Atzinums

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnija atzinumā izteiktos iebildumus attiecībā uz konceptuālajā ziņojumā un tam pievienotajā Ministru kabineta rīkojuma projektā (turpmāk - MK rīkojuma projekts), un MK sēdes protokollēmuma projektā (turpmāk - MK sēdes protokollēmuma projekts) paredzēto risinājuma variantu, kas paredz VSIA “Latvijas proves birojs” iekļaušanu apvienotajā kapitālsabiedrībā, un neatbalsta piedāvāto risinājumu.
Ekonomikas ministrija izziņā norāda, ka iebildumi ir ņemti vērā, taču tie nav ņemti vērā pēc būtības. Tāpat Ekonomikas ministrija izziņā norāda, ka “šobrīd tiek vērtēts koncepcijas atbalsts, detalizēti aprēķini ar argumentētu pamatojumu tiks veikti nākamajos posmos – pēc Ministru kabineta lēmuma par koncepta apstiprināšanu.”
Finanšu ministrija nepiekrīt Ekonomikas ministrijas norādītajam un uzskata, ka, lai lemtu par konceptuālu atbalstu tik nozīmīgā jautājumā, ir jāveic argumentēts izvērtējums, jāveic detalizēti aprēķini (t.sk. par kapitālsabiedrību saistībām, nekustamajiem īpašumiem, ieguldījumiem un finanšu plūsmām) un jāizvērtē visi iespējamie attīstības scenāriji. Lai virzītu šāda lēmuma pieņemšanu, konceptuālajā ziņojumā ir jāsniedz pilna informācija par apvienošanas finansiālajiem izmaksām un riskiem.
Ņemot vērā, ka izstrādātais MK rīkojuma projekts neparedz konceptuāla lēmuma pieņemšanu, bet jau nosaka konkrētu rīcību kapitālsabiedrību apvienošanai, Ekonomikas ministrijas sniegtais skaidrojums neatbilst faktiskajai rīcībai un paredz lēmumu pieņemšanu bez risku analīzes un finanšu seku izvērtēšanas, nesniedz Ministru kabinetam pietiekamu informāciju lēmumu pieņemšanai.
Līdz ar to uzturam iepriekš izteiktos iebildumus un lūdzam svītrot VSIA “Latvijas proves birojs” no konceptuālā ziņojuma, MK sēdes protokollēmuma projekta un MK rīkojuma projekta.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā ir ietverta tabula par konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, t.sk. norādīts, ka 2028.gadā un turpmākos gados Finanšu ministrijai būtu -13 000 euro un konceptuālā ziņojuma 7.sadaļā (19.lp.) norādītā ietekme uz budžetu 2028.gadā arī ir iekļauta šī summa. Lūdzam skaidrot, kā veidojas šī summa un pamatot to.

-

Papildus Finanšu ministrijas iebildumam VSIA “Latvijas proves birojs” iekļaušanai apvienotajā kapitālsabiedrībā, Ekonomikas ministrija nav ņēmusi vērā Finanšu ministrijas iebildumu par visu iespējamo attīstības risinājuma variantu izvērtēšanu. Atkārtoti lūdzam svītrot VSIA “Latvijas proves birojs” no konceptuālā ziņojuma un lūdzam izvērtēt SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” un SIA “Latvijas standarts” apvienošanu savstarpēji vai arī citu līdzīgas darbības institūciju starpā, t.sk.ar kādu no zinātniskajām institūcijām.

-

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnija atzinumā izteikto iebildumu par  SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" finanšu rādītājiem, jo tiem ir būtiska ietekme jautājumā par apvienotās kapitālsabiedrības izveidi.  SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" 2024. gada finanšu pārskatā norādītā peļņa ir 17371 euro, attiecīgi realizējot valsts dotāciju samazinājumu plānotajā apjomā (-151300 euro) pastāv riski, kas saistīti ar jaunveidotā uzņēmuma finanšu stabilitāti, attiecīgi šie riski apdraud VSIA “Latvijas proves birojs” vidēja termiņa darbības stratēģijas turpmāko īstenošanu.
Vienlaicīgi ir jāņem vērā, ka apvienošanas procesā būs nepieciešami papildus finanšu resursi, kurus būtu nepieciešams norādīt konceptuālajā ziņojumā.
 

-

Ekonomikas ministrija izziņā par vienu no Finanšu ministrijas iebildumiem norāda, ka kapitālsabiedrību apvienošana palīdzētu sekmēt vēl augstāku pakalpojumu kvalitāti, atpazīstamību un eksporta īpatsvara pieaugumu  VSIA “Latvijas proves birojs” darbības jomā. Minētais apgalvojums ir izteikts bez pamatojuma, kā arī neizprotot VSIA “Latvijas proves birojs” darbības specifiku it īpaši eksporta jomā.
Pašreizējā VSIA “Latvijas proves birojs” pieredze liecina, ka eksporta pieaugums balstās uz sniegto kapitālsabiedrības kompetenci un spēju piedāvāt tirgus situācijai atbilstošus pakalpojumus. VSIA “Latvijas proves birojs” zināmie piemēri liecina, ka šauras specializācija nodrošina augstu kompetences līmeni, kas balstīs padziļinātā izpratnē par tehnoloģiju attīstību un testēšanas metožu ātru adopciju. Piedāvātā apvienošana neizbēgami mazinās iespēju realizēt augstāk minētos nosacījumus, jo SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs", kas noteikta kā iegūstošā sabiedrība, uzrāda būtiski sliktākus finanšu un darbības rādītājus.
Atkārtoti lūdzam skaidrot, kā kapitālsabiedrību apvienošana veicinātu eksporta pieaugumu VSIA “Latvijas proves birojs” darbības sfērās.
 

-

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnija atzinumā izteikto iebildumu attiecībā uz konceptuālajā ziņojumā norādīto par kapitālsabiedrību “dublējošo funkciju novēršanu”.
Uzskatām, ka apgalvojums, ka testēšanas funkcijas tiek klasificētas kā dublējošas, ir maldinošs, jo būtiski atšķiras uzņēmumu darbības sfēras, mērķi un prasības infrastruktūrai, attiecīgi lūdzam to svītrot.
Tāpat nepiekrītam Ekonomikas ministrijas norādītajam, ka detalizēts dublējošo funkciju izvērtējums būtu veicams reorganizācijas procesa ietvaros, kad būtu pieejama pilnvērtīga informācija un analīze par katras kapitālsabiedrības darbību.
Ja Ekonomikas ministrija uzskata, ka notiek funkciju dublēšanās, tad šādam izvērtējumam ir jābūt ietvertam šajā konceptuālajā ziņojumā. Attiecībā uz veicamajām darbībām administratīvo, pārvaldības un iepirkumu jautājumos norādām, nav saskatāms būtisks ietaupījums, jo šo darbību veikšana ir jāveic neatkarīgi no kapitālsabiedrības lieluma.
 

-

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnija atzinumā izteikto iebildumu, kurā lūdzām skaidrot kā tiktu panākta operatīvo un biznesa lēmumu pieņemšanas paātrināšanās.
Izziņā Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija nekādā veidā nesniedz skaidrojumu vai priekšrocības šajā jautājumā. VSIA “Latvijas proves birojs” valde nodrošina kompetentu un ātru lēmuma pieņemšanu, nepieciešamības gadījumā operatīvi iesaistot kapitāla daļu turētāju.
 

-

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnija atzinumā izteikto iebildumu, kurā tika lūgts skaidrot, kādā veidā iesaistīto kapitālsabiedrību apvienošanas rezultātā resursi tiktu palielināti un kā tas uzlabotu attīstības potenciālu, ņemot vērā šo kapitālsabiedrību specifisko darbības jomu un kādi ir šķēršļi, lai jau šobrīd piesaistītu papildu resursus pastāvošajā situācijā. Izziņā un konceptuālajā ziņojumā norādītā informācija nesniedz pietiekošu pamatojumu izteikt šādu apgalvojumu.
Izziņā Ekonomikas ministrijas norāda, ka tās kapitālsabiedrībām šobrīd šķēršļi papildu resursu piesaistei ir saistīti ar katras kapitālsabiedrības mazo mērogu, ierobežotiem resursiem un administratīvo kapacitāti, kas apgrūtina efektīvu stratēģisku attīstības projektu virzību. Kapitālsabiedrību apvienošana nenozīmē, ka tiks nodrošināti papildus resursi kapacitātes palielināšanai, līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā jau šobrīd SIA “Latvijas standarts” un SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” nav apstākļu, kas kavētu šādu projektu piesaisti un nesaskatām specifisku kompetenci, kuru sniegtu VSIA “Latvijas proves birojs” šo mērķu sasniegšanā.
Vienlaicīgi norādāms, ka izvirzīto mērķu sasniegšana būtu saistāma ar investīcijām testēšanas infrastruktūrā, kā arī ilglaicīgām investīcijām personālā, izveidojot sadarbību ar Latvijas zinātniskām institūcijām. Šādas konkurētspējīgas institūcijas izveide nevarētu tikt īstenota bez ilglaicīgām valsts budžeta investīcijām.
Gadījumā, ja tiek minētas ES fondu investīcijas, būtu precizējams kādu fondu un kādi ir šo fondu piešķiršanas nosacījumi, jo izveidotās institūcijas modelis var būt šķērslis nākotnes iespējām (piemēram, norādītais darbības bezpeļņas modelis).
 

-

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnija atzinumā izteiktos iebildumus attiecībā uz apvienotās kapitālsabiedrības darbību, t.sk. nav sniegta pilnvērtīga informācija par turpmāko apvienotās kapitālsabiedrības darbību un iespēju sasniegt izvirzītos mērķus.
Vēršam uzmanību, ka konceptuālajā ziņojumā ietvertajos piemēros uzrādītās ārvalstu institūcijas faktiski darbojas kā zinātniskas institūcijas, to darbinieki ir zinātnieki (piemēram RISE 30% darbinieki ir ar zinātnisku grādu), tās darbojas kā bezpeļņas iestādes (kas Latvijas gadījumā ir pretrunā ar Komerclikumā noteikto), saņemot būtisku valsts budžeta finansējumu un/vai valsts budžeta investīcijas. Uzskatām, ka informāciju par ārvalstu pieredzi var iekļaut tikai tad, ja šie piemēri tiek objektīvi un vispusīgi aprakstīti, sniedzot pilnīgu informāciju par biznesa un finanšu modeli.
 

-

Attiecībā uz ārvalstu praksi norādām, ka sniegtie piemēri pēc būtības nepamato piedāvātā modeļa ieguvumus, jo tie neatspoguļo faktisko VSIA “Latvijas proves birojs” funkciju izpildi  konceptuālajā ziņojumā sniegtajos piemēros:
Somija: VTT neveic proves iestādes funkcijas, attiecīgi neliecina par šāda modeļa esamību;
Igaunija: AS Metrosert strukturā nav Igaunijas Proves iestādes, bet atsevišķas funkcijas veic 1 darbinieks. Proves iestādes darbības rādītāji pēc Proves iestādes integrācijas pastāvīgi samazinās un liecina par šādas integrācijas negatīvu/katastrofālu ietekmi uz tālāku funkciju veikšanu
Dānija:  FORCE patreiz nodarbina 1,5 FTE darbiniekus, kuru funkcija ir nodrošināt tirgus uzraudzības atbalstu. Pēc integrācijas FORCE šis darbības virziens tiek uzturēts minimālajā apmērā, neveicinot pakalpojuma kvalitātes un tvēruma palielināšanu;
Zviedrija: RISE (funkciju veic Burosas lokācijā): sniegto pakalpoju apjoms ikgadēji samazinās, kas tiek pamatots ar klientiem nedraudzīgu atrašanās vietu un sniegto pakalpojumu neapmierinošu kvalitāti.
Vienlaicīgi norādām, ka konceptuālā ziņojuma 2.pielikums nav noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, piemēram, daļēji informācija ir sniegta angļu valodā, informācija sniegta izmantojot mašīntulkošanas algoritmus, kas  nepareizi tulko tekstu, to padarot nesaprotamu, kā arī informācija tiek sniegta pirmajā personā (“Mēs esam…”).
 

-

Finanšu ministrija uztur visus iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz nekorekti atspoguļoto ārvalstu praksi, kas var novest pie nepareiziem un maldinošiem secinājumiem.
Konceptuālajā ziņojumā sniegtā informācija neveido sistemātisku apkopojumu, kā arī nesniedz pilnīgu informāciju par faktisko iestāžu finansēšanas modeli (piemēram, valsts budžeta finansējuma apjomu (tiešo un mērķēto grantu (piemēram, pamatkompetences uzturēšana). Šis informācijas neesamība sniedz nepareizu priekšstatu, ka minētās institūcijas spēj funkcionēt bez ievērojamām valsts dotācijām vai mērķgrantiem.
Ekonomikas ministrija izziņā norāda, ka attiecībā uz ārvalstu praksi “piedāvātais risinājums nav burtiska modeļa pārnešana, bet gan konceptuāla līdzība ar valstīm, kurās līdzīgas funkcijas ir koncentrētas vienotās institūcijās, tostarp ar spēcīgu pētniecības un attīstības komponenti. Uzdevums nav tieši kopēt citu valstu pieredzi, bet izvērtēt un paņemt labās prakses piemērus, pielāgojot un uzlabojot tos tā, lai tie vislabāk atbilstu Latvijas situācijai un vajadzībām.” Ekonomikas ministrijas norādītais nav pamatots, jo piedāvātais risinājums neatbilst ārvalstu praksei. Ja Ekonomikas ministrijas vēlas piedāvāt šādu unikālu konceptu, tad tas nav pamatojams ar ārvalstu praksi un tam būtu jābūt rūpīgi izvērtētam un pamatotam, bet šobrīd šāds izvērtējums nav veikts.
 

-

Konceptuālajā ziņojumā nav sniegts pamatojums prognozētajiem ietaupījumiem un to ietekmi uz kapitālsabiedrību. Konceptuālā ziņojuma 7.sadaļā "Finanšu ietekme" nav norādītas faktiskās izmaksas esošo informatīvo sistēmu integrācijā, kā arī izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma nosaukuma maiņu, kā arī analizēti riski un to finansiālā ietekme. 
 

-

Izziņā Ekonomikas ministrijas norādītais, ka valsts budžeta dotācija ir izmantojama “pārmaiņu īstenošanai”,  neatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, jo tā izmantojama noteiktiem mērķiem. Lai to varētu realizēt primāri būtu jānorāda dotācijas izmantošanas mērķi un apjoms, kā arī jānorāda kādas deleģētās pārvaldes funkcijas netiks veiktas.

-

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnijā izteiktos iebildumus attiecībā uz finanšu līdzekļu ekonomiju un ietekmi uz valsts budžetu. No konceptuālajā ziņojumā iekļautās informācijas un Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas izziņā ir secināms, ka šis risinājums nav vērsts primāri uz valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, līdz ar to vēl jo vairāk apšaubāma šāda risinājuma virzības pamatotība.
Precizētajā konceptuālajā ziņojumā kā piemērs norādīts provizoriskais finansiālais ieguvums (sākotnējās aplēses), apvienojot SIA “Latvijas standarts” un SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” 13-18% robežās, ietaupot 90-100 000 euro, bet tas nav tiešā veidā attiecināms uz valsts budžeta līdzekļiem. No konceptuālajā ziņojumā norādītā secināms, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu Ekonomikas ministrija prognozē, samazinot dotāciju SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs”, kas ir īstenojams arī bez kapitālsabiedrību apvienošanas,  tādējādi kapitālsabiedrību apvienošana pēc būtības nerisina valsts budžeta līdzekļu ekonomijas jautājumu. Ņemot vērā, ka apvienošanas izmaksas pašreizējā konceptuālajā ziņojumā nav pamatotas, norādām, ka realizējot šādu risinājumu bez pietiekama finansējuma nevar tikt panākti uzstādītie mērķi: darbu vadības, lietvedības, grāmatvedības sistēmu apvienošana.
No konceptuālā ziņojuma projekta nav saprotams, kā tiks nodrošināta budžeta līdzekļu ekonomija: vai tiek paredzēta atteikšanās no deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanas (pilnīgas vai daļējas) vai šo valsts pārvaldes uzdevumu pildīšana tiks dotēta no uzņēmuma ieņēmumiem no komerciālās darbības, tādējādi būtiski ietekmējot kapitālsabiedrības konkurētspēju nākotnē.
Turklāt, ņemot vērā, ka VSIA “Latvijas proves birojs” ir būtiski labāki finanšu rādītāji, kas sasniegti ar būtiski zemāku valsts budžeta finansējumu, Finanšu ministrija un VSIA “Latvijas proves birojs” saskata risku, ka konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums paredz dotēt citu funkciju realizāciju izveidotās Kapitālsabiedrības ietvaros. Atkārtoti lūdzam veikt detalizētus aprēķinus ar argumentētu pamatojumu un iekļaut tos konceptuālajā ziņojumā.
 

-

Ņemot vērā to, ka konceptuālajā ziņojumā nav sniegts detalizēts izvērtējums un finansiālie aprēķini piedāvātajam risinājuma variantam, nav atbalstāms konceptuālajā ziņojumā ietvertais risinājums un apvienotās kapitālsabiedrības izveides posmi, secība un termiņi,  kas šobrīd paredz vispirms veikt kapitāla daļu turētāja maiņu, reorganizāciju un tikai tad grozījumu veikšanu normatīvajos aktos.
Lai virzītu jebkādas būtiskas izmaiņas, ir nepieciešams veikt detalizētu izvērtējumu un aprēķinus, pēc tam virzīt konceptuāla lēmuma pieņemšanu, pēc tam secīgi veicot grozījumus normatīvajos aktos un veicot reorganizāciju.
Norādām, ka VSIA “Latvijas proves birojs” tiesiskais statuss un padotība ir noteikta likumā “Par valsts proves uzraudzību” un likumā “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”, līdz ar to Ministru kabinets nav tiesīgs pieņemt šādu lēmumu bez grozījumiem minētajos likumos.
 

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš pausto iebildumu - Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" 5.17. apakšpunktam, Finanšu ministrija veido valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā. Konceptuālajā ziņojumā "Par mazo valsts kapitālsabiedrību apvienošanu un optimizāciju vienota tehnoloģiju attīstības centra izveidei" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ir iekļauts plāns valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas proves birojs" (turpmāk - LPB), kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir Finanšu ministrija, valsts kapitāla daļu nodošanu Ekonomikas ministrijai. Savukārt konceptuālajā ziņojumā nav iekļauts plāns, kā politikas īstenošana dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā tiks pārņemta Ekonomikas ministrijā. Mūsuprāt nozares politikas veidošana nav nodalāma no kapitāla daļu turētāja un tā nozares attīstības redzējuma. Saglabājot stāvokli, ka subjekta kapitāla daļu turētāja ir viena persona, bet politikas īstenotāja cita persona, tiks radīts būtisks slogs iesaistītajiem, veidojot nozares politiku un attīstot kapitālsabiedrības darbību. Attiecīgi konceptuālais ziņojums papildināms ar saturu par politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā pārņemšanu, vienlaikus izvērtējot Ekonomikas ministrijas kompetenci un kapacitāti  attiecīgajā jomā, kā arī izmaksas, kas saistītas ar šādas kompetences veidošanu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, gadījumā, ja LPB valsts kapitāla daļas un politikas īstenošanas funkcija tiks nodota Ekonomikas ministrijai, tad konceptuālajā ziņojumā ir papildināma sadaļa "Normatīvo aktu grozījumu saraksts", gan ar Ministru kabineta noteikumiem, gan ar citiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā īstenošanu.

Uzskatām, ka Ekonomikas ministrija nav ņēmusi vērā izteikto iebildumu un Konceptuālajā ziņojumā nav iekļāvusi informāciju par papildus nepieciešamajām štata vietām valsts un patērētāju interešu aizsardzības politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā īstenošanai, kā arī ar papildu štata vietu nodrošināšanu saistītās izmaksas. Mūsuprāt, lai pieņemtu konceptuālu lēmumu par iestāžu apvienošanu un funkciju pārdali ir būtiski jau lēmuma pieņemšanas pirmajā posmā apzināt, ka paredzamās izmaksas nebūs lielākas par indikatīvajiem ieguvumiem no iestāžu apvienošanas. Līdz ar to, lai nemaldinātu lēmuma pieņēmēju, konceptuālajā ziņojumā ir jābūt visaptverošai informācijai, kas ļautu pieņemt izsvērtu lēmumu, vērtējot samērīgumu un lietderību iestāžu reorganizācijas, apvienošanas gadījumā.
Vienlaikus aicinām atkārtoti pārskatīt 8. sadaļas "Turpmākie soļi 1.posma īstenošanai", "Normatīvo aktu grozījumu saraksts", kurā nav korekti norādīts grozījumu veikšanas pamatojums pie papildus iekļautajiem normatīvajiem aktiem, piemēram Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumos Nr.855 “Noteikumi par Eiropas Savienības dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Turcijas un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu sarakstu, kārtību, kādā šīs proves uzraudzības iestādes iekļaujamas sarakstā, un kārtību, kādā atzīstami šo proves uzraudzības iestāžu zīmogi vai proves zīmogi” ir atsauce arī uz Finanšu ministriju, kas iesaistīta saraksta izmaiņu veikšanā.

-

Iebilstam MK sēdes protokollēmuma projekta 2.punktam, kurā paredzēts noteikt, ka, izpildot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 39.punktā doto uzdevumu, noteikt, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Proves birojs”, kā arī, pēc minēto kapitālsabiedrību apvienošanas, iegūstošās valsts kapitālsabiedrības - vienota tehnoloģiju attīstības centra juridiskā forma - kapitālsabiedrība ir atbilstoša tām noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija nepiekrīt VSIA “Latvijas proves birojs” iekļaušanai apvienotajā kapitālsabiedrībā, lūdzam svītrot minēto MK sēdes protokollēmuma projekta punktu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka konceptuālā ziņojuma apakšsadaļā “Iegūstošās sabiedrības juridiskā forma” ir iekļauta kļūdaina informācija par VSIA “Latvijas proves birojs” iedalījumu grupā, t.i. atbilstoši spēkā esošajai VSIA “Latvijas proves birojs” gaidu vēstulei un vidēja termiņa darbības stratēģijai tā ir iekļauta grupā “no publiskas personas atkarīga komerciāla kapitālsabiedrība”.
Papildus attiecībā uz šajā apakšsadaļā iekļauto informāciju lūdzam papildināt ar informāciju ar Ministru kabineta rīkojumu, kad ir pārvērtēta valsts līdzdalība SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” (t.i. Ministru kabineta 2016.gada 13.jūlija rīkojums Nr.387 Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" vispārējo stratēģisko mērķi”), kā arī skaidrot, kāpēc Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav izpildīts pienākums veikt minētās valsts kapitālsabiedrības līdzdalības izvērtējumu.
 

-

Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt Konceptuālo ziņojumu ar informāciju, ka apakšprogrammai  39.03.00 “Dārgmetālu izstrādājumu proves uzraudzība un pārbaude” plānotais valsts budžeta dotācijas apmērs var tikt precizēts valsts budžeta 2026.gadam izstrādes procesā, tai skaitā atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem.
 

-

Lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma “Par mazo valsts kapitālsabiedrību apvienošanu un optimizāciju vienota tehnoloģiju attīstības centra izveidei” projekta 3.pielikuma “Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā 1.risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu” ailē “Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums” SIA “Latvijas proves birojs” norādīto programmu uz 39.03.00 “Dārgmetālu izstrādājumu proves uzraudzība un pārbaude”.
 

-

Konceptuālā ziņojuma pielikumā Nr.3 ir norādīts, ka ziņojumā iekļautā risinājuma realizācijas rezultātā samazināsies nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2027.gadā 151 300 euro apmērā, 2028.gadā un turpmāk ik gadu 195 900 euro apmērā, attiecīgi lūdzam ziņojuma 7.sadaļā “Ietekme uz valsts budžetu” precizēt rindkopu par paredzamo ietekmi uz valsts budžetu. Vienlaikus pielikumā Nr.3 lūdzam precizēt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānoto kopējo finansējuma apmēru 2027.gadam, noradot to 448 639 euro apmērā.

-