Atzinums

Projekta 16. punkts

Projekta 16. punktā paredzēts, ka nodarbības notiek par maksu. Minētais punkts dublē Ceļu satiksmes likuma 22.¹ panta otrajā daļā noteikto. Līdz ar to projekta 16. punkts ir svītrojams.
 

-

Projekta 6. punkts

No projekta 6. punkta izriet, ka organizētājam tiek izsniegta "komisijas atļauja par nodarbību organizēšanu". Projekta anotācijā šā regulējuma skaidrojums nav atrodams.

Tā kā programmas īstenošana ir valsts pārvaldes uzdevums, tad uzdevuma deleģēšanas procedūra ir noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā. Ceļu satiksmes likuma regulējums neizslēdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma piemērošanu, izņemot pakalpojuma maksas noteikšanas regulējumu.

Šajā gadījumā nevar uzskatīt, ka pārvaldes uzdevums privātpersonai būtu deleģēts ar ārēju normatīvo aktu. Ja pārvaldes uzdevums tiek deleģēts ar normatīvo aktu, tad attiecīgajā normatīvajā aktā jau konkrēti ir noteikta persona, kurai uzdevums ir deleģēts. Savukārt, ja pārvaldes uzdevums ir deleģēts ar līgumu, tad ārējā normatīvajā aktā vispārīgi ir paredzēts pilnvarojums deleģēt kādu uzdevumu, taču konkrēta persona, kurai uzdevums ir deleģēts, tiek nosaukta tikai deleģēšanas līgumā. Turklāt pat tad, ja deleģēšana notiek ar ārējo normatīvo aktu, tas neizslēdz iespēju slēgt arī deleģēšanas līgumu. Šajā gadījumā deleģēšanas līguma mērķis ir tikai sīkāk noregulēt deleģēšanas noteikumus, piemēram, kā tiks nodrošināta kontrole par deleģētā uzdevuma izpildi (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 133. lpp.). Konkrētajā gadījumā Ceļu satiksmes likums nenoteic konkrētu privātpersonu, kā arī nav detalizēti regulēti noteikumi par to, kā Satiksmes ministrija īstenos pārvaldes uzdevuma izpildes kontroli. Šie un citi jautājumi tad būs ietverami deleģēšanas līgumā.

Līdz ar to projekta 6. punktā nav izmantojami vārdi "pēc komisijas atļaujas saņemšanas par nodarbību organizēšanu". Attiecīgo procedūru jau regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums un "atļaujas" nepieciešamība nav paredzēta. Minētie vārdi projekta 6. punktā ir svītrojami.
 

-

Projekta 4. un 5. punkts

Projekta 4. punktā ietverta prasība, ka organizētājs ir apliecinājis spēju organizēt nodarbības atbilstoši projekta 5. punktā ietvertajiem kritērijiem. Projekta 5. punktā ir noteikti kritēriji, kādiem jāatbilst organizētājam, proti: 1) ir iesniegta komisijai informācija par telpu pieejamību nodarbību vadīšanai, kas atbilst būvnormatīvu, ugunsdrošības un higiēnas noteikumu prasībām; 2) ir iesniegta komisijai informācija par speciālistu pieejamību ar šo noteikumu 7. punktā noteiktajām prasībām; 3) ir iesniegts komisijai rakstiski apliecināts detalizēts uzvedības programmas apraksts, kurā apliecināta spēja vadīt nodarbības atbilstoši šo noteikumu pielikumā minētajai programmai.

1. Normatīvajā aktā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto regulējumu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunkts). Projekta 4. punkts paredz, ka organizētājam ir jāapliecina spēja vadīt nodarbības. Savukārt projekta 5.3. apakšpunktā arī ir paredzēts, ka organizētājs rakstiski apliecina spēju vadīt nodarbības. Turklāt, kā iepriekš minēts, šāds regulējums dublē, lai arī nepilnīgi vai neprecīzi, Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 3.¹ punktā noteikto, ka uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības nodrošina fiziskās vai juridiskās personas, kuras satiksmes ministra izveidotai organizētāju atlases komisijai ir apliecinājušas spēju un pieredzi vadīt šādas nodarbības. Līdz ar to projektā tāda veida regulējumam vispār nevajadzētu būt ietvertam.

2. Vienlaikus minētais regulējums ir pretrunīgs un neskaidrs. No projekta 4. punkta varētu secināt, ka organizētājam ir jāapliecina spēja vadīt nodarbības atbilstoši šo noteikumu 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Citiem vārdiem, organizētājam ir jāatbilst visiem projekta 5. punktā minētajiem kritērijiem. Turpretī projekta 5.3. apakšpunktā kā viens no kritērijiem arī ir minēts organizētāja rakstisks apliecinājums spējai vadīt nodarbības atbilstoši šo noteikumu pielikumā minētajai programmai. Ja kritēriju uzskaitījums ir ietverts projekta 5. punktā, tad projekta 4. punktā kritēriji nav jānorāda un nav jālieto arī tādas pašas vārdiskās izteiksmes, kādas izmantotas kritēriju uzskaitījumā.

3. Nav skaidrs, ko tieši ietver projekta 5.3. apakšpunktā minētais apliecinājums spējai vadīt nodarbības atbilstoši projekta pielikumā minētajai programmai. No projekta 4. punktā varētu secināt, ka spēju vadīt nodarbības apliecina atbilstība projekta 5. punktā paredzētajiem kritērijiem. Tomēr projekta 5.3. apakšpunktā paredzēts īpašs rakstveida apliecinājums ar nenoteiktu saturu, neskaidru nozīmi un nepieciešamību (neskarot uzvedības programmas aprakstu). Projekta anotācijā nav ietverts skaidrojums, kāds ir šāda apliecinājuma saturs un kāpēc tāds nepieciešams, ja spējai vadīt nodarbības būtu jāizriet jau no tā, ka organizētājs atbilst pārējiem kritējiem un ir izteicis vēlmi vadīt nodarbības. Šādi papildu formāliem apliecinājumiem nav nekādas nozīmes, kas liecina par izteikti birokrātisku prasību. Ievērojot minēto, precizējams projekta 5.3. apakšpunkts.
 

-

Projekta 4. punkts

Projekta 4. punkta pirmais teikums paredz: "Uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības (turpmāk – nodarbības)  nodrošina fiziska vai juridiska persona (turpmāk – organizētājs), kura satiksmes ministra izveidotai organizētāju atlases komisijai (turpmāk – komisija) apliecinājusi spēju organizēt nodarbības atbilstoši šo noteikumu 5. punktā noteiktajiem kritērijiem."

1. Minētais regulējums nepieļaujami dublē Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 3.¹ punktā noteikto, ka "uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības nodrošina fiziskās vai juridiskās personas, kuras satiksmes ministra izveidotai organizētāju atlases komisijai ir apliecinājušas spēju un pieredzi vadīt šādas nodarbības". Projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto regulējumu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts). Tas nav tikai tehnisks vai redakcionāls jautājums, tādējādi Ministru kabinets apzināti vai neapzināti var mainīt likuma saturu, pārkāpt pilnvarojuma robežas un radīt sistēmiski pretrunīgu regulējumu (plašāk sk.: Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/110). Līdz ar to no projekta svītrojams Ceļu satiksmes likumu dublējošais regulējums.

2. Vienlaikus projekta 4. punkts nav pilnībā saskaņots ar Ceļu satiksmes likumu. Ja likumā ir minēta "spēja un pieredze vadīt šādas nodarbības", tad projektā iekļauta tikai "spēja organizēt nodarbības".

3. Gan projektā, gan Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 3.¹ punktā ir norādīts, ka uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības nodrošina fiziskās vai juridiskās personas. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 22.¹ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "uzvedības korekcijas programmas īstenošanu nodrošina komersants". Tā kā termina "komersants" tvērums ir visai atšķirīgs no vārdkopas "fiziskās vai juridiskās personas", tad pastāv jautājums, kas galu galā būs tiesīgs īstenot uzvedības korekcijas programmas. Lai arī projekts (Ministru kabineta noteikumi) šo jautājumu nevar tieši vai netieši ietekmēt, tam ir jābūt skaidram, lai varētu izstrādāt projektu (piemēram, skaidrojumu varētu ietvert projekta anotācijā).
 

-

Projekta 1. punkts un iedalījums nodaļās

Noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts). Projekta 1. punkts neatbilst Ceļu satiksmes likuma 22.¹ panta ceturtajai daļai. Līdz ar to nepieciešams projekta 1. punktā iekļaut spēkā esošā pilnvarojuma tekstu.

Vienlaikus pievēršama uzmanība projekta struktūrai, proti, iedalījumam nodaļās. Kā redzams no pilnvarojuma teksta, tad "programmas organizēšanas un norises kārtība" (šobrīd šķietami aptver visu projekta saturu) ir tikai daļa no projektā regulējamiem jautājumiem. Tā kā projekts nav apjomīgs, tad, domājams, vienkāršākā pieeja būtu vispār atteikties no iedalījuma nodaļās. Pretējā gadījumā iedalījums nodaļās veidojams, ievērojot pilnvarojumā lietotās vārdiskās izteiksmes un pilnvarojuma struktūru.
 

1. Noteikumi nosaka transportlīdzekļa vadītāja, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, (turpmāk – transportlīdzekļa vadītājs):
1.1. uzvedības korekcijas programmas uzdevumus, saturu un ilgumu;
1.2. uzvedības korekcijas programmas īstenošanai nepieciešamās kvalifikācijas, pieredzes, personāla un telpu pieejamības prasības;
1.3. uzvedības korekcijas programmas organizēšanas un norises kārtību.
 

Šobrīd atbilstošais pilnvarojums Ministru kabinetam ir ietverts Ceļu satiksmes likuma 22.¹ panta ceturtajā daļā. Lūdzam precizēt norādi uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu.
 

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.¹ panta ceturto daļu

Projekts nav pielāgots 2023. gada 22. jūnija likuma "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" radītajām izmaiņām. Projekta struktūra un saturs vairs neatbilst šobrīd spēkā esošajam Ceļu satiksmes likumam. Lūdzam precizēt projektu un novērst radušās neatbilstības, ievērojot arī turpmāk atzinumā norādītos apsvērumus.

-

Aicinām redakcionāli precizēt projektu, ievērojot vispārpieņemtās juridiskās tehnikas prasības:

1. Ja punktā ietverts uzskaitījums, punktu var iedalīt apakšpunktos. Katru uzskaitījuma vienību raksta atsevišķā apakšpunktā (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 102. punkts). Dažāda veida uzskaitījums ir ietverts, piemēram, projekta 4. un 7. punktā. Iedalījums apakšpunktos ļauj lasītājam vieglāk uztvert un saprast regulējumu.

2. Normatīvajos aktos vairās no vajadzības izteiksmes lietošanas, jo normatīvajā aktā noteiktās prasības jāievēro neatkarīgi no tā, vai tajā lietota vajadzības izteiksme. Ne nozīmes ziņā, ne stilistiski normatīvajā aktā neiederas šādas formas darbības vārdi (piemēram, vārdi "jābūt", "jāapmeklē") (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/126).

3. Lai saīsinātu un vienkāršotu tiesību akta tekstu, var rakstīt atsauci uz jau esošu tiesību aktu vai atsauci uz tā paša tiesību akta citu vienību. Atsauce ir līdzeklis, kā saīsināt un vienkāršot tiesību akta tekstu, jo, izmantojot atsauces, nav jāraksta viss jau reiz uzrakstītais teksts pilnībā. Vienlaikus jāatceras, ka atsauces ir jālieto saprātīgi un pamatoti, jo to pārmērīga lietošana var sarežģīt tiesību akta satura uztveri. Iekšējā atsauce sasaista paša tiesību akta normas, lai nebūtu atkārtoti jāraksta viens un tas pats regulējums vairākās vietās (sal. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/98). Projektā iekšējās atsauces patiesībā nav nepieciešamas. Projekts ir salīdzinoši īss, viegli pārskatāms un pilnībā iespējams izmantot aprakstošas norādes, ja tas ir nepieciešams.

4. Projekta vienā punktā ieteicams iekļaut tikai vienu normu – objektīvu, loģiski noslēgtu ideālu vienību, kas sastāv no visiem nepieciešamajiem un tai pašā laikā pietiekamiem normatīvajiem priekšnoteikumiem, kas vajadzīgi, lai iestātos tiesiskās sekas (Rezevska D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: Daigas Rezevskas izdevums, 2015, 52. lpp.). Projektā vairākos gadījumos vienā punktā ir ietvertas vairākas normas (piemēram, projekta 4., 9., 11., 12., 13. punkts). Ne vienmēr arī šīs normas ir tik cieši saistītas, ka varētu atrast attaisnojums, kāpēc būtu pieļaujams tās iekļaut vienā punktā. Apjomīgas projekta vienības tikai apgrūtina regulējuma uztveramību.
 

-

Projekta anotācijā norādīts: "Vienlaikus ar komisijas izveidošanu nav paredzēts izveidot jaunu institūciju, esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju, tādējādi komisijai nav nepieciešams reglaments." Tā kā komisija ir koleģiāla institūcija, tad šāda pieeja varētu neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75. panta otrajai daļai, proti, iestādes izveidotās koleģiālās institūcijas reglamentu izdod tās iestādes vadītājs, kura attiecīgo koleģiālo institūciju ir izveidojusi. Minētais gan neietekmē projekta saturu, tomēr šādus apgalvojumus projekta anotācijā aicinām neietvert.
Līdzīgi projekta anotācijas 7. sadaļas kontekstā norādāms, ka komisija pati par sevi ir jauna koleģiāla institūcija, neatkarīgi no tās izveidošanas principiem, atlīdzības u. tml.

-

Projekta anotācijā norādīts: "Saskaņā ar Valsts izglītības Informācijas sistēmā pieejamajiem datiem Latvijā 2020. gadā bija aptuveni 719 klīniskās un veselības psihologi. Saskaņā ar Latvijas Atkarības Psihologu apvienības sniegto informāciju, līdzīga veida nodarbības tiek organizētas pa reģioniem (Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales, Rīgas)."
Līdzīgi informācija par 2019. un 2020. gadu ietverta arī projekta anotācijas 2. sadaļā.
Aicinām projekta anotācijā ietvert informāciju par situāciju 2023. gadā vai iespējami tuvu tam.

-