Atzinums

Kopumā atbalstāms konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums par farmācijas nozares uzraudzības funkciju konsolidāciju vienā iestādē – Zāļu valsts aģentūrā. Kā norādīts ziņojumā, esošais modelis rada fragmentāciju, paralēlus procesus un papildu administratīvo slogu komersantiem, savukārt funkciju apvienošana veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu, vienotu pieeju un ātrāku lēmumu pieņemšanu.
Vienlaikus jāuzsver būtiska baža attiecībā uz piedāvātā modeļa finansiālajiem aspektiem.
Konceptuālajā ziņojumā paredzēts, ka Aģentūra darbosies ar tai piešķirtu budžetu, tostarp pārņemot funkcijas un attiecīgu finansējumu no Veselības inspekcijas.
Ņemot vērā Aģentūras kā maksas pakalpojumu sniedzējas institucionālo modeli, pastāv risks, ka:
pieaugot Aģentūras uzturēšanas izmaksām (t.sk. atlīdzībai), šīs izmaksas tiks kompensētas, palielinot maksas pakalpojumu tarifus,
kā arī paplašinot maksas pakalpojumu klāstu, tostarp attiecinot maksu uz uzraudzības darbībām.
Īpaši problemātiski ir tas, ka kontroles un uzraudzības funkcijas, kas līdz šim tika īstenotas bez maksas kā valsts pārvaldes pamatfunkcija, potenciāli var tikt pārvērstas par maksas pakalpojumiem. Tas rada risku, ka kontrolējamie subjekti (farmācijas nozares komersanti) faktiski kļūst par finansējuma avotu uzraugošajai iestādei.
Šāda pieeja rada vairākas negatīvas sekas:
1)Interešu konflikta risks – iestāde, kas veic kontroli, vienlaikus ir finansiāli ieinteresēta šīs kontroles apjomā.
2)Nepamatots finanšu slogs nozarei – komersantiem var pieaugt izmaksas par darbībām, kas ir obligātas un no kurām nav iespējams izvairīties.
3) Regulatīvās vides kropļošana – var rasties stimuls palielināt pārbaužu intensitāti vai paplašināt maksas pakalpojumu tvērumu.
4)Konkurētspējas mazināšanās – īpaši attiecībā uz mazākiem tirgus dalībniekiem.
 

Ņemot vērā minēto, ir būtiski:
- skaidri nostiprināt normatīvajā regulējumā, ka uzraudzības un kontroles funkcijas netiek finansētas no maksas pakalpojumiem;
- noteikt stingrus principus maksas pakalpojumu cenrāža veidošanai un pārskatīšanai;
- nodrošināt, ka kontrolējamie subjekti netiek izmantoti kā fiskāls instruments iestādes budžeta sabalansēšanai;
- izvērtēt alternatīvus finansēšanas modeļus, kas mazina interešu konflikta risku.

Secinājums:
Atbalstāma funkciju konsolidācija kā tāda, jo tā uzlabo uzraudzības efektivitāti un samazina administratīvo slogu. Tomēr pirms reformas īstenošanas obligāti jānovērš risks, ka uzraudzības funkcija tiek komercializēta un ka nozares komersanti kļūst par nesamērīga finanšu sloga nesējiem.