Atzinums

Par: 70.lpp. Plānotā darbība:
8.punkts Pilnveidot normatīvo regulējumu par valsts un pašvaldību pedagoģisko komisiju darbību, atbilstoši Valsts kontroles 2020.–2021. gadā lietderības revīzijas “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” ieteikumiem.

Plānoto darbību 8.punktā aiz vārdiem “pedagoģisko trūkst vārda “medicīnisko”.
Lūdzam precizēt 8.punktu šādā redakcijā:
“8. Pilnveidot normatīvo regulējumu par valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbību, atbilstoši Valsts kontroles 2020.–2021. gadā lietderības revīzijas “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” ieteikumiem.”

-

Par: 24.lpp. (...) 2022. gadā pašvērtēšanā iegūtie dati un informācija, ka gadījumos, kad izglītojamie saskaras, piemēram, ar kāju lūzumiem, lielākajā daļā izglītības iestāžu nav faktiski pielāgotas infrastruktūras (lifts, pacēlāji u.tml.), ar kuru palīdzību izglītojamie varētu brīvi pārvietoties pa ēku. Tādējādi, lai paaugstinātu ēku piemērotību un veicinātu izglītības kvalitāti, fiziskās pieejamības faktori ir skatāmi kontekstā ar prasību celšanu/grozījumiem valsts būvnormatīvos. 

Lūdzam ņemt vērā, ka jebkādu prasību paaugstināšana vai grozījumi būvnormatīvos, kas attiecas uz fiziskās vides pieejamības nodrošināšanu izglītības iestādēs, ir ieviešami tikai vienlaikus ar mērķtiecīgu un pietiekamu finansējuma pieejamību pašvaldībām. Pretējā gadījumā pastāv būtisks risks, ka izvirzītās prasības nebūs īstenojamas praksē.

-

Par: 23.lpp. (...) secināts, ka Latvijā  visiem bērniem tiek nodrošināta minimālo pamatprasmju apguve, bet ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem.

Lūdzam precizēt vai papildināt, kura konkrētā rīcības plāna darbība paredz mērķtiecīgu atbalstu visa veida talantīgajiem izglītojamajiem. Šobrīd no rīcības plāna iespējams secināt, ka šī mērķgrupa ir saistāma ar darbībām Nr. 14 un Nr. 15, kas attiecas uz mācību līdzekļu izstrādi, kā arī pedagogu un atbalsta personāla profesionālo pilnveidi tieši tiem talantīgajiem, kuriem ir augsti akadēmiskie sasniegumi. Tāpat aicinām sniegt skaidrojumu, kā plānots mērķēti palielināt izglītojamo ar augstiem sasniegumiem īpatsvaru. Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā salīdzinoši maz tiek akcentēts atbalsts visa veida talantīgiem izglītojamajiem, kas liecina, ka darbs ar talantīgajiem joprojām netiek sistemātiski uztverts kā neatņemama iekļaujošās izglītības sastāvdaļa.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju veicināt augstākās izglītības, īpaši pedagoģijas studiju programmu, satura elastīgu atjaunošanu, paredzot iespēju regulāri aktualizēt studiju kursus arī ārpus akreditācijas cikla. Tas ļautu iekļaut aktuālus tematus, piemēram, klasvadību, sociālemocionālo audzināšanu, mobingu, bosingu, labbūtību un citus šī brīža izaicinājumus, kas mainīgi, izglītības vidē.

-

Ņemot vērā, ka rīcības plānā paredzēts definēt iekļaujošās izglītības jēdzienu, rosinām vienlaikus skaidri definēt arī jēdzienu “talantīgs izglītojamais”. Pašreizējā informatīvā ziņojuma kontekstā var secināt, ka šis jēdziens galvenokārt tiek attiecināts uz izglītojamajiem ar augstiem akadēmiskiem sasniegumiem. Taču talants var izpausties dažādās jomās – intelektuālajā, sociālajā, psihoemocionālajā, psihomotorajā un radošajā. Vienotas izpratnes ieviešana nacionālā līmenī ļautu mērķtiecīgāk identificēt un plānot atbalstu dažādu talantu izglītojamiem, kā arī mazinātu esošo uzskatu dominanci, ka talants nozīmē tikai augstus mācību priekšmetus vērtējumus, dalību olimpiādēs un centralizēto eksāmenu rezultātus.

-

Ņemot vērā, ka Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) viena no prioritārajām mērķgrupām ir NEET jaunieši (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu), lūdzam skaidrot, kādēļ nevienā no rīcības virzieniem nav paredzētas konkrētas darbības šīs grupas atbalstam. NEET jaunieši ir cieši saistīti ar iekļaujošās izglītības procesiem un bieži vien saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā citi jaunieši ar ierobežotām iespējām. Lūdzam izvērtēt iespēju iekļaut specifiskas atbalsta aktivitātes rīcības plānā.

-

Par: 73.lpp. Plānotā darbība
17.punkts
Izvērtēt iespējas pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz atšķirīgiem profesionālās kvalifikācijas eksāmena teorētiskās un praktiskās daļas norises darbību laikiem un atbalsta pasākumiem, atbilstoši izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un invaliditāti.

Plānotās darbības 17.puntā lūdzam svītrot vārdus: “Izvērtēt iespējas”.

-

Par: 73.lpp. Rezultatīvais rādītājs
14. Izstrādāti mūsdienīgi, kompetenču pieejā balstītam izglītības saturam atbilstoši, mācību līdzekļi, kas palīdzētu pedagogiem vienlaikus veiksmīgi strādāt gan ar izglītojamajiem, kuriem ir mācīšanas grūtības un speciālās vajadzības, gan ar talantīgiem izglītojamajiem, kuri uzdoto apgūst ātri un vēlas gūt dziļākas zināšanas.

Rezultatīvo rādītāju 14.punktā lūdzam izteikt šādā redakcijā:
“14. Izstrādāti mūsdienīgi, kompetenču pieejā balstītam izglītības saturam atbilstoši, mācību līdzekļi, kas nodrošinātu kvalitatīvu mācību darbu gan ar izglītojamajiem, kuriem ir mācīšanas grūtības un speciālās vajadzības, gan ar talantīgiem izglītojamajiem, kuri uzdoto apgūst ātri un vēlas gūt dziļākas zināšanas.”

-

Par: 73.lpp. Plānotā darbība:
14. Izskatīt iespēju izstrādāt mācību līdzekļus uzdevumu pielāgošanai un līmeņošanai, kas piemēroti gan izglītojamiem, kuriem ir mācīšanas grūtības un speciālās vajadzības (t.sk., redzes, dzirdes, garīga rakstura traucējumiem u.c.), gan apdāvinātiem un talantīgiem izglītojamajiem.

Svītrot vārdus “Izskatīt iespēju”

-

Par: 69.lpp. Nodrošināt regulāru profesionālās kompetences pilnveidi pirmsskolas izglītības pedagogiem un atbalsta personālam par speciālās un iekļaujošās izglītības aktuālajiem jautājumiem, t.sk. par mācību procesa individualizēšanu un diferencēšanu.

Lūdzam pilnveidot rīcības virziena darbību Nr. 3, uzsverot nepieciešamību profesionālās kompetences pilnveides mācībās ietvert ne tikai teorētisku saturu, bet arī praktiskus rīkus un metodikas (piemēram, praktikumi), supervīzijas iespējas un labās prakses piemērus. Šāda pieeja būtiski veicinās apgūto zināšanu un prasmju efektīvu pielietošanu ikdienas darbā ar bērniem iekļaujošā izglītības vidē. Tāpat lūdzam precizēt, kas šī rīcības virziena ietvaros tiek saprasts ar “regulāru profesionālās kompetences pilnveidi” – kāds ir plānotais apmācību biežums, stundu apjoms?

-

Par: 69.lpp. Pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz izglītojamo  skaitu vienā pirmsskolas izglītības grupā, nosakot, ka vienā pirmsskolas izglītības grupā tiek iekļauti ne vairāk kā divi izglītojamie ar speciālajām vajadzībām, no kuriem ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar garīgās attīstības traucējumiem vai ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Lūdzam papildināt rīcības virziena darbību Nr. 2, paredzot ne tikai izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita ierobežojumus pirmsskolas izglītības grupā, bet arī definējot nepieciešamā atbalsta personāla (piemēram, pedagogu palīgu, asistenta, speciālā pedagoga u.c.) pieejamību, lai nodrošinātu kvalitatīvu iekļaujošo izglītību un atbilstošu atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām.

-

Par: 28.lpp. (...) emocionālās drošības un labbūtības kontekstā atklājas jauna tendence, kas saistīta ar profesionālās ievirzes izglītību sportā un profesionālās ievirzes izglītību kultūrizglītībā – pieaug izglītojamo un vecāku skaits, kuri uzskata, ka pedagogu izmantotā komunikācija ne vienmēr ir cieņpilna.

Aicinām papildināt redakciju, iekļaujot arī atsauci uz novēroto vecāku necieņpilnās attieksmes pieaugumu pret izglītības iestāžu personālu. Šobrīd ziņojumā akcentēta  pedagogu attieksmes iespējamā pasliktināšanās, taču nav iekļauti dati vai atspoguļojums par vecāku rīcību, lai gan praksē arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad tieši vecāku necieņpilna attieksme ietekmē emocionālo klimatu izglītības vidē. Līdzsvarota pieeja ļautu objektīvāk izvērtēt visus emocionālās drošības aspektus.

-

Par: 21.lpp. 2021. gada martā tika publicēts izvērtējums, kur tika secināts, ka no 518 pašvaldību izglītības iestādēm, kuras 2020. gadā piedalījās vides un informācijas pašnovērtējumā, tikai 3 % bija piekļūstamas, 18  % bija daļēji piekļūstamas, bet 79 % bija nepiekļūstamas personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem.  Saskaņā ar īstermiņa politikas plānošanas dokumenta “Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam”  4.1. pasākumu 2026. gada 1. pusgadā ir paredzēts atkārtot valsts un pašvaldību ēku (t.sk. izglītības iestādēs) un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamības izvērtējamu.

Ņemot vērā, ka būtiska daļa pašvaldību izglītības iestāžu atrodas 20. gadsimtā (vai vēl senāk) būvētās ēkās, kuru pielāgošana atbilstoši universālā dizaina principiem ir saistīta ar ievērojamām finanšu un tehniskajām grūtībām, nav sagaidāmi būtiski uzlabojumi arī pēc atkārtota izvērtējuma veikšanas. Līdz ar to rodas jautājums par šāda izvērtējuma praktisko jēgpilnumu, ja vienlaikus nav paredzēts mērķtiecīgs un pietiekams finansējums vai specifiski projektu uzsaukumi vides piekļūstamības uzlabošanai izglītības iestādēs. Lūdzam izvērtēt iespēju sasaistīt atkārtoto izvērtējumu ar konkrētiem finanšu instrumentiem un atbalsta mehānismiem, kas reāli veicinātu piekļūstamības uzlabojumu ieviešanu.

-

Par: 9.lpp. Ziņojumā iekļautos risinājumus ir paredzēts īstenot esošā valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļu ietvaros.

Lūdzam precizēt, vai vārdu kopa “ziņojumā iekļautos risinājumus” attiecas tikai uz ziņojuma aprakstošo daļu vai arī uz rīcības plāna sadaļu. Lai novērstu iespējamas interpretācijas atšķirības par finansējuma piemērojamību, aicinām papildināt rīcības plāna tabulu ar papildu kolonnu “Finansējuma avots”, skaidri norādot, no kādiem līdzekļiem paredzēts finansēt katru konkrēto darbību (piemēram, valsts budžets, ES fondu līdzekļi u.c.). Esošā redakcija nerada pietiekamu pārliecību, ka plānoto darbību īstenošana nav paredzēta pašvaldību esošā budžeta ietvarā.

-