Atzinums

TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS (PLĀNOTĀS DARBĪBAS).
LPS iebilst pret plānā 2,,7.,8., un 9.,punktā uzdevumu izpildi, kā līdzatbildētāju noteikt Latvijas Pašvaldību savienību.

Pamatojums: LPS sniedz atzinumus par likumiem, normatīviem aktiem un ziņojumiem

-

Ziņojuma 43.lpp. Vēlējuma izteiksmē uzrakstīts:" Katrā izglītības iestādē un pašvaldībā ir jārisina atbalsta personāla pieejamība, veidojot kvalitatīvu atbalsta sistēmu, kas atbilst izglītojamo vajadzībām izglītības iestādē un pašvaldībā jau esošā normatīvā regulējuma ietvaros."

LPS atgādina, ka atbalsta personāla nodrošināšanā vienlīdz atbildīga ari IZM, kā politikas veidotāja un atbildīgā par pedagogu un atbalsta personāla sagatavošanu.

-

Ziņojumu papildināt ar sadaļu par pedagogu sagatvošanu: 
Pirmkārt, nav nodrošināta sistemātiska un kvalitatīva pedagogu sagatavošana darbam ar skolēniem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi (GAT).
Liela daļa skolotāju nav saņēmuši atbilstošu izglītību (jautājumos par bērniem ar speciālās vajadzībām), uzvedības vadību, diferencētu pieeju un individuālo plānu izstrādi. Rezultātā skolotāji bieži jūtas bezspēcīgi un pārslogoti, kas ievērojami palielina profesionālās izdegšanas risku. Šis risks tiek netieši atspoguļots arī IZM ziņojumā, kur minētas grūtības personāla noturībā un pedagogu noslodzē. IZM arī norāda uz būtisku kļūdu – ir ierobežotas iespējas apgūt speciālo izglītību, izglītības psihologa, logopēda kvalifikāciju. Steidzami būtu atjaunojama maģistra studiju programma vismaz Rēzeknē.
Otrkārt, netiek nodrošināti pietiekami mācību materiāli un praktiski rīki, kas būtu pielāgoti bērnu ar GAT vajadzībām. Universālais dizains mācīšanai, kas ir iekļaujošās izglītības pamatā, šobrīd vēl netiek plaši izmantots. Tāpat būtiski trūkst multidisciplināro komandu – psihologu, speciālo pedagogu, logopēdu – atbalsta ikdienas darbā, īpaši reģionālajās skolās.
Šīs nepilnības tiešā veidā ietekmē izglītības kvalitāti kopumā. Skolotāji, kuriem nav atbilstošu rīku un zināšanu, nespēj nodrošināt mācību satura apguvi ne tikai skolēniem ar GAT, bet arī pārējiem skolēniem, kuru mācību process tiek traucēts. Tā rezultātā būtiski krītas izglītības kvalitāte kopumā. Par to liecina gan praktiskā pieredze skolās, gan pedagogu paustais publiskajā telpā.
 

-

Ziņojuma 33.lpp.Ir būtiski uzsākt mērķtiecīgu un ilgtermiņā plānotu pētījumu par bērnu ar garīgās attīstības traucējumi (GAT) mācību sasniegumiem, salīdzinot rezultātus vispārizglītojošās skolās un speciālās izglītības iestādēs. Šobrīd pieejamie dati parasti fokusējas uz kvantitatīviem rādītājiem (iekļauto skolēnu skaits), taču trūkst padziļinātu kvalitatīvo analīžu par izglītības kvalitāti, apmierinātību, emocionālo labbūtību un ilgtermiņa attīstības perspektīvām šiem bērniem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka speciālās izglītības iestādes šobrīd veido būtisku iekļaujošās izglītības daļu. Tajās bērni ar GAT var mācīties savām vajadzībām piemērotā tempā, drošā un atbalstošā vidē, kur strādā profesionāli sagatavots personāls un ir pieejami specializēti resursi. Šajās skolās bērni tiek ne tikai izglītoti, bet arī pasargāti no potenciālās emocionālās un fiziskās vardarbības, ar ko diemžēl nereti jāsaskaras vispārizglītojošā vidē.
Lai virzītos uz patiesi iekļaujošu izglītības sistēmu, nav pieļaujama mehāniska skolēnu pārvietošana no vienas vides uz citu. Ir jārada reāli, uz atbalstu vērsti priekšnosacījumi katrā izglītības posmā. Speciālajām izglītības iestādēm jāpaliek kā neatņemamai iekļaujošās izglītības ekosistēmas daļai – līdzās vispārizglītojošām skolām, bet ar savu īpašu lomu un kompetencēm.

-

Ziņojuma 12.lpp.
Pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz izglītojamo  skaitu vienā pirmsskolas izglītības grupā, nosakot, ka vienā pirmsskolas izglītības grupā tiek iekļauti ne vairāk kā divi izglītojamie ar speciālajām vajadzībām ir atbalstāms pasākums.
Ierosinājums noteikt arī maksimāli pieļaujamo pārējo izglītojamo skaitu grupās (nosakot max skaitu – piem. 12-16 atkarībā no vecumposma), kurās iekļauti izglītojamie ar speciālajām vajadzībām.
Nepieciešams arī pirmsskolas posmā papildus pedagogu palīgu piesaiste ar zināšanām speciālajā pedagoģijā.

-

Ziņojuma 26.lpp. LPS lūdza konkrēti plānā iekļaut pasākumus, par kuru īstenošanas fiskālo ietekmi ir panāktas vienošanās. Ziņojumā ir  ietverti  pasākumi, kas  paredz nodrošināt finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, par kuru nav panāktas vienošanās pēc būtības ar pašvaldībām, kā arī valdības līmenī nav atbilde par pieejamo finanšu apjomu. Šāda pasākumu iekļaušana ziņojumā var radīt situāciju, ka ziņojumā iekļautās darbības pēc būtības nav īstenojamas. 

-

Ziņojuma 28.lpp.(...) emocionālās drošības un labbūtības kontekstā atklājas jauna tendence, kas saistīta ar profesionālās ievirzes izglītību sportā un profesionālās ievirzes izglītību kultūrizglītībā – pieaug izglītojamo un vecāku skaits, kuri uzskata, ka pedagogu izmantotā komunikācija ne vienmēr ir cieņpilna.

LPS aicina papildināt ziņojumu  un  atspoguļot  par vecāku rīcību, jo  praksē arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad tieši vecāku necieņpilna attieksme ietekmē emocionālo klimatu izglītības vidē. Līdzsvarota pieeja ļautu objektīvāk izvērtēt visus emocionālās drošības aspektus.
 

-

Ziņojuma 24.lpp.(...) 2022. gadā pašvērtēšanā iegūtie dati un informācija, ka gadījumos, kad izglītojamie saskaras, piemēram, ar kāju lūzumiem, lielākajā daļā izglītības iestāžu nav faktiski pielāgotas infrastruktūras (lifts, pacēlāji u.tml.), ar kuru palīdzību izglītojamie varētu brīvi pārvietoties pa ēku. Tādējādi, lai paaugstinātu ēku piemērotību un veicinātu izglītības kvalitāti, fiziskās pieejamības faktori ir skatāmi kontekstā ar prasību celšanu/grozījumiem valsts būvnormatīvos. 

LPS iebildums:

Lūdzam ņemt vērā, ka jebkādu prasību paaugstināšana vai grozījumi būvnormatīvos, kas attiecas uz fiziskās vides pieejamības nodrošināšanu izglītības iestādēs, ir ieviešami tikai vienlaikus ar mērķtiecīgu un pietiekamu finansējuma pieejamību pašvaldībām. Pretējā gadījumā pastāv būtisks risks, ka izvirzītās prasības nebūs īstenojamas praksē.

-

Ziņojuma 23.lpp. (...) secināts, ka Latvijā  visiem bērniem tiek nodrošināta minimālo pamatprasmju apguve, bet ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem.

LPS iebildums: Lūdzam precizēt vai papildināt, kura konkrētā rīcības plāna darbība paredz mērķtiecīgu atbalstu visa veida talantīgajiem izglītojamajiem. Šobrīd no rīcības plāna iespējams secināt, ka šī mērķgrupa ir saistāma ar darbībām Nr. 14 un Nr. 15, kas attiecas uz mācību līdzekļu izstrādi, kā arī pedagogu un atbalsta personāla profesionālo pilnveidi tieši tiem talantīgajiem, kuriem ir augsti akadēmiskie sasniegumi. Tāpat aicinām sniegt skaidrojumu, kā plānots mērķēti palielināt izglītojamo ar augstiem sasniegumiem īpatsvaru. Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā salīdzinoši maz tiek akcentēts atbalsts visa veida talantīgiem izglītojamajiem, kas liecina, ka darbs ar talantīgajiem joprojām netiek sistemātiski uztverts kā neatņemama iekļaujošās izglītības sastāvdaļa.

Ņemot vērā, ka rīcības plānā paredzēts definēt iekļaujošās izglītības jēdzienu, rosinām vienlaikus skaidri definēt arī jēdzienu “talantīgs izglītojamais”. Pašreizējā informatīvā ziņojuma kontekstā var secināt, ka šis jēdziens galvenokārt tiek attiecināts uz izglītojamajiem ar augstiem akadēmiskiem sasniegumiem. Taču talants var izpausties dažādās jomās – intelektuālajā, sociālajā, psihoemocionālajā, psihomotorajā un radošajā. Vienotas izpratnes ieviešana nacionālā līmenī ļautu mērķtiecīgāk identificēt un plānot atbalstu dažādu talantu izglītojamiem, kā arī mazinātu esošo uzskatu dominanci, ka talants nozīmē tikai augstus mācību priekšmetus vērtējumus, dalību olimpiādēs un centralizēto eksāmenu rezultātus.

-

Ziņojuma 21.lpp. Teksts:  "2021. gada martā tika publicēts izvērtējums, kur tika secināts, ka no 518 pašvaldību izglītības iestādēm, kuras 2020. gadā piedalījās vides un informācijas pašnovērtējumā, tikai 3 % bija piekļūstamas, 18  % bija daļēji piekļūstamas, bet 79 % bija nepiekļūstamas personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem.  Saskaņā ar īstermiņa politikas plānošanas dokumenta “Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam”  4.1. pasākumu 2026. gada 1. pusgadā ir paredzēts atkārtot valsts un pašvaldību ēku (t.sk. izglītības iestādēs) un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamības izvērtējamu"

LPS viedoklis:
Ņemot vērā, ka būtiska daļa pašvaldību izglītības iestāžu atrodas 20. gadsimtā (vai vēl senāk) būvētās ēkās, kuru pielāgošana atbilstoši universālā dizaina principiem ir saistīta ar ievērojamām finanšu un tehniskajām grūtībām, nav sagaidāmi būtiski uzlabojumi arī pēc atkārtota izvērtējuma veikšanas. Līdz ar to rodas jautājums par šāda izvērtējuma praktisko jēgpilnumu, ja vienlaikus nav paredzēts mērķtiecīgs un pietiekams finansējums vai specifiski projektu uzsaukumi vides piekļūstamības uzlabošanai izglītības iestādēs. Lūdzam izvērtēt iespēju sasaistīt atkārtoto izvērtējumu ar konkrētiem finanšu instrumentiem un atbalsta mehānismiem, kas reāli veicinātu piekļūstamības uzlabojumu ieviešanu.

-

Ziņojumā iekļautos risinājumus ir paredzēts īstenot esošā valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļu ietvaros.

LPS lūdza precizēt, vai vārdu kopa “ziņojumā iekļautos risinājumus” attiecas tikai uz ziņojuma aprakstošo daļu vai arī uz rīcības plāna sadaļu. Lai novērstu iespējamas interpretācijas atšķirības par finansējuma piemērojamību, aicinām papildināt rīcības plāna tabulu ar papildu kolonnu “Finansējuma avots”, skaidri norādot, no kādiem līdzekļiem paredzēts finansēt katru konkrēto darbību (piemēram, valsts budžets, ES fondu līdzekļi u.c.). Esošā redakcija nerada pietiekamu pārliecību, ka plānoto darbību īstenošana nav paredzēta pašvaldību esošā budžeta ietvarā.
 

-

Informatīvais ziņojums  sniedz ieskatu esošajā situācijā iekļaujošas izglītības kontekstā. LPS izskatot, Informatīvajā ziņojumā iekļauto informāciju par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs norāda, ka plānotās aktivitātes tikai daļēji risina pieteikto problēmu loku, atsevišķos gadījumos ir deklaritatīvas vai bez fiskālā seguma.
Aicinām noteikt pasākumu prioritātes, konkretizēt veicamos pasākumus, nosakot rezultatīvos rādītājus un  ietvert katra pasākuma novērtēšanai arī fiskālo ietekmi un finansējuma avotu.  
 
 

-

Ziņojuma 32.lpp. Valsts mērķdotācijas piešķīrumā jāiekļauj papildus finansējums tiem izglītojamajiem, kuriem nav PMK atzinuma, bet, kuriem izglītības iestādē konstatētas attīstības un mācīšanās grūtības, kas atspoguļotas VIIS.

-