Atzinums

Minētais dokuments liecina, ka ar 2024. gada 1. janvārī  un vēlāk paredzēto  Dabas resursu nodokļa (turpmāk-DRN)  likmes  paaugstināšanai  par 60% (smilts, smilts -grants u.c) salīdzinājumā ar 2020. gada DRN likmēm, ir tikai tīri fiskāls mērķis- iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem. Ka tas ietekmēs būvniecības nozares tirgu, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību , gan privātajā sektorā.
Konceptuāli pieļaujot grozījumus nodokļu likumdošanā, Biedrība LCB uzskata, ka šāda veida grozījumi  būtu nopietni izvērtējami no visiem viedokļiem, t.sk. no laika kad šādus grozījumus veikt.
Biedrība LCB uzskata , ka šobrīd VARAM izvēlētais laiks to iesniegšanai ir  noraidāms, jo:
Pēdējie  gadi  ar Krievijas –Ukrainas karu un vairākkārtējām ārkārtas situācijām valstī,  nav  stiprinājuši uzņēmumu finanšu  spējas.
Nevienam vēl nav zināms, kad un kā beigsies Ukrainas karš, kas jau tagad ir pilnībā izmainījis būvniecības materiālu piegādes valstis un materiāli cenu kāpums ir bijis vēl nekad nepieredzētā augstumā.
Lai izpildītu noslēgtās būvniecības saistības uzņēmēji ir šogad strādājuši praktiski bez peļņas.
Pēdējo piecu gadu laikā Vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības teritorijas apbūves noteikumu nosacījumi  smilts un smilts-grants atradnes atvēršanai, ir krietni stingrāki un diezgan ierobežojoši. Lai atvērtu smilts-grants atradni nepieciešami 2 un vairāk gadi, ja jāveic Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra vai nav atbilstība pašvaldības teritorijas plānojumam. Uzņēmuma izmaksas pieaug, ja jāveic Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, zemes nomas gadījumā maksa zemes īpašniekam vai īpašuma iegāde,  pievadceļa grants izbūve vai asfaltēta ceļa  izbūve, saskaņošana ar blakus esošajiem zemes īpašniekiem utt.
Ceļu būvniecībā ir uzsākti daudzgadu projekti, kuru noslēgums, ņemot vērā tehnoloģisko pārtraukumu ziemas sezonā, beigsies pēc 2024. gada. Līdz ar to startējot šādos iepirkumos, komersantiem nav bijis zināms par DRN (smilts, smilts -grants u.c.) likmes pieaugumu  par 60%. Tas nozīmē, ka komersantam var rasties finansiāli zaudējumi izbūvējot objektu, jo startējot iepirkumā  smilts un grants iepirkuma cenas ir norādītas, ņemot vērā 2022. gada DRN likmes.
Minerālo materiālu (inerto) atkārtotu izmantošanu ceļu būvniekam nosaka VAS “Latvijas valsts ceļi” saskaņotās “Ceļu specifikācijas”. Citās nozarēs attiecīgi ir citas specifikācijas.
Vispirms ir nepieciešams veikt izmaiņas dažādu nozaru specifikācijās attiecībā uz minerālo materiālu atkārtotu izmantošanu (pārstrādātie būvgruži), un tikai tad paredzēt DRN likmes paaugstinājumu. DRN likmes paaugstinājums neveicinās straujāku pāreju uz aprites ekonomiku, tas var iespējams veicināt, ka netiek  uzrādīti faktiski iegūtie derīgo izrakteņu daudzumi atradnēs.
Tāpat  dažādu veidu objektu būvniecību projektos ir jāiekļauj atkārtota materiālu izmantošanu. Nav skaidra jēga grozījumiem, ja materiālu sadrupina vai pārstrādā, bet nav iespējams tos legāli (saskaņā ar projektu)  iestrādāt vai iebūvēt. Piemēram, ceļu būvnieks sadrupina betona apmales, bruģi, bet šos pārstrādātos materiālus nav kur izmantot - iestrādāt. Pārdrupinātus betonus nevar iebūvēt valsts un pašvaldības autoceļos. Lielāko daudzumu pārstrādātos būvgružus – betona izstrādājumus, kā tas ierakstīts grozījumu 12.p. anotācijā,  nav kur iestrādāt, tātad tas neveicinās iesaistīšanos aprites ekonomikā. Būvnieki reizēm pārdrupinātos betonus izmanto pievadceļu pagaidu uzturēšanai, bet tas ir neliels daudzums.
Ceļu būvnieki pēdējos 5 gadus atkārtoti izmanto nofrēzēto (reciklēto) asfaltu atbilstoši “Ceļu specifikācijas” prasībām, objekta nesošās ceļas klātnes vai laukumu būvniecībā. Minerālmateriāla maisījuma gatavošanai izmanto 70% sagatavotas grants masas, un pievieno 30% drupinātās vai frēzētas asfalta (bituminēto materiālu) masas, atbilstoši “Ceļu Specifikācijas”.
 “Autoceļu specifikācijas 2019”
5.2.4.2 Reciklēti materiāli
Drupināta reciklēta asfalta kopējais daudzums nesaistītu minerālmateriālu maisījumā nedrīkst pārsniegt 30 masas % no kopējās maisījuma masas.””  
Asfaltbetona  ražošanai apmēram 90% no masas izmanto minerālos materiālus (mazgātu vai atsijātu smilti, grants vai granīta šķembas). Latvijā 4 asfaltbetona  rūpnīcas ir aprīkotas un atkārtoti  izmanto nofrēzēto asfaltu, iesaistot aprites ekonomikā jau 2020. gadā. Latvijā bija 31 asfalta ražotne 2020. gadā. Diemžēl,  lielākā  daļa Latvijas ceļu asfalta seguma ir būvēti ar dažādiem materiāliem. Pēdējo 20.-30. gadu laikā autoceļa segums  ir “salāpīts” ar dažādiem materiāliem. Nofrēzētais asfalts nav pietiekami atbilstošs, lai izmantotu atkārtoti asfalta ražošanai. Un lielākā daļa asfalta ražotāju neizmanto frēzasfaltu  jauna   asfalta (RAP) ražošanai. Asfalta ražotāji cer, ka pēc 5-7 gadiem, kad būs jāatjauno pēdējo piecu gadu laikā būvētie autoceļi, kuri nav ar “ielāpiem”, ka tas būs atbilstošas kvalitātes frēzasfalts, lai izmantotu atkārtotai asfalta ražošanai.
Ar katru gadu pieaug prasības attiecībā uz ceļu būves būvmateriālu kvalitāti, atbilstoši LVC “Ceļu specifikācijas“ prasībām. Lai nodrošinātu objektu būvniecību ar atbilstošas kvalitātes būvistrādājumiem, Būvizstrādājumu ražotājam ir jāuzlabo un jāmodernizē ražošanas iekārtas, piemēram, jāiegādājas  dozatori grants vai dolomīta maisījumu ražošanai u.c.
Pieaugot prasībām attiecībā uz enerģijas resursu patēriņa samazināšanu, t.sk.  CO2 emisiju samazināšanu, komersantam (minerālo materiālu un asfalta ražotājiem) jāiegādājas iekārtas un tehnikas vienības, kas mazāk piesārņo vidi ar CO2 emisijām, kā arī videi draudzīgākas tehnikas vienības. Asfalta ražošanai jāizmanto videi daudzīgāks kurināmais, piemēram, dabas gāze.
Augstākminētie argumenti un normatīvās  regulācijas, lai pārstrādātos būvizstrādājumus atkārtoti izmantotu saimnieciskajā darbībā, nodrošinot aprites ekonomiku, neesamība vai nekoordinētība ir pamats Biedrības LCB uzskatam, ka minētais likumprojekts ir noraidāms.
 

-