Atzinums

Lūdzam izvērtēt vai likumprojekta 1.pantā noteiktais aizliegums padomes loceklim savienot amatu ar valdes locekļa amatu likuma 1. panta 8. punkta “b”, “c” un ”d” apakšpunktos minētajā kapitālsabiedrībā nenonāk pretrunā ar likumprojekta 5.pantu, kurā paredzēts, ka Likuma 1. panta 8. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktos minētās kapitālsabiedrības valdes loceklim atļauts savienot šo amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu citā šā likuma 1. panta 8. punkta “b” “c” un “d” apakšpunktos minētajā kapitālsabiedrībā. Lūdzam attiecīgi precizēt abus likumprojekta pantus, lai nerastos domstarpības to piemērošanā.
 

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ nepieciešams ierobežojums padomes locekļa amata savienošanai - 1 gads kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu? Vai šis ierobežojums ir attiecināms arī attiecībā uz situāciju, ja valsts amatpersona pirms tam pildīja pagaidu padomes locekļa amatu vienā valsts kapitālsabiedrībā, tad beidzot pildīt šo pagaidu padomes locekļa amatu, tā nevar ieņemt padomes locekļa amatu citā valsts kapitālsabiedrībā? Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šajā daļā ietvertais regulējums var radīt situāciju, ka padome nebūs lemtspējīga līdz konkursa kārtībā tiks nominēts cits kandidāts.

-

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu, jo tas netika ņemts vērā. Anotācijā ir norādīts, ka jebkurai nodarbinātai personai nepieciešams arī pietiekams atpūtas laiks, lai tā varētu pilnvērtīgi veikt visus savus amata pienākumus, jo īpaši, ja tā savieno savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. Likumprojekts tādējādi paredz novērst situāciju, ka valsts vai pašvaldības amatpersona, kas ieņem vadošu amatu, tiktu ievēlēta valdes locekļa amatā. Attiecīgi rodas jautājums, vai valsts amatpersonai, kura savieno amatu ar amatu privātajā kapitālsabiedrībā (tostarp valdes vai padomes locekļa amatu), augstskolā, ārstniecības iestādē utml. Nav jāpievērš uzmanība pietiekamam atpūtas laikam, lai pilnvērtīgi pildītu amata pienākumus?
Atkārtoti lūdzam papildināt ar attiecīgu izvērtējumu, kura secinājumu rezultātā tiktu norādīti ieguvumi no amatu savienošanas aizlieguma tieši ar algotiem amatiem, norādot uz konkrētiem konstatētajiem trūkumiem, kā arī papildināt ar salīdzinājumu amatu savienošanai ar algotiem un nealgotiem amatiem un papildināt ar informāciju, kas apliecina, ka savienojot amatus, nesaņemot atlīdzību, vai arī savienojot amatu ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista, radošo darbu amatiem, pildot dienestu Zemessardzē, darbs tiek paveikts kvalitatīvi, nemazina darbspēju un neietekmē amatpersonas veselības stāvokli. Tāpat lūdzam papildināt ar salīdzinājumu ar valsts amatpersonu amatu savienošanu privātajās kapitālsabiedrībās, augstskolās, ārstniecības iestādēs utml. un amatu savienošanu valsts kapitālsabiedrībās. Ja šādu izvērtējumu ar konstatējumiem un secinājumiem nav, tad nav pamatoti iekļaut šādus ierobežojumus amatpersonu amatu savienošanai.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pašlaik spēkā esošajā redakcijā ir smagnējs un neviennozīmīgi interpretējams, kā arī rada situācijas, ka amatpersonas, izvērtējot potenciāli iespējamos interešu konfliktu riskus, atsevišķos gadījumos atstata sevi no lēmuma pieņemšanas vai dalības uzdevuma izpildē, pamatojoties uz interešu konflikta risku atšķirīgas likuma interpretācijas dēļ. Mūsuprāt, ir jāmazina birokrātisks slogs un jāveido skaidru un nepārprotamu regulējumu, lai nerastos domstarpības likuma piemērošanā. Attiecīgi aicinām izskatīt iespēju izstrādāt jaunu mūsdienīgu likumprojektu ar skaidru un loģiskā secībā veidotu regulējumu. 
 

-

Anotācijā ir norādīts, ka valsts amatpersonu darbība valsts kapitālsabiedrībās tiek ierobežota arī citās valstīs, par piemēru norādot Zviedriju un Somiju. Piemēram, Zviedrijā valsts gandrīz visas kapitālsabiedrības pārvalda Uzņēmumu un inovācijas ministrija, un šajās kapitālsabiedrībās par padomes locekļiem no ministrijas puses tiek deleģēti tā sauktie investīciju direktori,  turklāt šie investīciju direktori par to atsevišķu darba samaksu nesaņem, jo šie viņu pienākumi padomē ir ietverti viņu kā ministrijas amatpersonu atlīdzībā. Kā arī norādīts, ka uz līdzīgu pieeju kā minētajās valstīs virzās arī Lietuva, ieviešot praksi, ka valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos tiek iecelti Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas biroja atsevišķi darbinieki. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai Latvijā būtu ieviešama līdzīga sistēma kā Zviedrija, kad valsts amatpersonām nosaka pietiekami augstu konkurētspējīgu atlīdzību, lai tie varētu arī pildīt padomes locekļa pienākumus kapitālsabiedrībā, un attiecīgi virzīt grozījumus normatīvajos aktos.
 

-

Aicinām izvērtēt un papildināt anotācijā ietverto informāciju par ieņemtajiem amatiem, norādot aktuālos datus uz 2024.gada janvāri, jo pašlaik ziņojumā ir atspoguļoti novecojuši dati, kas bija ietverti Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, kas balstīts uz 2021.gada datiem. Iespējams jau tagad ir ievērojami samazināts valsts amatpersonu pārstāvības skaits amatos kapitālsabiedrībās.

 

-