Atzinums

Lai nodrošinātu skaidru un vienotu izpratni, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka ēku klasifikācija tiek veikta atbilstoši 2018. gada 12. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi".

-

Lūdzam precizēt šo noteikumu 38.punktā noteikto attiecināmo izmaksu redakciju, lai nodrošinātu finansējuma saņēmējam skaidri saprotamus nosacījumus - ka regulējums attiecas uz sistēmas pieslēguma ierīkošanu/sakārtošanu un nepieciešamo sistēmas operatora atļauju saņemšanu, ko sistēmas operators ietvers pieslēguma maksā:
"38.1. Iekārtu iegāde un uzstādīšana;
38.2. Iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamā sistēmas pieslēguma izveides un ar sistēmas operatora atļaujas elektrostacijas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu saņemšanu saistītās izmaksas;
38.3. Ar iekārtu uzstādīšanu saistītās būvniecības izmaksas;
38.4. Būvspeciālista ēku konstrukciju projektēšanā izvērtējuma par elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju projekta risinājuma radīto slodžu un stiprinājumu ietekmi uz ēkas nesošajām konstrukcijām un jumta konstruktīvo risinājumu izmaksas;".

-

Lūdzam MK noteikumu 39.punktu izteikt šādā redakcijā:
"39. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja:
39.1. vismaz 80 % no saražotās enerģijas tiek izmantota atbalsta saņēmēja pašpatēriņam gada griezumā attiecīgajā sistēmas pieslēgumā, kurā tiek veikta elektroenerģijas ražošana;
39.2. pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniegs pieslēgumā atļauto maksimālo patēriņa slodzi."
Skaidrojam, ka šāds regulējums piedāvāts, jo ir būtiski noteikt, ka saražotā elektroenerģijas tiek izmantota tajā pašā objektā (sistēmas pieslēgumā), kurā tā tiek saražota. Nebūtu pamatoti atbalstīt tādu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstību sadales sistēmā, kas tiek izmantota elektroenerģijas transportēšanai uz citiem sadales sistēmas objektiem. Vienlaikus, ir nepieciešams salāgot uzstādītās ražošanas jaudas ar patēriņa jaudām attiecīgajā objektā, lai novērstu nevajadzīgu elektroenerģijas plūsmu radīšanu elektroenerģijas zemsprieguma sadales sistēmā.

-

Ievērojot to, ka jau šobrīd vērojama AER risinājumu izmaksu kāpums, kas var ietekmēt rādītāju sasniegšanas iespējas, lūdzam:
a) skaidrot, kā noteikti MK noteikumu 43.3. un 43.5. apakšpunktos noteiktie izmaksu ierobežojumi, t.sk. vai ņemtas vērtas patreizējās tirgus izmaksu vērtības un izmaksu prognozes? 
b) pārskatīt (samazināt) MK noteikumu 43.4. apakšpunktā noteikto ierobežojumu, jo uzskatām, ka kritērija sasniegšanu objektīvi var ietekmēt dažādi ārējie apstākļu (novirzes no klimatiskās normas,  apkārtējās vides apstākļi, ierobežojoši uzstādīšanas apstākļi, u.tml.)
c) pārskatīt 43.5. apakšpunktā noteiktos  saules elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju izmaksu ierobežojumus veidošanas principus. Ievērojot to, ka izmaksas var mainīties atkarībā no situācijas tirgū, un, iespējams, kādā brīdī uzstādīšanas izmaksas var pārsniegt noteikto robežu, uzskatām, ka būtu lietderīgi noteikt, ka atbalsta apmērs (nevis izmaksas) nepārsniedz noteiktus lielumus. Tātad, ja tehnoloģiju uzstādīšanas izmaksas būs augstākas, izmaksas kas pārsniedz noteikto kritēriju segs atbalsta saņēmējs no saviem līdzekļiem:
 

-

Lūdzam anotācijā iekļaut informāciju, vai atbalsta saņēmējs, plānojot un sagatavojot projektu, var apvienot vairākus objektus (piemēram, vairākas ēkas vai AER risinājumus) kopā, kā arī skaidrot, vai ēku energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu pasākumi var tikt iesniegti vienā projekta kopā vai tie iesniedzami atsevišķi.

-

Lūdzam skaidrot, vai inženiersistēmu sakārtošana un apgaismojuma (iekšējo tīklu pārbūve, viedo apgaismojumu uzstādīšana, kabeļu nomaiņa, u.tm.), sakārtojam tīklus utt.) var tikt paredzēta kā atsevišķs projekts, neveicot citus ēkas energoefektivitātes pasākumus.
 

-

Lūdzam skaidrot, vai atbilstoši šo noteikumu 24.6.apakšpuntam var tikt paredzēts finansēt būvprojektēšanas darbus sistēmu un ēku atjaunošanai arī gadījumos, ja tālāki pasākumi (darbi) par šo finansējumu netiek veikti.
 

-

Ievērojot to, ka uz sistēmas operatora un lietotāja elektroietaišu piederības robežas visos gadījumos tiek uzstādīts elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, kas ir verificēts un atbilstošs visām nepieciešamajām metroloģijas prasībām, un par komercuzskaites mēraparāta atbilstību un darbību atbild elektroenerģijas sistēmas operators, savukārt saražotās elektroenerģijas uzskaitei saules paneļu izmantošanas gadījumā lietotājs var izmantot invertorā iebūvētās elektroenerģijas uzskaites iekārtas, bez papildu elektroenerģijas uzskaites iekārtu uzstādīšanas, lūdzam izvērtēt MK noteikumu 32.6.punkta regulējumu un izteikt to šādā redakcijā:
"32.6. Tiek veikta objektā saražotā un patērētā elektroenerģijas un siltumenerģijas apjoma uzskaite".
 

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību 36.punktā izmantoto terminoloģiju un izteikt šādā redakcijā:
"36. Atbalstu piešķir šādām darbībām:
36.1. Saules enerģiju izmantojošo elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju ieviešanai;
36.2. Vēja enerģiju izmantojošo elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju ieviešanai;
36.3. Tehniskās dokumentācijas sagatavošanai."
 

-

Ievērojot to, ka pēc iekārtu uzstādīšanas būtu nepieciešami pilni 12 mēneši ražošanas un pašpatēriņa apjoma novērtēšanai saskaņā ar noteikumu 39.punktā noteiktajiem kritērijiem, kā arī ir nepieciešams papildus laiks dokumentu apkopošanai un iesniegšanai, ierosinām paredzēt 59.punkta redakciju, paredzot papildu laiku finansējuma saņēmējam dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai, piemēram, nosakot, ka atbalsta saņēmējs sabiedrībā "Altum" iesniedz informāciju par saražoto, sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu piecpadsmit mēnešu laikā pēc šo noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā noteikto iekārtu iegādes un uzstādīšanas.

-