Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir izvērtējusi Konceptuālo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (24-TA-5) (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) un kopumā atbalsta institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu un ziņojuma tālāku virzību, vienlaikus izsakot šādus priekšlikumus:
1. Konceptuālā ziņojuma 9.lpp. norādīts, ka pie efektīvas resursu izmantošanas esošais sistēmas resursu apjoms nav pietiekams, lai atbilstu darba tirgus un tautsaimniecības attīstības vajadzībām un sasniegtu starptautisko konkurētspēju. Aicinām papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju, kuras darba tirgus un tautsaimniecības attīstības vajadzības risina plānotā finansēšanas modeļa ieviešana, lai nodrošinātu konceptuālajā ziņojumā informācijas pieejamību par kvalitatīvu ietekmi uz sabiedrības attīstību ilgtermiņā un sasniedzamajiem KPI (key performance indicators) ar plānotā modeļa ieviešanu.
2. Konceptuālā ziņojuma 26.lpp. norādīts, ka snieguma finansējuma mērķis ir stiprināt studiju atbilstību darba tirgum. Vienlaikus, izvērtējot piedāvāto indikatoru, vēršam uzmanību, ka darba tirgus kontekstā ir būtiski mērīt nevis absolventu atlīdzību pret personas ar vidējo izglītību atlīdzību, bet tieši konkrētajā, ar studiju programmu saistītās nozares nodarbinātā absolventa atlīdzību. Pretējā gadījumā šie dati nedod pietiekamu signālu iespējami efektīvākai studiju programmu attīstībai vai atbilstībai konkrētās nozares vajadzībām.
3. Ieviešot institucionālo finansēšanas modeli, pastāv risks, ka par vienu no noteicošajiem kritērijiem izvirzot absolventu skaitu augstākās izglītības institūcija var mākslīgi paaugstināt sekmības rādītājus, pazemināt prasības pret absolventiem un līdz ar to arī studiju kvalitāti. Lai no tā izvairītos, ir nepieciešams institucionālo finansēšanas modeli cieši saistīt ar iekšējās kvalitātes vadības sistēmas pilnveidi un jāparedz arī atbilstoši ārējās kvalitātes kontroles mehānismu, tai skaitā absolventu monitoringa pilnveide. LDDK ieskatā II pīlārā nepieciešams nodalīt absolventu, kas studē par sabiedrības līdzekļiem, monitoringa datus.
4. Konceptuālajā ziņojumā 28.lpp. ir sniegts pieņēmums par iespējamām izmaksām, kas nepieciešams augstskolas transformācijai līdz zinātnes universitātei vai secīgi līdz pasaules līmeņa universitātei. Lūdzam iekļaut konceptuālajā ziņojumā šeit un turpmāk ekonomisko pamatojumu pieņēmumiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pamatojumu turpmākajām finansējuma plānošanas darbībām.
5. Konceptuālajā ziņojumā 20. lpp. paredzēts: “Iestādēm arī būs tiesības piešķirt stipendijas studējošajiem no maksas pakalpojumu ieņēmumiem, nevis tikai no valsts budžeta līdzekļiem, to neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.”. LDDK ir gandarīta, ka atbilstoši tās priekšlikumam ir nodrošināts, ka studiju maksas apmaksu darbiniekiem no darba devējiem tagad neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet vienlaikus ziņojumā paredzētais attiecībā uz augstskolu, kā arī darba devēju maksātām stipendiju vēl nav atrisināts, tāpēc aicinām veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos, lai to varētu īstenot.
6. Konceptuālā ziņojuma 22.lpp. norādītas plānotās darbības, kas paredz darba devēju iespējamu iesaisti, līdzfinansējot darbinieku pārkvalifikāciju. Ņemot vērā, ka minētajā sadaļā ir iekļauts arī skaidrojums par iespējamo mikrokvalifikāciju tiesiskā risinājuma ieviešanu un datu integrāciju VIIS, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu par atsauci arī uz alternatīviem risinājumiem, kas rodami pēc izmēģinājumprojekta īstenošanas un mikrokvalifikāciju rezultātu izvērtēšanas. 
7. Konceptuālajā ziņojumā 30.lpp. lūdzam papildināt mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekta ieviešanu, iesaistot darba devēju organizācijas, lai nodrošinātu, ka šis jaunais regulējums ir vērsts uz ātru un efektīvu pārkvalifikācijas procesu.
8. Konceptuālā ziņojuma 34.lpp. un citur tiek lietotas atsaucas uz STEM absolventiem, studējošajiem un atbirumu. Lūdzam konceptuālajā ziņojumā iekļaut skaidrojumu, kādi studiju virzieni un studiju programmas atbilst šai jomai.
9. Konceptuālajā ziņojumā nav pievērsta uzmanība studijas uzsākošo iepriekšējās sagatavotības līmenim, kas sevišķi aktuāli ir STEM jomā. Kvalitatīvu, programmai atbilstošu mācību materiālu trūkums noved ne tikai pie lielāka atbiruma šajās studiju programmās, bet arī pastiprina “sociāli regresīvo sistēmu”, kas minēta esošās situācijas raksturojumā. Ģimenēm ar labāku sociāli ekonomisko stāvokli ir lielākas izredzes problēmas vispārējās izglītības sistēmā kompensēt, izmantojot privātskolotājus vai cita veida palīdzību. Ziņojums nepiedāvā šeit risinājumu ne finansēta sagatavošanas kursa, ne atbalsta sniegšanai kādā citā veidā.
10. Piedāvātais institucionālās finansēšanas modelis paredz, ka atsevišķu augstskolu un koledžu atsevišķās studiju programmās būs budžeta vietas, savukārt, pedagoģijas studijām ir paredzēta studiju kreditēšana, kredītu dzēšot, ja absolvents uzsāk darbu izglītības iestādē. Piedāvātā studiju kredītu dzēšanas sistēma ir attiecināta tikai uz vienu, salīdzinoši specifisku studiju jomu, līdz ar to šķiet, ka studiju kredītu dzēšana citās valstiski nozīmīgās studiju jomās nav paredzēta. Ja tomēr tā nav, paralēli pastāvēs dažādas studiju kredītu dzēšanas sistēmas, kas nevajadzīgi sarežģīs kreditēšanu.
11. Konceptuālā ziņojuma 22.lpp. kā studējošo finansiālā atbalsta sistēmas elements tiek norādīta iespēja dzēst studiju un studējošā kredītus pedagoģijas studentiem. Ņemot vērā kritisko nepieciešamo pedagogu skaitu Latvijā, kā arī nepieciešamību piesaistīt studentus ar iespējami augstāko motivāciju un snieguma potenciālu, aicinām izvērtēt plānotā pasākuma efektivitāti salīdzinājumā ar citos studiju virzienos paredzētajām valsts budžeta vietām un attiecībā uz pedagoģiju papildināt atbalsta instrumentus ar pasaulē šobrīd veiksmīgi izmantotākajiem pedagogu ataudzes veidošanas atbalsta instrumentiem. Aicinām arī precizēt konceptuālajā ziņojumā lietoto terminoloģiju, nodrošinot vienotu pieeju, piemēram, pedagogi vai skolotāji, izglītības iestādes (skolas, pirmsskolas izglītības iestādes).
12. Nav skaidrības, kā augstskolas un koledžas ņems vērā pēc IZM pasūtījuma RTU izstrādātās pedagoģisko darbinieku nepieciešamības prognozēšanas sistēmas rezultātus. Nav arī skaidrs, kā tiks nodrošināts atbilstošas kvalifikācijas un skaita pedagoģisko darbinieku sagatavošana, pieņemot izglītības sistēmu ietekmējošus politiskus lēmumus (piem. par iekļaujošo izglītību, par mācību valodām u.c.).
13. LDDK ieskatā privātpersonu dibinātas augstskolas un koledžas ir daļa no Latvijas augstākās izglītības sistēmas, tāpēc aicinām apsvērt iespēju institucionālo finansēšanas modeli vai tā aspektus, piemēram, stipendijas un nodokļu atlaides attiecināt arī uz privātpersonu dibinātām augstskolām un koledžām. LDDK ieskatā tas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas darba devējiem un to darbiniekiem izvēlēties studiju vietu vai sadarbības partneri.

-