Atzinums

LIZDA iebilst par valsts pārbaudes darba (turpmāk - VPD) dabaszinātņu mācību jomā noteikšanu par centralizēto eksāmenu (turpmāk - CE), pirms nav veikta diskusija ar nozari un ir atbildes uz vairākiem jautājumiem:
- ja IZM norāda, ka ir tikai 3 valstis OECD valstu grupā, kurās ir eksāmeni pamatizglītības noslēgumā, ko mēs gribam sasniegt, ieviešot vēl vienu eksāmenu. Ja gribam noskaidrot kopējo zināšanu un prasmju apguves līmeni, varbūt lietderīgāk šo (VPD) noteikt kā monitoringa darbu;
- vai varam atļauties vēl vienu dienu mācību procesā izlietot jauna CE norisei, ņemot vērā izstrādes, aprobācijas, labošanas un procesa norises organizatoriskās izmaksas;
- vai tiks nodrošināti metodiskie materiāli pedagogiem, veikta pedagogu apmācība par eksāmena struktūru, uzdevumu veidiem, vērtēšanu, vai būs kvalitatīvi, programmai atbilstoši mācību materiāli jau mācību gada sākumā;
- ko darīsim ar iegūtajiem rezultātiem, ko tie dos darba devējiem, utt.
LIZDA rosina atjaunot diskusiju par VPD mācību gada un izglītības pakāpes noslēgumā (IZM bija izveidota darba grupa, taču ir pauze no 2025.gada pavasara) un izvērtēt VPD būtību, nepieciešamību, skaitu, obligātumu, laiku utt.
 

-

LIZDA iebilst par noteikumu grozījumu projektu svītrot prasību par centralizēto eksāmenu minimālo kopvērtējuma slieksni 9. klases valsts pārbaudes darbos (turpmāk - VPD), pirms nav veikta diskusija ar nozari, izvērtēti visi riski un ieguvumi šādas normas atcelšanai, izvērtēti alternatīvi risinājumi.Vai ir izvērtēts, kā šie grozījumi ietekmēs izglītības kvalitāti, kā ietekmēs latviešu valodas stiprināšanu vienotās skolas konceptā, vai tiks nodrošināts kvalitatīvs un savlaicīgs atbalsts pedagogiem un skolēniem, utt.?
Anotācijā šāds solis tiek pamatots ar mērķi samazināt to izglītojamo skaitu, kuri nesasniedz slieksni un ir spiesti atkārtoti apgūt pamatizglītības programmu 9. klasē. Tomēr šāds risinājums pēc būtības novērš sekas, nevis cēloni, un izglītojamie ar nepietiekamu zināšanu un prasmju līmeni jau nekur nepazūd, viņiem tiek dota iespēja iegūt pamatizglītības dokumentu un turpināt izglītību nākamajā pakāpē, tādējādi visa atbildība par pamata prasmju trūkumu un robiem izglītībā tiek pārcelta uz vidējās izglītības pakāpes — tostarp vispārizglītojošo un profesionālās izglītības iestāžu — pedagogiem. Vidējās izglītības pakāpē joprojām saglabājas noteikti sekmības sliekšņi centralizētajos eksāmenos, līdz ar to vidējās pakāpes skolotājiem būs jāuzņemas pienākums īsā laika posmā kompensēt pamatizglītībā neapgūto saturu. 
LIZDA norāda, ka atceļot VPD procentuālo slieksni, zūd pati eksāmena un valsts pārbaudes darba jēga. Ja vēlamies, ka centralizētais eksāmens ir kā ieejas biļete nākamajā izglītības posmā, tad noteikti tā vērtība ir jāstiprina valsts līmenī un jāļauj skolām noteikt zemāko slieksni ar kuru skolēns varētu būt uzņemts nākamajā pakāpē, sasaistot to ar mērķtiecīgu un finansētu valsts atbalsta sistēmu (papildu konsultācijas, izglītības atbalsta pasākumi) pamatskolas posmā tiem izglītojamiem, kuriem ir grūtības mācību satura apguvē.

 

-

LIZDA lūdz izvērtēt iespējamos riskus, saistībā ar pielikuma 16.7.punktā noteiktās prasības skolu vērtēšanas kārtībā iekļaut normu, "kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā", izpildi. 
Var veidoties situācija, ka skola vērtēšanas kārtībā nosaka šo vienu reizi, bet kāda cita skola nosaka, ka tās ir 5-7 reizes, vai arī atgriežamies pie situācijas, ka skolēns labo pārbaudes darba vērtējumu, kamēr izlabo, ko šajā punktā noteiktā norma atļauj darīt.
Lai neveidotos šādas atšķirīgas situācijas skolu vērtēšanas kārtībās, lūdzam veikt diskusiju ar skolu administrācijas komandām, un noteikt, ka "skolēni var uzlabot ne vairāk kā [.....?....] summatīvos sniegumus katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā". Šāda norma ļauj saglabāt jau esošās vērtēšanas kārtības skolās, kurās tā efektīvi strādā, un citām skolām tās koriģēt līdz normatīvā noteiktajam maksimumam, izvēloties mācību priekšmetus, kuros tas būs iespējams. 
Turklāt norādām, ka pedagogam pieaug darba apjoms, veidojot vēl vienu pārbaudes darba variantu (skolēnam, kurš vēlas uzlabot savu sniegumu), līdz ar to jāturpina pedagogu darba slodzes līdzsvarošanas pasākumi.

-

LIZDA lūdz izvērtēt iespējamos riskus, saistībā ar pielikuma 25.7.punktā noteiktās prasības skolu vērtēšanas kārtībā iekļaut normu, "kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā", izpildi. 
Var veidoties situācija, ka skola vērtēšanas kārtībā nosaka šo vienu reizi, bet kāda cita skola nosaka, ka tās ir 5-7 reizes, vai arī atgriežamies pie situācijas, ka skolēns labo pārbaudes darba vērtējumu, kamēr izlabo, ko šajā punktā noteiktā norma atļauj darīt.
Lai neveidotos šādas atšķirīgas situācijas skolu vērtēšanas kārtībās, lūdzam veikt diskusiju ar skolu administrācijas komandām, un noteikt, ka "skolēni var uzlabot ne vairāk kā [.....?....] summatīvos sniegumus katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā". Šāda norma ļauj saglabāt jau esošās vērtēšanas kārtības skolās, kurās tā efektīvi strādā, un citām skolām tās koriģēt līdz normatīvā noteiktajam maksimumam, izvēloties mācību priekšmetus, kuros tas būs iespējams. 
Turklāt norādām, ka pedagogam pieaug darba apjoms, veidojot vēl vienu pārbaudes darba variantu (skolēnam, kurš vēlas uzlabot savu sniegumu), līdz ar to jāturpina pedagogu darba slodzes līdzsvarošanas pasākumi.

-

LIZDA lūdz papildināt MK sēdes protokollēmumu:
- 2. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz katra gada 1.septembrim nodrošināt valsts pārbaudes darbu rezultātu izvērtējumu un sniegt datos balstītas rekomendācijas izglītības iestādēm un pedagogiem par turpmāku pedagoģiskā darba pilnveidi darbā ar skolēniem konkrētajos mācību priekšmetos. Pedagogu profesionālās kapacitātes stiprināšanai un digitālo mācību platformu pieejamībai izglītības iestādēs nodrošināt finanšu līdzekļus no ESF neapgūtā finansējkuma.

-