Atzinums

Saskaņa ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantu institūcija ir iestāde un publiskas personas orgāns. Līdz ar to lūdzam pārskatīt likumprojekta 1. panta 8. punkta b) apakšpunktu.
 

-

Likumprojekta 1.panta 12.punkts skaidro, kas ir valsts pārvaldē nodarbinātais. No minētā skaidrojuma izriet, ka regulējums attiecās, gan uz civildienesta ierēdņiem, gan darbiniekiem, gan uz noteikto laiku un pusslodzi nodarbinātiem. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt tik plaša jēdziena izmantošanu un sniegt anotācijā skaidru uzskaitījumu un skaidrojumu šīm uzskaitījumam.

-

Spēkā esošā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.panta ceturtā daļa noteic, ka valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar:
1) amatu, kuru tā ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību;
2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
3) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma, prakses ārsta profesionālās darbības vai prakses veterinārārsta profesionālās darbības;
4) saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
5) tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu;
6) amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu;
7) dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi;
8) amatu izglītības iestādes konsultatīvajā institūcijā.
Lūdzu sniegt skaidrojumu, vai šie nosacījumi tiks attiecināti un valsts pārvaldē nodarbinātiem vienādos un salīdzināmos apstākļos visās publiskas personas institūcijās. Vai, ja nav paredzēts atļaut šādu amatu savienošanu papildināt anotāciju ar pamatotu skaidrojumu, kāpēc vairs nav iespējams savienot amatus ar spēkā esošajā regulējumā noteikto.

-

No likumprojekta 6.panta sestās daļas izriet, ka valsts pārvaldē nodarbinātajām, tostarp, darbiniekiem, arī, kas nodarbināti uz noteikto laiku un slodzi, tiek aizliegts veikt blakus darbu. Lūdzu papildināt anotāciju ar samērīgumu izvērtējumu un lietderības apsvērumiem, nostādot valsts pārvaldē nodarbinātos ierobežojošos apstākļos.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1. sadaļas 1.3. punkta skaidrojumu par likumprojekta 6. panta septīto daļu ar praktiskiem piemēriem par dāvanu pieņemšanas ierobežojumu piemērošanu gadījumos, kad valsts pārvaldē nodarbinātais pārstāv publiskas personas institūciju oficiālos, starpinstitucionālos vai starptautiskos sadarbības formātos.
Ņemot vērā, ka publiskas personas institūcijas vadītājam iekšējā normatīvajā aktā būs jānosaka dāvanu pieņemšanas ierobežošanas kārtība, lūdzam anotācijā skaidrot, kā vērtējama simbolisku vai reprezentācijas priekšmetu, piemēram, ziedu, grāmatu, suvenīru, simbolisku apbalvojumu vai piemiņas priekšmetu pieņemšana, kā arī kādos gadījumos šādi priekšmeti būtu reģistrējami, nododami institūcijai vai citādi uzskaitāmi.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1. sadaļas 1.3. punktu ar skaidrojumu par likumprojekta 7. panta otrās daļas 10. punktā paredzētā iekšējās kontroles sistēmas audita veikšanu.
Anotācijā ir sniegts skaidrojums par iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas izveidi, uzturēšanu, Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" piemērošanu, KNAB vadlīnijām un OECD izstrādāto efektivitātes novērtēšanas metodoloģiju, kas izmantojama kā praktisks pašvērtējuma rīks, bet nav skaidrots, vai likumprojekta 7. panta otrās daļas 10. punktā paredzētais audits ir pielīdzināms šādam pašvērtējumam, vai arī tas veicams kā iekšējais audits vai cita neatkarīga pārbaude.

-

No minētā regulējuma izriet, ka katrā valsts pārvaldes iestādē, institūcijā un kapitālsabiedrībā tiks noteikti atšķirīgi noteikumi un nosacījumi dažādiem amatu veidiem. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatotu skaidrojumu, samērīguma un lietderīvas izvērtējumu vienāda līmeņa amatiem dažādās institūcijās.

-

Pašvaldību likuma 77. pants regulē pašvaldības iekšējās kontroles sistēmu, tostarp Pašvaldību likuma 77. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldībā izveido iekšējās kontroles sistēmu. Vēršam uzmanību, ka jēdziens “pašvaldība” ietver arī visas pašvaldības iestādes. Tādējādi saskaņā ar Pašvaldību likumu pašvaldība izveido iekšējās kontroles sistēmu, kas ir saistoša visām tās iestādēm. Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt likumprojekta 8. panta trešo daļu.
 

-

Domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks vienpersoniski nepieņem lēmumu  par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, līdz ar to nav saprotams regulējuma tiesiskais pamats. Vienlaikus nav noteiktības par to, kāpēc šāds ierobežojums ir attiecināts tikai uz domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, ja lēmumu pieņem dome. Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt likumprojekta 11. panta piekto daļu.

-

Domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks vienpersoniski nepieņem lēmumu par dalību biedrībā un nodibinājumā, kā arī par finanšu līdzekļu piešķiršanu šīm organizācijām. Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt likumprojekta 12. panta sesto daļu.

-

Lūdzam pamatot, kāpēc speciālajiem subjektiem ir noteiktas tiesības ieņem amatus, bet citiem likumprojekta ne minētiem valsts pārvaldes nodarbinātiem ir aizliegts veikt blakus darbu.

-

Lūdzam precizēt tiesību normu, jo nav noteiktības par apstākļiem, kad amatpersonas vai koleģiālās institūcijas ir tiesīgas izsniegt rakstveida atļauju.

-

Lūdzu izvērtēt iespēju  precizēt definīciju radošajam darbam, jo par publicistisku, literāru vai māksliniecisku darbību var būt noslēgtas cita veida tiesiskās attiecības.
 

10) radošais darbs – publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība.