Atzinums

Ierosinām precizēt mērķa aprakstu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai. 
 

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā notiek likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) paredzētā hipotekārā pārkreditēšana, ar mērķi mazināt hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļus un veicināt konkurenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, attīstot piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
 

Ierosinām precizēt 1.3.punktu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai. 
 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas starp augstākajām eirozonā. Latvijas Bankas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinoši augstās kredītu procentu likmes Baltijas valstīs nevar pilnībā izskaidrot ar zemāku kredītportfeļa kvalitāti (augstāku risku), dārgāku banku finansējumu vai citiem standarta procentu likmes noteicošiem faktoriem.[1] Tādējādi pētījuma secinājumi un turpmākas analīzes rezultāti[2] netieši norāda uz augstām kredītiestāžu pievienotajām procentu likmēm un uzcenojumu.

Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp kredītiestādēm. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā. Četru lielāko kredītiestāžu tirgus daļa uzņēmumu kredītu segmentā ir tuvu 80%, bet mājokļa kredītu segmentā tuvu 100%.

Neskaitot augstās kredītu procentu likmes, lielai tirgus koncentrācijai ir vēl virkne blakņu. Valstīs ar augstu koncentrāciju kredītiestāžu sektorā ir vidēji zemākas noguldījumu procentu likmes, kā arī lielāks kredītu ar mainīgajām procentu likmēm īpatsvars. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā teju 90% mājokļa kredītu ir ar likmes fiksācijas termiņu, kas ir īsāks par 1 gadu. Turpretī valstīs ar zemu tirgus koncentrāciju (piemēram, Austrijā, Vācijā, Francijā) šādiem kredītiem mainīgo likmju īpatsvars ir krietni zemāks, kas kredītņēmējus pasargā no procentu likmju svārstību riska.
Arī Konkurences padome 2019.gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā tika secinājusi, ka klientu izvēles iespējas un mobilitātes iespējas banku tirgū darbojas kā konkurences spiediens uz esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nepārtraukti uzlabotu savu sniegumu. Tāpēc patērētāju mobilitāte uzskatāma par svarīgu konkurētspējas elementu banku pakalpojumu tirgū.

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Augstā tirgus koncentrācija un nepietiekamā konkurence hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju (īpaši – kredītiestāžu) sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) un noteikumu projektu tiek izstrādāts regulējums, kas cita starpā nosaka hipotekārās pārkreditēšanas procesu. Minētais likumprojekts un noteikumu projekts paredz vienkāršot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un samazināt ar to saistītās izmaksas.
Lai veicinātu konkurenci hipotekārās kreditēšanas sektorā, paredzēts atvieglot patērētāju iespēju pāriet no viena kredīta devēja pie cita. Šāds process veicinās patērētāju mobilitāti un konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā patērētājiem potenciāli tiks piedāvātas izdevīgākas procentu likmes. Regulējums attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums.
Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma. Ja patērētājs hipotekārās pārkreditēšanas procesā saņem iegūstošā kredīta devēja piedāvājumu, iepriekšējam kredīta devējam saglabājas iespēja patērētājam izteikt piedāvājumu par izdevīgākiem esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumiem un, ja patērētājs tos pieņem, hipotekārās pārkreditēšanas process tiek pārtraukts. Ja šāds piedāvājums netiek izteikts, hipotekārā kredīta vienkāršotas pārejas ietvaros, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Šajā gadījumā ar hipotekāro kredītu saistītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme pārgrozāma par labu iegūstošajam kredīta devējam – tā netiek dzēsta un nostiprināta kā jauna. Šāda ķīlas tiesības pārgrozījuma pamats ir patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais jaunais hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, kā arī iepriekšējā kredīta devēja piekrišana ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozījumu veikšanai.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"", kas nosaka kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditēšana, paredz, ka pēc patērētāja pieteikuma iegūstošajam kredīta devējam saņemšanas un izvērtēšanas, iegūstošais kredīta devējs informē iepriekšējo kredīta devēju par uzsākto hipotekārās pārkreditēšanas procesu un pieprasa noteikumu projektā minēto informāciju. Iepriekšējais kredīta devējs minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā vai arī atsaka to sniegt, norādot, ka patērētājs pieņēmis iepriekšējā kredīta devēja piedāvājumu par esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumu maiņu. Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas iegūstošais kredīta devējs ar patērētāju noslēdz hipotekārās kreditēšanas līgumu maksimālā saistību atlikuma apjomā. Vienlaikus noslēdz ķīlas līgumu un citus nepieciešamos līgumus (piemēram, apdrošināšanas līgumu), kā arī informē iepriekšējo kredīta devēja pārstāvi par ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas procesa uzsākšanu.
Iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums trīs darbdienu laikā sniegt notāram piekrišanu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanai pēc tam, kad iegūstošais kredīta devējs ar patērētāju ir noslēdzis iepriekš minētos nepieciešamos līgumus un iepriekšējais kredīta devēja pārstāvis ir ticis informēts par ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas procesa uzsākšanu.
Iegūstošais kredīta devējs zvērinātam notāram iesniedz paziņojumu par ķīlas tiesības, kas nostiprināta par labu iepriekšējam kredīta devējam, un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu, kuram pievieno jauno hipotekārās kreditēšanas līgumu un ķīlas līgumu un neparakstītu ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanai.
Ķīlas devējam pie zvērināta notāra ir jāparaksta ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu veikt ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu iegūstošajam kredīta devējam, ko zvērināts notārs apliecina. Pamatojoties uz šo nostiprinājuma lūguma apliecinājumu, zvērināts notārs iesniedz nostiprinājuma lūgumu veikt nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu iegūstošajam kredīta devējam, pievienojot šo iepriekšējā kredīta devēja piekrišanu.
Kad zemesgrāmatā veikta nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšana, iegūstošais kredīta devējs vēršas pie iepriekšējā kredīta devēja un precizē patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikuma summu un noskaidro iepriekšējā kredīta devēja kontu, uz kuru veicams maksājums. Iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums vienas darbdienas laikā pēc iegūstošā kredīta devēja pieprasījuma sniegt minēto informāciju. Iegūstošais kredīta devējs trīs darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas veic maksājumu iepriekšējam kredīta devējam, lai pilnā apmērā segtu patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikumu. Starp patērētāju un iepriekšējo kredīta devēju noslēgtais hipotekārās kreditēšanas līgums un ar to saistītie prasījumi izbeidzas pēc tam, kad iepriekšējais kredīta devējs ir saņēmis maksājumu patērētāja atlikušo no attiecīgā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošo saistību samaksai.
Problēmas apraksts
Patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtisks šķērslis pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja uz citu ir izmaksas.
Risinājuma apraksts
Konkurences padomes 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā secināts, ka izmaksas ir būtisks šķērslis, kas traucē patērētājiem pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja pie cita. Atbilstoši kreditētāju, kuri darbojas hipotekārās kreditēšanas sektorā, cenrāžiem, noteikumu izstrādes brīdī to piemērotā maksa saviem klientiem par hipotekārā kredīta pārkreditēšanu pie cita kreditētāja ir vidēji 400 – 600 EUR.
Lai atrisinātu šo problēmu, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja noslēgts kreditēšanas līgums, kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu un atmaksa nav nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, un patērētājs izmanto tiesības uz kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa, veicot pārkreditēšanu pie cita kredīta devēja, kredīta devējs, kas izsniedzis kredītu, par pārkreditēšanu nav tiesīgs piemērot maksu, ja kreditēšanas līgumā tāda noteikta, kā arī nav tiesīgs prasīt patērētājam kompensēt jebkādus izdevumus, kas kredīta devējam radušies saistībā ar pārkreditēšanu. Kredīta devējs saglabā tiesības prasīt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu, fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā. Šī prasība izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu, tādēļ tā nav atceļama.
Tāpat noteikumu projektā tiek noteikts, ka iepriekšējais kredīta devējs var vienlaikus pieprasīt norēķinu veikšanai ar iegūstošo kredīta devēju izmantot darījuma kontu, neprasot no patērētāja maksu par darījuma konta izmantošanu.

Uz noteikumu projektu attiecas arī saistītajā likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) noteiktais, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nav augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.

Hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksu samazinājums tādējādi mazinās šķēršļus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertā hipotekārās pārkreditēšanas kārtība mazinās kopējās izmaksas sabiedrībai. Hipotekārās pārkreditēšanās rezultātā samazinoties procentu likmēm, pieaugs patērētāju spēja aizņemties, kas ilgtermiņā stiprina ekonomisko aktivitāti.


[1] https://www.makroekonomika.lv/procentu-likmes-baltija-un-citviet-eiro-zona-meklejot-faktorus-kas-nosaka-atskiribas

[2] https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2023_LV.pdf
 

Ierosinām precizēt aprakstu par ietekmi uz fiziskām personām un juridiskām personām atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai. 
 

Fiziskās personas
Kredītu mājokļa iegādei skaits 2023. gada jūnija beigās bija 127.2 tūkstoši (no tiem patērētāju hipotekārie kredīti - 116 tūkstoši), kamēr kredītu ņēmēju – fizisku personu skaits bija 138.6 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki kredīta ņēmēji – līdzaizņēmēji; tomēr tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam kredīta ņēmējam var būt vairāki kredīti). Saskaņā ar datiem Latvijas Bankas Kredītu reģistrā lielākā daļa patērētāju, kuriem ir mājokļa kredīts, (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.

Ietekmes apraksts
Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem. Zemāks procentu likmju līmenis tautsaimniecībā kopumā var veicināt kreditēšanas pieejamību.

Juridiskās personas
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji).

Ietekmes apraksts
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji varēs aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem. 
 

Ierosinām precizēt juridisko personu uzskaitījumu (tabulas pirmā kolonna) un aprēķina skaidrojumu par fiziskām un juridiskām personām (tabulas pēdējā kolonna) atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai. 
 

Juridiskās personas
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji)

Aprēķina skaidrojums
Par fiziskām personām
Pašlaik nav iespējams precīzi aprēķināt, cik liels administratīvo izmaksu samazinājums tiks panākts, ieviešot refinansēšanas atvieglojumus. Potenciāli tas atteiksies uz visiem, kas vēlēsies pārkreditēties. Likumprojektā, uz kura pamata izstrādāti šie noteikumi, ir noteikts, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nav augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.

Par juridiskām personām
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju izmaksas, ja tādas radīsies, varēs kompensēt, iekļaujot šos izdevumus procentu likmēs.
 
 

Ierosinām vārdu "pārkreditācija" aizstāt ar vārdu "pārkreditēšana".
 

-

Ierosinām precizēt aprakstu atbilstoši mūsu piedāvātajai redakcijai. 
 

Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot šķēršļus (t.sk. izmaksas) hipotekārajai pārkreditēšanai, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem.
 

Ierosinām labot atbildi uz "nē" un svītrot aprakstu, jo nav tiešas ietekmes uz veselību. 

-

Ierosinām labot atbildi uz "nē" un svītrot aprakstu, jo nav tiešas ietekmes uz bērnu labākajām interesēm. 
 

-

Ierosinām vārdus "darba dienā" aizstāt ar vārdu "darbdienā"

-