Atzinums

Kultūras informācijas sistēmu centrs (turpmāk – Centrs) uzskata, ka Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas priekšlikums pielīdzināt digitalizētā kultūras mantojuma pieejamību uz vietas bibliotēkās, muzejos un arhīvos analoģiski kultūras mantojuma institūcijas krājumā fiziskā formā esošu darbu izmantojumam “viens darbs - viens lietotājs” digitālajā laikmetā rada kultūras mantojuma institūcijām un to lietotājiem nepamatotus šķēršļus piedāvāt un saņemt piekļuvi digitalizētiem krājumiem uz vietas, veidojot mākslīgi rindas uz digitālu objektu.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas piedāvāto priekšlikumu attiecībā uz grāmatu izmantošanas principu “viens darbs - viens  lietotājs” nevar attiecināt uz visiem kultūras mantojuma institūciju krājumos esošiem darbiem. Tā piemēram, gleznu muzeja ekspozīcijā vienlaicīgi var apskatīt desmitiem cilvēku vienas stundas laikā. Ir darbi, kas sākotnēji tiek un tiks radīti digitāli.
Papildus, 23.panta otras daļas otrajā teikumā ietvertais jaunais autortiesību izņēmuma sašaurinājums min tikai tos darbus, kas nav pieejami komerciālajā apritē. Mūsuprāt, tas dublē un iespējams rada dubultu regulējumu attiecībā uz jauno autortiesību regulējumu, kas tiek ieviests ar jauno IX² nodaļu “Komerciālā apritē nepieejamu darbu vai blakustiesību objektu izmantošana”. Ja kultūras mantojuma institūcija konstatēs, ka darbs nav pieejams komerciālā apritē, būt piemērojams likuma regulējums attiecībā uz komerciālā apritē nepieejamu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu. Lai nodrošinātu digitalizētā un ar autortiesībām aizsargātā krājuma pieejamību uz vietas institūciju datoros, pat ievērojot principu “viens darbs - viens  lietotājs”, sākotnēji kultūras mantojuma institūcijām būs jāveic visa digtalizētā krājuma komerciālas pieejamības izpēte, kas ir nesamērīgs slogs un faktiski izslēdz šādu pieejamību pat vienam lietotājam, tādējādi padarot faktiski neiespējamu Autortiesību likuma 23.panta otrajā daļā ietverto autortiesību izņēmuma piemērošanu dzīvē.

-