Atzinums

Augsti novērtējam ministrijas izrādīto iniciatīvu pilnveidotu prasības elektroenerģijas ražotājiem nepieciešamo pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai ierīkošanai, līdz ar ko atbalstām likumprojekta mērķi. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka piedāvātais risinājums nav uzskatāms par optimālu un pēc būtības nerisina esošās problēmas cēloni, bet gan sekmēs problēmas padziļināšanos.
Anotācijā ir norādīts, ka elektroenerģijas pārvades sistēmā rezervētā jauda jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārsniedz 6 GW. Minētais kopsakarā ar Latvijas dienas maksimālo patēriņu pēc būtības norāda uz to, ka patiesībā problēma nav ar tīklu jaudu pieejamību, bet gan ar to, ka šīs tīkla jaudas ir rezervējuši “potenciāli” atjaunīgās enerģijas projekti, no kuriem lielai daļai nav bijis ne nodoma reāli attīstīt projektu, ne arī tiem ir finansiālā kapacitāte to paveikt. Vienīgais šo “potenciālo” atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju mērķis bija un ir attīstīt tos līdz noteiktajai stadijai, proti, sagatavot dokumentus, un mēģināt tos pārdot tiem attīstītājam, kuri ir gatavi šo projektu reāli ieviest. Papildus tam ir virkne tādu projektu, kas ir rezervējuši būtiskas tīkla jaudas priekš saules elektrostacijām, bet patiesībā vēlas konkrētās vietās attīstīt vēja elektrostacijas.
Tāpēc risinājumam, kas paredz pilnveidot prasības attiecībā uz elektroenerģijas ražotājiem nepieciešamo pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai ierīkošanu, nav jābūt vērstam uz to, ka radīt papildus jaudas pārvades tīklā un nodrošināt legālu iespēju saules elektrostaciju vietā ieviest vēja elektrostacijas, tādējādi legalizējot noteiktu attīstītāju jau sākotnēji prettiesisko nodomu, bet gan tam būtu jāparedz instrumenti, kas dod iespēju reāliem projektu attīstītājiem virzīties uz priekšu, tādējādi sekmējot Latvijas virzību uz klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanu.
Jau šobrīd tiesiskais regulējums paredz nosacījumu atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā sistēmas operatoriem, sekot līdzi projektu ieviešanas gaitai un progresa neesamības gadījumā atcelt gan jaudu ieviešanas atļaujas, gan jaudu rezervācijas. Taču praksē redzams, ka rezervētās jaudas paliek samērā nemainīgas, neskatoties uz to, ka virkne ar “potenciālajiem” projektiem realitātē netiek ieviesti. Tāpēc veidot elastīgo pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanas modeli, kas balstās uz attīstītāju nākotnes solījumu pamata, ir nesaprātīgi, jo tas rada administratīvi smagnēju procesu bez pievienotās vērtības. Turklāt līdzšinējā pieredze par to, ka rezervētās tīkla jaudas netiek atbrīvotas, nerada pārliecību, ka potenciālie elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma pretendenti sākotnējo solījumu neizpildes gadījumā saskarsies ar negatīvām konsekvencēm un tiem zudīs tiesības uz rezervētajām jaudām.
Lai maksimāli atbrīvotu pārvades tīklu no jaudu rezervācijām, mazinot interesi “potenciālo” atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem turpināt rezervēt tīklu jaudas ar cerību tās pārdot, ir jāveido tāda sistēma, kas dod iespēju pēc iespējas plašākam attīstītāju lokam pretendēt uz tīkla jaudām un šīs jaudas garantēt tikai tad, kad attiecīgais attīstītājs ir noslēdzis sistēmas pieslēguma līgumu.
            Apkopjot minēto, norādām, ka neatbalstām likumprojekta 2.punktā iekļautos grozījumu un attiecīgi arī saistītos pārejas noteikumu punktus. Līdz ar ko aicinām ministriju iestrādāt likumprojektā tādu elastīgo pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanas modeli, kas paredz sekojošus pamatprincipus:
1)Sistēmas operators identificē un regulāri publicē informāciju par brīvajām sistēmas jaudām katram pārvades sistēmas pakalpojuma veidam elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēguma nodrošināšanai, nosakot arī izslēdzošos nosacījumus un kritērijus, piemēram, paredzot ka elastīgā tīkla jauda ir pieejama Q1/Q4 vai Q2/Q3 periodā.
2)Tehniskos noteikumus bez tīkla jaudas rezervācijas var saņemt jebkurš attīstītājs, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, uz jaudām var pieteikties tikai tie projekti, kuri ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas saskaņojumu par projekta ieviešanas iespējamību bez kompensējošo pasākumu ieviešanas.
3) Tīkla jaudas rezervācijā tiktu paredzēta tikai sistēmas pieslēguma līguma noslēgšanas gadījumā.
Šāda modeļa ieviešana ļautu visiem attīstītājiem, kuriem ir patiesa interese un kapacitāte attīstīt jaunu ģenerācijas jaudu projektus, virzīties uz priekšu vienlaikus savā atbildības jomā paturot attīstības izmaksu riskus. Turklāt tas neradītu administratīvi sarežģītu un smagnēju procedūru, tādējādi neveidojot jaunus rezervēto tīkla jaudu sastrēgumus noteiktā laika nogrieznī. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojektā nebūtu iestrādājams arī regulējums, kas noteikts Eiropas parlamenta un padomes direktīvas (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652  15 c pantā attiecībā par paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas, kas būtu saistāms ar sevišķi svarīgu sabiedrības interešu jēdzienu.
Attiecībā par šobrīd piedāvāto redakciju, lūgums izvērtēt, vai nebūtu nepieciešams ierobežot sevišķi svarīgu sabiedrības interešu piemērošanu attiecībā uz ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. 
Tāpat lūdzam izvērtēt, vai jēdziens "vidi mazinošu pasākumu priekšlikumu kopa" būs pietiekami saprotams un vai šajā gadījumā nebūtu nepieciešamas Valsts vides dienesta izstrādātas vadlīnijas vai detalizētāks skaidrojums anotācijā. 

-