Atzinums

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (turpmāk – LIKTA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) un pauž nostāju.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts līdz 2026.gada 5.janvārim, kas sakrīt ar valstī noteiktajām oficiālajām brīvdienām, kas samazina ieinteresēto pušu izsvērtu un līdz ar to kvalitatīvu līdzdalību likumdošanas procesā. Šādas būtiskas izmaiņas prasa rūpīgu un padziļinātu apspriešanu ar nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu ietekmes novērtējumu par iniciēto reformu ietekmi. Ir būtiski, lai apspriešanā tiktu iesaistīti visi nozares dalībnieki, jo tikai tā iesējams panākt samērīgu un tiesisku risinājumu.

Bankas kā kreditētāji sava biznesa modeļa ietvaros apkalpo citādu, bieži vien augstāka riska profilu klientus nekā nebanku kreditētāji, kas nodrošina alternatīvu finanšu pakalpojumu izvēli patērētājiem. Turklāt, nebanku kreditēšanas sfērā būtisku daļu sastāda nomaksas pirkumu darījumi – iespēja patērētājam iegādāties preci ar nomaksu. Ja licencēšanas un uzraudzības prasības tiks pielīdzinātas prasībām, kas noteiktas banku sektoram,
1) tas radīs nepamatoti lielu administratīvo slogu, kas nav samērīgs ar nebanku kreditēšanas jomā pastāvošo, salīdzinājumā ar banku kreditēšanu – būtiski zemāko riska līmeni.Tā rezultātā vairāki uzņēmumi var būt spiesti ierobežot savu darbību, kas mazinās konkurenci un patērētāju izvēles iespējas. Nebanku kreditētājiem nav izvirzāmas tikpat augstas prasības, ņemot vērā to atšķirīgo riska profilu un biznesa modeli. Piemēram, nebanku kreditētājs izsniedz kredītu patērētājam konkrētas preces iegādei atlikta maksājuma veidā. Tas būtiski atšķiras no banku sektorā pieejamā pakalpojuma struktūras. Tādēļ pastāv risks, ka tiks īstenota banku sektora prasību pielīdzināšana nebanku sektoram un tas kļūs par pārmērīgu slogu un konkurence samazināsies.
2) nebanku kreditēšanas aptvertie pakalpojumi - pirkums ar nomaksu, līdz ar uzraudzības pāreju Latvijas Bankai varētu zaudēt fokusu uz patērētāju tiesību aizsardzības un godīgas komercprakses uzraudzības aspektiem (piemēram, reklāma, līguma noteikumu izpilde, garantijas saistību izpilde u.c.) kas ir ne mazāk būtiski, kā kreditēšanas aspekta uzraudzība gan no komercdarbības vides sakārtotības, gan – īpaši - no patērētāja skatu prizmas.

Papildu minētajam jāņem vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetences tiešā veidā  strādāt ar patērētāju - fizisko personu, piemēram, izskatot iebildumus, vērtējot kolektīvās intereses, mediējot domstarpību situācijas ar pakalpojuma sniedzēju vai pārdevēju. Šīs kompetences ir ārkārtīgi svarīgas, nodrošinot patērētāju tiesību ievērošanu kreditēšanas sfērā, kur, kā minēts iepriekš, būtisku kreditēšanas apjomu aizņem ne-naudas kreditēšana, un ir izvērtējams vai, nododot nebanku kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankas pārziņā, šīs kompetences varēs tikt saglabātas pietiekama līmenī (nemazinot paterētāju tiesību aizsardzības līmeni) bez papildu resursu ieguldījuma.

LIKTA norāda, ka līdz šim asociācijas biedru sadarbība ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru ir bijusi paredzama un konstruktīva, nozares uzraudzība ir bijusi kompetenta un samērīga ar šīs specifiskās sfēras riska līmeni. Jebkuras būtiskas pārmaiņas rada tiesisko nenoteiktību, kas rada negatīvu ietekmi uz nozares attīstību. Regulējuma paredzamība īpaši būtiska periodā, kad plānotas izmaiņas normatīvajā regulējumā saistībā ar 2023.gada 18.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem ar ko atceļ Direktīvu 2088/48/EK ieviešanu, kuras termiņš ir vēl pirms informatīvajā ziņojumā noteiktā tirgus uzraudzības maiņas termiņa – 2026.gada 20.novembris.

Tādēļ LIKTA aicina precizēt informatīvo ziņojumu, stiprinot tirgus regulējuma paredzamību. Piemēram, lūdzam, norādīt, kādā veidā tiks nodrošināta uzraudzība praksei, kas tiks iedibināta attiecībā uz divu līmeņu “licencēm”. Proti, attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem licence izsniegta 1) saskaņā ar 2011.gada 29.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”, un uzņēmumiem, 2) kuriem noteikta atsevišķa kārtība, kādā reģistrē atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējus^[1]. Tāpat Informatīvajā ziņojumā nav gūta pārliecība tam, kā tiks nodrošināta un monitorēta godīgas komercprakses īstenošanas uzraudzība, t.sk., godīgas reklāmas tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LIKTA lūdz Finanšu ministriju atlikt Informatīvā ziņojuma tālāku virzību, līdz tiks izdiskutēti būtiski jautājumi ar nozares pārstāvjiem.

^[1] https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/9968d5ac-3375-416c-9e62-a9a51740dfa1/preview, 6.punkts.  

-