Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk tekstā - IeM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”" (turpmāk tekstā - Projekts) un atbalsta nepieciešamību radikāli reformēt izdienas pensiju sistēmu. Tomēr LDDK ieskatā ar iesniegto Projektu ir plānots pavisam nedaudz mazināt nevienlīdzību pret vispārējās pensijas pretendentiem un saņēmējiem, nedaudz mīkstināt izdienas pensiju sistēmas nelabvēlīgo ietekmi uz valsts iespējām piešķirt pietiekamus līdzekļus atalgojuma paaugstināšanai dienesta laikā un nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātību, tomēr izraudzītais risinājums nav pietiekams. Ņemot vērā augšminēto, LDDK iebilst pret Projektu kopumā.

Pamatojums
Kopumā izdienas pensiju sistēma ir maksājumu pārcelšana laikā:
Šobrīd nodarbinātās personas daļu atalgojuma saņem darba (dienesta) laikā, bet vēl lielāka daļa atalgojuma tiek pārlikta uz laiku, kad persona nestrādās konkrētajā darbā.
Šobrīd nodarbinātajām personām daļu atalgojuma maksā esošā valdība, bet vēl lielāka maksājumu daļa tiek pārlikta uz nākotnes nodokļu maksātājiem.
Vispārīga informācija:
 Latvijā notiek strauja sabiedrības novecošanās;
 Samazinās darbspējas vecuma personu īpatsvars;
 Palielinās pensijas vecuma personu īpatsvars;
 Lai nodrošinātu vismaz cerības uz sociālā budžeta ilgtspēju, notiek vispārējā pensijas vecuma paaugstināšana. Piemēram, sievietēm, kuras pensionējas šogad, uzsākot darba gaitas bija tiesības paļauties, ka varēs pensionēties sasniedzot 55 gadu vecumu. Šobrīd šis vecums ir palielināts par 10 gadiem.
 Lai ar samērīgiem nodokļiem pensiju sistēma varētu normāli funkcionēt, darbspējas periodam vidēji aptuveni divas reizes ir jāpārsniedz vecuma pensijas saņemšanas periods;

Izdienas pensiju sistēmas īpatnības:
 Ļoti zems pensionēšanās vecums;
 Relatīvi neliels dienesta (darba) stāžs;
 Ļoti ilgs prognozētais pensijas saņemšanas periods;
 Ļoti augsts atvietojamības līmenis;
 Augsts valsts uzņemto saistību apjoms par katru stāža gadu;
 Ļoti augsts valsts uzņemto saistību apjoms prognozētajā pensijas saņemšanas periodā;
Esošā izdienas pensiju sistēma ierobežo valsts iespējas noteikt augstāku atalgojumu šajās profesijās strādājošajām personām aktīvajā dienesta (darba) periodā;
 Esošā izdienas pensiju sistēma ar ekonomiskām metodēm „izstumj” no dienesta (darba) daudzus augsti kvalificētus speciālistus;
Par pensionēšanās vecumu
Vecums, no kura personas var pretendēt uz izdienas pensiju, ir ļoti zems un tam nav nekāda sakara ar vispārējo vecuma darbspēju zudumu, bet gan ar iespēju samazināšanos strādāt konkrētā profesijā;
Tas, ka vairākās profesijās vispārējās prasības pret veselības stāvokli un fizisko sagatavotību ir augstākas, kā arī tas, ka, pieaugot vecumam, pieaug risks  zaudēt iespēju turpināt darbu atsevišķās profesijās, ir iepriekš zināms faktors;
Tas, ka persona medicīnisku vai citu iemeslu dēļ zaudē tiesības turpināt darbu konkrētā profesijā, neliecina par personas vispārēju darbspēju zudumu;
 Personu, kuras var pretendēt uz izdienas pensiju, veselības stāvoklis un darbspēju līmenis parasti nav sliktāks par vienaudžu  veselības stāvokli un darbspēju līmeni, bet absolūtā vairumā gadījumu pat ievērojami labāks;
Ja kaut kādu iemeslu dēļ kādas konkrētas personas veselības stāvoklis ir sliktāks un darbspēju līmenis ir būtiski zemāks, ir jāvērtē un jārisina individuāli (ārstēšana, rehabilitācija, individualizēts sociālais atbalsts, tostarp invaliditātes pensiju sistēmas ietvaros u.c.). Katrā ziņā tas nevar būt iemesls noteikt pazeminātu pensionēšanās vecumu visai profesijai piederošajai vecumgrupai.
Par dienesta (darba) stāžu
Vidējais stāžs līdz piešķiršanai izdienas pensijām ir 25 gadi, vidējais stāžs līdz vecuma pensijas piešķiršanai ir 39 gadi. 
Par prognozēto pensijas saņemšanas periodu
Vidējais prognozētais pensijas saņemšanas periods izdienas pensijām ir 29 gadi, Vidējais prognozētais pensijas saņemšanas periods vecuma pensijām ir 17 gadi,
Par vidējo atvietojamības līmeni
Vidējais ienākumu atvietojamības līmenis 2024.gadā piešķirtajām izdienas pensijām bija 93%.  Vidējais ienākumu atvietojamības līmenis vecuma pensijām bija 42%. 
Par valsts uzņemto saistību apjomu
Valsts uzņemto saistību vidējais apjoms 2024.gadā IeM darbiniekiem piešķirtajām izdienas pensijām prognozētajā saņemšanas periodā par katru stāža gadu 2024.gadā bija 15,7 tūkst. euro, vecuma pensijām – 2,7 tūkst. euro.
Valsts uzņemto saistību apjoms prognozētajā pensijas saņemšanas periodā 2024.gada naudas vērtības izteiksmē vidēji uz personu izdienas pensijām IeM darbiniekiem bija 392 tūkst. euro, vecuma pensijām – 109 tūkst. euro.
Par izdienas pensiju sistēma ietekmi uz valsts iespējām noteikt augstāku atalgojumu personām aktīvajā dienesta (darba) periodā
Novirzot relatīvi lielus finanšu resursus izdienas pensijām, tiek mazinātas valsts iespējas noteikt augstāku atalgojumu šajās profesijās strādājošajām personām aktīvajā dienesta (darba) periodā un samazina šo personu iespējas uzturēt savas ģimenes. Jauno cilvēku motivēšana ar iespēju doties izdienas pensijā ilgi pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas nav ļoti iedarbīgs motivators. Spēja uzturēt sevi un ģimeni šeit un tagad - uzreiz pēc darba gaitu uzsākšanas - ir daudz svarīgāka.
Par „izstumšanu” no dienesta (darba)
Esošā izdienas pensiju sistēma ar ekonomiskām metodēm „izstumj” no dienesta (darba) daudzus augsti kvalificētus speciālistus, kuriem ir izdevīgāk saņemt izdienas pensiju un strādāt citā amatā vai nozarē, nevis turpināt dienestu (darbu) profesijā iepriekšējā amatā.
Ar iesniegto likumprojektu ir plānots nedaudz mīkstināt šo parādību, tomēr izraudzītais risinājums nav pietiekams.
Lai novērstu „izstumšanu” no dienesta (darba), iespējami ātri ir jāpārskata Dienesta gaitas likums, kā arī jāizvērtē dažādo prasību pamatotība. Savukārt, lai novērstu mūsdienu situācijai neatbilstīgās izdienas pensiju sistēmas ietekmi uz valsts iespējām nākotnē segt uzņemtās saistības, tā pakāpeniski ir jāaizstāj ar atbalsta sistēmu profesijas maiņai ar papildelementu - darba devēju paaugstinātām iemaksām otrā trešā līmeņa pensiju sistēmā vai paaugstinātām iemaksām otrā līmeņa pensiju sistēmā.
Izņēmums var būt personas 2 līdz 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma, kad, iespējams, profesijas maiņas periods un pārprofilēšanas izmaksas var nebūt samērīgas ar atlikušo periodu līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai.

Lai sistēmas maiņas periodā neciestu personas, kuras, uzsākot dienesta gaitas, rēķinājās ar izdienas pensiju, ir jānotarificē katrs nostrādātais gads, un pārejas periodā atbilstoši šim tarifam par šīm personām pēc pašu personu izvēles ir jānodrošina iemaksas pirmajā, otrajā vai trešajā pensiju līmenī par stāžu līdz reformas sākuma brīdim.
 

-