Atzinums

Saistībā ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”
Pēc publicēšanas tiesību aktu projektu portālā Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrība ir iepazinušās ar  plānoto MK noteikumu Nr. 899 versiju. Šajā sakarā izvirzām savus priekšlikumus.
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves iemesls valstī. Absolūtais vairums šo slimību ir hroniskas, un tās jāārstē visu pacienta atlikušo mūžu. Pēc OECD datiem Latvijā ir ļoti zems kardiovaskulāro medikamentu patēriņš. Tas attiecas gan uz antihipertensīvajām zālēm, gan uz statīniem, kas ir lēti medikamenti. Klīniskajā praksē redzam, ka pacienti nav apmierināti ar esošo kārtību, un nevajadzīga zāļu mainība mazina pacientu uzticību ārstēšanas procesam un pasliktina līdzestību, līdz ar to ietekmējot ārstēšanas efektivitāti.  Slikta līdzestība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc zāles tiek maz lietotas. Laba līdzestība ir hronisku slimību ārstēšanas stūrakmens un bez tās nav iespējams nodrošināt ārstēšanas efektivitāti. Savukārt ārstēšanas efektivitātes pieaugums kardiovaskulāro slimību gadījumā nodrošina labāku prognozi un pagarina dzīvildzi. Tādējādi valstij tiek nodrošināts ekonomisks ieguvums, jo samazinās izdevumi par kardiovaskulāro slimību komplikāciju ārstēšanu, un iedzīvotājiem pagarinās veselīgi nodzīvoto gadu skaits. 

 

Izmaiņas 16.3 punkta formulējumā mazinātu nepamatotu medikamentu mainību. Ja cena uz laiku varētu būt references cenas līmenī (nevis obligāti augstāka, kā to paredz esošā redakcija), arī tādā gadījumā uzlabotos ārstēšanas kontinuitāte un iespējas turpināt iepriekšējo terapiju palielinātos. Tāpēc atbalstām pacientu biedrības “ParSirdi.lv” piedāvāto 16.3 punkta redakciju: “A saraksta zāļu un medicīnisko ierīču uz laiku samazinātā kompensācijas bāzes cena, saskaņā ar noteikumu 28. punktu no tās aprēķinātā aptiekas cena nedrīkst būt zemāka par kompensējamo zāļu sarakstā jau noteikto references cenu, vai zemāka par atbilstoši šo noteikumu 62.2 punktam noteikto zemāko piedāvāto cenu”.
 

2000. gada aprīlī Latvijas Republikā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 kas paredz, ka pacientam nav tiesību, aptiekā piemaksājot cenas starpību, izvēlēties valsts kompensētos medikamentus. Šajā sakarā savu nostāju pacientu ārstēšanas līdzestības uzlabošanā esam pauduši arī iepriekš. Diskusiju laikā pirms grozījumu ieviešanas Veselības ministrija solīja pēc gada izvērtēt šo grozījumu ietekmi ne tikai uz budžetu, bet arī uz pacientu aprūpi kopumā, līdzestību, zāļu kompensāciju saņemošo pacientu skaita svārstībām. Šāda situācijas analīze nesekoja. 2022. gadā 23 pacientu, ārstu, farmaceitu nevalstiskas organizācijas vērsās Veselības ministrijā ar lūgumu veikt grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899, lai pacientiem būtu tiesības nelielas cenu starpības gadījumā piemaksāt un izvēlēties aptiekā konkrētu medikamentu, lai varētu turpināt iesākto ārstēšanos. Diemžēl arī tad nekāda rīcība esošās kārtības izmaiņu virzienā no ministrijas puses nesekoja.Slikta līdzestība zāļu lietošanā pārtulkojas sliktā riska faktoru kontrolē un līdz ar to arī paaugstinās kardiovaskulārās mirstības rādītāji. Nolūkā uzlabot zāļu lietošanas līdzestību, pacientu uzticēšanos ārstēšanas procesam un līdzdalību tajā, Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrība lūdz iestrādāt MK noteikumos Nr 899 normas, kas piešķirtu pacientiem tiesības izvēlēties aptiekā konkrētu  valsts kompensētu medikamentu, ja cenu starpība ir neliela(piemēram, līdz 1 EUR). Tas nozīmē - ja ārsta izrakstītajam vispārīgajam zāļu nosaukumam atbilst vairāki medikamenti, pēc pacientu izvēles,  piemaksājot cenas starpību (kas bieži vien ir tikai daži centi), pacientiem būtu iespēja  turpināt iesākto ārstēšanu un izvairīties no nevajadzīgām terapijas maiņām.
 

Tāpēc atkārtoti piedāvājam noteikumu 89. punkta redakciju, ko jau 2020. gadā atbalstīja 23 nevalstiskas organizācijas:
89. “Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, aptiekas pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, zāļu formai un stiprumam atbilstošās kompensējamās zāles, bet, ja kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai vairākas zāles ar lētāko kompensācijas bāzes cenu vai cenas starpību līdz 1 eiro, farmaceits piedāvā pacientam izvēlēties kādu no tām. Ja ārsts, izrakstot kompensējamās medicīniskās ierīces, lietojis to vispārīgo nosaukumu, aptiekas pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam un lietošanas veidam atbilstošās kompensējamās medicīniskās ierīces, bet, ja kompensējamo medicīnisko ierīču sarakstā ir divas vai vairākas medicīniskās ierīces ar lētāko kompensācijas bāzes cenu vai cenas starpību līdz 1 eiro, farmaceits piedāvā pacientam izvēlēties kādu no tām.” Tas uzlabotu pacientu uzticēšanos un līdzestību. Tādējādi bez papildus valsts finansiāliem resursiem tiktu nodrošināti labāki ārstēšanas rezultāti.