Atzinums

Iebilstam pārejas perioda nenoteikšanai.
Nav valstiski atbalstāms, ka, īstenojot reformu, netiek noteikts pārejas periods, bet tā vietā tiek noteikts, ka ilgstošā laika periodā tiek radīts īpašs tiesisks stāvoklis, gan no sociālo garantiju puses, gan atlīdzības, atsevišķām amatpersonām.
Turklāt, ņemot vērā, reformas īstenošanas termiņa pagarinājumu līdz 2027. gada 31. decembrim, iespējamo amatpersonu skaits, kas varētu nepāriet uz Vienoto tiesu ekspertīžu iestādi, ja nosaka 5 vai 10 gadu pārejas posmu, samazinās.
Piemēram, ja nosaka 10 gadu pārejas periodu, tad tas varētu skart potenciāli 13 nodarbinātos, kuri sasniegs izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumus pēc 2038.gada 1.janvāra. Turklāt nevar būt pilnīgas pārliecības, ka visi 13 nodarbinātie nākotnē arī pievienosies Vienotai tiesu ekspertīžu iestādei.
Tādējādi atsevišķu personu dēļ tiek plānots radīt apstākļus, kas pēc būtības neatbilst reformas mērķim, proti, terminam "reformas" līdzīgi (gandrīz kā sinonīmi) ir termini attīstība, uzlabošana, modernizācija, pārveidošana, pārmaiņas, racionalizācija u.c. Ar reformām visbiežāk tiek sagaidītas ievērojamas pozitīvas izmaiņas, salīdzinot ar noteiktu laika posmu iepriekš. (Skat. Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Valsts pārvalde – “quo vadis”? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais” 6.lpp.). Savukārt iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu nekādas pārmaiņas, racionalizācija u.tml. nodarbinātībā, izņemot darba devēja nosaukuma maiņu, nav.
Attiecībā uz tiesisko paļāvību norādāms, ka tiesiskā paļāvība ir konstatējama, ja personai ir bijis uz ko paļauties, proti, iestādes skaidrs un beznosacījuma apsolījums, ja privātpersona uz šo apsolījumu ir paļāvusies un ja privātpersonas paļāvība ir aizsardzības vērta (Briede J. 10.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 167.–169.lpp.). Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas vecuma, kā arī nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to gan uzsākot dienestu, gan esot dienestā amatpersonām nevarēja rasties tiesiskā paļāvība, ka tām noteikti tiks piešķirta izdienas pensija. Ievērojot minēto, nav tiesiska pamata Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldē nodarbinātajiem tiesiskās paļāvības dēļ nenoteikt pārejas periodu.
Vienlaikus norādāms, ka labas personālpolitikas ietvaros ir kritiski svarīgi, lai vienā iestādē nodarbināto tiesības būtiski neatšķirtos, ja tas netiek nodrošināts, iestāde var saskarties ar būtiskām problēmām un izaicinājumiem. Kā vienu no problēmām var izcelt darbinieku neapmierinātību, īpaši no šobrīd Valsts tiesu ekspertīžu birojā nodarbinātajiem. Darbinieki, kuri veiks vienādi vērtīgu darbu, bet būs pakļauti mazāk labvēlīgām tiesībām, to uzskatīs par netaisnīgu, kā rezultātā mazināsies to motivācija, kā arī tas var radīt iestādē psiholoģisko spriedzi starp darbiniekiem, darbinieku šķelšanos un mazināt savstarpējo sadarbību. Kā arī nav izslēgts risks, ka šāda pieeja izraisīs augstākus darbinieku mainības rādītājus, kas, savukārt, var radīt nākotnē atbilstošu speciālistu trūkumu, jo būs grūtības piesaistīt potenciālos darbiniekus dēļ tā, ka pastāvēs nevienlīdzība.

-

Konceptuāli iebilstam par līdzšinējo sociālo garantiju saglabāšanu.
Jautājumā par sociālo garantiju apmēru nodrošināma sistēmiska pieeja, novēršot nevienlīdzīgu attieksmi pret vienādos apstākļos esošiem nodarbinātajiem.
Nav pieļaujams, ka iestādē, kurai pievieno nodarbinātos, kuri turpmāk veiks to pašu vai līdzvērtīgu darbu, jau iestādē nodarbinātajiem, būtiski atšķiras sociālo garantiju apjoms, piemēram, Valsts tiesu ekspertīžu birojā nodarbināto darbinieka nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies darbinieka apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu darbiniekam noteiktās mēnešalgas apmērā (Valsts un pašvaldību institūcijas amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 19. panta pirmā daļa). Savukārt amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu gan amatpersonai noteiktās mēnešalgas apmērā, gan vienreizēju pabalstu 12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāku kā 10 000 euro.
Norādāms, ka labas personālpolitikas ietvaros ir kritiski svarīgi, lai vienā iestādē nodarbināto tiesības būtiski neatšķirtos, ja tas netiek nodrošināts, iestāde var saskarties ar būtiskām problēmām un izaicinājumiem. Kā vienu no problēmām var izcelt darbinieku neapmierinātību, īpaši no šobrīd Valsts tiesu ekspertīžu birojā nodarbinātajiem. Darbinieki, kuri veiks vienādi vērtīgu darbu, bet būs pakļauti mazāk labvēlīgām tiesībām, to uzskatīs par netaisnīgu, kā rezultātā mazināsies to motivācija, kā arī tas var radīt iestādē psiholoģisko spriedzi starp darbiniekiem, darbinieku šķelšanos un mazināt savstarpējo sadarbību. Kā arī nav izslēgts risks, ka šāda pieeja izraisīs augstākus darbinieku mainības rādītājus, kas, savukārt, var radīt nākotnē atbilstošu speciālistu trūkumu, jo būs grūtības piesaistīt potenciālos darbiniekus dēļ tā, ka pastāvēs nevienlīdzība.

Turklāt nav saprotams tādas garantijas kā atvaļinājuma ilguma saglabāšana, ņemot vērā, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojā nodarbinātajiem tiek piešķirts apmaksāts papildatvaļinājums, kas saskaņā ar Atlīdzības likuma 42. panta pirmo daļu var būt līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Tāpat saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmās daļas 2. punktu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas. Tādējādi, ņemot vērā, ka papildatvaļinājums tiek piešķirts darba dienās, tad kopējais atvaļinājuma dienu skaits Vienotas tiesu ekspertīžu iestādes darbiniekiem var būt līdzvērtīgs amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi apmaksātā ikgadējā atvaļinājuma ilgumam.

Tāpat norādāms, ka Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītais un atbalstītais informatīvais ziņojums noteica, ka "netiks nodrošinātas tās sociālās garantijas, ko saņem amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, ņemot vērā to īpašo statusu, piemēram, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi; valsts finansētu veselības aprūpi; papildu atvaļinājumu, kas tiek palielināts atkarībā no izdienas, pēc katriem pieciem nepārtraukti nodienētiem gadiem izmaksātu pabalstu trīs mēnešalgu apmērā; īpašu kompensācijas sistēmu nelaimes gadījumu jomā, tai skaitā par nelaimes gadījumiem, kas nav saistīti ar darba pienākumu izpildi, piešķirot pabalstu". Tāpat Valsts kanceleja regulāri, sniedzot atzinumus par tiesu ekspertīžu reformu, norāda uz nepieciešamību ievērot sistēmisku pieeju un iebilst sociālo garantiju saglabāšanai.
Līdz ar to Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes tiesu ekspertiem nevarēja rasties tiesiskā paļāvība par to, ka pēc amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amatu pārveidošanas par darbinieku amata vietām, tiks saglabātas pilnībā visas sociālās garantijas, kas attiecas uz amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm.

-