Atzinums

Ņemot vērā pamatnostādņu pielikumā sniegto informāciju par Ekonomikas ministrijai papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu subsīdijas “Balsts” īstenošanai, lūdzam papildināt rīkojuma projektu ar jaunu punktu piedāvātajā redakcijā.

x. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā iekļautos uzdevumus 2024. un 2025. gadā īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2026. gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, tad attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām valsts institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Atbilstoši 2014.gada 2.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 25.6.punktā noteiktajam plāns ietver pasākumu izpildei pieejamo, kā arī papildus nepieciešamo finansējumu, pievienojot detalizētus aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem atbilstoši normatīvajam aktam par tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību. Attiecīgi lūdzam precizēt pielikumu, iekļaujot detalizētus aprēķinus atbilstoši noteikumu Nr.737 noteiktajam, kas pamato papildu nepieciešamā finansējumā apmēru.  

-

Norādām, ka 80.00.00 programma “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” ir budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" nevis Finanšu ministrijas budžeta programma, attiecīgi lūdzam precizēt pielikumā sniegto informāciju, norādot konkrētās ministrijas, kurām tiks pārdalīts finansējums no  80.00.00 programmas. Turklāt pie 2.1. un  4.6.uzdevuma lūdzam svītrot atsauci, ka finansējums tiek ieskaitīts Ekonomikas ministrijas budžetā atbilstoši avansa maksājumu pieprasījumiem un tās vietā norādīt Ekonomikas ministrijas budžeta programmu/apakšprogrammu.

-

Attiecībā uz plāna pielikumā norādīto par 2.5.1.uzdevumu, ka finansējumu 2026.gadā 100 000 000 euro apmērā plānots nodrošināt VARAM budžeta programmā 33.00.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instruments", vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 23. decembra rīkojumu Nr.968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” no 2023.gada 1.janvāra Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīgā par  klimata politikas jomu, t.sk. attiecībā uz emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošanu (saskaņā ar likumā “Par piesārņojumu” noteikto), attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt plāna pielikumā par 2.5.1.uzdevumu sniegto informāciju.

-

Plāna sadaļā “Plānā paredzētie pasākumi 2024. – 2027. gadam” lūdzam svītrot Finanšu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju 3.1.1. un 4.14.1.uzdevuma izpildē, ņemot vērā, ka tie nav Finanšu ministrija kompetencē.

-

Attiecībā un plāna projekta 2.5.1.uzdevumu “Sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par kārtību, kādā tiek veikta Mājokļu Fonda atbalsta īstenošana, uzraudzība un finansēšana” norādām, ka izskatīšanai Ministru kabinetā nav atbalstāma virzība tādiem normatīviem aktiem, kuriem nav atrisināts jautājums par finansējuma nodrošināšanu, attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt norādīto pasākuma termiņu vai arī norādīt skaidrojumu, kā tiks nodrošināts finansējums minētā likumprojekta plānotajiem pasākumiem (precizējumu veikšanā lūdzam ņemt vērā iebildumu par norādīto informāciju plāna pielikumā attiecībā uz 2.5.1. uzdevumu).

-

Plānā pie 4. Rīcības virziena “Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai” ir iekļauts 4.14.uzdevums “Sagatavot priekšlikumus valsts finansējuma piesaistei saistību segšanai trūcīgu un maznodrošinātu personu vietā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai”, kas paredz valsts budžeta veidošanas procesā izstrādāt priekšlikumus valsts finansējuma piesaistei saistību segšanai trūcīgu un maznodrošinātu personu vietā daudzdzīvokļu māju atjaunošanai, tai skaitā energoefektivitātes uzlabošanai. Ņemot vērā, ka pielikumā pie šī pasākuma nav norādīts piešķirtais vai papildu nepieciešamais finansējums, lūdzam sniegt skaidrojumu no kādiem līdzekļiem plānots nodrošināt minētā pasākuma īstenošanu.

-

Vēršam uzmanību, ka, Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdē izskatot un pieņemot zināšanai informatīvo ziņojumu “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu” (prot.Nr.24, 65. §), Finanšu ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju tika dots uzdevums izstrādāt un finanšu ministram līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā projekta īstenošanai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot, vai plāna projektā ietvertie uzdevumi (piem.uzdevums 1.1.1. un 2.8.1.) nedublē un nav pretrunā ar Ministru kabineta jau iepriekš uzdoto.

-

Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnijā sēdē ar protokolu Nr. 24 65. § apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma” (skat. informatīvā ziņojuma 1. un 12.lapu) ir iekļauta atsauce uz Pamatnostādņu 2.4.uzdevumu, kura izpildes termiņš ir 2023.-2024.gads un Finanšu ministrijai kā atbildīgajai iestādei ir dots uzdevums “Izvērtēt iespējas samazināt uz pašvaldības ilgtermiņa saistībām (galvojumi, aizņēmumi) attiecināmo saistību apmēra proporciju (līdzšinēji 75 %), ja saistības radušās zemu izmaksu īres māju būvniecības rezultātā”, kura izpildes ietvaros arī tika izstrādāta Programma, aicinām Plānā iekļauto 2.8. uzdevumu (skat. Plāna 31-32.lapu)  pārcelt kā 2.4.2.apakšpunktu 2.4.uzdevumam (skat. Plāna 30.lapu).

Tāpat aicinām precizēt minētā 2.8. uzdevuma aprakstu:
a) Uzdevuma nosaukumā “Izstrādāt publiskās un privātās partnerības modeli zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” mainīt vārdus “zemas īres” un “pieejamas īres”;
b) Kolonnā “Pasākums” norādīt “Sagatavo publiskās privātās partnerības projektu pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstībai atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija informatīvajam ziņojumam “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”.”
c) Kolonnā “Darbības rezultāts”  norādīt “1) Identificēti un izstrādāti grozījumi normatīvos aktos; 2) Izstrādāti finanšu ekonomiskie aprēķini”
d) Kolonnā “Rezultatīvs rādītājs” norādīt “1) Izstrādātie grozījumi PPP pieejamo īres cenu mājokļu programmas īstenošanai iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā; 2) Pabeigta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde”
e) Kolonnā “Atbildīgā institūcija” norādīt “FM” (atbilstoši Pamatnostādņu 2.4.uzdevumā paredzētajam)
f) Kolonnā “Līdzatbildīgās institūcijas” norādīt “EM” (atbilstoši Pamatnostādņu 2.4.uzdevumā paredzētajam)
g) Kolonnā “Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)”norādot “31.12.2025.”.

-

Plāna sadaļā “2. Rīcības virziens: Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem” 26.-27.lapā iekļautais apraksts par Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnijā sēdē ar protokolu Nr. 24 65. § apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma” (turpmāk – Programma)  ir nepilnīgs un no tā nav izsekojamas aktivitātes, kuras tika veiktas laika periodā no Ministru kabineta 2023. gada 8. novembra rīkojuma Nr. 739 “Par Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam”[1] (turpmāk – Pamatnostādnes) pieņemšanas līdz Programmas izstrādei, kurām arī ir būtiska nozīme Pamatnostādnēs noteikto rezultātu izpildei.
Aicinām pārskatīt programmas aprakstu, papildinot to tai skaitā ar turpmāk minēto informāciju.

Ar Finanšu ministrijas 2023. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 509 uzveidotā vadības grupa ir izstrādājusi zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto publiskās un privātās partnerības struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku. Programma ir izstrādāta un tās īstenošana apstiprināta Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnijā sēdē ar protokolu Nr. 24 65. § , lai nodrošinātu Pamatnostādnes 2. rīcības virzienā: “Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem” paredzēto zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības risinājumu izstrādi.  Programma ir vērsta uz pieejamu cenu īres mājokļu izbūvi, nav sociālie mājokļi, bet gan mājokļi, kuri ir koncentrēti uz pieejamību galalietotājiem, kas var iegūt un saglabāt mājokli ar pieņemamu minimālo standartu, atstājot pietiekamus ienākumus būtisku ar mājokli nesaistītu izdevumu segšanai.

Programmas īstenotājs ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ). VNĪ nodrošinās Programmas finanšu ekonomisko aprēķinu (turpmāk arī – FEA) izstrādi un kompetento institūciju atzinumu saņemšanu, pieņemot, ka vadošais publiskā partnera pārstāvis būs VNĪ un Programma tiks īstenota kopā ar citiem publiskajiem partneriem – pašvaldībām, pamatojoties uz attiecīgo pašvaldību domju pieņemtajiem lēmumiem par dalību Programmā, noslēdzot nodomu protokolus pirms FEA izstrādes. Pašvaldības kā publiskie partneri pievienosies VNĪ sagatavotajam partnerības iepirkuma līgumam, nodos augstas gatavības projekta īstenošanas zemi lietošanā un apsaimniekošanā privātajam partnerim, uzņemsies Programmas pieejamības risku (veiks īrnieku atlasi un līdzfinansēs īres maksas, ievērojot iedzīvotāju maksātspēju un tirgus nepilnības apmēru), izstrādās vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma kritērijus Programmas īstenošanai savā administratīvajā teritorijā, pieejamības periodā maksās pieejamības maksājumu privātajam partnerim pa tiešo vai ar VNĪ iesaisti (saskaņā ar FEA rekomendēto darījuma struktūru).

Programmas pirmajā lotē tiks paredzēta vismaz 1000 pieejamu cenu īres dzīvokļu izbūve līdz 2030. gadam ar kopējām investīcijām ap 100 miljoniem euro, precīzs apjoms tiks noteikts FEA ietvaros, kura izstrāde tiks veikta sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Projekts tiek veidots pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt Programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.


[1] Avots pieejams https://likumi.lv/ta/id/347211-par-majoklu-pieejamibas-pamatnostadnem-20232027-gadam (aplūkots 28.08.2024.)

 

-

Plāna projekta satura rādītāja ir norādīta sadaļa “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu”, taču šādas sadaļas Plāna projektā nav. Lūgums papildināt Plāna projektu ar attiecīgo sadaļu. Kā arī Plāna projektā nav atsauces uz 1. pielikumu. Lūgums papildināt Plāna projektu iekļaujot tajā atsauci uz 1. pielikumu.
 

-

Ņemot vērā to, ka Valsts fondēto pensiju likuma (VFPL) 12. pantā teikts, ka līdzekļu pārvaldītājam, ieguldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, jārīkojas kā gādīgam un rūpīgam saimniekam un vienīgi ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs, kā arī Privāto pensiju fondu likuma 26. pants nosaka, ka pensiju fonds rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks vienīgi pensiju plāna dalībnieku interesēs, ņemot vērā ieguldījumu potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna saistībām, lūdzam Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. – 2027. gadam   īstenošanas plāna 2024. – 2027. gadam uzdevumu 2.2.1 salāgot tā, lai tas pēc būtības nebūtu pretrunā ar VFPL pašlaik spēkā esošiem valsts fondēto pensiju shēmas darbības pamatprincipiem un līdzekļu pārvaldītājiem piešķirto pilnvarojumu darboties vienīgi ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs, piemēram, “2.2.1. Izvērtēt nepieciešamību veikt normatīvo aktu grozījumus, kas dotu iespēju veikt pensiju fondu līdzekļu investīcijas zemas īres maksas mājokļos”, jo būtisks aspekts pārvaldot līdzekļus ir saglabāt piesardzību un diversificēt ieguldījumus starp dažādām aktīvu klasēm, finanšu instrumentiem, ieguldījumu veidiem, reģioniem un risku ietekmējošiem faktoriem, lai mazinātu kopējo riska līmeni, neveicinātu jomas pārkaršanu, kuras sekas skartu visu Latvijas sabiedrību un vienlaicīgi saglabājot pievilcīgu ienesīgumu, kas jau ietverts iepriekšminētajos normatīvajos aktos.
Papildus vēršam uzmanību arī uz to, ka normatīvā regulējuma grozījumu veikšana ar mērķi sekmēt investīcijas noteiktā aktīvu klasē (šajā gadījumā zemas īres maksas mājokļos) uzliktu līdzekļu pārvaldītājam noteiktu pienākumu un jebkādi noteiktie investēšanas minimālie nosacījumi būtiski samazina tādu kritēriju nozīmi kā ienesīgums un kvalitāte, kas negatīvi ietekmētu gan līdzekļu pārvaldītāju darbību, gan to finanšu rādītājus un vājinātu uzticību finanšu tirgus stabilitātei kopumā, kā arī netieši radītu zaudējumus ieguldījumu plānu dalībniekiem.
Papildus lūdzam kā atbildīgo institūciju uzdevuma izpildē noteikt Labklājības ministriju, Finanšu ministriju kā līdzatbildīgo, kā arī iekļaut Latvijas Banku kā līdzatbildīgo uzdevuma izpildē, jo Labklājības ministrijas kā valsts pārvaldes iestādes kompetence ir noteikta 2004. gada 27. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.49 “Labklājības ministrijas nolkums”, kur  atbilstoši nolikuma 1.punktam, Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā, t.sk., izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas jomā.
 

-

Plāna pielikumā "Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu" ailē "turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)" lūdzam norādīt kopējo finansējumu plāna realizācijai (t.sk. sadalījumā pa finansējuma avotiem), ņemot vērā, ka pie 1.5.uzdevuma attiecīgajā ailē ir norādīta finansiālā ietekme.

-

Ņemot vērā iebildumus un priekšlikumus, aicinām izvērtēt, vai nav veicami precizējumi arī Plāna 1.pielikumā (exel datnē).

-

Plāna sadaļā “2. Rīcības virziens: Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem” 27.lapā ir minēts “[..]ar Atveseļošanas fonda finansējumu ir izveidots mājokļu pieejamības fonds zemas īres mājokļu būvniecībai[..] ”.  Līdzīga informācija ir iekļauta Plāna 2.5.1.uzdevuma aprakstā Plāna 30.lapā.  

Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 03.05.2024. sniegtajai informācijai “Atsaucoties uz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2024. gada 30. aprīļa e-pasta iesniegumu, kurā tiek lūgts progress ar kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidošanu un Mājokļu Fonda likuma izstrādi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) informē par sekojošo. 
VARAM tuvākajā laikā virzīs grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 20. jūlija rīkojumā Nr. 537 "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus", nodrošinot atbilstību ar Ministru kabineta 2023. gada 8. novembra rīkojuma Nr. 739 “Par Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam” rīcības virzienu Nr. 2.5. “Izveidot valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija", kas nodrošinātu dažādiem iedzīvotāju sociālajām grupām pieejamus dzīvokļus īrei un iegādei” (izpildes termiņš 2023. – 2025. gads) un ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 “ Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pasākumu Nr. 18.1. “Nodrošinātas īres māju būvniecības programmas, kas paredz ieguldīt finansējuma atkārtoti nākamo zemas īres maksas mājokļu būvniecībā, un sociālo mājokļu būvniecības un atjaunošanas īstenošanu (Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 1.5. un 2.1. rīcības virziena uzdevums)” (izpildes termiņš līdz 2026. gada 30. oktobrim).
Savukārt, vērtējums par valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija" un turpmākais pēc 2025. gada 31. decembra tiks ietverts Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojums Nr. 587) īstenošanas starpposma novērtējuma ietvaros saistībā ar mājokļu pieejamību darbaspēkam reģionos. Izvērtējums no VARAM puses tiks veikts līdz 2025. gada 1. jūlijam. Vienlaikus jautājums par valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija" tiks aktualizēts arī Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023.–2027. gadam (Ministru kabineta 2023. gada 8. novembra rīkojums Nr.739) īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējuma ietvaros, ko Ekonomika ministrija veiks līdz 2025. gada 31. decembrim.” mājokļu pieejamības fonds vēl nav izveidots.  Aicinām izvērtēt vai Plānā minētā informācija ir korekta, vai arī precizēt apkarstu kāds tieši mājokļu pieejamības fonds ir izveidots.
 

-

Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta  2023. gada 8. novembra rīkojuma Nr. 739 “Par Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam” (turpmāk – Pamatnostādnes), sadaļā “Mājokļu pieejamības pamatnostādņu mērķis, politikas un rezultatīvie rādītāji” 3. Politikas rezultātā: “Atbalsts veicina ieguldījumus jauna dzīvojamā fonda izveidei” ir paredzēts, ka 2027.gadā “Ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaits gadā (skaits)”ir 10 000, savukārt Plāna (14.lapā) ir paredzēts, ka līdz 2027.gada beigām tiks izbūvēti un izīrēti dzīvokļi 467 mājsaimniecībām, aicinām izvērtēt, vai Pamatnostādnēs minētais rādītājs “10 000”nav jāgroza.

-

Lūdzam visā tekstā termina "Valsts kases aizdevums" vietā lietot terminu "valsts aizdevums" attiecīgajā locījuma formā.

-

Lūdzam visā tekstā termina "Valsts kases aizdevums" vietā lietot terminu "valsts aizdevums" attiecīgajā locījuma formā.

-