un ministriju, kurai tas būs nepieciešams . Papildus lūdzam arī norādīt, ka jautājums skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā  kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem;
3) lūdzam pārskatīt visus plānā iekļautos pasākumus un katram norādīt finansējuma apmēru un avotu, t. sk. arī esošā budžeta ietvarā nodrošināmos pasākumus, ja tas ir iespējams. Vienlaikus, ja pie pasākumiem tiek sniegta norāde “ND”, kas saskaņā ar saīsinājumiem nozīmē “nav datu”, tad lūdzam atsaucēs skaidrot, kāpēc dati nav pieejami.

-

Lūdzam skaidrot plāna pasākumam 3.1.1.2 “Nodrošināt jaunu elektrovilcienu un jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegādi, t.sk. atbalsta programmu ietvaros” norādītās iezīmētas investīcijas 198,0 milj. euro un 196,4 milj. euro apmērā, norādot, ar kādiem lēmumiem tās ir paredzētas, ievērojot, ka pasākuma īstenošanas avots paredzēts arī valsts budžets.

-

Plāna pasākumam 3.1.3.1 “Īstenot Latvijas - Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND projektu” ir norādīts, ka tā finansēšanas avots ir CEF, KĪP un PF. Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 21.novembra sēdē (prot. Nr.58 70.§) izskatītajam informatīvajam ziņojumam “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību” Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanai ir paredzēts arī nacionālai līdzfinansējums. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt izdevumu finansēšanas avotus.

-

Plāna pasākuma 3.1.5.2 “Atbalstīt lielo investīciju projektu jaunu «zaļo» produktu  un darba vietu attīstībai” īstenošanai EM sākot no 2025.gadu nepieciešams finansējums 480 milj. euro apmērā. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumos Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalsts” jau ir paredzēts valsts budžeta finansējums 239 565 000 euro apmērā, turklāt ir paredzēts izmantot arī Altum budžetā esošo atmaksāto finansējumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt par pasākumu sniegto informāciju.

-

Plāna pasākuma 3.4.7.1 “Izveidot mērķēta atbalsta sistēma enerģijas izmaksu mazināšanai enerģētiskai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām” īstenošanai ir iezīmēts finansējums līdz 153 milj. euro. Norādām, ka minētajam pasākumam valsts budžetā nav iezīmēts finansējums, turklāt atbilstoši KEM sagatavotā noteikumu projekta “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi” (23-TA-2091) anotācijai, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu finansējumu noteikumu projektā paredzētā atbalsta sniegšanai, likumprojektā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru tiks iekļauts regulējums, kas paredz finansējuma nodrošināšanu šāda atbalsta pasākuma sniegšanai pēc Eiropas Savienības Padomes apstiprinātās vispārējās izņēmuma klauzulas vai konkrētai valstij paredzētas klauzulas aktivizēšanas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97. Savukārt attiecībā uz IKT risinājumu norādām, ka 2023.gadā minētajam mērķim saskaņā ar MK 2023. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 847 un MK 2023. gada 12.decembrī rīkojumu Nr. 875 EM budžetu tika piešķirts finansējums 1 734 773 euro apmērā, kā arī 2024.gadā saskaņā ar MK 2024.gada 28.maija rīkojumu Nr. 405 ir piešķirts finansējums 1 745 462 euro apmērā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt par pasākuma finansējumu sniegto informāciju.

-

Lūdzam detalizētāk skaidrot 3.5.3.pasakuma "Īstenot praktiskas ievirzes pētījumu programmu" īstenošanai norādītās investīcijas 57 milj. euro apmērā, norādot tās sadalījumā pa finansējuma avotiem.

-

Lūdzam svītrot Plāna 3.4.9.2. pasākumā vārdu "siltumeneģijas".

Turpināt piemērot samazināto PVN likmi kurināmās koksnes piegādēm.

Saskaņā ar PVN direktīvas¹ 105.a panta 4.punktu PVN samazināto likmi kūdrai un kokmateriāliem, ko izmanto kā malku, beidz piemērot līdz 2030. gada 1. janvārim. Tādējādi lūdzam precizēt Plāna 3.4.7. daļas "Enerģētiskā nabadzība un enerģijas pieejamība" III "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" tabulā 3.4.7.2. pasākumu un to izpildes termiņu, vienlaikus svītrojot tajā atsauci uz Direktīvas 2003/96/EK.
Tāpat lūdzam precizēt Plāna 3.4.9. daļas "Enerģijas subsīdijas" III "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" tabulā 3.4.9.2. pasākumu un to izpildes termiņu.


¹ Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu par CO₂ cenas ietekmi uz tautsaimniecību. Ja 2.pielikuma 1.attēlā (4.lapā) minētais prognožu scenārijs ir reālistisks, tad pēc 2035.gada jebkuru fosilo degvielu izmantošana kļūs praktiski neiespējama, CO₂ cenai palielinoties virs 200 euro/t.

-

1.pielikuma 7.lapā ir minēts, ka no 2030. gada fosilajam kurināmajam vairs netiks piemēroti nodokļu atvieglojumi. Lūdzam paskaidrot, kas ar šo tieši tiek domāts. Šobrīd pārskatāmās Enerģijas nodokļu direktīvas projektā nav noteikts tāds beigu termiņš jebkuru nodokļu atvieglojumu piemērošanai, ja dalībvalstij ir izvēle tos piemērot arī fosilajiem kurināmajiem. Līdz ar to aicinām to precizēt vai sniegt skaidrojumu.

-

Ņemot vērā iebildumu par NEKP 39.lapā norādīto pasākumu 3.1.1.31., lūdzam arī precizēt izpildes termiņu tabulā 109.lapā, skaitli "2026"aizstājot ar skaitli "2027", jo šobrīd Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana ES Padomes darba grupā ir iekavējusies, un ātrākais termiņš, kad to varētu uzsākt piemērot, ir ar 2027.gadu. Pārskatītā direktīva ļaus dalībvalstīm iespēju piemērot dažādām degvielu komponentēm atšķirīgas nodokļu likmes, ņemot vērā gan to enerģijas saturu, gan vides sniegumu.

-

Lūdzam precizēt  pasākuma "3.1.7.11. Koksnes ķīmiskās pārstrādes/koksnes šķiedras rūpnīcas būvniecība" koda numuru, jo tabulā 70-71.lapā tam piešķirtais koda numurs ir "3.1.6.11". Papildus aicinām NEKP 74.lapā sniegt plašāku informāciju par koksnes ķīmiskās pārstrādes/koksnes šķiedras rūpnīcas būvniecību, proti, kādā stadijā ir minētais projekts un tā potenciālā atrašanās vieta, kā arī plašāku informāciju par ietekmes uz vidi novērtējuma progresu, ja darbības ietekmes novērtējumā ir pieņemts, ka ķīmiskās šķiedras ražošana tiek uzsākta ar 2026.gadu. Kāds ir reālais tās darbības uzsākšanas termiņš - 2026.gads vai tomēr 2029.gads?

-

Lūdzam NEKP 39.lapā precizēt pasākuma 3.1.1.31.kods izpildes termiņu, skaitli "2026"aizstājot ar skaitli "2027", ņemot vērā, ka Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana ES Padomes darba grupā ir iekavējusies, un ātrākais termiņš, kad to varētu uzsākt piemērot, ir ar 2027.gadu. Pārskatītā direktīva ļaus dalībvalstīm iespēju piemērot dažādām degvielu komponentēm atšķirīgas nodokļu likmes, ņemot vērā gan to enerģijas saturu, gan vides sniegumu.

-

Aicinām izvērtēt vai sadaļas 3.4.9. Enerģijas subsīdijas tabulā III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai būtu lietderīgi norādīt pasākumu fiskālo ietekmi.

-

Aicinām sadaļā 1.5. Klimata rīcībpolitikas ceļakarte Publiskais un privātais finansējums minētos finansējuma avotus salāgot ar 5. sadaļā aprakstītajiem, ņēmot vērā to, ka programmas LIFE un Apvārsnis, kā arī ES kopējās lauksaimniecības politikas finansējums ir pieejams ES budžeta (MFF) programmas. Lūdzam šo dalījumu izmantot attiecīgi pie pasākumiem kolonnā Investīciju avots. Lūdzam precizēt vai zem KLP un MFF ir domāts tikai ES budžeta finansējums vai arī nacionālais (VB) finansējums, ja nepieciešams, attiecīgi precizēt. 
Tabulās III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai tiek minēts investīciju avots "Esošā budžeta ietvaros", lūdzam skaidrot ar ko tas atšķiras no VB/PB un precizēt. 

-

Lūdzam Plāna projekta 15. lapā aiz saīsinājuma "VB" termina vietā "Valsts kases aizdevumi" lietot terminu "valsts aizdevumi".

-

Ņemot vērā to, ka Direktīva nosaka ikgadējo 3% renovētās platības mērķa aptvērumu visām publiskām ēkām, lūdzam pārbaudīt un precizēt informāciju punktā "3.2.2. Publiskais sektors" (81. lpp.). Mērķis "publisko ēku renovētā ēku platība (kopā renovēti, m2)" ir 2 500 000, vai tas ir mērķis vienā gada ietvaros (2030.g.), vai kādam periodam (ja periodam, tad kādam)? 

-

Ja ir iespējams, lūdzam izvērtēt pasākuma 3.1.4.2. iespējamo efektivitāti ilgtermiņā saistībā ar spēkā esošo atkritumu apsaimniekošanas politiku.
Iedzīvotāju motivāciju veido sociāla atbildība un ekonomiskais izdevīgums. Pasākums 3.1.4.2. veido sociālo atbildību (caur izglītošanu). Ekonomiskais izdevīgums ir nodrošināts ar atlaidēm par šķiroto atkritumu izvešanu. Taču ekonomisko izdevīgumu samazina "kolektīvā atbildība" daudzdzīvokļu mājās (viens cilvēks var "atņemt" "atlaidi" no visiem, kas šķiro atkritumus), kā arī papildus izdevumi (laiks, ūdens, brīva vieta mājoklī), kas nepieciešami atkritumu pareizai šķirošanai.

-

Lūdzam pievienot informāciju / komentāru / aprēkinu par ekonomisku efektivitāti pasākumam 3.1.3.11. 
Cik racionāla ir CSAS elektrifikācija, ņemot vērā enerģijas zudumus tiklā, papildus izdevumus sistēmas pielāgošanai, lai veiktu elektrifikāciju (punkts 3.1.3.12.) un ietekmi uz elektroenerģijas pieprasījumu?
Šeit pastāv ekonomiski efektīvākas alternatīvas, vai (iespējami zema) efektivitāte tiek kompensēta ar ērtību un drošību?  

-

Lūdzam pārbaudīt un pēc nepieciešamības paskaidrot / precizēt informāciju par pasākumiem 3.1.3.1 - 3.1.3.3, vai patiešām nepieciešamas investīcijas par 1 GW jaudas ir lielākas sauszemes VES nekā atkrastes VES?

 

-

Lūdzam pārbaudīt un precizēt informāciju par pasākumu 3.1.3.8, kur rezultatīvais rādītājs ir "līdz X MW" un aprakstā ir minēts "VES un SES ar jaudu >50MW un HES ar jaudu > X MW".

-

Lūdzam pārbaudīt informāciju pasākumam 3.1.5.1. (66. lpp.). Minētais "SEG emisiju ietaupījums (kt)" ir 550, kas ir gandrīz divreiz lielāks nekā faktiskās emisijas sektorā 2022. gadā.

-

Lūdzam pārbaudīt "8.attēlu" (49. lpp.). Trūkst 2030.g.

-

Lūdzam pārbaudīt mijiedarbību starp pasākumiem 3.1.1.7. un 3.1.1.10., un pēc nepieciešamības iekļaut paskaidrojumu.
Rezultatīvie rādītāji ir: papildus 20 000 EV un papildus 300 lieljaudas uzlādes punkti. Vai tas nozīme, ka uz vienu lieljaudas uzlādes punktu ir plānots vairāk nekā 66 transportlīdzekļi? Kāda "vidēja noslodze" (EV skaits) būs uz vienu lieljaudas uzlādes punktu pēc plāna realizācijas?

-

Lūdzam pārbaudīt un pēc nepieciešamības precizēt informāciju par pasākumiem 3.1.1.19. un 3.1.1.20.
1) "Rezultatīvais rādītājs" atspoguļo "kopējo" autobusu un ūdeņraža uzpildes stacijas daudzumu, vai "papildus daudzumu"?
2) Abiem pasākumiem nepieciešamais finansējums ir 17 milj. euro, kas ir gandrīz līdzīgs projektu izmaksām (16,1 milj. euro) pec kura 2020.g. tika izbūvēta viena ūdeņraža uzpildes stacija un tika iegādāti 10 trolejbusi, kuriem rezerves vilces jaudu nodrošina ūdeņraža kurināmā elementu moduļi.
Avots: https://www.rigassatiksme.lv/lv/pakalpojumi/udenraza-uzpildes-stacija/

-

Lūdzam pārliecināties, vai III sadaļas "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" norādītā informācija ir korekta, jo 3.5.3.punktā norādītais plānotais kopējais finansējums praktiskas ievirzes pētījumu abu plānoto kārtu ietvaros ir 41,76 milj. euro.
Tāpat arī lūdzam skaidrot 3.5.28.punktā esošās veicamās darbības izcelsmes avotu/ideju:
a) ja tas ir NAP 2027 199. uzdevums par Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanu 5 specializācijas jomās, tad vēršam uzmanību, ka atbilstoši KPP 2021-2027 paredzētajam investīcijas 1.politikas mērķa ietvaros tiek īstenotas atbilstoši RIS3 stratēģijai, kopējais finansējums 968,23 milj. euro. Minētā summa aptver arī 3.5.3.punkta darbības finansējumu (praktiskas ievirzes pētījumi);
b) ja ar 3.5.28.darbību ir domāts atbalsts RIS3 vadības grupām, tad tam ir pieejams atbalsts gan daudzgadu budžeta, gan Atveseļošanas fonda plāna ietvaros.

-

Lūdzam "2.2. Plānā noteikto mērķu neizpildes sekas" sadaļā minēt gadu, kad var rasties negatīva ietekme uz budžetu (piemērotas sankcijas, vai nepieciešamība izmantot elastības instrumentu).

-

Ņemot vērā minēto informāciju, ka: "Latvijas elektroenerģijas tīkls spēj uzņemt teju 3,5 reizes vairāk elektroenerģijas nekā esošais Latvijas patēriņš" (10. lpp.) un "Latvijai ir jāņem vērā būtiski pieaugošais vietējais pieprasījums pēc elektroenerģijas" (28. lpp.)
Lūdzam pievienot skaitliskas vērtības elektroenerģijas vietēja pieprasījuma prognozēm.

-

Vēršam uzmanību, ka ESIF atbalsts doktorantūras grantu un pēcdoktorantūras grantu veidā jau ir ietverts augstāk, proti, zem Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda P&A investīcijām P&A cilvēkkapitāla attīstībā. Lūdzam nedublēt informāciju par finansējumu (113.lapā), vienlaicīgi, ja nepieciešams var norādīt, ka papildus atbalsts noteiktā apmērā pieejams arī no Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

-

Lai neradītu liekas interpretācijas iespējas par Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajām Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) P&A investīcijām, aicinām 111.lapā norādīt, ka tas ir kopējais finansējums, t.sk. ERAF, kā arī precizēt, ka tie ir "praktiskas ievirzes pētījumi". 

-

Vēršam uzmanību uz nekorektu informācijas atspoguļojumu attiecībā uz RIS3 jomām. 
Atbilstoši NIP 2021-2027 nacionāli pastāv 5 viedas specializācijas jomas (IKT; fotonika, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženierzinātņu sistēmas; zināšanu ietilpīga bioekonomika; viedā enerģētika un mobilitāte un biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija), kas nav uzskatāmi par RIS3 rīcības virzieniem RIS3 enerģētikā.
Lūdzam precizēt redakciju, lai neradītu liekas interpretācijas iespējas, skaidri aprakstot, ka tālākminētās RIS3 jomas ir attiecināmas/var tikt attiecināmas uz enerģētikas sektoru. 

-

Lūdzam plāna projekta 1.pielikumā iekļaut atsauci arī uz NIP 2021-2027, kas nosaka P&A mērķi. Vienlaicīgi tā kā NIP 2021-2027 attiecībā uz P&A mērķi 2030.gadam ir iekļauta interpretējama redakcija (skat. izkopēto tekstu zemāk), aicinām konsultēties ar Ekonomikas ministriju par korekti norādāmo P&A mērķa 2030.gadam formulējumu.

"Lai sasniegtu šo mērķi, ir paredzēts sekmēt ieguldījumus inovācijās - pētniecībā un attīstībā un inovācijās, kas ir vērsta uz klimata izaicinājumu risināšanu, tai skaitā Viedās enerģētikas un mobilitātes jomā, līdz 2030.gadam Latvijā sasniedzot kopējos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vairāk nekā 2% no IKP. Lai sasniegtu šo mērķi, ir paredzēts līdz 2030.gadam Latvijā palielinot kopējos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā līdz 1,5% no IKP, no kuriem vismaz trešo daļu paredzēts novirzīt P&I klimata izaicinājumu risināšanai, tai skaitā Viedās enerģētikas un mobilitātes jomā."

-

Lūdzam precizēt informāciju Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam sadaļā 5. PLĀNA FINANSIĀLĀ IETEKME attiecībā uz plāna mērķu sasniegšanas pārredzamību un papildināt ar informāciju:
par kopējo plānā izvirzīto mērķu īstenošanai nepieciešamo finansējuma apjomu;
par kopējo plānā izvirzīto mērķu īstenošanai pieejamo finansējuma apjomu;
par plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai nepieciešamo privāto investīciju apjomu;
par plānā izvirzīto mērķu īstenošanai veikto investīciju veidotiem ieguvumiem, piemēram, izmaksu samazinājums resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas dēļ, kas varētu ietekmēt  kopējās izmaksas plāna izvirzīto mērķu īstenošanai.

-

Plāna pārskatāmības nolūkos, līgums izvērtēt nepieciešamību papildināt Plāna sadaļu 5. Plāna finansiālā ietekme, norādot kopējo papildus nepieciešamo finansējumu galvenajās Plāna dimensijās, norādot nepieciešamā finansējuma apjomu katrā dimensijā atsevišķi.
 

-

Lūgums Plāna 134. lpp. atbilstoši formatēt 245. atsauci.
 

-

Lūgums Plāna projekta 5. nodaļas 1. atkāpē aizstāt pēdējo teikumu atbilstoši piedāvātajai redakcijai:
 

Atbildīgās institūcijas plāna ieviešanu 2024. gadā nodrošināts piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu plāna pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā  kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgās institūcijas nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Aicinām NEKP 58.lapā un 109.lapā paskaidrot pasākuma "3.1.3.20. Fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska ierobežošana" paredzētos fosilā kurināmā aizlieguma termiņus - kāds normatīvais akts tos paredz - nacionālais vai ES līmeņa?

-