Atzinums

Par 14. Papildināt likumu ar E daļu šādā redakcijā:
301. pants. Informācijas iesniegšana un pieejamība e-lietas portālā
(1) Procesuālo dokumentu var paziņot vai nodrošināt tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, informējot personu par dokumenta vai lietas materiālu pieejamību e-lietas portālā, ja persona ir piekritusi izmantot šādu saziņas veidu.

Lūdzam skaidrot, kā šādā gadījumā tiks nodrošināta personas datu aizsardzība un, kas veiks informācijas apstrādi, lai personas dati, kuriem AAL noteikta ierobežota pieejamība, nebūtu pieejami konkrētām personām e-lietā, kam nav tiesību tos redzēt. Vai tehniski tas būs iespējams?

-

Par - precizējoši jautājumi par izziņas 20.priekšlikuma skaidrojošo sadaļu.
4. E-lietas portālā jābūt pieejamiem visu administratīvo pārkāpumu lietu materiāliem. E-lietas uzraudzības padomes locekļi vienojās, ka plānotajiem grozījumiem AAL, ar kuriem tiek paredzēts, ka persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, iesniegt dokumentus vai paziņot informāciju, izmantojot e-lietas portālu, ir nosakāms spēkā stāšanās laiks ne ātrāk kā no 2024. gada 1. jūlija.

Joprojām nav skaidrs, kas īsti ir šis e-lietas portāls. Vai ir paredzēts, ka uz to automātiski nodosies visu administratīvo pārkāpumu lietu materiāli?
Tiesību akta projekta anotācijā minēts tikai, ka “pasākums paredz izstrādāt e-lietas sistēmu un ieviest to tiesās, lai izveidotu vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību”, par sistēmas ieviešanu iestādēs nav informācijas.
Tāpat tālāk anotācijā norādīts “Lai veicinātu tieslietu sistēmas iestāžu resursu efektīvu izmantošanu, kā arī attīstītu mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tiesu pakalpojumu nodrošināšanu, kopš 2018. gada 19. marta Tieslietu ministrijas padotībā esošā Tiesu administrācija kopā ar partneriem īsteno programmas "E-lieta: izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide" 1. posmu (turpmāk – E-lietas programmas 1. posms), kurš tiek finansēts  ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros. E-lietas programmas 1. posms sastāv no četriem atsevišķiem projektiem. Projekta "Tiesu informatīvās sistēmas attīstība" (Nr. 2.2.1.1/17/I/013) mērķis ir efektīva un vienota elektroniskā tiesvedības procesa izveide; efektīva informācijas apmaiņa starp tiesām, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītām informācijas sistēmām; racionāla TIS pilnveide, radot jaunus un izmantojot esošos koplietošanas risinājumus.” Atkal par procesu iestādē nav informācijas.
“Šobrīd iestāžu amatpersonas ar administratīvā pārkāpuma lietu saistītos dokumentus sagatavo vai augšupielādē un glabā APAS”
– vai tad iestādes turpmāk vairs nestrādās ar APAS? No tālākā anotācijas teksta saprotams, ka tomēr strādās, tikai papildus lietu materiāliem būs jābūt pieejamiem arī e-portālā.  “Projekts paredz papildināt AAL ar jaunu daļu "Administratīvā pārkāpuma process elektroniskā vidē". Tā regulēs tādus jautājumus kā APAS darbība, papīra formā esošu dokumentu pārvēršana elektroniskā formā, prasības pēc personas paraksta īstenošanu elektroniskā vidē un informācijas iesniegšanu un pieejamību e-lietas portālā, kā arī automatizētu lēmumu pieņemšanu administratīva pārkāpuma procesā.”
“Procesā iesaistītā persona var piekļūt e-lietas datiem”
– vai šis nozīmē, ka personai, kura ir lietas dalībnieks un kura ir piekritusi izmantot e-lietas portālu, automātiski jānodrošina iespēja iepazīties ar lietas materiāliem jeb tas nozīmē, ka, gadījumā, ja persona izteiks lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem, personai piekļuve šiem materiāliem būs nodrošināma izmantojot e-lietas portālu? Ja tas ir domāts tikai kā viens no saziņas kanāliem, piemēram, lai nodrošinātu iespēju iepazīties ar konkrētas lietas materiāliem pēc personas attiecīga lūguma, tad iebildumu nav, savukārt, ja tas nozīmē, ka personai, kura ir piekritusi izmantot e-lietu, jābūt automātiski pieejamiem lietas materiāliem, tad tas ir vērtējams kā nopietns papildus laika un darba resurss iestādei, nodrošinot AAL 37.panta prasību izpildi.

-

Administratīvās atbildības likuma 52. panta 1. daļa, nosaka, ka, ja amatpersona vai augstāka amatpersona prot attiecīgu svešvalodu, tā pati var veikt tulkošanu, savukārt, šī panta 3. daļa nosaka, ka tulkam izskaidro viņa pienākumu tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi un brīdina, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības. Svarīgi, ka kriminālatbildība paredzēta jebkurai personai ar nosacījumu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesa tulkojuma sniegšanu. Amatpersonai, kura prot attiecīgo svešvalodu nav pienākums tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi, līdz ar to, jebkurā gadījumā par atteikšanos izdarīt tulkošanu amatpersonu nevar saukt pie kriminālatbildības. Vienlaikus amatpersona nevar pati sev izskaidrot un brīdināt, ka par apzināti nepareizu tulkošanu viņu pašu var saukt pie kriminālatbildības, proti, brīdināt var kāds kādu, līdz ar to, nepieciešams precizēt šī panta 3. daļu attiecībā uz amatpersonu tulkošanu nosakot, ka amatpersonai veicot apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības par apzināti nepatiesa tulkojuma sniegšanu.

-

Anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts papildina ar iespēju pieņemt pilnīgi automatizētus lēmumus par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu arī saistībā ar administratīviem pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, taču normas redakcija ielasās divdomīgi – vienlaikus šī prasība uzliek par pienākumu iestādēm šos lēmumus pieņemt tikai un vienīgi pamatojoties uz automātisku datu apstrādi (termins “var” nozīmē gan iespēju, gan atļauju tā rīkoties). Ceļu satiksmes uzraudzībā izmantotās tehnoloģijas nepārtraukti attīstās un nereti ir situācijas, kad normatīvie tiesību akti nespēj tikt līdzi. Šobrīd ar tehniskajiem līdzekļiem fiksē noteiktā braukšanas ātruma pārkāpšanu un drīzumā vidējā braukšanas ātruma un kustību aizliedzošā luksofora signāla neievērošanu, taču Administratīvās atbildības likuma 162. pantā administratīvo pārkāpumu sastāvs netiek konkretizēts un ļauj arī citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, un ne būt visos gadījumos šādi lēmumi tiks pieņemti tikai un vienīgi pamatojoties uz automātisku datu apstrādi, proti, cilvēkresursu nevar izslēgt. Jau šobrīd, uzraugot braukšanas ātruma ievērošanu, pilnīgi automatizēta datu apstrāde nenotiek – atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 2. daļai, policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskiem līdzekļiem, vai pamatojoties uz noslēgtu deleģēšanas līgumu, to dara VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un apstrādāto informāciju tik un tā nosūta policijai izvērtēšanai un lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai, proti, policijas darbinieks pārskata fiksēto pārkāpumu attēlus un akceptē lēmumu, jo pilnībā automatizēta sistēma neatšķirs gadījumus, kad ātruma pārsniegšana ir paredzēta normatīvajos tiesību aktos un nav pārkāpums (piemēram, operatīvais transports u.tml.). Netieši šī prasība ir pretrunā ar Administratīvās atbildības likuma 162. panta 1. daļu, kas ļauj sevišķo tiesību normu, fiksējot administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemērot arī par citiem šīs jomas pārkāpumiem. Pie tam, šajos gadījumos, kad konstatētie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, netiks pilnībā automātiski apstrādi – automatizēts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, nevarēs piemērot arī vispārējo kārtību identificējot konkrēto vainīgo personu (transportlīdzekļa vadītāju) un pierādot tās vainu pārkāpuma izdarīšanā, jo Administratīvās atbildības likuma 162. panta 4. daļa šo kārtību paredz tikai attiecībā par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Lai nepieļautu radušās pretrunas un sasniegtu anotācijā norādīto mērķi – iespēju pieņemt pilnīgi automatizētus lēmumus, pirms vārda “balstoties” jāpapildina ar vārdu “arī”.
Piedāvājums: “(6) Saistībā ar administratīvu pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, var pieņemt arī balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi.” Šādi tiktu sasniegts likumprojekta mērķis un novērstu iespējamas pretrunas normas tulkošanā gadījumos, kad datu apstrāde nebūs pilnībā automatizēta bez amatpersonas iesaistes procesā.

-

Par 305. panta 1. daļa – Lēmumu persona var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Administratīvās atbildības likuma 162. panta 3. daļa nosaka, ka šādu lēmumu paziņošanas veidus un kārtību nosaka Ministru kabinets, bet Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 422 “Kārtība, kādā paziņo lēmumu par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā” šādu kārtību paredz tikai attiecībā uz lēmumiem par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā. Vienlaikus nav secināms, ka Administratīvās atbildības likuma 162. panta 3. daļa nav attiecināma par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Arī Ceļu satiksmes likumā nav deleģējuma Ministru kabinetam noteikt lēmumu paziņošanas veidus un kārtību attiecībā par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, proti, Ceļu satiksmes likuma 43.7 5. daļa paredz Ministru kabinetam noteikt prasības un kārtību tikai tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 224 “Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā”). Pēc būtības abi apstākļi ir vienādi, jo fiksējot administratīvo pārkāpumu pēc noklusējuma ir zināms tikai transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītais turētājs, īpašnieks, valdītājs vai komersants, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību, un vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, līdz ar to, ar viņu nav iespējams arī sazināties. Ikvienai tiesību normai jābūt pietiekami skaidrai un paredzamai, un tas ir vērtējams, pamatojoties uz tās interpretāciju. Lai nepārprotami būtu skaidra automatizēti pieņemtu lēmumu pārsūdzība un tās termiņi, proti, no šāda lēmuma paziņošanas dienas, svarīgi ir atrunāt šādu lēmumu paziņošanas veidus un kārtību, deleģējot uzdevumu Ministru kabinetam.
Piedāvājums: Administratīvās atbildības likuma 162. panta 3. daļas pēdējais teikums jāpapildina ar vārdiem “par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, un par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli” (Ministru kabinets nosaka lēmuma paziņošanas veidus un kārtību par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, un par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli).

-

Par 301. panta 4. daļa – Diena, kad tiesas spriedums ir pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas sprieduma paziņošanas dienu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu kā saziņas līdzekli, tad tiesa nodrošina sprieduma pieejamību arī tiesas kancelejā vai, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņo to uz oficiālo elektronisko adresi.

Anotācijā norādīts, ka, ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu vai vispār nav paudusi savu gribu (te arī būtu jānosaka “gaidīšanas” termiņš) par vēlamo saziņas veidu, tad piemēro Administratīvās atbildības likuma 81. panta vai 228. panta regulējumu. Paziņošanas likuma 9. panta 3. daļa nosaka, ka dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu (konkrētajā gadījumā – paziņojums par dokumenta pieejamību e-lietas portālā), ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā un tas uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas, bet likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” 301. panta 4. daļā norādīts, ka diena, kad tiesas spriedums ir pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas sprieduma paziņošanas dienu. Lai izslēgtu šo pretrunu, nepieciešams veikt izmaiņas, kuras tika minētas augstāk komentāros pie likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” 301. panta 2. daļas. Vienlaikus nav skaidrs kāpēc tikai tiesas spriedums, kas pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāms par tiesas sprieduma paziņošanas dienu, bet iestādes lēmums nē. Papildus, Paziņošanas likuma 9. panta 4. daļa nosaka, ka dokuments paziņots otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas uz oficiālo elektronisko adresi vai pa elektronisko pastu vai paziņots, izmantojot speciālo tiešsaistes formu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei ir pienākums pierādīt, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts, kas nav atrunāts un savstarpējā kopsakarībā neattiecas uz likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” 301. panta 4. daļu. Lai veidotu vienotu praksi un, lai persona varētu savlaicīgi īstenot savas tiesības uz pārsūdzību, nepieciešams svītrot vārdus “tiesas” un papildināt ar vārdu “lēmums”, (vai „nolēmums”, kas ir plašākas nozīmes) kā arī nepieciešams veikt grozījumus arī Administratīvās atbildības likuma 81. panta 1. daļā papildinot to ar izņēmumu, kas minēts likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” 301. panta 4. daļā un likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” 301. pantu papildināt ar 5. daļu nosakot, ka prezumpciju, ka dokuments, kad tas pieejams e-lietas portālā ir uzskatāms par tā paziņošanas dienu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei ir pienākums pierādīt, ka dokuments konkrētajā datumā ir bijis pievienots e-lietas portālā.

-

Par 301. panta 2. daļa – Persona norāda, vai piekrīt saziņai izmantot e-lietas portālu, iesniegumā, sūdzībā vai citā amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai iesniedzamā dokumentā. Procesa dalībniekam, lieciniekam un pārstāvim ir pienākums nekavējoties paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par saziņas veida maiņu.

Šī prasība uzliek par pienākumu iestādēm rīkoties saņemot personas piekrišanu vai nepiekrišanu izmantot e-lietas portālu. Persona var piekrist tikai gadījumos, ja ir izteikts piedāvājums. Administratīvās atbildības likuma 81. panta 2. daļa nosaka, ka dokumentus paziņo nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no dokumentu sagatavošanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts cits termiņš, proti, trīs darbdienu laikā amatpersonai jāpiedāvā izmantot e-portālu un personai jāsniedz sava piekrišana vai nepiekrišana e-lietas portāla izmantošanai, līdz ar to, lai sasniegtu e-lietas portāla galvenos uzdevumus un mērķus, nepieciešams personai uzlikt par pienākumu (nosakot termiņu) informēt amatpersonu, ja viņa kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas izmantot e-portālu, un lūgt izmantot citu, Paziņošanas likumā paredzētu saziņas veidu, primāri nosakot, ka visa lieta pieejama e-lietas portālā.

Priekšlikums:
Precizējama personas piekrišanas došana e-lietas portāla izmatošanai. 1. Gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma process tiek uzsākts, personai piedaloties, par šo jautājumu persona tiek informēta reizē ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. 2. Ja administratīvā pārkāpuma process tiek uzsākts bez personas  klātbūtnes, tad lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsāk;sanu  tiek nosūtīts uz deklarēto adresi (ja nav e-adreses) AAL noteiktā termiņā un reizē ar šo lēmumu persona tiek informēta par iespējām  izmantot e-lietas portālu un pienākumu par to informēt iestādi. Ja noteiktā termiņā atbildes nav, tad pieņemams, ka e-lietas portāls lietots netiks.

-

Par 299. panta 2. daļa – Papīra formā esošu dokumentu, ja tas ir pārvērsts elektroniskā formā, glabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.:

Anotācijā norādīts, ka šī prasība ir būtiska, lai neierobežotu personas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta, kas tiek pārvērsts elektroniskā formā, juridisko spēku, bet vienlaikus likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” 299. panta 2. daļā norādīts, ka elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā pārvērstajam papīra formā esošajam dokumentam. Visi lietas materiāli ir pieejami un glabājami Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmā pie attiecīgā procesa numura, savukārt, glabājot atsevišķu tā daļu (atsevišķus, saturiski nesaistītus dokumentus papīra formā) bez visiem lietas materiāliem apgrūtina identificēt konkrētā dokumenta piederību attiecīgajam procesam. Persona jebkurā gadījumā var izmantot savas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta juridisko spēku, līdz ar to, nepieciešams papīra formas dokumentam pēc tā pārveidošanas elektroniski noteikt maksimālo termiņu iznīcināšanai, piemēram, 3 gadi, jo katru dienu veikt visu uzsākto procesu stāvokļa monitoringu prasīs būtiski lielu cilvēkresursu. Papildus, jānosaka arī elektroniski pārveidotā dokumenta iznīcināšanas termiņš, kas pēc pārveidošanas un ievietošanas Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmā paliek ierīcē (datorā vai mākoņkrātuvē).

Priekšlikums:
Būtu paredzams papīra dokumentu glabāšanas termiņš. Piemēram, AAL 258. panta pirmā daļa nosaka izpildes noilgumu 5 gadus, proti, nolēmums par sodu nav izpildāms, ja no tā spēkā stāšanās dienas ir pagājuši pieci gadi un tas nav izpildīts. Nolēmums par naudas soda piemērošanu nav izpildāms, ja no tā nodošanas piespiedu izpildei pagājuši pieci gadi un tas nav izpildīts, līdz ar to arī dokumentu iznīcināšana pieļaujama pēc šī termiņa.
 

-

Par 299. panta 1. daļas 4. punkts – dokuments ir aizsargāts pret papildinājumiem vai citām izmaiņām, neatļautu piekļūšanu un iznīcināšanu.:

Procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, bet tajā pašā laikā katram procesa dalībniekam citu procesu dalībnieku vai citu personu, kas piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, personas dati ir ierobežotas pieejamības informācija. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, dokumenti e-lietās būs jāievieto vismaz divos veidos – oriģināls un anonimizēts variants, jo dažādiem procesa dalībniekiem ierobežotais informācijas apjoms atšķiras. Pēc būtības anonimizācija ir neatgriezeniska un pielīdzināma informācijas daļējai dzēšanai, kas ir pretrunā ar nosacījumu, ka dokuments ir aizsargāts pret papildinājumiem vai citām izmaiņām. Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmas veidotajiem dokumentiem ir iespēja ar sistēmas rīkiem veikt anonimizāciju, bet likumprojektā “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” nav paredzēta pārvērstā dokumenta vai citu elektronisko dokumentu, kas ir anonimizēti, juridiskais spēks. Trūkst informācijas par e-lietas portāla funkcionalitāti gan iestādēm, gan personām. Lai anonimizētos dokumentus persona varētu izmantot tiesību realizācijai vai likumisko interešu aizstāvībai un amatpersonai, kas veiks anonimizāciju, ir vienots rīcības plāns, nepieciešams atrunāt pārvērstā dokumenta un citu elektronisko dokumentu anonimizēšanas kārtību un anonimizētā dokumenta juridisko spēku, piemēram, ka anonimizētajiem dokumentiem ir tāds pats juridisks spēks, kāds ir dokumenta oriģinālam, kā arī nepieciešams likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” 299. panta 1. daļas 4. punktu papildināt ar nosacījumu, ka tas neattiecas uz anonimizētiem dokumentiem.
Priekšlikums:
Tā ka ar šiem grozījumiem paredzēta dokumenta aizsardzība pret papildinājumiem vai citām izmaiņām, kā arī aizliegums neatļautai piekļūšanai datiem un to iznīcināšanai, un likuma jēga ir  dokumetu aizsardzība pret to ļaunprātīgu  izmainīšanu, tad, lai arī grūti spriest, kā tas izskatīsies e-lietā, būtu nepieciešams paredzēt opciju, kur var iepazīties ar anonimzētiem dokumentiem  pēc pieprasījuma saņemšanas. Pamatojums priekšlikumam - iepazīšanās ar lietas materiāliem nebūs vajadzīga visas lietās. Līdz ar to nebūtu vajadzības visu dokumentu anonimizācijai visās lietās, jo tas prasīs liekus resursus. Anonimizēt var dokumentus, kurus pieprasīs nolūkā ar tiem iepazīties. Jau šobrīd anonimizē datus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, un problēmu nav bijis. Par datu anonimizāciju persona tiek informēta.
 

-