Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas precizēto informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” projektu (24-TA-250).
Ne Informatīvais ziņojums, ne Protokollēmums, vispārīgi aprakstot dabas aizsardzības scenārijus, nepiedāvā rīcības, kurās būtu izvērtēta ietekme uz saimnieciskās vides prognozējamību, kā arī iztrūkst ietekmes vērtējums uz tautsaimniecības attīstību un interešu sabalansēšanu, tā neveicinot efektīvas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Pašreiz informatīvā ziņojuma redakcija neļauj prognozēt ietekmi.
 

-

LTRK uztur iepriekš pausto iebildumu par informatīvā ziņojuma Protokollēmuma projekta 5. punktā paredzēto, ka, lai nodrošinātu atbilstošu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, līdz 2024. gada 31. decembrim  Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, paredzot pilnvarojumu Dabas aizsardzības pārvaldei noteikt aizsardzības mērķus katrai Natura 2000 teritorijai. Šādi grozījumi likumā nozīmētu, ka tiek samazinātas nevalstisko organizāciju iespējas izteikt priekšlikumus un iebildumus, jo Natura2000 platību, kur ir iekļautas īpaši aizsargājamās teritorijas, aizsardzības mērķus, no kuriem izrietēs platību aizsardzības režīmi, noteiks nevis ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem, bet ar Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu.
 

-

LTRK uztur iepriekš pausto iebildumu un nepiekrīt informatīvā ziņojuma Protokollēmuma projekta 6. punktā piedāvātajam – veikt grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot papildus prasības biotopu aizsardzībai. Spēkā esošais dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas tiesiskais regulējums paredz (vienlaikus nosakot kārtību to izveidošanai), ka ES nozīmes biotopus var aizsargāt veidojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumus, grozījumiem nav saprātīga un loģiska pamatojuma. Nav pieļaujama situācija, ka kādai platībai tiktu noteikti aprobežojumi, tikai tāpēc, ka tā ir iekļauta datu bāzē “Ozols”.
 

-

LTRK nepiekrīt Protokollēmuma 7. punktā paustajam. Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam noteic, ka 30% par aizsargājamām jānosaka nevis Latvijā, bet kopumā Eiropas  Savienībā. Neviens Eiropas Savienības politikas plānošanas vai normatīvais dokuments neparedz, ka tieši Latvijai ir jānodrošina vismaz 30% aizsargātu, tai skaitā 10% stingri aizsargātu platību. It īpaši svarīgi to ir apzināties, ņemot vērā  ka Latvijas sauszemes teritoriju vairāk kā pusē platību sedz meži. Attiecībā uz dalībvalstīm nav noteikti konkrēti aizsardzības procenti, bet ir noteikts, ka “Ikvienai dalībvalstij būs jāpaveic sava daļa darba, kura apjoms nosakāms, pamatojoties uz objektīviem ekoloģiskiem kritērijiem un atzīstot, ka biodaudzveidības kvantitāte un kvalitāte katrā valstī atšķiras. Tā kā ES attālākie reģioni ir biodaudzveidības ziņā sevišķi augstvērtīgi, īpaša vērība būs jāvelta turienes tropisko un subtropisko jūras un sauszemes ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai”.  Turklāt šis jautājums nav izdiskutēts ar dažādām ieinteresētajām pusēm, kā arī nav saprotams kas tika iekļauts minētajos procentos un kādu ietekmi tas atstās uz tautsaimniecību. LTRK aicina diskutēt, uz kādu aizsargājamo platību īpatsvaru Latvija var virzīties, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos aprēķinus un dabas aizsardzības mērķus. LTRK aicina šo punktu izslēgt, jo tas neizriet no biotopu kartēšanas ziņojumā aprakstītā. Pie šādas diskusijas var atgriezties pēc reāli darbojošās, taisnīgas kompensāciju sistēmas ieviešanas.
 

-

Papildus minētajam LTRK biedri ir vērsuši uzmanību, ka Skandināvijā meža īpašnieki slēdz līgumus ar valsti par dabas vērtību saglabāšanu, uzņemoties brīvprātīgas saistības uz konkrētu periodu ar konkrētu mērķi, lai īstenotu dabas aizsardzības pasākumus. LTRK aicina izvērtēt, vai šāda pieeja būtu daudz efektīvāka dabas daudzveidības saglabāšanā. Šādas pieejas pamatā būtu lielāka uzticība tiem, kas ikdienā strādā ar mežu, kas reāli rada un saudzē dabas daudzveidību, dodot iespēju pašiem mežsaimniekiem piedalīties dabas daudzveidības veidošanā.
 

-