Atzinums

Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) rosina visā noteikumu tekstā:

1. terminu - vārdus "zemesgabala tirgus nomas maksa" - aizstāt ar vārdiem "maksa par resursa ieguves tiesībām". Šobrīd noteikumos izmantoto terminu nepieciešams precizēt, jo no komersanta, kurš izmanto publiskai personai piederošo zemesgabalu derīgo izrakteņu ieguvei, perspektīvas vērtība ir tieši pašam derīgajam izraktenim (resursam), nevis zemesgabalam, kurā notiek ieguve. Primārais šī zemesgabala izmantošanas mērķis ir iegūt resursu un attiecīgos ekonomiskos labumus. Tādēļ jēdziens “maksa par resursa ieguves tiesībām” ir atbilstošāks, lai raksturotu maksu, ko komersants maksā par resursa iegūšanu no publiskai personai piederošā zemesgabala, nekā termins “tirgus nomas maksa”.

2. pārskatīt terminu “kadastrālā vērtība” un, ja nepieciešams, precizēt, vai arī precizēt noteikumu Pārejas noteikumos, kura kadastrālo vērtību bāze ir piemērojama – fiskālā vai universālā, nosakot minimālo zemesgabala nomas maksu (skat., piemēram, 56.²¹ punktu). Nepieciešamība precizēt kadastrālo vērtību noteikšanas bāzi izriet no 2025. gada 1. janvāra grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas noteic, ka tiek ieviestas divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā.

-

Rosinām 4. punktā vārdus "vienam gadam” aizstāt ar vārdiem “pieciem gadiem”. Priekšlikums palielināt licences saņemšanas termiņu rosināts, lai to salāgotu ar likumu "Par zemes dzīlēm", kas noteic to, ka zemes dzīļu izmantošanas licence tiek izsniegta uz pieciem gadiem. Pamatojums palielināt licences izsniegšanas termiņu ir gan ekonomisks, gan vērsts uz birokrātiskā sloga mazināšanu, t.i., lai nebūtu jāveic ikgadējs maksājums par licences saņemšanu, ka arī lai mazinātu valsts iestāžu noslodzi katru gadu izsniedzot jaunu licenci.

4.  Persona uz laiku līdz pieciem gadiem var saņemt licenci zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā vai tās daļā, ja zemes dzīles paredzēts izmantot:
4.1. inženierģeoloģiskajai (ģeoloģijas zinātņu nozare, kas pēta grunts sastāvu, īpašības un dinamiku mijiedarbībā ar būvēm un to izmantošanu, tajā skaitā ar ģeotehniskajām metodēm) izpētei II grupas būvēm atbilstoši būvniecības procesam, ģeoekoloģiskajai vai ģeofizikālajai izpētei;
4.2. zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidei vai monitoringa veikšanai;
4.3. derīgo izrakteņu meklēšanai.

Rosinām 56.¹ punktu papildināt ar iespējamiem izsoles veidiem – rakstiska, mutiska vai elektroniska izsole. Šobrīd noteikumi noteic vispārīgi, ka tiek rīkota izsole, taču nav noteikts izsoles veids. Izsoles veidi ir noteikti saistītajos normatīvajos aktos, proti, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Vienlaikus, ja 56.¹ punkts tiek papildināts ar izsoļu veidiem, jāprecizē arī 56.⁶ un 56.⁷ punkti, jo elektroniskajām izsolēm ir cita publikācijas kārtība, t.sk. automātiska paziņojumu publicēšana.

56.¹ Iznomātājs rīko konkursu vai konkursu ar tam sekojošu rakstisku, mutisku vai elektronisku izsoli (turpmāk – izsole) par zemesgabala nomas tiesībām zemes dzīļu izmantošanas licences vai atļaujas saņemšanai, ja publiskas personas īpašumā esošā  zemesgabala platība, kurā paredzēts izmantot zemes dzīles:
56.¹1. ir lielāka par 150 ha – kūdrai;
56.¹2. ir lielāka par 25 ha – pārējiem derīgajiem izrakteņiem, izņemot pazemes ūdeņus, ogļūdeņražus un kristāliskā pamatklintāja iežus;
56.¹3. neatkarīgi no platības – kristāliskā pamatklintāja iežiem.
  
 

Rosinām 56.²²4. punktā svītrot vārdus “kā arī nomas maksas pārskatīšanas kārtību”. Nomas maksas pārskatīšanas pienākums ir noteikts normatīvajos aktos. Līdz ar to, lai līgums nedublētu normatīvo aktu noteikumus, līgumos lietderīgāk ir norādīt, ka nomas maksa tiek pārskatīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vienlaikus, zemes nomas līgumi pārsvarā ir ilgtermiņa līgumi, līdz ar to, ja nomas maksas pārskatīšanas kārtība tiek norādīta līgumā, tad normatīvo aktu izmaiņu gadījumā jāveic papildu grozījumi līgumā, kas iznomātājam rada papildu administratīvo slogu līgumu administrēšanā.

56.²²4. nomas maksu un citu saistīto maksājumu apmēru, samaksas termiņu un kārtību, nokavējuma procentus, kas nav mazāki par 0,1 % no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu.

Rosinām papildināt 56.³⁰ punktu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā: “ja ir mainījusies zemesgabala kadastrālā vērtība”. Zemesgabala kadastrālā vērtība var mainīties katru gadu, LVM ir pienākums reaģēt un pārskatīt atbilstoši kadastrālās vērtības pieaugumam. Līdz ar to gadījumos, kad mainās zemesgabala kadastrālā vērtība un iznomātājam ir jāveic izmaiņas kopējā nomas maksas aprēķinā, efektīvāk un ātrāk šādas izmaiņas ir veikt, nosūtot nomniekam paziņojumu, ar kuru nomnieks tiek informēts par izmaiņām kopējā nomas maksā.

56.³⁰ Iznomātājam ir tiesības, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, vienpusēji mainīt nomas maksu bez grozījumu izdarīšanas līgumā:
56.³⁰1. šo noteikumu 56.20, 56.24 un 56.26 punktā minētajos gadījumos;
56.³⁰2. ja publiska persona iznomā zemesgabalu zemes dzīļu izmantošanai un normatīvie akti paredz citu nomas maksas aprēķināšanas kārtību;
56.³⁰3. ja ir mainījusies zemesgabala kadastrālā vērtība.