Projekta ID
22-TA-1064Atzinuma sniedzējs
Latvijas Jaunatnes padome
Atzinums iesniegts
29.04.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Pamatnostādņu projekts
Iebildums
Labklājības ministrijai
Atzinums par pamatnostādņu projektu 22-TA-1064
Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome” (LJP) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu „Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam” (turpmāk – pamatnostādņu projekts) un izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus:
Atzinums par pamatnostādņu projektu 22-TA-1064
Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome” (LJP) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu „Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam” (turpmāk – pamatnostādņu projekts) un izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus:
Piedāvātā redakcija
aicinām kopsavilkuma sadaļā ietvert atsauci uz Jaunatnes politikas valsts programmu 2022.-2024.gadam un Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2021.-2023.gadam (projekts), kā arī iekļaut minētos dokumentus 2.pielikumā;
vēršam uzmanību, ka Jaunatnes politikas valsts programma 2022.-2024.gadam definē 4.rīcības virzienus, tomēr pamatnostādņu projektā zem 3.mērķa: Jauniešu attīstība, dzīves kvalitātes uzlabošana un līdzdalības stiprināšana ir iekļauti tikai 3 rīcības virzieni, tāpēc aicinām minēt arī 4.rīcības virzienu par jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšanu un uzskaitīt attiecīgi īstenojamos uzdevumus;
sadaļā “1.3. Rīcības virziens: Atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas izplatības mazināšana” iebilstam pret ieceri aizliegt jebkādas ar atkarību izraisošajām vielu atklātu vai slēptu popularizēšanu saistītas reklāmas un mārketinga aktivitātes. Šāda informācijas slēpšana tikai radīs papildu vēlmi bērniem un jauniešiem izmēģināt aizliegtas vielas. Tā vietā nepieciešams mērķgrupu izglītot ar speciālistu sagatavotu, vecumposmam piemērotu informāciju par kaitīgo vielu sekām uz bērnu jauniešu veselību;
aicinām papildināt “1. mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību” sadaļu par vardarbību ar atsauci uz Eiropas Padomes „Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” un iestrādāt uzdevumus konvencijas ratificēšanai Latvijā, kuras mērķis ir novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm, kā arī novērst un izskaust vardarbību ģimenē;
sadaļā “1.mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību” minēts, ka “šobrīd Latvijā trūkst tādu politikas ieviešanas instrumentu, kas ļautu laikus identificēt riskus, ka bērns nākotnē varētu izdarīt kādu likumpārkāpumu”. Minētā teksta vietā aicinām piedāvāt citu formulējumu, kas neizskan kā apgalvojums, ka bērns visticamākais nākotnē varētu izdarīt noziegumu, bet gan vairāk vērst uz prevenciju, tādējādi novēršot, ka bērni un jaunieši nākotnē neizdara likumpārkāpumus;
augstāk minētajā sadaļā ir ietverts teikums “kā būtisks izaicinājums ģimeņu un bērnu politikas pilnveidei jāmin plašais atbildīgo institūciju loks [..], kas kā būtisku uzdevumu izvirza starpinstitūciju efektīvas sadarbības algoritmu izstrādi komplekso bērnu labbūtības jautājumu risināšanā. Vēlamies uzsvērt, ka starpinstitūciju sadarbība ir būtiska arī jaunatnes politikas kontekstā, ņemot vērā šīs jomas horizontālo ietekmes raksturu;
sadaļā “2.2. Rīcības virziens: Bērnu un jauniešu ar invaliditāti, kā arī bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana” secināts, ka “ņemot vērā, ka nav pieejami detalizēti un visaptveroši statistikas dati par to, cik daudz jauniešu Latvijā saskaras ar katru no izslēgšanas faktoriem, nav iespējams noteikt šo jauniešu skaitu, un ir nepieciešams meklēt veidus, kā spēt identificēt jauniešus, kuriem būtu nepieciešams atbalsts.” Aicinām rosināt veikt pētījumu par minēto jautājumu, iekļaujot to pie veicamajiem uzdevumiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek nodrošināti atbilstoši risinājumi un veidi, kā iedarboties uz minēto problemātiku;
augstāk minētajā sadaļā aicinām piedāvāt citu formulējumu teikumam “Otrkārt, kad mātes atsakās nosaukt tēvus (ieskaitot ārkārtas apstākļus, piemēram, asinsgrēka gadījumus, vai arī gadījumus, kad tēvs pret bērna māti ir bijis seksuāli vardarbīgs, kā rezultātā ir ieņemts bērns).”;
sadaļas “3.2. Rīcības virziens: Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana” īstenojamā uzdevumā Nr.4 kā līdzatbildīgo norādīt VARAM; uzdevumā Nr. 5 kā līdzatbildīgo norādīt arī pašvaldības; uzdevumā Nr. 6 kā līdzatbildīgo norādīt NVO, pašvaldības.
sadaļas “3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un pastāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana” īstenojamo uzdevumu Nr. 6 aicinām formulēt šādi “Nodrošinātas jauniešu izaugsmes un nodarbinātības iespējas (izglītība, apmaksātas prakses iespējas, brīvprātīgā darba iespējas, talantu attīstība)”; īstenojamajā uzdevumā Nr.2. kā līdzatbildīgos pievienot NVO; kā arī uzdevumā Nr.4. kā līdzatbildīgos pievienot IZM un NVO un uzdevumā Nr. 8 kā līdzatbildīgo norādīt arī NVO; uzdevumā Nr.7 aicinām apsvērt kā līdzatbildīgo norādīt VK, IZM, JSPA, NVO;
aicinām sadaļas “3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un pastāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana” aprakstošo sadaļu papildināt ar jauniešu, kuri nav institūcijās, perspektīvu, jo ikviena jaunieša patstāvīgas dzīves uzsākšana ir būtiska. Aicinām svītrot teksta daļu “Sasniedzot pilngadību, jaunieši nav apguvuši nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai atrastu nodarbošanos, lai nopelnītu sev iztiku. Pusaudžiem pieejamās profesionālo iemaņu apguves iespējas izglītības sistēmas ietvaros un praktiskā darbā ir ierobežotas. Būtiski, ka daļā pašvaldību savulaik tikuši aizvērti jauniešu atbalsta centri, kur jauniešiem piemērotā atmosfērā būtu iespēja saturīgi pavadīt laiku un saņemt sev svarīgu informāciju”, jo šie teikumi neatbilst patiesībai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gadā jauniešu vecumā 18-24 nodarbinātības līmenis bija 47,8% un mācību dēļ darbu neveica 4 no 5 jauniešiem, līdz ar to apgalvot, ka jauniešiem nav prasmju, lai atrastu nodarbošanos nav objektīvi. Tāpat lūdzam dzēst apgalvojumu vai arī sniegt atsauci, kuri tieši jauniešu centri tika slēgti, jo šobrīd pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem[1] 2019. gadā 87 pašvaldībās darbojās vismaz 1 jauniešu centrs;
aicinām sadaļā “4.2. Rīcības virziens: Atbalsta sistēmas pilnveide bērna audzināšanai un aprūpei” uzdevumā Nr. 3 minēt arī iesaisti nevalstiskajās organizācijās, nekoncentrējoties tikai uz sporta un kultūrizglītību, kā arī aicinām papildināt ar neformālās izglītības sniegtajām iespējām un pie līdzatbildīgām institūcijām minēt IZM un nevalstiskās organizācijas;
sadaļā “4. mērķis: Tautas ataudze Latvijā” aicinām aizstāt teksta daļu “ne visi jaundzimušie kļūst ražīgi darbinieki” ar “ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem”;
izsakām bažas par to, ka 4.pielikumā vairumam minēto pasākumu nav norādīts finansējums un tā avoti, kas rada šaubas par minēto pasākumu īstenošanas iespējām, tāpēc aicinām norādīt paredzamos finansējuma avotus, kur vien tas iespējams.
Aicinām Labklājības ministriju kā pamatnostādņu projekta sagatavotāju iesaistīt jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem konsultāciju procesā par pamatnostādņu projekta saturiskajiem jautājumiem, prezentējot to Jaunatnes konsultatīvās padomes sēdē.
[1] https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/pasvaldibu-aptauju-par-darbu-ar-jaunatni-2018-gada-un-2019-gada-salidzinajums?fbclid=IwAR1qRoLk36ftJxA_0esmzYfPpT80Lcl32cQbmG_vuOT89qroFVUzColHq-c