Atzinums

Tiek noteikts, ka šī likuma prasības nepiemēro ēkām, kuras kalpo valsts aizsardzības mērķiem. Šī likuma mērķis ir paaugstināt ēku energoefektivitāti un līdz ar to arī spēju nodrošināt nepieciešamo komfortu šajās ēkas izmantojot mazāku enerģijas patēriņu. Manā skatījumā ēkas, kas kalpo valsts aizsardzības mērķiem, tikai iegūtu no tā, ja tās tiktu projektētas un būvētas ar ļoti augstām energoefektivitātes prasībām, jo tas nodrošinātu, ka šīs ēkas krīzes gadījumā ir vieglāk apkurināmas, ekspluatējamas ar mazāku enerģijas vai kurināmā patēriņu. Attiecīgi šīs ēkas ir jābūvē tā, lai krīzes gadījumā tas ir vienkāršāk izmantojamas. Līdz ar to piedāvājums ir šī likuma prasības attiecināt arī uz ēkām, kuras kalpo valsts aizsardzības mērķiem (ar pieļaujamu izņēmumu, ja šo energoefektivitātes prasību izpilde apgrūtina šo ēku izmantošanu tām paradzētajam mērķim).

-

Nav saprotams, kāpēc likuma prasības nepiemēro ēkām, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām. Ja ēka, kas kalpo par kulta vietu un ko izmanto reliģiskām darbībām ir veca baznīcas ēka, tad uz šo ēku tiek attiecināta prasība attiecībā uz kultūrvēsturiskām ēkām. Ja ēkas, kas kalpo par kulta vietu un ko izmanto reliģiskām darbībām ir jauna ēka bez kultūrvēsturiskas nozīmes, tad uz to būtu attiecināmas energoefektivitātes prasības.

-

3.Nav skaidri saprotams tieši kādām ēkām nepiemēro likuma prasības. Tiek minēts, ka likuma prasības nepiemēro ēkām, kuras ir pagaidu celtnes, ko izmanto ne ilgāk kā divus gadus, rūpnieciski objekti, darbnīcas, nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas ar zemu enerģijas pieprasījumu un nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas, ko izmanto kādā nozarē, kuru aptver nacionāls nozaru nolīgums par energoefektivitāti. Konkrēti - nav skaidrs vai likuma prasības nepiemēro visiem rūpnieciskiem objektiem, darbnīcām, nedzīvojamām lauksaimniecības ēkām neatkarīgi no to izmantošanas ilguma vai arī šīm ēkām nepiemēro likuma prasības, ja tās izmanto ne ilgāk kā divus gadus. Nepieciešams mainīt piedāvāto teikuma struktūru, lai būtu skaidri saprotams vai rūpnieciskiem objektiem, darbnīcām, nedzīvojamām lauksaimniecības ēkām nepiemēro likuma prasības neatkarīgi no šo ēku izmantošanas ilguma vai arī prasības nepiemēro tikai, ja šīs ēkas neizmanto ilgāk kā divus gadus.

Manā skatījumā praktiski rūpnieciskiem objektiem, darbnīcām, nedzīvojamām lauksaimniecības ēkām energoefektivitātes prasības būtu jāpiemēro, ja tās tiek izmantotas ilgāk par diviem gadiem."
 

-

Tiek piedāvāts publisko personu iestāžu īpašumā esošās ēkas atjaunot vismaz līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim. Var gadīties, ka šāda ēkas atjaunošana nav ekonomiski pamatota un nav izmaksoptimāla. Līdz ar to varērtu paredzēt izņēmuma gadījumu, ka ēku var atjaunot arī līdz izmaksoptimālam līmenim, ja tas ir ar augstāku enerģijas patēriņu nekā gandrīz nulles enerģijas ēka. Pretējā gadījumā likums paredzēs, ka jāveic obligāta ēkas atjaunošana, kas nav ekonomiski pamatota - līdz ar to ar likumu tiks uzlikts pienākums nelietderīgai līdzekļu izlietošanai.

-

Problēmas aprakstā 2.punktā teikts, ka esošajā regulējumā kultūras ēkas tiek pilnībā izslēgtas no energosnieguma prasību piemērošanas. Šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Ēku energoefektivitātes likuma 3.panta 2.daļas otrajā punktā teitks, ka likuma prasības nepiemēro ēkām,  kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību. Attiecīgi kultūras pieminekļu ēkām prasības ir jāpiemēro, ja likum aizpilde neapdraud apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību.
 

-

Problēmas aprakstā 4.punktā minēts, ka spēkā esošais regulējums nepietiekami skaidri nosaka, vai energosertifikāciju var veikt arī atsevišķai ēkas daļai. Šis apgalvojums neatbilst patiesībai, jo Ēku energoefektivitātes likuma 7.panta 1.daļas 2 punktā ir noteikts, ka ēkas energosertifikāciju veic ēkas daļai projektējamā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite. Attiecīgi esošais regulējums skaidri definē, kādā gadījumā tiek veikta ēkas daļas energosertifikācija. Nav skadirs par kādām interpretācijas iespējām tiek runāts šīs problēmas risinājuma aprakstā.
 

-

Problēmas apraksta 5.punktā tiek aprakstīta nepieciešamība veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu jaunām ēkām. Nav norādīts, kādā veidā šis GSP aprēķins veicams. Nepieciešams noteikt konkrētu aprēķina metodiku vai standartu pēc kur šis aprēķins veicams.
 

-

Problēmas apraksta 6.punktā tiek ieviests renovācijas pases koncepts. Pirmkārt, likumprojekta (grozījumi) tekstā tiek izmantots termins “atjaunošanas pase”  nevis “renovācijas pase”. Lūgums visur lietot vienotu terminoloģiju. Otrkārt, nepieciešams izstrādāt šīs ēkas atjaunošanas pases saturu/veidlapu/vadlīnijas un citu pavadošo dokumentāciju, lai nerastos situācija, ka nav nekādas skaidrības, kas īsti ir likumdošanā iekļautā atjaunošanas pase.
 

-

Piedāvātā bezemsiju ēkas definīcija principā paredz, ka ēka ar dabasgāzes vai sašķidrinātās gāzes apkures katlu nevar būt bezemisiju ēka. Ja normatīvais regulējums paredzēs no konkrēta datuma būvēt tikai bezemisiju ēkas, tad tas nozīmē, ka tiek pilnībā aizliegta dabsgāzes un sašķidrinātās gāzes katlu uzstādīšana ēkās. Šāds aizliegums var radīt ievērojami negatīvu efektu uz šo apkures katlu ražotājiem un izplatītājiem, kā arī šo kurināmo veidu tirgotājiem. Līdz ar to būtu vēlams iegūt šo ieinterešēto pušu viedokli par bezemisiju ēkas definīciju un iespējamām sekām uz šo ieinteresēto pušu pārstāvjiem.

-

Nepieciešams skaidri definēt kā jāveic globālās sasilšanas potenciāla aprēķins (jāpiedāvā metodoloģija vai jānosaka izmantojamais aprēķinu standarts). Iespējams, ka tas jādara veicot gropzījumus MK 222 noteikumos.

-

Nepieciešams skaidri definēt kā jāizskatās ēkas atjaunošanas pasei vai kādam jābūt šī dokumenta saturam. Nepieciešams izstrādāt vadlīnijas šāda dokumenta izstrādei. Iespējams nepieciešami grozījumi MK 222 noteikumos.

-

Nepieciešams kaut kur norādīt, kā šis globālās sasilšanas potenciāla aprēķins ir veicams.

-

Kaut kur nepieciešams definēt kā izskatās atjaunošanas pase, kas tajā jāiekļauj un kā šāda pase jāizstrādā.

-

Likumprojekta mērķim nevajadzētu būt Eiropas direktīvas pārņemšana. Mērķim ir jābūt esošās situācijas uzlabošana ēku energoefektivitātes jomā. Pagaidām piedāvātais mērķa formulējums skaidri parāda, ka mūsu mērķis ir tikai pārņemt direktīvas prasības bez savām ambīcijām un mērķiem.

-

Likumprojekta mērķim nevajadzētu būt Eiropas direktīvas pārņemšana. Mērķim ir jābūt esošās situācijas uzlabošana ēku energoefektivitātes jomā. Pagaidām piedāvātais mērķa formulējums skaidri parāda, ka mūsu mērķis ir tikai pārņemt direktīvas prasības bez savām ambīcijām un mērķiem.

-