Projekta ID
26-TA-1729Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
28.07.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Pašvaldību savienība iebilst atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 14.02.2023.sēdes protokola Nr8 28§ 5.punktā doto uzdevumu:
"Tieslietu ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju kompleksi izvērtēt jautājumu par notāru pakalpojumiem - kā nodrošināt to pieejamību reģionos, un vai visām darbībām, kuru veikšanai normatīvajā regulējumā paredzēta obligāta notāru iesaiste, šī prasība ir pietiekami pamatota, atbilstoši izvērtējuma rezultātam sagatavot attiecīgus priekšlikumus, un tieslietu ministrei noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā."
14.02.2023.Ministru kabineta sēdes ierakstā ( https://www.youtube.com/watch?v=76Bgl8LHOz8&list=PLxxK65h4EFyfkjleZFt6jWxJ6etHK3CgV&index=3 ) ir skaidri dzirdams šī uzdevuma konteksts, premjers:
"Virzīt cilvēkus uz notāriem, lai ekskluzīvā cilvēku grupa pelnītu vēl vairāk spiestā kārtā no valsts administratīvām prasībām. Tas nav pareizi. Valstij būtu jāskatās- kā demonopolizēt notāru ekskluzīvās tiesības: apliecināt parakstus, nostiprinājuma lūgumus vai ko tamlīdzīgu. Un krasi paplašināt to cilvēku loku, lai tas pakalpojums kļūst ļoti lēts un tiešām plaši pieejams. Nosacīti jebkurš Latvijas advokāts, pašvaldības darbinieki: tur pašvaldības vadītājs, darbinieks līdz kurai tur pakāpei, utt,."
"Kur nav pastiprinātais notāra darbs, viņš ir tikai paraksta apliecinātājs, kāpēc nevarētu, ja Bāriņtiesas ir faktiski bijušas lētākais variants izdarīt vienkāršu darbu, tad atņemot viņiem šīs tiesības, mums vajadzētu paplašināt, lai kāds cits varētu sniegt šo vienkāršoto pakalpojumu pēc iespējas plaši, lai nedzītu visus pie notāriem. Jo tie ir, varētu teikt, cilvēki. kas privāti pelna un tas nav pareizi, ka mēs dzenam visus trenkājam šurpu turpu, lai [notāri] varētu vairāk nopelnīt. Jo valsts pati prasa, cilvēks pats jau negrib to pakalpojumu, bet viņam jābūt tam pakalpojumam."
"Neapmierināta, protams, būs notariāta cunfte, bet mūsu mērķis nav apmierināt viduslaiku cunftes. Mūsu mērķis ir padarīt pakalpojumus vienkāršākus iedzīvotājam un skatīt vai visur mums vajag šos notariālos apstiprinājumus e-paraksta apstākļos. Teiksim, atbrīvot cilvēkus no tā pārējā. Pasaule mainās un mums jāmainās tai līdz. Bet mums jānostājas tomēr mūsu valsts iedzīvotāju un ekonomikas interešu pusē. "
"Mans viedoklis ir, ka visus šāda veida valstij piespiestos monopolus ir jālauž. Nevar būt, ka viena šaura cunfte 113 cilvēki ir vienīgie tiesīgie virs zemes kaut ko darīt, tas man liekas pat absurdi un cenas dārdzības veicinošs. Mums ir cilvēki, kas ir izstudējuši jurisprudenci, kas ir zvērināti advokāti, kuri tik pat labi, viena daļa, ja ne visi uz brīvprātības principa varētu arī pārņemt tiesības darīt lielu daļu no šī darba, ko dara notāri. Un es pats vispār uzskatu, ka mums ir jāvirzās prom no tā, ka visus valstī mēs dzenam uz notāru kantoriem. Tad, kad es esmu bijis, tā varētu teikt, ka tas ir ļoti skaists bizness, ja tev ir tā laime tikt iekšā tajā slēgtajā cunftē, jo tev ir garantēta klientūra, ko likums uzspiež. Un šis ir tas, kas padara ļoti daudziem ikdienu mazāk patīkamu. Tātad nedomāsim tik daudz par tiem 113 cilvēkiem, bet domāsim par to atlikušo 1,8 miljonu iedzīvotājiem, kā viņiem atvieglot."
Lūdzam tomēr sagatavot izvērtējumu par katru regulējumu, kurš šobrīd pieprasa apliecināt parakstus, un šādu izvērtējumu apspriest un iesniegt Ministru kabinetā. LPS ieskatā e-paraksta apstākļos būtu īpaši jāpamato katrs gadījums, kad tiek saglabāts normatīvais regulējums parakstu apliecināt notāram, kā standartu nosakot personas elektronisko parakstu, nevis paraksta apliecināšanu, tādējādi mazinot administratīvo slogu, kas radies pirms e-paraksta.
"Tieslietu ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju kompleksi izvērtēt jautājumu par notāru pakalpojumiem - kā nodrošināt to pieejamību reģionos, un vai visām darbībām, kuru veikšanai normatīvajā regulējumā paredzēta obligāta notāru iesaiste, šī prasība ir pietiekami pamatota, atbilstoši izvērtējuma rezultātam sagatavot attiecīgus priekšlikumus, un tieslietu ministrei noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā."
14.02.2023.Ministru kabineta sēdes ierakstā ( https://www.youtube.com/watch?v=76Bgl8LHOz8&list=PLxxK65h4EFyfkjleZFt6jWxJ6etHK3CgV&index=3 ) ir skaidri dzirdams šī uzdevuma konteksts, premjers:
"Virzīt cilvēkus uz notāriem, lai ekskluzīvā cilvēku grupa pelnītu vēl vairāk spiestā kārtā no valsts administratīvām prasībām. Tas nav pareizi. Valstij būtu jāskatās- kā demonopolizēt notāru ekskluzīvās tiesības: apliecināt parakstus, nostiprinājuma lūgumus vai ko tamlīdzīgu. Un krasi paplašināt to cilvēku loku, lai tas pakalpojums kļūst ļoti lēts un tiešām plaši pieejams. Nosacīti jebkurš Latvijas advokāts, pašvaldības darbinieki: tur pašvaldības vadītājs, darbinieks līdz kurai tur pakāpei, utt,."
"Kur nav pastiprinātais notāra darbs, viņš ir tikai paraksta apliecinātājs, kāpēc nevarētu, ja Bāriņtiesas ir faktiski bijušas lētākais variants izdarīt vienkāršu darbu, tad atņemot viņiem šīs tiesības, mums vajadzētu paplašināt, lai kāds cits varētu sniegt šo vienkāršoto pakalpojumu pēc iespējas plaši, lai nedzītu visus pie notāriem. Jo tie ir, varētu teikt, cilvēki. kas privāti pelna un tas nav pareizi, ka mēs dzenam visus trenkājam šurpu turpu, lai [notāri] varētu vairāk nopelnīt. Jo valsts pati prasa, cilvēks pats jau negrib to pakalpojumu, bet viņam jābūt tam pakalpojumam."
"Neapmierināta, protams, būs notariāta cunfte, bet mūsu mērķis nav apmierināt viduslaiku cunftes. Mūsu mērķis ir padarīt pakalpojumus vienkāršākus iedzīvotājam un skatīt vai visur mums vajag šos notariālos apstiprinājumus e-paraksta apstākļos. Teiksim, atbrīvot cilvēkus no tā pārējā. Pasaule mainās un mums jāmainās tai līdz. Bet mums jānostājas tomēr mūsu valsts iedzīvotāju un ekonomikas interešu pusē. "
"Mans viedoklis ir, ka visus šāda veida valstij piespiestos monopolus ir jālauž. Nevar būt, ka viena šaura cunfte 113 cilvēki ir vienīgie tiesīgie virs zemes kaut ko darīt, tas man liekas pat absurdi un cenas dārdzības veicinošs. Mums ir cilvēki, kas ir izstudējuši jurisprudenci, kas ir zvērināti advokāti, kuri tik pat labi, viena daļa, ja ne visi uz brīvprātības principa varētu arī pārņemt tiesības darīt lielu daļu no šī darba, ko dara notāri. Un es pats vispār uzskatu, ka mums ir jāvirzās prom no tā, ka visus valstī mēs dzenam uz notāru kantoriem. Tad, kad es esmu bijis, tā varētu teikt, ka tas ir ļoti skaists bizness, ja tev ir tā laime tikt iekšā tajā slēgtajā cunftē, jo tev ir garantēta klientūra, ko likums uzspiež. Un šis ir tas, kas padara ļoti daudziem ikdienu mazāk patīkamu. Tātad nedomāsim tik daudz par tiem 113 cilvēkiem, bet domāsim par to atlikušo 1,8 miljonu iedzīvotājiem, kā viņiem atvieglot."
Lūdzam tomēr sagatavot izvērtējumu par katru regulējumu, kurš šobrīd pieprasa apliecināt parakstus, un šādu izvērtējumu apspriest un iesniegt Ministru kabinetā. LPS ieskatā e-paraksta apstākļos būtu īpaši jāpamato katrs gadījums, kad tiek saglabāts normatīvais regulējums parakstu apliecināt notāram, kā standartu nosakot personas elektronisko parakstu, nevis paraksta apliecināšanu, tādējādi mazinot administratīvo slogu, kas radies pirms e-paraksta.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Pašvaldību savienība iebilst atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 12.06.2018.sēdes protokola Nr. 28 11. § “Noteikumu projekts “Būvju klasifikācijas noteikumi”” 3. punktu:
"Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2019.gada 1.novembrim izstrādāt jaunus būvju (vienotu teritorijas plānošanas un būvju) klasifikācijas noteikumus, kas ir balstīti uz teritorijas plānošanas klasifikāciju, bet vienlaikus nodrošina būvju klasifikācijas pielietošanu būvniecībā, ekonomikā un citās nozarēs. Tieslietu ministrijai darba grupā noteikumu projekta sagatavošanai uzaicināt piedalīties arī Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomes pārstāvjus."
Vienlaikus minētajā protokola sadaļā tika pieņemts šāds punkts:
"2. Pieņemt zināšanai, ka kadastrālo vērtību metodikas (tiek izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) "Informatīvais ziņojums "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam"" 6.punktam) pilnveidošanas darbs netiks balstīts uz noteikumos iekļauto būvju klasifikāciju."
Ne tikai nav izpildīts minētā protokola 3.punkts, bet ir ticis ignorēts arī 2.punkts un joprojām kadastrālās vērtēšanas metodika (gan fiskālās, gan universālās kadastrālās vērtības) balstās uz būvju klasifikāciju, kas rada absurdus rezultātus kadastrālās vērtēšanas rezultātos, kad tirgū līdzīgi vērtētas ēkas, kadastrāli būtiski atšķiras vai ēkas, kuras tirgū tiek vērtētas būtiski atšķirīgi ir ar līdzīgām kadastrālajām vērtībām, vai 2 ēkām kadastrālās vērtības ir būtiski apgriezti proporcionālas to vērtējumam tirgū. Turklāt abi minētie protokollēmuma punkti tika uzdoti kā kompromiss ar LPS, jo par būvju klasifikācijas neatbilstībām pārējiem normatīvajiem aktiem LPS bija norādījusi jau gadiem ilgi pirms.
Jaunas būves var būvēt un esošās var pārbūvēt tikai atbilstoši teritorijas plānojumiem, būvnormatīviem, Būvniecības likumam. Ja teritorijas plānošanas jomā lietotie būvju iedalījumi neatbilst Būvju klasifikācijai, arī būvnormatīvus nav iespējams viennozīmīgi klasificēt tādās pozīcijās kādas ir Būvju klasifikācijā, turklāt Būvju klasifikāciju nav iespējams savietot ar Būvniecības likumā noteikto ēku iedalījumu grupās, tad šo normatīvo aktu nesaskaņotība rada milzīgas izmaksas šo normatīvo aktu savstarpējā interpretācijā pilnīgi visiem - kā publiskajam sektoram, tā privātajam, turklāt rada tiesisko nenoteiktību, kur viena un tā pati būve var būt 'dažāda' teritorijas plānošanas jomā, būvniecības jomā, kadastra jomā.
Tas, ka uzdevums nav izpildīts tik ilgu laiku, nenozīmē, ka tas ir zaudējis aktualitāti. Lūdzam pieņemt vienotu būvju iedalījumu, kas bez interpretācijām būtu lietojams gan teritorijas plānošanas jomā, gan būvniecības jomā, gan pēc tam reģistrējot kadastrā.
"Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2019.gada 1.novembrim izstrādāt jaunus būvju (vienotu teritorijas plānošanas un būvju) klasifikācijas noteikumus, kas ir balstīti uz teritorijas plānošanas klasifikāciju, bet vienlaikus nodrošina būvju klasifikācijas pielietošanu būvniecībā, ekonomikā un citās nozarēs. Tieslietu ministrijai darba grupā noteikumu projekta sagatavošanai uzaicināt piedalīties arī Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomes pārstāvjus."
Vienlaikus minētajā protokola sadaļā tika pieņemts šāds punkts:
"2. Pieņemt zināšanai, ka kadastrālo vērtību metodikas (tiek izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.19 29.§) "Informatīvais ziņojums "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam"" 6.punktam) pilnveidošanas darbs netiks balstīts uz noteikumos iekļauto būvju klasifikāciju."
Ne tikai nav izpildīts minētā protokola 3.punkts, bet ir ticis ignorēts arī 2.punkts un joprojām kadastrālās vērtēšanas metodika (gan fiskālās, gan universālās kadastrālās vērtības) balstās uz būvju klasifikāciju, kas rada absurdus rezultātus kadastrālās vērtēšanas rezultātos, kad tirgū līdzīgi vērtētas ēkas, kadastrāli būtiski atšķiras vai ēkas, kuras tirgū tiek vērtētas būtiski atšķirīgi ir ar līdzīgām kadastrālajām vērtībām, vai 2 ēkām kadastrālās vērtības ir būtiski apgriezti proporcionālas to vērtējumam tirgū. Turklāt abi minētie protokollēmuma punkti tika uzdoti kā kompromiss ar LPS, jo par būvju klasifikācijas neatbilstībām pārējiem normatīvajiem aktiem LPS bija norādījusi jau gadiem ilgi pirms.
Jaunas būves var būvēt un esošās var pārbūvēt tikai atbilstoši teritorijas plānojumiem, būvnormatīviem, Būvniecības likumam. Ja teritorijas plānošanas jomā lietotie būvju iedalījumi neatbilst Būvju klasifikācijai, arī būvnormatīvus nav iespējams viennozīmīgi klasificēt tādās pozīcijās kādas ir Būvju klasifikācijā, turklāt Būvju klasifikāciju nav iespējams savietot ar Būvniecības likumā noteikto ēku iedalījumu grupās, tad šo normatīvo aktu nesaskaņotība rada milzīgas izmaksas šo normatīvo aktu savstarpējā interpretācijā pilnīgi visiem - kā publiskajam sektoram, tā privātajam, turklāt rada tiesisko nenoteiktību, kur viena un tā pati būve var būt 'dažāda' teritorijas plānošanas jomā, būvniecības jomā, kadastra jomā.
Tas, ka uzdevums nav izpildīts tik ilgu laiku, nenozīmē, ka tas ir zaudējis aktualitāti. Lūdzam pieņemt vienotu būvju iedalījumu, kas bez interpretācijām būtu lietojams gan teritorijas plānošanas jomā, gan būvniecības jomā, gan pēc tam reģistrējot kadastrā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Pašvaldību savienība iebilst, ka Ministru kabineta 03.10.2023. sēdes protokola Nr. 48 6. § “Noteikumu projekts “Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība”” 5. punkta uzdevums būt atzīstams par spēku zaudējušu:
"Tieslietu ministrijai (Tiesu administrācijai) sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2024. gada 1. martam sagatavot un tieslietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pasākumiem, kuri īstenojami, lai vienādotu kārtību, kādā maksātājiem ērtā veidā valsts budžetā iemaksājamas kancelejas un valsts nodevas zemesgrāmatu lietās."
Minētais protokoluzdevums tika uzdots, jo LPS toreiz norādīja:
"Ir nesaprātīgi sadalīt regulējumu 2 nodevām, kuras lielākoties tiek maksātas vienlaicīgi, vēloties saņemt ierakstu zemesgrāmatā :
- zemesgrāmatu kancelejas nodeva
- nodeva par darījumiem zemesgrāmatā
Likums "Par nodokļiem un nodevām" neparedz valsts budžetā ieskaitāmo nodevu dalījumu pēc nodevas nosaukumā izmantotā vai neizmantotā vārda "valsts" . Tas definē, ka valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Tādejādi arī zemesgrāmatu kancelejas nodeva ir valsts nodeva, jo tā ir obligāts maksājums valsts budžetā.
Lūdzam attiecīgi precizēt šo projektu, nepieciešamības gadījumā pievienojot Ministru kabineta sēdes protokoluzdevuma projektu, ja grozījumi nepieciešami arī citos tiesību aktos.
Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā ir nepieņemami, ka joprojām privātpersonām tiek pieprasīts dažādus nenodokļu ieņēmumus, kas ir valsts budžeta ieņēmumi, maksāt dažādos kontos, kuri visi atrodas Valsts kasē.
Lūdzam pievienot šādu Ministru kabineta protokollēmumuma projekta uzdevumu:
Piedāvātā redakcija
Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas paredzēs ieviest vienoto kontu valsts budžetā saņemamiem nenodokļu ieņēmumiem, ja tie netiek apmaksāti skaidrā naudā vai maksātājam esot klātienē attiecīgā valsts institūcijā un norēķinoties ar maksājuma karti."
LPS ieskatā ir nepieņemami, ja joprojām ir, piemēram, šādi atsevišķi konti:
Konts LV54TREL819045814700B - Kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām.
Konts LV77TREL1060190917400 - Nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā attiecībā uz mantojumu un dāvinājumu.
Konts LV93TREL1060190917500 - Nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas iekasēta no fiziskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus.
Konts LV12TREL1060190917600 - Nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas iekasēta no juridiskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus.
Mūsdienu informāciju tehnoloģijas ļauj apstrādāt datus arī izmantojot vienotu kontu, kā arī pārliecināties vai nepieciešamais atbilstošais maksājums ir veikts (LPS ieskatā ir apšaubāmi, ka šādu darbību veikšanai ir nepieciešami papildus 1,8 miljoni gadā, kā norāda Tieslietu ministrija). Turklāt ir iespējams atļaut arī nepievienot nostiprinājuma lūgumiem, piemēram, Kancelejas nodevas kvīti, Kvīti par valsts nodevas samaksu, kā to joprojām nosaka normatīvie akti, kas pieņemti papīra procedūru laikmetā.
"Tieslietu ministrijai (Tiesu administrācijai) sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2024. gada 1. martam sagatavot un tieslietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pasākumiem, kuri īstenojami, lai vienādotu kārtību, kādā maksātājiem ērtā veidā valsts budžetā iemaksājamas kancelejas un valsts nodevas zemesgrāmatu lietās."
Minētais protokoluzdevums tika uzdots, jo LPS toreiz norādīja:
"Ir nesaprātīgi sadalīt regulējumu 2 nodevām, kuras lielākoties tiek maksātas vienlaicīgi, vēloties saņemt ierakstu zemesgrāmatā :
- zemesgrāmatu kancelejas nodeva
- nodeva par darījumiem zemesgrāmatā
Likums "Par nodokļiem un nodevām" neparedz valsts budžetā ieskaitāmo nodevu dalījumu pēc nodevas nosaukumā izmantotā vai neizmantotā vārda "valsts" . Tas definē, ka valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Tādejādi arī zemesgrāmatu kancelejas nodeva ir valsts nodeva, jo tā ir obligāts maksājums valsts budžetā.
Lūdzam attiecīgi precizēt šo projektu, nepieciešamības gadījumā pievienojot Ministru kabineta sēdes protokoluzdevuma projektu, ja grozījumi nepieciešami arī citos tiesību aktos.
Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā ir nepieņemami, ka joprojām privātpersonām tiek pieprasīts dažādus nenodokļu ieņēmumus, kas ir valsts budžeta ieņēmumi, maksāt dažādos kontos, kuri visi atrodas Valsts kasē.
Lūdzam pievienot šādu Ministru kabineta protokollēmumuma projekta uzdevumu:
Piedāvātā redakcija
Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas paredzēs ieviest vienoto kontu valsts budžetā saņemamiem nenodokļu ieņēmumiem, ja tie netiek apmaksāti skaidrā naudā vai maksātājam esot klātienē attiecīgā valsts institūcijā un norēķinoties ar maksājuma karti."
LPS ieskatā ir nepieņemami, ja joprojām ir, piemēram, šādi atsevišķi konti:
Konts LV54TREL819045814700B - Kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām.
Konts LV77TREL1060190917400 - Nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā attiecībā uz mantojumu un dāvinājumu.
Konts LV93TREL1060190917500 - Nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas iekasēta no fiziskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus.
Konts LV12TREL1060190917600 - Nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas iekasēta no juridiskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus.
Mūsdienu informāciju tehnoloģijas ļauj apstrādāt datus arī izmantojot vienotu kontu, kā arī pārliecināties vai nepieciešamais atbilstošais maksājums ir veikts (LPS ieskatā ir apšaubāmi, ka šādu darbību veikšanai ir nepieciešami papildus 1,8 miljoni gadā, kā norāda Tieslietu ministrija). Turklāt ir iespējams atļaut arī nepievienot nostiprinājuma lūgumiem, piemēram, Kancelejas nodevas kvīti, Kvīti par valsts nodevas samaksu, kā to joprojām nosaka normatīvie akti, kas pieņemti papīra procedūru laikmetā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lai arī no nepieņemtā Informatīvā ziņojuma projekta nosaukuma "Informatīvais ziņojums par 2023. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un kadastrālās vērtēšanas metodikas izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2025. gadam" varētu šķist ka tā aktualitāte ir zudusi, tomēr Informatīvā ziņojuma projekts satur ļoti būtiskas Tieslietu ministrijas apņemšanās, kuras tā arī nav apstiprinātas, tādejādi nav iespējams gūt pārliecību, ka tiek īstenotas, (zemāk izcēlumi boldā- LPS ieskatā atslēgas vārdi no zemāk iekopētā infoziņojuma teksta:
"Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrajā posmā (2025. - 2027. gads) tiks nodrošināta Kadastra likumā[1] ietverto principu pilnvērtīga ieviešana (izņemot vienota īpašuma novērtēšanas principu), primāri nodrošinot savstarpējo taisnīgumu un samērīgumu starp dažādu īpašumu kadastrālajām vērtībām, lai tirgū būtiski dažādi vērtētu īpašumu kadastrālo vērtību savstarpējās atšķirības būtu proporcionālas tirgū esošajām tendencēm, vienlaikus nodrošinot līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālu savstarpēju atbilstību. Tāpat šajā posmā tiks rasti risinājumi tam, kā identificēt būtiski mazvērtīgākus īpašumus, kas atrodas tirgū augstāk vērtētajās vērtību zonās, kur tipiskie īpašumi ir kvalificējami kā ekskluzīvi vai premium, un kur mazvērtīgākās zonās ir neliels īpatsvars ar ekskluzīviem/premium īpašumiem. Paredzēts arī radīt sistēmu, lai identificētu un kadastrāli novērtētu tirgū absolūtās summās visnevērtīgākos īpašumus un absolūtās summās visvērtīgākos īpašumus apstākļos, kad ir ļoti maz darījumu datu ar tiem. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko situāciju, kurā no īpašumu vērtību viedokļa ir ļoti maz homogēnu vērtību zonu, kurās esošie īpašumi būtu salīdzinoši līdzīgi, šīs sistēmiskās problēmas novēršana prasīs gan inovatīvus, gan laikietilpīgus risinājumus. Ir svarīgi uzsvērt, ka nav iespējams saņemt sabiedrības akceptu attiecībā uz kadastrālo vērtību taisnīgumu, ja ekskluzīvi vai premium segmenta īpašumi kadastrāli tiek novērtēti it kā tie būtu tikpat vērtīgi kā blakusesošie tipveida īpašumi.
Šajā posmā galvenais pārmaiņu mērķis ir noteikt īpašumu kadastrālās vērtības atbilstoši to ekonomiskajam labumam. Pārmaiņu mērķa sasniegšanai plānots kadastrālās vērtēšanas metodikā pilnvērtīgāk iestrādāt visas nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas (izmaksu pieeju, darījumu salīdzināšanas pieeju un ienākumu kapitalizācijas pieeju, t.sk. lietošanas vērtību). Šāda kadastrālās vērtēšanas sistēmas attīstība kalpos kā pamats pārējai uz vienota īpašuma novērtējuma principu kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides trešajā posmā.
Tāpat tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz apbūvētās zemes kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu, tuvinoties principiem, kas pastāv apbūvētiem nekustamajiem īpašumiem tirgū. Tiks arī pilnveidots regulējums attiecībā uz datu veidiem, kas tiek izmantoti kadastrālās vērtības aprēķinā konkrētām apbūvētām zemes vienībām, t.sk., vērtējot iespēju atteikties no manuālu datu radīšanas (lietošanas mērķi) situācijā, kad par apbūvētām zemēm dati par apbūvi jau ir pieejami Kadastrā un tie ir automatizēti izmantojami.
Vērtējot plašākas nekustamā īpašuma tirgus informācijas izmantošanu kadastrālajā vērtēšanā, vienlaikus jāpārskata esošo vērtību zonu un tajās noteikto bāzes vērtību skaitu, lai publiskotajos vērtību zonu pamatojumos pilnvērtīgi atspoguļotu konstatētās attiecības tirgū, īpašu uzmanību pievēršot informācijas pasniegšanas vienkāršībai un izsekojamībai.
Šajā posmā būtiska ir vienošanās ar sadarbības partneriem par rezultātu pārbaudes veidu un algoritmiem, kuru ietvaros sabiedrība var pārbaudīt kadastrālo vērtības atbilstību Kadastra likumā[2] ietvertajam mērķim, proti, ka masveida vērtēšanā noteiktās kadastrālās vērtības ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrā posma īstenošanas rezultātā tiks izstrādāta un pieņemta Ministru kabinetā kadastrālās vērtēšanas metodika un šai metodikai atbilstoša kadastrālo vērtību bāze, kas būs izmantojama tālākās NĪN politikas izstrādei, NĪN prognozes aprēķināšanai.
Atbilstoši Kadastra likuma Pārejas noteikumu 43.4 punktam Ministru kabinetam fiskālās kadastrālās vērtības darbības laikā ir dotas tiesības veikt izmaiņas fiskālās kadastrālās vērtības aprēķina metodikā, lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību. Tādejādi kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrajā posmā paralēli jaunas metodikas un tai atbilstošas kadastrālo vērtību bāzes izstrādei, atbilstoši pilnveides rezultātiem būs izvērtējamas arī iespējamās metodikas izmaiņas fiskālajās kadastrālajās vērtībās (piemēram, tiek plānots Kadastrā reģistrēt datus no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas, aizstājot vēsturiski saņemtos datus no mērniekiem), vienlaikus nemainot piemērojamo kadastrālo vērtību bāzi, kas visu otrā posma laiku paliks 2012. gada tirgus vērtību līmenī. Ņemot vērā jau secināto, attiecībā uz neapbūvētu, bet apbūvējamu zemju kadastrālo vērtēšanu, kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrā posma laikā noteikti tiks nodrošināta šī segmenta labāka savstarpēji proporcionālā atbilstība, kas pēc sākotnējiem novērtējumiem šobrīd nepamatoti zemi kadastrāli novērtētos īpašumus tuvinās citu līdzīgu īpašumu spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām. Līdzīgi tuvinājumi ir iespējami un visai ticami sagaidāmi arī citos nekustamo īpašumu segmentos, kas līdz šim nav bijuši kadastrāli novērtēti kā citi ļoti līdzīgi nekustamie īpašumi.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides trešais posms (no 2029. gada) nodrošinās vienota īpašuma (zeme kopā ar būvēm, kas uz tās atrodas) novērtējuma principa ieviešanu kadastrālo vērtību aprēķinā. Vienota īpašuma vērtēšanas principa ieviešana saistās ar nekustamo īpašumu tirgus darījumu analīzes stratēģijas pārmaiņām, kuru īstenošana efektīvi var notikt, ja ir veiksmīgi īstenoti iepriekšējie posmi, it īpaši tie pasākumi, kuri ir saistīti ar datu kvalitāti. Atbilstoši Kadastra likuma Pārejas noteikumu 49. punktam vienota īpašuma novērtēšanas principu jāsāk piemērot, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029. un turpmākajiem gadiem. Tādejādi, ievērojot likuma 68.panta pirmo un otro daļu, Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2027.gada 15.jūnijam ir jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze 2029. un turpmākiem gadiem.
Būtiski atzīmēt, ka pēc katra kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides posma realizācijas ir svarīgi pārskatīt konstatēto problēmu aktualitāti, tās pārvērtējot un aktualizējot.
[1] Grozījumi, kas ietverti likumprojektā “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” Nr.288/Lp14; Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=288/Lp14.
[2] Turpat."
Tāpat informatīvā ziņojuma projekta 2.pielikumā ir atspoguļotas Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijā konstatētās sistēmiskās problēmas kadastrālajā vērtēšanā:
"2. pielikums
Inovācijas laboratorijas koprades sesiju laikā ciešā sadarbībā ar sadarbības partneriem esošajā kadastrālās vērtēšanas metodikā tika apzinātas vismaz 29 sistēmiskās problēmas (tomēr jāuzsver, ka problēmu uzskaitījums nav galīgs, jo to neļāva sprinta ietvars, kā arī būtiski atšķīrās sprinta dalībnieku problēmu prioritizācija):
Neapbūvētai apbūves zemei kadastrālās vērtības aprēķinā netiek ņemts vērā zonējums un apbūves noteikumi.
Esošā grupējuma potenciāla neatbilstība tirgus situācijai.
Rezultātu validācijas veida kopīgs izvērtējums/ vienošanās.
Apbūvētas Zemes lietošanas mērķi neatspoguļo apbūves noteikumus un dalījumu tirgū.
Nepietiekami ņemta vērā savrupmāju platība (ļoti mazas un ļoti lielas).
Izmaksu pieeja visām ēkām, ne tikai inženierbūvēm.
Visās vērtību zonās aprēķinātas 44 bāzes vērtības zemei nevar pamatot ar tirgus datiem.
Zemei zem apbūves Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties kadastrālo vērtību (caur telpu grupu lietošanas mērķi).
Ēku klasifikācija neatbilst situācijai dabā un tirgus iedalījumam.
Neapbūvētai zemei Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt kadastrālo vērtību (caur nekustamā īpašuma lietošanas mērķi).
Nav ieviests vienota īpašuma vērtēšanas modelis.
Vērtību zonas ir daudz vairāk, nekā tās var pamatot no tirgus tendencēm.
Ministru kabineta noteikumi ļauj optimizēt kadastrālo vērtību līdz 1.2 EUR/kv.m. zemei ar mežu.
Apbūvei Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt kadastrālo vērtību (caur galveno lietošanas veidu).
Neapbūvēta apbūvei paredzēta zeme (nekustamā īpašuma lietošanas mērķis 1031) ļauj optimizēt kadastrālo vērtību līdz 1.5 EUR/kv.m.
Ēku nolietojuma aprēķina metodika nav adekvāta, neatspoguļo tirgus realitāti.
Nav identificēti ekskluzīvie un premium īpašumi, šādu īpašumu novērtējums ir kļūdains.
Apbūvei negatavās zemes identificēšanas pieeja un procesi nav efektīvi.
Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonām.
Esošā kadastrālo vērtību metodikā nav ieviesta ienākumu pieeja komercīpašumu vērtības aprēķinā.
Vērtību zonu noteiktās robežas negatīvi ietekmē līdzīgu īpašumu vērtību precizitāti.
Ēku nolietojums vietām neatspoguļo situāciju dabā, nav aktualizēts.
Apbūvētu īpašumu zemes daļas ‘vērtības’ pielīdzināšana neapbūvētu zemju darījumu cenām.
Darījumu ar apbūvētu zemi mākslīga sadalīšana atsevišķi novērtējamās komponentēs.
Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonu bāzes vērtībām.
Visās vērtību zonās aprēķinātas 38 bāzes vērtības būvēm nevar pamatot ar tirgus datiem.
Reģistrētie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati.
Reģistrētie galvenie lietošanas veidi neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati.
Netiek ņemta vērā iekštelpu apdares esamība, vecums un kvalitāte.
Apzinātos problēmjautājumus var apkopot šādos jautājumu blokos:
ēku nolietojums (piemēram, jāpārskata nolietojuma aprēķināšanas metodika, nolietojuma atbilstība aktuālajai situācijai dabā u.c.);
kadastrālo vērtību bāzes vērtību zonas (piemēram, jāpārskata kadastrālo vērtību bāzes vērtību zonas, pielīdzinot tās nekustamo īpašumu tirgus datiem/tendencēm, u.c.);
Neapbūvētu zemju kadastrālā vērtēšana (esošie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi), neapbūvētu zemju vērtēšanu balstīt teritorijas plānojumos;
Apbūvētu zemju kadastrālā vērtēšana, apstākļos, kad tirgus darījumi ir par zemi un ēku kopā;
Ēku kadastrālā vērtēšana, apstākļos, kad tirgus darījumi ir par zemi un ēku kopā, kā arī datu identifikācija, kas bez ēkas nolietojuma identificē būtiski dažādus blakus esošos ēku īpašumus, jo īpaši pilsētu centros;
Ekskluzīvo un premium īpašumu kadastrālā vērtēšana un identificēšana;
Tirgū viszemāk vērtēto nekustamo īpašumu (par kuriem darījumu datu ir ļoti maz) kadastrālā vērtēšana un identificēšana;
Vienotā nekustamā īpašuma vērtēšana.
Apzinātie problēmjautājumi aptver ne tikai kadastrālās vērtēšanas metodikas aspektus, bet arī tādus horizontālus jautājumus kā datu iegūšana, datu kvalitāte, klasifikācija u.c.
Katrā no šiem blokiem ietvertie jautājumi ir risināmi trijos posmos, kas ir izklāstīti šajā informatīvajā ziņojumā."
Tādējādi lūdzam nevis izbeigt kontroli, bet vai nu pieņemt Informatīvā ziņojuma projektu vai arī pieņemt šādu Ministru kabineta protokollēmumu:
"Tieslietu ministrijai nodrošināt Informatīvā ziņojuma projektā "Informatīvais ziņojums par 2023. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un kadastrālās vērtēšanas metodikas izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2025. gadam" pausto apņemšanos īstenošanu attiecībā uz kadastrālās vērtēšanas pilnveidi, kā arī rast risinājumus Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā konstatētajām kadastrālās vērtēšanas sistēmiskajām problēmām, kā arī nodrošināt pieejamu pilnveides risinājumu rezultātu pārbaudes iespējamību - kā sabiedrība var pārbaudīt kadastrālo vērtības atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ietvertajam mērķim, proti, ka masveida vērtēšanā noteiktās kadastrālās vērtības ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas."
Vienlaikus vēršam uzmanību uz faktu, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu punkts nosaka:
"50. Ministru kabinets līdz 2027. gada 15. jūnijam pilnveido kadastrālo vērtēšanu regulējošus normatīvos aktus un apstiprina jaunu kadastrālo vērtību bāzi, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam sāk piemērot atbilstoši šā likuma 68. panta otrajai daļai (ja bāzi apstiprina līdz attiecīgā gada 15. jūnijam, tad to kadastrālās vērtības aprēķinam piemēro no aiznākamā gada 1. janvāra)."
LPS ieskatā, lai Ministru kabinets paspētu laikā izpildīt šo Saeimas uzdevumu jau šobrīd būtu jābūt Tiesību aktu portālā izsludinātiem pilnveidotajiem kadastrālo vērtēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, lai par tik būtiskiem un arī komplicētiem normatīvajiem aktiem būtu iespējama pilnvērtīga apspriešana.
Turklāt tā kā Ministru kabinets citētajā 50.punktā doto uzdevumu nav izpildījis ātrāk, piemēram līdz 2026.gada 15.jūnijam, tad šobrīd vienlaikus ar 50.punktu ir jāizpilda arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.panta otrās daļas 6.punkts:
"6) vienota īpašuma novērtēšanas princips, saskaņā ar kuru nekustamo īpašumu veidojošie objekti tiek novērtēti kā vienots nekustamais īpašums."
Jo pārejas noteikumu 49.punkts šīs normas spēkā stāšanos atliek tikai līdz brīdim, kad jāizstrādā kadastrālo vērtību bāze 2029.gadam, kas kopsakarā ar 50,punktu nozīmē, ka 2029.gadā varēs piemērot kadastrālo vērtību bāzi, ja to Ministru kabinets apstiprinās vēlākais līdz 2027.gada 15.jūnijam (līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi piemēro no aiznākamā gada 1.jānvāra, tātad- 2029.gadam):
"49. Šā likuma 66. panta otrās daļas 6. punktu sāk piemērot kadastrālajā vērtēšanā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029. gadam un turpmākajiem gadiem."
"Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrajā posmā (2025. - 2027. gads) tiks nodrošināta Kadastra likumā[1] ietverto principu pilnvērtīga ieviešana (izņemot vienota īpašuma novērtēšanas principu), primāri nodrošinot savstarpējo taisnīgumu un samērīgumu starp dažādu īpašumu kadastrālajām vērtībām, lai tirgū būtiski dažādi vērtētu īpašumu kadastrālo vērtību savstarpējās atšķirības būtu proporcionālas tirgū esošajām tendencēm, vienlaikus nodrošinot līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālu savstarpēju atbilstību. Tāpat šajā posmā tiks rasti risinājumi tam, kā identificēt būtiski mazvērtīgākus īpašumus, kas atrodas tirgū augstāk vērtētajās vērtību zonās, kur tipiskie īpašumi ir kvalificējami kā ekskluzīvi vai premium, un kur mazvērtīgākās zonās ir neliels īpatsvars ar ekskluzīviem/premium īpašumiem. Paredzēts arī radīt sistēmu, lai identificētu un kadastrāli novērtētu tirgū absolūtās summās visnevērtīgākos īpašumus un absolūtās summās visvērtīgākos īpašumus apstākļos, kad ir ļoti maz darījumu datu ar tiem. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko situāciju, kurā no īpašumu vērtību viedokļa ir ļoti maz homogēnu vērtību zonu, kurās esošie īpašumi būtu salīdzinoši līdzīgi, šīs sistēmiskās problēmas novēršana prasīs gan inovatīvus, gan laikietilpīgus risinājumus. Ir svarīgi uzsvērt, ka nav iespējams saņemt sabiedrības akceptu attiecībā uz kadastrālo vērtību taisnīgumu, ja ekskluzīvi vai premium segmenta īpašumi kadastrāli tiek novērtēti it kā tie būtu tikpat vērtīgi kā blakusesošie tipveida īpašumi.
Šajā posmā galvenais pārmaiņu mērķis ir noteikt īpašumu kadastrālās vērtības atbilstoši to ekonomiskajam labumam. Pārmaiņu mērķa sasniegšanai plānots kadastrālās vērtēšanas metodikā pilnvērtīgāk iestrādāt visas nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas (izmaksu pieeju, darījumu salīdzināšanas pieeju un ienākumu kapitalizācijas pieeju, t.sk. lietošanas vērtību). Šāda kadastrālās vērtēšanas sistēmas attīstība kalpos kā pamats pārējai uz vienota īpašuma novērtējuma principu kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides trešajā posmā.
Tāpat tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz apbūvētās zemes kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu, tuvinoties principiem, kas pastāv apbūvētiem nekustamajiem īpašumiem tirgū. Tiks arī pilnveidots regulējums attiecībā uz datu veidiem, kas tiek izmantoti kadastrālās vērtības aprēķinā konkrētām apbūvētām zemes vienībām, t.sk., vērtējot iespēju atteikties no manuālu datu radīšanas (lietošanas mērķi) situācijā, kad par apbūvētām zemēm dati par apbūvi jau ir pieejami Kadastrā un tie ir automatizēti izmantojami.
Vērtējot plašākas nekustamā īpašuma tirgus informācijas izmantošanu kadastrālajā vērtēšanā, vienlaikus jāpārskata esošo vērtību zonu un tajās noteikto bāzes vērtību skaitu, lai publiskotajos vērtību zonu pamatojumos pilnvērtīgi atspoguļotu konstatētās attiecības tirgū, īpašu uzmanību pievēršot informācijas pasniegšanas vienkāršībai un izsekojamībai.
Šajā posmā būtiska ir vienošanās ar sadarbības partneriem par rezultātu pārbaudes veidu un algoritmiem, kuru ietvaros sabiedrība var pārbaudīt kadastrālo vērtības atbilstību Kadastra likumā[2] ietvertajam mērķim, proti, ka masveida vērtēšanā noteiktās kadastrālās vērtības ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrā posma īstenošanas rezultātā tiks izstrādāta un pieņemta Ministru kabinetā kadastrālās vērtēšanas metodika un šai metodikai atbilstoša kadastrālo vērtību bāze, kas būs izmantojama tālākās NĪN politikas izstrādei, NĪN prognozes aprēķināšanai.
Atbilstoši Kadastra likuma Pārejas noteikumu 43.4 punktam Ministru kabinetam fiskālās kadastrālās vērtības darbības laikā ir dotas tiesības veikt izmaiņas fiskālās kadastrālās vērtības aprēķina metodikā, lai nodrošinātu līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību savstarpēji labāku proporcionālo atbilstību. Tādejādi kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrajā posmā paralēli jaunas metodikas un tai atbilstošas kadastrālo vērtību bāzes izstrādei, atbilstoši pilnveides rezultātiem būs izvērtējamas arī iespējamās metodikas izmaiņas fiskālajās kadastrālajās vērtībās (piemēram, tiek plānots Kadastrā reģistrēt datus no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas, aizstājot vēsturiski saņemtos datus no mērniekiem), vienlaikus nemainot piemērojamo kadastrālo vērtību bāzi, kas visu otrā posma laiku paliks 2012. gada tirgus vērtību līmenī. Ņemot vērā jau secināto, attiecībā uz neapbūvētu, bet apbūvējamu zemju kadastrālo vērtēšanu, kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides otrā posma laikā noteikti tiks nodrošināta šī segmenta labāka savstarpēji proporcionālā atbilstība, kas pēc sākotnējiem novērtējumiem šobrīd nepamatoti zemi kadastrāli novērtētos īpašumus tuvinās citu līdzīgu īpašumu spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām. Līdzīgi tuvinājumi ir iespējami un visai ticami sagaidāmi arī citos nekustamo īpašumu segmentos, kas līdz šim nav bijuši kadastrāli novērtēti kā citi ļoti līdzīgi nekustamie īpašumi.
Kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides trešais posms (no 2029. gada) nodrošinās vienota īpašuma (zeme kopā ar būvēm, kas uz tās atrodas) novērtējuma principa ieviešanu kadastrālo vērtību aprēķinā. Vienota īpašuma vērtēšanas principa ieviešana saistās ar nekustamo īpašumu tirgus darījumu analīzes stratēģijas pārmaiņām, kuru īstenošana efektīvi var notikt, ja ir veiksmīgi īstenoti iepriekšējie posmi, it īpaši tie pasākumi, kuri ir saistīti ar datu kvalitāti. Atbilstoši Kadastra likuma Pārejas noteikumu 49. punktam vienota īpašuma novērtēšanas principu jāsāk piemērot, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029. un turpmākajiem gadiem. Tādejādi, ievērojot likuma 68.panta pirmo un otro daļu, Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2027.gada 15.jūnijam ir jāapstiprina kadastrālo vērtību bāze 2029. un turpmākiem gadiem.
Būtiski atzīmēt, ka pēc katra kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveides posma realizācijas ir svarīgi pārskatīt konstatēto problēmu aktualitāti, tās pārvērtējot un aktualizējot.
[1] Grozījumi, kas ietverti likumprojektā “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” Nr.288/Lp14; Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=288/Lp14.
[2] Turpat."
Tāpat informatīvā ziņojuma projekta 2.pielikumā ir atspoguļotas Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijā konstatētās sistēmiskās problēmas kadastrālajā vērtēšanā:
"2. pielikums
Inovācijas laboratorijas koprades sesiju laikā ciešā sadarbībā ar sadarbības partneriem esošajā kadastrālās vērtēšanas metodikā tika apzinātas vismaz 29 sistēmiskās problēmas (tomēr jāuzsver, ka problēmu uzskaitījums nav galīgs, jo to neļāva sprinta ietvars, kā arī būtiski atšķīrās sprinta dalībnieku problēmu prioritizācija):
Neapbūvētai apbūves zemei kadastrālās vērtības aprēķinā netiek ņemts vērā zonējums un apbūves noteikumi.
Esošā grupējuma potenciāla neatbilstība tirgus situācijai.
Rezultātu validācijas veida kopīgs izvērtējums/ vienošanās.
Apbūvētas Zemes lietošanas mērķi neatspoguļo apbūves noteikumus un dalījumu tirgū.
Nepietiekami ņemta vērā savrupmāju platība (ļoti mazas un ļoti lielas).
Izmaksu pieeja visām ēkām, ne tikai inženierbūvēm.
Visās vērtību zonās aprēķinātas 44 bāzes vērtības zemei nevar pamatot ar tirgus datiem.
Zemei zem apbūves Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties kadastrālo vērtību (caur telpu grupu lietošanas mērķi).
Ēku klasifikācija neatbilst situācijai dabā un tirgus iedalījumam.
Neapbūvētai zemei Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt kadastrālo vērtību (caur nekustamā īpašuma lietošanas mērķi).
Nav ieviests vienota īpašuma vērtēšanas modelis.
Vērtību zonas ir daudz vairāk, nekā tās var pamatot no tirgus tendencēm.
Ministru kabineta noteikumi ļauj optimizēt kadastrālo vērtību līdz 1.2 EUR/kv.m. zemei ar mežu.
Apbūvei Ministru kabineta noteikumi atļauj īpašniekam izvēlēties un mainīt kadastrālo vērtību (caur galveno lietošanas veidu).
Neapbūvēta apbūvei paredzēta zeme (nekustamā īpašuma lietošanas mērķis 1031) ļauj optimizēt kadastrālo vērtību līdz 1.5 EUR/kv.m.
Ēku nolietojuma aprēķina metodika nav adekvāta, neatspoguļo tirgus realitāti.
Nav identificēti ekskluzīvie un premium īpašumi, šādu īpašumu novērtējums ir kļūdains.
Apbūvei negatavās zemes identificēšanas pieeja un procesi nav efektīvi.
Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonām.
Esošā kadastrālo vērtību metodikā nav ieviesta ienākumu pieeja komercīpašumu vērtības aprēķinā.
Vērtību zonu noteiktās robežas negatīvi ietekmē līdzīgu īpašumu vērtību precizitāti.
Ēku nolietojums vietām neatspoguļo situāciju dabā, nav aktualizēts.
Apbūvētu īpašumu zemes daļas ‘vērtības’ pielīdzināšana neapbūvētu zemju darījumu cenām.
Darījumu ar apbūvētu zemi mākslīga sadalīšana atsevišķi novērtējamās komponentēs.
Nav pilnvērtīgi publiskots pamatojums par vērtību zonu bāzes vērtībām.
Visās vērtību zonās aprēķinātas 38 bāzes vērtības būvēm nevar pamatot ar tirgus datiem.
Reģistrētie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati.
Reģistrētie galvenie lietošanas veidi neatbilst situācijai dabā, nav aktualizēti dati.
Netiek ņemta vērā iekštelpu apdares esamība, vecums un kvalitāte.
Apzinātos problēmjautājumus var apkopot šādos jautājumu blokos:
ēku nolietojums (piemēram, jāpārskata nolietojuma aprēķināšanas metodika, nolietojuma atbilstība aktuālajai situācijai dabā u.c.);
kadastrālo vērtību bāzes vērtību zonas (piemēram, jāpārskata kadastrālo vērtību bāzes vērtību zonas, pielīdzinot tās nekustamo īpašumu tirgus datiem/tendencēm, u.c.);
Neapbūvētu zemju kadastrālā vērtēšana (esošie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi), neapbūvētu zemju vērtēšanu balstīt teritorijas plānojumos;
Apbūvētu zemju kadastrālā vērtēšana, apstākļos, kad tirgus darījumi ir par zemi un ēku kopā;
Ēku kadastrālā vērtēšana, apstākļos, kad tirgus darījumi ir par zemi un ēku kopā, kā arī datu identifikācija, kas bez ēkas nolietojuma identificē būtiski dažādus blakus esošos ēku īpašumus, jo īpaši pilsētu centros;
Ekskluzīvo un premium īpašumu kadastrālā vērtēšana un identificēšana;
Tirgū viszemāk vērtēto nekustamo īpašumu (par kuriem darījumu datu ir ļoti maz) kadastrālā vērtēšana un identificēšana;
Vienotā nekustamā īpašuma vērtēšana.
Apzinātie problēmjautājumi aptver ne tikai kadastrālās vērtēšanas metodikas aspektus, bet arī tādus horizontālus jautājumus kā datu iegūšana, datu kvalitāte, klasifikācija u.c.
Katrā no šiem blokiem ietvertie jautājumi ir risināmi trijos posmos, kas ir izklāstīti šajā informatīvajā ziņojumā."
Tādējādi lūdzam nevis izbeigt kontroli, bet vai nu pieņemt Informatīvā ziņojuma projektu vai arī pieņemt šādu Ministru kabineta protokollēmumu:
"Tieslietu ministrijai nodrošināt Informatīvā ziņojuma projektā "Informatīvais ziņojums par 2023. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un kadastrālās vērtēšanas metodikas izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2025. gadam" pausto apņemšanos īstenošanu attiecībā uz kadastrālās vērtēšanas pilnveidi, kā arī rast risinājumus Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā konstatētajām kadastrālās vērtēšanas sistēmiskajām problēmām, kā arī nodrošināt pieejamu pilnveides risinājumu rezultātu pārbaudes iespējamību - kā sabiedrība var pārbaudīt kadastrālo vērtības atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ietvertajam mērķim, proti, ka masveida vērtēšanā noteiktās kadastrālās vērtības ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas."
Vienlaikus vēršam uzmanību uz faktu, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu punkts nosaka:
"50. Ministru kabinets līdz 2027. gada 15. jūnijam pilnveido kadastrālo vērtēšanu regulējošus normatīvos aktus un apstiprina jaunu kadastrālo vērtību bāzi, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam sāk piemērot atbilstoši šā likuma 68. panta otrajai daļai (ja bāzi apstiprina līdz attiecīgā gada 15. jūnijam, tad to kadastrālās vērtības aprēķinam piemēro no aiznākamā gada 1. janvāra)."
LPS ieskatā, lai Ministru kabinets paspētu laikā izpildīt šo Saeimas uzdevumu jau šobrīd būtu jābūt Tiesību aktu portālā izsludinātiem pilnveidotajiem kadastrālo vērtēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, lai par tik būtiskiem un arī komplicētiem normatīvajiem aktiem būtu iespējama pilnvērtīga apspriešana.
Turklāt tā kā Ministru kabinets citētajā 50.punktā doto uzdevumu nav izpildījis ātrāk, piemēram līdz 2026.gada 15.jūnijam, tad šobrīd vienlaikus ar 50.punktu ir jāizpilda arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.panta otrās daļas 6.punkts:
"6) vienota īpašuma novērtēšanas princips, saskaņā ar kuru nekustamo īpašumu veidojošie objekti tiek novērtēti kā vienots nekustamais īpašums."
Jo pārejas noteikumu 49.punkts šīs normas spēkā stāšanos atliek tikai līdz brīdim, kad jāizstrādā kadastrālo vērtību bāze 2029.gadam, kas kopsakarā ar 50,punktu nozīmē, ka 2029.gadā varēs piemērot kadastrālo vērtību bāzi, ja to Ministru kabinets apstiprinās vēlākais līdz 2027.gada 15.jūnijam (līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi piemēro no aiznākamā gada 1.jānvāra, tātad- 2029.gadam):
"49. Šā likuma 66. panta otrās daļas 6. punktu sāk piemērot kadastrālajā vērtēšanā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029. gadam un turpmākajiem gadiem."
Piedāvātā redakcija
-
5.
MK sēdes protokollēmuma projekts
2.2. Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 28 11. §) "Noteikumu projekts "Būvju klasifikācijas noteikumi"" 3. punktā doto uzdevumu;
Iebildums
Lūdzam izslēgt protokollēmuma 2.2.punktu. Lūdzam pieņemt vienotu būvju iedalījumu, kas bez interpretācijām būtu lietojams gan teritorijas plānošanas jomā, gan būvniecības jomā, gan pēc tam reģistrējot kadastrā. Vairāk pie atbilstošā iebilduma par Informatīvā ziņojuma projektu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
MK sēdes protokollēmuma projekts
2.4. Ministru kabineta 2023. gada 14. februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 8 28. §) "Likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā"" 5. punktā doto uzdevumu;
Iebildums
Lūdzam izslēgt protokollēmuma 2.4.punktu. Lūdzam sagatavot izvērtējumu par katru regulējumu, kurš šobrīd pieprasa apliecināt parakstus, un šādu izvērtējumu apspriest un iesniegt Ministru kabinetā. LPS ieskatā e-paraksta apstākļos būtu īpaši jāpamato katrs gadījums, kad tiek saglabāts normatīvais regulējums parakstu apliecināt notāram, kā standartu nosakot personas elektronisko parakstu, nevis paraksta apliecināšanu, tādējādi mazinot administratīvo slogu, kas radies pirms e-paraksta.
Vairāk pie atbilstošā iebilduma par Informatīvā ziņojuma projektu.
Vairāk pie atbilstošā iebilduma par Informatīvā ziņojuma projektu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
MK sēdes protokollēmuma projekts
2.5. Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48 6. §) "Noteikumu projekts "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība"" 5. punktā doto uzdevumu;
Iebildums
Lūdzam izslēgt protokollēmuma 2.5.punktu. Lūdzam tomēr rast maksātājiem ērtu veidu kā valsts budžetā iemaksājamas kancelejas un valsts nodevas zemesgrāmatu lietās, neliekot tās maksāt dažādos kontos, turklāt vēl liekot nostiprinājuma lūgumiem pievienot maksājuma kvītis (jo, piemēram, par nodokļu nomaksu pēc maksājuma vienotajā kontā netiek prasīs atsevišķi Valsts ieņēmumu dienestam vēl nosūtīt maksājuma apliecinājuma dokumentu, kāpēc tad tādas prasības tiek noteiktas attiecībā uz citiem valsts budžetā veicamajiem maksājumiem?). Vairāk pie atbilstošā iebilduma par Informatīvā ziņojuma projektu.
Piedāvātā redakcija
-
8.
MK sēdes protokollēmuma projekts
2.6. Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 53 52. §) "Par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026. gadam"" 7. punktā doto uzdevumu.
Iebildums
Lūdzam izslēgt protokollēmuma 2.6.punktu. Lūdzam vai nu pieņemt Informatīvā ziņojuma projektu vai arī pieņemt šādu Ministru kabineta protokollēmumu: "Tieslietu ministrijai nodrošināt Informatīvā ziņojuma projektā "Informatīvais ziņojums par 2023. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un kadastrālās vērtēšanas metodikas izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2025. gadam" pausto apņemšanos īstenošanu attiecībā uz kadastrālās vērtēšanas pilnveidi, kā arī rast risinājumus Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā konstatētajām kadastrālās vērtēšanas sistēmiskajām problēmām, kā arī nodrošināt pieejamu pilnveides risinājumu rezultātu pārbaudes iespējamību - kā sabiedrība var pārbaudīt kadastrālo vērtības atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ietvertajam mērķim, proti, ka masveida vērtēšanā noteiktās kadastrālās vērtības ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas." Vairāk pie atbilstošā iebilduma par Informatīvā ziņojuma projektu.
Piedāvātā redakcija
-