Atzinums

Aizsardzības ministrija uztur iepriekšējo iebildumu. Ņemot vērā kritiskās infrastruktūras nozīmi valstij un sabiedrībai būtisku funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā, kritiskās infrastruktūras kopums prioritāri jāapgādā ar dabasgāzi un elektroenerģiju. Attiecīgi, ar "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā" projektu tiek noteikta kārtība, kādā tiktu apgādāta kritiskā infrastruktūra, savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība" nosaka kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības pamatnostādnes, proti, piemēram, ka darbības nepārtrauktības plānā var identificēt arī nepieciešamo atbalstu no valsts institūcijām, lai nodrošinātu kritisko funkciju īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Dabasgāze un elektroenerģija ir būtisks resurss darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tādēļ to iespējams identificēt kā nepieciešamo valsts atbalsta veidu. Savukārt kārtība kādā kritiskā infrastruktūra tiktu apgādāta ar, energoresursiem, naftu un gāzi iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 508 nav noteikta. Aizsardzības ministrijas ieskatā šī kārtība būtu jānosaka noteikumos "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā".
Papildus iepriekš minētajam, ņemot vērā, ka, ja 1.3. starp nosauktajiem subjektiem, kas prioritāri tiek nodrošināti ar dabasgāzi un elektroenerģiju valsts apdraudējuma gadījumā, netiek iekļauta kritiskā infrastruktūra, tad kritisko infrastruktūru var ietekmēt enerģijas patēriņa ierobežojumi, kas būtu pretrunā ar tās darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, kritiskā infrastruktūra, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi valsts apdraudējuma gadījumā apgādājami ar dabasgāzi un elektroenerģiju.

Aizsardzības ministrija uztur iepriekšējo iebildumu. Ņemot vērā kritiskās infrastruktūras nozīmi valstij un sabiedrībai būtisku funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā, kritiskās infrastruktūras kopums prioritāri jāapgādā ar dabasgāzi. Attiecīgi, ar "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā" projektu tiek noteikta kārtība, kādā tiktu apgādāta kritiskā infrastruktūra, savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība" nosaka kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības pamatnostādnes, proti, piemēram, ka darbības nepārtrauktības plānā var identificēt arī nepieciešamo atbalstu no valsts institūcijām, lai nodrošinātu kritisko funkciju īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Dabasgāze un elektroenerģija ir būtisks resurss darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tādēļ to iespējams identificēt kā nepieciešamo valsts atbalsta veidu. Savukārt kārtība kādā kritiskā infrastruktūra tiktu apgādāta ar, energoresursiem, naftu un gāzi iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 508 nav noteikta. Aizsardzības ministrijas ieskatā šī kārtība būtu jānosaka noteikumos "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā".
Papildus iepriekš minētajam, ņemot vērā, ka, ja 1.3. starp nosauktajiem subjektiem, kas prioritāri tiek nodrošināti ar dabasgāzi un elektroenerģiju valsts apdraudējuma gadījumā, netiek iekļauta kritiskā infrastruktūra, tad kritisko infrastruktūru var ietekmēt enerģijas patēriņa ierobežojumi, kas būtu pretrunā ar tās darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

pirmās grupas dabasgāzes lietotāji (turpmāk - nodrošināmie lietotāji) – mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, brīvības atņemšanas iestādes, kritiskā infrastruktūra, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi un komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir mazāka vai vienāda ar 25 m3/h;