Atzinums

Atkārtoti izvērtējot noteikumu projektu un tā anotāciju, secinām, ka nav risināts jautājums par BARIS tiesisko statusu un tā darbības finansiālo nodrošinājumu, kā arī sasaisti ar citām sistēmām, līdz ar to tas rada iebildumus un jautājumus par noteikumos norādīto.
Attiecībā uz izziņas 1.punktu (Iekšlietu ministrijas iebilde, kas nav ņemta vērā), vēlamies uzsvērt kā pamatotu Iekšlietu ministrijas norādi par to, ka nav spēkā esošu normatīvo aktu, kuri regulētu BARIS darbību, līdz ar to būtiski pirms Audžuģimeņu informācijas sistēmas (turpmāk- AĢIS)  likvidēšanas un BARIS izmantošanas AĢIS vietā, tikt skaidrībā gan ar BARIS tiesisko darbības pamatu, gan tehniskajām iespējām, gan finansiālo aspektu.
Jāņem  vērā, ka jebkādu izmaiņu veikšana BARIS sistēmā un uzturēšana prasa pašvaldību finanšu resursus. Attiecīgo resursu nepiešķiršanas gadījumā attiecīgās sistēmas pilnvērtīga funkcionēšana un izmantošana, kā arī noteiktumu projektā iecerēto uzdevumu izpilde nebūs iespējama. Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, kā arī ir norādīts, ka tiesību akta projekts neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetu, kam nevar piekrist. Jo kā jau tika minēts, finansiāli pašreiz sistēmas BARIS darbību nodrošina katra pašvaldība atkarībā no saviem resursiem.
Tāpat no anotācijas nav secināms, vai noteikumos piedāvātais attiecībā uz BARIS pilnveidošanu atbilstoši noteikumu projektā noradītajam tika izdiskutēts ar ZZ Dats un ir tehniski iespējams. Jau pašreiz BARIS ir sadaļa “Augžuģimenes”, līdz ar to rodas jautājums, vai noteikumu projektā norādītā informācija par audžuģimenēm tiešām būtu iekļaujama lietu reģistrā, nevis atsevišķā sadaļā, un kāds ir pamatojums tieši lietu reģistra tik apjomīgai paplašināšanai?
Ņemot vērā, ka anotācijā un izziņā vairākās vietas tiek norādīts, ka automatizēta informācijas nodošana no AĢIS uz BARIS nenotiks, un anotācijas 6. un 8.lpp. ir norāde uz manuālu informācijas ievadīšanu BARIS, ir vērtējams, vai norādītais nerādīs papildu nepamatotu slogu bāriņtiesām, un kā attiecīgo jautājumu plānots risināt.
 

-

Uzturam izziņas 3.; 4. punktā  pausto LPS viedokli, kas nav ņemts vērā. 
Ir nepieciešams regulējums Bāriņtiesu likumā un tad varētu tikt veikti attiecīgie grozījumi noteikumos, nevis otrādi.
 

-

Izziņas 5.un 6.punkts.
Attiecībā uz paredzēto informācijas apjomu, nav saprotama nepieciešamība norādīt informāciju no dzīves apstākļu pārbaudes akta un tad arī aktu pievienot. Ja akts tiek pievienots, informācijas pārrakstīšana no tā reģistrā, nav lietderīga.

-

Attiecībā uz 19.¹ 13.puktu norādāms, ka  "ir brīvas vietas ārpusģimenes aprūpē esoša bērna uzņemšanai" vēl nenozīmē, ka  audžuģimenei ir iespējas kādu konkrēto bērnu uzņemt. Tāpat šajā punktā  nav  skaidra norāde  par tekstu- "kompetentās institūcijas aktualizē", proti, kādas institūcijas.
Iespējams, ka atbildes uz jautājumiem varētu tikt iekļautas kādā  Bērnu aizsardzības centra merodikā vai vadlīnijās, taču būtu vēlams, lai noteikumu esošais formulējums būtu maksimāli skaidrs un vienoti interpretējams. 
Līdz ar to aicinām papildināt anotāciju.

-

 32.¹ punktu piedāvājam izteikt  šādā redakcijā:
“Ja aizgādnībā esošā persona maina deklarēto dzīvesvietu, un par to ir saņemta informācija, lietas materiālu kopijas trīs darbdienu laikā nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – tai bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā ir personas dzīvesvieta. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai faktiskās dzīvesvietas, un persona ir ievietota ārstniecības iestādē, lietas materiālu kopijas nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde”.
Šāds precizējums pamatots ar dažādu interpretāciju, atbilstoši kurai dažreiz lietas materiāli tiek pārsūtīti uzreiz bāriņtiesai pēc personas ārstniecības iestādes, neskatoties uz deklarētās dzīvesvietas esamību un to, ka persona ārstniecības iestādē uzturas īslaicīgi. Tāpat, joprojām aktuāls arī jautājums, vai aizgādnības lietu sakarā nebūtu lietderīgāk pārsūtīt lietu (no vienas puses prakses vienādošana paredzot, ka bāriņtiesas pārsūta tikai lietu kopijas visos jautājumos ir pareiza un atbalstāma, no otras puses aizgādnības lietas piekritība pašreiz ir saistīta ar personas dzīvesvietu, un iespējams, pašreizējā prakse pārsūtīt lietu ir lietderīgākā).
 

-

Izziņas 10.punkts. Iebildi uzturam.
Dokumentu paziņošanas kārtība, mūsuprāt, jāsaskaņo un jāvienādo visos noteikumos, t.sk., noteikumu 45.punktā, 48.punktā, 49.punktā, 70.punktā (piemēram,  attiecībā uz 45.punktu pašreiz ir vairākās interpretācijas, viena no tām ir, ka bāriņtiesai nevis jānosūta uzaicinājums 10 darba dienas pirms sēdes, bet personai tas ir jāsaņem, personai jābūt informētai par sēdi 10 darba dienas pirms sēdes).
 

-

Rosinām  paredzēt bāriņtiesām iespēju noteikto kategoriju lietas izskatīt rakstveida procesā, t.i., bez lietas dalībniekiem, ja lietas izskatīšanai nepieciešamie dokumenti ir saņemti, un procesa dalībnieki nav lūguši izskatīt lietu mutvārdu procesā.
Lūdzam izvērtēt.

-

 Izsakām iebildi par  70.¹ punktu piedāvātajā  redakcijā:
Pamatojums  - nav saprotams kad, cik regulāri un kāda veidā sniedzama attiecīgā informācija, ja attiecīgā informācija ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem būs pieejama, pieslēdzoties BARIS sistēmai.
Iebilde nav  pēc būtības, bet punkts ir attiecīgi precizējams.
Ja tas ir bāriņtiesas pienākums sagatavot un sniegt šādu informāciju, tad tas ir papildus slogs bāriņtiesām un ir apšaubāms attiecīgo darbību lietderīgums, jo atbalsta centrs, ar kuru sadarbojas persona, var mainīties jebkurā brīdī atkarībā no personas velmēm, bet informācijas sagatavošana prasīs no bāriņtiesām papildu resursus.

-

Par  81.⁵ punktu piedāvātajā redakcijā.
To, vai bērnam ir iespējams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa, tiek pārbaudīts pirms ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanas. Līdz ar to bērna radinieki tiek informēti par to, ka bērnam ir nepieciešams aizbildnis, un viņu pienākumus, ja viņi ir gatavi un vēlas uzņemties aizbildnību, ir vērsties bāriņtiesā attiecīgajā jautājumā.
Ja viņi uztur kontaktu ar bērnu, kurš atrodas audžuģimenē, un vēlas bērnu ņemt aizbildnībā, arī tas ir iespējams bez bāriņtiesas papildu ikgadējās apzināšanas un radinieku informēšanas par to, ka viņi varētu uzņemties bērna aizbildnību. Svarīga ir viņu motivācija un visu iesaistīto pušu atbalsts attiecīgajam risinājumam, kas nodrošinās bērna interesēm atbilstošu situācijas risinājumu.
 

-

Nav saprotams, kas domāts ar informāciju par lēmuma tēmu un pamatojumu lēmuma pieņemšanai.

-

Punktā noteikto būs apgrūtinoši izpildīt, jo audžuģimene var brīvi izvēlēties un mainīt aprūpes centru, audžuģimenei nav  noteikts pienākums informēt bāriņtiesas par atbalsta centra maiņu.

-