Atzinums

Likuma 10.panta pirmajā daļā noteiks, ka KEM organizē plāna izstrādi, savukārt ceturtajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka, kā plāns ir jāizstrādā. No minētā izriet, ka Ministru kabinets sākumā pieņems noteikumus par plāna izstrādi un pēc tam tos izstrādās. Lūdzam sniegt skaidrojumu par divu normatīvo aktu nepieciešamību un, kā tas attiecināms uz birokrātijas mazināšanu. 

-

Kā noteikts likumprojekta “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267), kuru Satiksmes ministrija 09.12.2024. iesniegusi Valsts kancelejā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk – Ceļu nodevu likums),17.panta trešajā daļā, pašvaldības domei ir pienākums savā administratīvajā teritorijā uzlikt ielu nodevu, ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums. Savukārt no likumprojekta 18.panta pirmās daļas izriet, ka šis nav vienīgais pasākums, kuru pašvaldība var izvēlēties, lai atrisinātu gaisa kvalitātes problēmas. Proti, kā otrs variants tiek paredzēta iespēja pašvaldībai saistošajos noteikumos izveidot atbilstošas zemo emisiju zonas vai bezemisiju zonas. Attiecīgi lūdzam sadarbībā ar Satiksmes ministriju izvērtēt, vai tādējādi nav nepieciešami atbilstoši precizējumi Ceļu nodevu likumā, no kura šobrīd izriet nepārprotams pienākums pašvaldībai noteikt ielu nodevu visos gadījumos, kad tās teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums. 

-

Saskaņā ar Ceļu nodevu likumu tiek paredzētas trīs veidu nodevas: divas valsts nodevas – ceļu infrastruktūras nodeva un autoceļu lietošanas nodeva, un viena pašvaldības nodeva – ielu nodeva. Visas trīs nodevas kopā tiek definētas kā ceļu nodevas (sk. 1.panta 2.punktu).
Ņemot vērā, ka šī likumprojekta 18.panta pirmās daļas 1.punktā tiek lietots termins “nodeva par ceļu lietošanu”, savukārt panta otrajā daļā – “ceļu nodeva”, aicinām minētajās normas minēto nodevas nosaukumu salāgot ar Ceļu nodevu likumā noteikto, proti, ielu nodeva.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta 18.panta trešo daļu. Ne panta pirmā, ne otrā daļa neattiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldības saistošo noteikumu izdošanu, proti, tajos nav uzskaitītas, kādas vispārīgās prasības saistošajos noteikumos būtu nosakāmas. Tādējādi nav saprotams, kas ir domāts ar atvieglojumiem un atbrīvojumiem no  šīm pašvaldības noteiktajām vispārīgajām prasībām. Minētais ir attiecināms arī uz panta piektās daļas 1.punktu.
Kā skaidrots anotācijā “pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt dažādus atbrīvojumus no minēto prasību piemērošanas (piemēram, konkrētajā pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem, personām ar invaliditāti, sabiedriskajam transportam, glābšanas dienestu automašīnām, kā arī elektromobiļiem u.c.).”
Tikai no minētā skaidrojuma ir secināms, ka, iespējams, ar atbrīvojumiem un atvieglojumiem tiek saprasti atbrīvojumi un atvieglojumi no samaksas par iebraukšanu zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā.
Ja ar samaksu ir domāta ielu nodeva, tad šajā gadījumā atbrīvojumi un atvieglojumi no tās samaksas ir reglamentēts Ceļu nodevu likumā.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta 18.panta trešo daļu un piektā panta 1.punktu, kurā noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt iespēju iebraukt zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā par samaksu.
Proti, nav saprotams, kas šī ir par samaksu, tādējādi lūdzam to atbilstoši definēt.
Finanšu ministrija nevar atbalstīt šāda vispārīga apzīmējuma "samaksa" lietošanu normatīvajā aktā, ja iepriekš šis maksājums normatīvajā aktā netiek nodefinēts.

Ja tā ir ielu nodeva (t.i., pašvaldību nodeva), tad īsti nav saprotama 18.panta pirmās daļas 2.punktā minētā pasākuma nepieciešamība, paredzot samaksu, ja transporta radīto gaisa piesārņojuma mazināšanu var atrisināt ar panta pirmās daļas 1.punktā minēto pasākumu – maksājums par ielas lietošanu (t.i., pašvaldības nodeva).

Ja ar šo samaksu ir domāts cits maksājums nevis ielu nodeva, tad jāvērš uzmanība, ka atbilstoši Ceļu nodevu likuma 17.panta pirmajai daļai ielu (izņemot tranzīta ielas) lietošana ar M, N, O kategorijas transportlīdzekļiem un traktortehniku ir pašvaldību nodevu objekts, un par vienu un to pašu objektu nedrīkst būt noteikti vairāki veida maksājumi.

-

Vēršam uzmanību, ka Lisabonas līguma, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – Lisabonas līgums), 1. punkts tostarp noteic, ka Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece. Tādējādi ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā turpmāk vairs netiek lietots jēdziens “[Eiropas] Kopiena”.
Tiesību aktos muitas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013), 5. panta 2. punkta izpratnē tiek lietots jēdziens “Savienības muitas teritorija”. Saskaņā ar Lisabonas līguma sadaļas "Principi" 3. panta 1. punkta "a" apakšpunktu muitas jomā [Eiropas] Savienībai ir ekskluzīva kompetence. Attiecīgi nacionālajos tiesību aktos attiecībā uz muitas jomu būtu lietojami tādi paši jēdzieni, kā tie tiek lietoti Eiropas Savienības tiesību aktos. Pamatojoties uz minēto, lūdzam likumprojekta 20. panta pirmajā daļā vārdu “Kopienas” aizstāt ar vārdu “Savienības”.
 

-

Vēršam uzmanību, ka pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā ārpussavienības precēm iespējams piemērot dažādas muitas procedūras (Regulas Nr. 952/2013 5. panta 16. punkta “a” un “b” apakšpunkts), tostarp tādas, kurās izlaistās preces nemaina preču muitas statusu Regulas Nr. 952/2013 5. panta 22. punkta izpratnē un izlaistās preces paliek muitas uzraudzībā (Regulas Nr. 952/2013 134. panta 1. punkts). No likumprojekta 20. panta otrās daļas kopsakarā ar šā panta pirmās daļas trešo (pēdējo) teikumu (“Par tirgū laišanu uzskata ievešanu Kopienas muitas teritorijā.”) konstatējams, ka likumprojekta 20. panta otrajā daļā paredzētais pienākums attieksies uz Eiropas Savienības muitas teritorijā ievestajām precēm, neatkarīgi no precēm piemērojamās muitas procedūras.
Pamatojoties uz minēto, ja minētais neatbilst iecerei attiecībā uz šīs tiesības normas saturu, lūdzam precizēt likumprojekta 20. panta pirmo daļu, norādot, tieši kādu muitas procedūru piemērošana precēm ir laišana tirgū likumprojekta 20. panta pirmās daļas izpratnē, bet, ja atbilst iecerei, lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkā likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) sniegt skaidrojumu par likumprojekta 20. panta pirmās daļas pēdējā teikuma tvērumu.
 

-

Likumprojekta 21. panta otrās daļas 7.punkta deleģējums paredz, ka MK noteiks kārtību, kādā flotes degvielas piegādāji sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam un prasības reģistrā iekļaujamai informācijai. Atkārtoti norādām, ka likumprojekta  deleģējums neparedz pienākumu jaunajiem flotes degvielas piegādātajiem pieteikties reģistrēšanai, kas savukārt radīs risku, ka flotes degvielu realizēs reģistrā neiekļautie piegādātāji, tādējādi, ierosinām papildināt deleģējumu MK noteikt flotes degvielas piegādes kārtību (kuģu apgādes ar degvielu kārtību). Deleģējumam jābūt tādam, lai MK noteikumos varētu definēt, ka kuģu bunkurēšanu drīkst  veikt tikai reģistrēti piegādātāji.
Lūdzam precizēt deleģējumu izsakot šādā redakcijā: Flotes degvielas piegādes kārtību, piegādātāju reģistrācijas un informācijas sniegšanas kārtību, kārtību, kādā sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, reģistrā iekļaujamās informācijas prasības, kārtību, kādā degvielas piegādātājus izslēdz no flotes degvielas piegādātāju reģistra.
Anotācijā ir norādīts, ka likumprojekta 21. panta otrā daļa papildināta ar 8. punktu, Ministru kabinetam dodot deleģējumu izstrādāt kritērijus. Lūdzam papildināt likumprojekta 21. panta otro daļu ar 8. punktu, kā norādīts anotācijā, Ministru kabinetam dodot deleģējumu izstrādāt kritērijus, t.sk. flotes degvielas piegādātāju reģistrācijas kārtību un reģistrā iekļaujamās informācijas prasības, kā arī kārtību, kādā degvielas piegādātājus izslēdz no flotes degvielas piegādātāju reģistra, un arī informācijas sniegšanas prasības Eiropas Komisijai par flotes degvielas pieejamību ostās un termināļos. 
 

-

Anotācijā attiecībā uz likumprojekta 21.panta otro daļu norādīts, ka […] Ņemot vērā, ka par reģistra izveidi un uzturēšanu, tostarp arī tajā esošās informācijas uzturēšanu par degvielas piegādātājiem Latvijas ostās un termināļos, atbildīgā iestāde ir VID Muitas pārvalde, ir tikai loģiski, ka šī pati iestāde par degvielas pieejamību arī ziņotu Eiropas Komisijai, neradot mākslīgus starpposmus informācijas nodošanā un attiecīgu papildu administratīvo slogu iestādēm, kurām nav deleģēti pienākumi saistībā ar paziņojumu sniegšanu Eiropas Komisijai. […] Tādējādi, uz likumprojekta pamata paredzēts paplašināt VID deleģējumu, lai izpildītu Direktīvas 2016/802 6. panta 7. punktu attiecībā uz Eiropas Komisijas informēšanu.
Saskaņā ar likumu "Par 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums)" (turpmāk - MARPOL likums) 3. panta otrajam teikumam iepriekš minēto konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikuma pienākumu (VI pielikuma 18. noteikuma septītās daļas "a", "b", "c" un "d" punkts) izpildi veic VID, proti veic
(a) uztur vietējo degvielas piegādātāju reģistru;
(b) saskaņā ar šo noteikumu pieprasa vietējiem piegādātājiem izsniegt degvielas piegādes pavaddokumentu un degvielas paraugu, kā pieprasīts šajā noteikumā, piegādātājam apliecinot, ka degviela atbilst šī pielikuma 14.noteikuma un 18.noteikuma prasībām;
(c) pieprasa vietējiem piegādātājiem degvielas piegādes pavaddokumentu saglabāt vismaz trīs gadus ostas valsts inspekcijām un pārbaudēm, ja tas būs nepieciešams;
(d) veikt attiecīgos pasākumus pret degvielas piegādātājiem, ja atklāts, ka viņu piegādātā degviela neatbilst tai, kāda norādīta degvielas piegādes pavaddokumentā;
VID neveic flotes degvielas pieejamības monitoringu, kā arī VID rīcībā nav informācija par degvielas pieejamību flotes apgādei, jo tas neatbilst VID uzdevumiem nodokļu un muitas jomā, tādējādi jauns deleģējums prasītu iestādei papildu izmaksas monitoringa veikšanai un informācijas apstrādei. Uzskatām, ka jaunās no Direktīvas izrietošās funkcijas jādeleģē par enerģētikas un vides aizsardzību kompetentajām iestādēm, kā arī jāparedz šādas informācijas apstrāde bez VID iesaistīšanās. Turklāt, anotācijā ir norādīts, ka […] VID piekritīgo punktu redakcija pēc būtības ir tā pati, nepiešķirot papildu kompetences,[…].
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot anotācijā norādīto, ka VID Muitas pārvalde par degvielas pieejamību ziņo Eiropas Komisijai. 

-

Aicinām anotācijas 1.3. sadaļā pie likumprojekta 18.panta apraksta izslēgt teikumu “Tādējādi var secināt, ka transporta nodokļa noteikšana atkarībā no CO₂ emisiju daudzuma  nav efektīvākais veids kā cīnīties ar gaisa piesārņojumu, kas konstatēts konkrētas pilsētas teritorijās.” Jo tas rada pretrunu ar iepriekš pausto informāciju, par to, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes šobrīd var noteikt tikai no CO₂ izmešu daudzuma, jo pagaidām nav tādu instrumentu, lai nodokli noteiktu arī pēc NOx piesārņojuma lieluma.
 

-

Neatbalstām likumprojekta tālāku virzību, ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojekta anotācijas 3.sadaļā norādītajai informācijai saistībā ar likumprojekta ieviešanu izpildot direktīvas (ES) 2016/2284 prasības KEM ir nepieciešams papildus finansējums jau 2025.gadā. Ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam” ir pieņemts  06.12.2024. Saeimā, finansējums likumprojekta ieviešanai, izpildot direktīvas (ES) 2016/2284 prasības sākot ar 2025.gadu ir jānodrošina KEM esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, atbilstoši precizējot anotācijas 3.sadaļā norādīto informāciju. Savukārt saistībā ar turpmākiem gadiem, sākot ar 2026.gadu nepieciešamo finansējumu var skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, tomēr tādā gadījumā likumprojektu var virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā tikai tad, kad lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā Ministru kabinetā ir pieņemts. Vienlaikus arī norādām, ka š.g. 30. aprīlī ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi un saskaņā ar šiem noteikumiem tiks noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija un pie šī brīža prognozēm iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, attiecīgi visas nozaru ministrijas tiek aicinātas jaunas prioritātes un pasākumus nodrošināt esošo budžeta līdzekļu ietvaros, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu, vai piedāvājot citus fiskāli neitrālus priekšlikumus.
 

-

Finanšu ministrija iebilst anotācijas 4.1.10. sadaļā minētajam, nosakot Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju Ministru kabineta noteikumu projekta par flotes degvielas piegādātāju reģistra izveidei, jo vides aizsardzības regulējošie pasākumi, tostarp gaisa piesārņojuma ierobežošana, nav Finanšu ministrijas kompetencē.
Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatām, ka par atbildīgo institūciju Ministru kabineta noteikumu projekta par flotes degvielas piegādātāju reģistru izveidi ir jābūt Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus informējam, ka Valsts ieņēmumu dienests, ja tas būtu nepieciešams, varētu sniegt atbalstu tiesību normu redakciju sagatavošanā.
 

-

Finanšu ministriju (turpmāk - FM) uztur 26.04.2024. izteikto iebildumu - noteikt KEM par atbildīgo ministriju no likuma izrietošo papildus prasību attiecībā uz gaisa piesārņojumu noteikšanas nepieciešamības izvērtēšanu un par iespējamo grozījumu veikšanu Ministru kabineta  02.10.2012. instrukcijā Nr. 12 "Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība".
Vēršam uzmanību, ka gaisa piesārņojuma ierobežošanas regulēšana nav FM kompetencē. Kā arī informējam, ka nozares ministrija, izstrādājot tiesību aktu projektu sava kompetences jomā, ir atbildīga arī par anotācijas sadaļas “Ietekme uz budžetu” aizpildīšanu, ja virzītajam normatīvajam regulējumam ir ietekme uz budžeta ieņēmumiem vai izdevumiem. Savukārt FM normatīva akta saskaņošanas procesā vērtē, vai šī anotācijas sadaļa ir aizpildīta atbilstoši prasībām. Paskaidrojam, ka FM neveic aprēķinus par citu ministriju virzīto politiku izmaiņu finansiālo ietekmi, ka arī FM nepiešķir papildu līdzekļus šo politiku izmaiņu finansēšanai. Tādējādi KEM ir atbildīgs par normatīvā regulējuma izstrādi gaisa piesārņojuma ierobežošanas jomā, un FM sniegs atzinumu par izstrādātajiem grozījumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tā kā jautājumi par gaisu piesārņojošo emisiju monitoringu Latvijā un klimata pārmaiņu politikas plānošanu ir KEM kompetencē, tad lūdzam noteikt KEM par atbildīgo ministriju no likuma izrietošo papildus prasību attiecībā uz gaisa piesārņojumu noteikšanas nepieciešamības izvērtēšanu un par iespējamo grozījumu veikšanu Ministru kabineta  02.10.2012. instrukcijā Nr. 12 "Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība" (anotācijas 4.sadaļas 4.1.6. punktā).

-

Ņemot vērā izteikto FM iebildumu pie anotācijas 3.sadaļas, lūdzam svītrot protokollēmuma 2. punktu

 

-

Lūdzam precizēt vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai"  uz ministrijas jauno nosaukumu  "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai". 

-

Anotācijā attiecībā uz likumprojekta 18.pantu ir skaidrots, ka norma ļauj pašvaldībām:
- izveidot zemo emisiju zonas;
- izveidot bezemisiju zonas;
- noteiktā pilsētas zonā ieviest pašvaldības nodevu;
- kombinēt abus iepriekšminētos variantus, piemēram, paredzot, ka noteiktā zonā var iebraukt tikai automašīnas, kas atbilst noteiktām emisiju klasēm vai arī tādas automašīnas, kas vispār nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Vienlaikus paredzot iespēju iebraukt šīm automašīnām, samaksājot iepriekšminētās nodevas.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 18.panta pirmajā daļā ir uzsvērts, ka pašvaldība “veic vienu no zemāk minētajiem pasākumiem”. Tas nozīmē, ja ir plānots, ka pašvaldība var kombinēt minētajā normā norādītos pasākumus, tad attiecīgi ir pārskatāma pirmās daļas ievaddaļas redakcija.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ likumprojekta 18.panta pirmajā daļā tiek noteikts divu gadu ilgs periods, kurā pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā ir jāveic kāds no normā minētajiem pasākumiem, tostarp, jānosaka pašvaldības nodeva. Vai šis ir skaidrojams ar, iespējamu, ilgstošu saistošo noteikumu saskaņošanas procesu, jeb šī termiņa noteikšanas pamatā ir citi apsvērumi.

-

Ceļu nodevu likuma 17.panta trešajā daļā ir noteikts, ka pašvaldības domei ir pienākums savā administratīvajā teritorijā uzlikt ielu nodevu, ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums, savukārt 17.panta ceturtajā daļā - pašvaldības tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt minēto nodevu.  
Ņemot vērā, ka no likumprojekta 18.panta pirmās daļas izriet, ka nodeva var tikt noteikta ne tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet arī tās daļā, attiecīgi lūdzam sadarbībā ar Satiksmes ministriju izvērtēt, vai tādējādi nav nepieciešami atbilstoši precizējumi Ceļu nodevu likuma 17.panta trešajā un ceturtajā daļā.

-

Mūsuprāt, regulējums, kas ir saistīts ar ielu nodevas noteikšanu, būtu iekļaujams vienkopus viena likuma ietvaros, šajā gadījumā – Ceļu nodevu likumā, kā, piemēram, ka pašvaldība ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārsnieguma konstatēšanas savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā nosaka ielu nodevu.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai ar likumprojekta 18.panta otrajā daļā minēto pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu tiek saprasts ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns (atbilstoši likumprojekta 13.panta ceturtajai daļai tiek pārskatīts ne retāk kā reizi piecos gados) vai īstermiņa kvalitātes uzlabošanas plāns (atbilstoši likumprojekta 14.panta otrajai daļai tiek izstrādāts uz noteiktu laiku līdz tiek novērsts attiecīgā gaisa kvalitātes normatīva pārsniegums). Šāds skaidrojums ir nepieciešams, lai ikviens sabiedrības loceklis labāk izprastu Ceļu nodevu likuma 17.panta trīspadsmito daļu, kurā noteikts, ka ielu nodeva var tikt pārskatīta vai atcelta, pārskatot pašvaldības piesārņojuma (tajā skaitā gaisa piesārņojuma) un sastrēgumu samazināšanas gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu atbilstoši normatīvajiem aktiem. 

-

Ceļu nodevu likuma 17.panta sestajā daļā ir noteikts, ka ielu nodevas noteikšanas kritērijus pamato pašvaldības izstrādāts pašvaldības piesārņojuma (tostarp gaisa piesārņojuma) un sastrēgumu samazināšanas plāns atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kurā minēts, ka ielu nodevas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā uzlabos gaisa kvalitāti. Savukārt likumprojekta 18.panta otrajā daļā tiek paredzēts, ka pašvaldība izstrādā pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā pamato, ka šī panta pirmajā daļā minētās zemo emisiju zonas, bezemisiju zonas izveide vai ceļu nodevas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt gaisa kvalitātes problēmas.
Lūdzam sadarbībā ar Satiksmes ministriju izvērtēt, kādu plānu (un cik plānus) tad īsti pašvaldībai būs jāizstrādā, lai pamatotu ielu nodevas noteikšanu – pašvaldības piesārņojuma (tostarp gaisa piesārņojuma) un sastrēgumu samazināšanas plānu vai tomēr pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu.

-

Ceļu nodevu likuma 19.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka ielu nodevu nemaksā par bezemisiju transportlīdzekļiem, savukārt panta otrajā daļā noteiks, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt papildu atvieglojumus un atbrīvojumus no ielu nodevas samaksas papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem tādiem transportlīdzekļiem, kas veicina mazāku transportlīdzekļu lietošanu pašvaldības teritorijā.
Savukārt, kā izriet no likumprojekta 18.panta trešās daļas, pašvaldība saistošajos noteikumos par iebraukšanu zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā var paredzēt samaksu. Ja ar šo samaksu tiek saprasta ielu nodeva, tad, vai šajā gadījumā likumprojekta 18.panta trešajā daļā noteiktais - pašvaldībai ir rīcības brīvība noteikt atvieglojumus/atbrīvojumus - nav pretrunā ar Ceļu nodevu likuma 19.pantu, kurā uzskaitīti konkrēti gadījumi, kad atbrīvojums ir piemērojams. Lūdzam minēto izvērtēt.
 

-

Ja 18.panta sestajā daļā ar vārdiem “šajā pantā minēto saistošo noteikumu” ir domāti saistošie noteikumi, ar kuriem pašvaldības dome izveido atbilstošas zemas emisiju zonas vai bezemisiju zonas, tad aicinām šādi šos saistošos noteikumus arī definēt 18.panta sestajā daļā (līdzīgi, kā tas šobrīd ir anotācijā – saistošie noteikumi zemo emisiju un bezemisiju zonu izveidošanai). Pretējā gadījumā, ņemot vērā, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem arī pašvaldības nodevu nosaka ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, var rasties maldīgs uzskats, ka arī šie saistošie noteikumi jānosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai un Tieslietu ministrijai.

-

Lūdzam precizēt vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai"  uz ministrijas jauno nosaukumu  "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai". 

-

Lūdzam anotācijas 1.3. sadaļā pie likumprojekta 18.panta apraksta precizēt teikumu: “Savukārt par bezemisiju transportlīdzekli uzskata tādu transportlīdzekli, kura izmantošanas gaitā tiek radītas gaisu piesārņojošo vielu emisijas.” jo teikums ir pretrunīgs, proti, norādīts, ka bezemisiju transportlīdzeklis rada emisijas. 
 

-

Aicinām precizēt anotācijas 3.sadaļā norādītos gadus, ņemot vērā, ka kārtējais gads šobrīd ir 2024.gads.
 

-