Atzinums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) savas kompetences ietvaros izvērtēja Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2022.gada 13.janvārī pieteikto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (21-TA-1794) (turpmāk – likumprojekts), tā sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotācija) un protokollēmuma projektu.
Regulators atbalsta likumprojekta un ar to saistīto dokumentu tālāku virzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tiek ņemti vērā tālāk norādītie iebildumi.
Vispārīgi iebildumi
Regulatora ieskatā likumprojektā trūkst normatīvā regulējuma saistībā ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē no 2024.gada, kad saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam (turpmāk – Valsts plāns) noteikto uz pašreizējo sadzīves atkritumu poligonu bāzes jābūt izveidotiem 10 reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem (turpmāk – RAAC), kur katrs no tiem, atkarībā no pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un pieejamās infrastruktūras, var veikt atšķirīgas atkritumu apsaimniekošanas funkcijas.
1. Valsts plānā noteikts, ka “Līdz 2024.gada beigām RAAC ir saņēmis piesārņojošās darbības atļauju, reģistrējies SPRK un iesniedzis SPRK apstiprināšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu”. Savukārt likumprojekts neparedz izmaiņas ne Likuma 40.pantā, ne 41.pantā, kas šobrīd regulē sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtību sadzīves atkritumu poligonos.
Pašlaik atbilstoši likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” Regulators regulē sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos (turpmāk – regulētais pakalpojums). Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu (turpmāk – Likums) regulētais pakalpojums aptver tās darbības atkritumu poligonā, kas ar nešķirotiem sadzīves atkritumiem (turpmāk – NSA) tiek veiktas no atkritumu pieņemšanas poligonā līdz to apglabāšanai atkritumu krātuvē, kā arī krātuves pēcslēgšanas apsaimniekošanu 30 gadu ilgā laikposmā pēc tās slēgšanas, un attiecīgās izmaksas tiek ietvertas tarifā par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos[1].
Valsts plānā noteikts, ka pēc RAAC izveides katrs no tiem varēs nodrošināt diferencētu sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu, pie tam visi RAAC nespēs nodrošināt pilnu NSA apsaimniekošanas ciklu viena RAAC ietvaros, jo:
-visos RAAC nebūs pieejama infrastruktūra un tehnoloģijas, kas nodrošina no NSA atšķirotās bioloģiski noārdāmo atkritumu (turpmāk – BNA) frakcijas tālāku apsaimniekošanu savā RAAC atbilstoši Eiropas Savienības noteiktām pārstrādes prasībām;
-no pašvaldību lēmuma būs atkarīgs, cik ilgi RAAC apsaimniekotājam būs iespējams nodrošināt tālākai pārstrādei nederīgās atkritumu frakcijas apglabāšanu sava apsaimniekotā RAAC atkritumu poligona atkritumu krātuvē.
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojektā noteikt, kādi pakalpojumi (darbības), ko nodrošinās RAAC būs regulējami pakalpojumi saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, norādot pakalpojuma ietvaros veicamās darbības. Ar Likuma normām būtu jānosaka, vai turpmāk plānots regulēt visu NSA plūsmu visos RAAC, vai arī tikai tajos RAAC, kas nodrošinās BNA frakcijas tālāku apstrādi un tālākai pārstrādei nederīgās atkritumu masas apglabāšanu. 
Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja NSA plūsma, kas tiks ievesta RAAC, kurš pats nevar nodrošināt RAAC ievesto NSA apsaimniekošanas pilnu tehnoloģisko procesu, turpmāk netiks regulēta, proti, maksu, kas atkritumu apsaimniekotājam būs jāsamaksā par RAAC ievesto NSA tonnu, noteiks pats RAAC apsaimniekotājs, tad vienā un tajā pašā atkritumu apsaimniekošanas reģionā radīto NSA apsaimniekošanai iespējamas divas dažādas pieejas maksas noteikšanā: vienā RAAC NSA pieņems saskaņā ar Regulatora noteiktu tarifu, bet citā – atbilstoši tirgus apstākļiem.
2. Regulatora ieskatā likumprojektā iekļaujami vairāki pārejas regulējumi:
-Valsts plānā noteikts, ka 2024.gadā RAAC apsaimniekotājs aprēķina jaunu “atkritumu apsaimniekošanas tarifu”, bet likumprojekts nenosaka, kādu maksu RAAC apsaimniekotājs piemēros līdz brīdim, kad Regulators apstiprina jauno “atkritumu apsaimniekošanas tarifu” – vai lieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligonam noteikto “sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu”, vai arī pats noteic pakalpojuma nodrošinātajam tehnoloģiskajam procesam atbilstošu maksu;
-attiecībā uz tarifa piemērošanu nepieciešams regulējums gadījumiem, kad RAAC apsaimniekotājs nebūs tā pati juridiskā persona, kas pašreiz apsaimnieko sadzīves atkritumu poligonu, vai arī būs būtiski mainījušies tie tehnoloģiskie procesi, ko sadzīves atkritumu poligonos nodrošina pašreiz regulētie sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji.
3. Ņemot vērā Valsts plānā noteikto, likumprojektā nepieciešams iestrādāt normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu Regulatora iespēju pārbaudīt visu regulētā pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļauto izmaksu ekonomisko pamatotību, tostarp gadījumos, ja daļu no darbībām RAAC uzdevumā veic cits komersants, kā arī gadījumos, ja RAAC regulētā pakalpojuma nodrošināšanai izmanto citām personām piederošu infrastruktūru.
4. Saskaņā ar Valsts plānu pašvaldībām reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes procesā būs jāpieņem lēmumi – kuras no pašreizējām sadzīves atkritumu poligonu aktīvajām krātuvēm tiks iekonservētas, uz laiku apturot to ekspluatāciju. Ņemot vērā, ka atbilstoši pašreizējam Likuma regulējumam atkritumu apglabāšanas krātuves konservācijas izmaksas nav iespējams segt no pašvaldību kontos caur regulētā pakalpojuma tarifu uzkrātajiem līdzekļiem, nepieciešams rast risinājumu atkritumu apglabāšanas šūnu konservācijas izmaksu segšanai.     


[1] Saskaņā ar Likuma 41.panta pirmo daļu tarifā par atkritumu apglabāšanu poligonos ietveramas ne tikai atkritumu apglabāšanas tehnoloģiskā procesa izmaksas, bet arī izmaksas saistībā ar atkritumu sagatavošanu apglabāšanai, ar mehāniskās priekšapstrādes procesā atšķirotās bioloģiski noārdāmās frakcijas tālāku apsaimniekošanu un reģenerācijai derīgu materiālu sagatavošanu tālākai pārstrādei; atkritumu poligona ierīkošanas izmaksas; izmaksas, kas uzkrājamas poligona slēgšanai, rekultivācijai un slēgta poligona apsaimniekošanai 30 gadu ilgā laikposmā pēc poligona slēgšanas un citas izmaksas.
 

-

Lūdzam Likumprojektu precizēt ar papildinājumu Likuma 41.pantā, atsevišķā punktā nosakot, ka tarifā par atkritumu apglabāšanu poligonos iekļauj “izmaksas uzkrājumam dabas resursu nodokļa segšanai saistībā ar bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi iekārtās, kuru pilns pārstrādes cikls ir ilgāks par 3 gadiem”. 
 

-

Gan Likumā, gan likumprojektā jēdzieni “atkritumu poligons” un “atkritumu poligona apsaimniekotājs vai īpašnieks” tiek lietoti apzīmējot gan atkritumu apglabāšanas krātuvi un tās apsaimniekošanu, gan attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas centru, kur ar atkritumiem tiek veiktas daudz un dažādas darbības. Ņemot vērā minēto, lūdzam veikt šo jēdzienu precizējumus atbilstoši plānotajai funkcijai visur tekstā.

-

Saskaņā ar likumprojekta 18.punktā noteikto Likuma pārejas noteikumu 57.punkts paredz iespēju pakāpeniski līdz 2023.gada 30.decembrim pārslēgt līgumus par sadzīves atkritumu apglabāšanu, kas noslēgti atbilstoši Likuma 21.panta pirmajai daļai. Tajā pat laikā nav noteikts, kad sadzīves atkritumi uz RAAC jāsāk nogādāt atbilstoši jaunajam atkritumu apsaimniekošanas reģionu dalījumam, kas tiks noteikts ar jaunu Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” projekta redakciju (turpmāk – Noteikumu projekts), kurai saskaņā ar Valsts plānā noteikto vajadzēja stāties spēkā jau 2021.gada 1.jūlijā, bet pagaidām tā vēl nav stājusies spēkā.
Pašreiz spēkā esošais reģionālais dalījums atbilst Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr. 337 “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” (turpmāk – Noteikumi Nr.337).
Tātad līdz 2023.gada 30.decembrim tiek pieļauta atkritumu nogādāšana apglabāšanai uz RAAC saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas reģionālo dalījumu, kas šobrīd noteikts Noteikumos Nr.337, atbilstoši kuriem noslēgti spēkā esošie līgumi starp pašvaldībām un atkritumu poligonu apsaimniekotājiem. Tomēr no Noteikumu projekta aktuālās redakcijas izriet, ka Noteikumi Nr.337 zaudēs spēku konkrētā datumā, brīdī, kad stāsies spēkā Noteikumu projekts. Līdz ar to radīsies situācija, ka iespējams laika periods (no Noteikumu projekta spēkā stāšanās brīža līdz faktiskajam līguma pārslēgšanas datumam), kad atkritumu poligona vai RAAC apsaimniekotāja darbība neatbildīs Atkritumu apsaimniekošanas likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktajam ka “to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kuras atrodas attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, radītos sadzīves atkritumus apglabā tikai attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligonā vai nodod tos attiecīgajās pārkraušanas stacijās”. 
Regulatora ieskatā minētā problēma risināma, nosakot konkrētu izmaiņu spēkā stāšanās datumu, pēc kura beigām, atkritumu apsaimniekošana uzsākama atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.
 

-

Ņemot vērā Valsts plānā noteiktos mērķus un arvien pieaugošās dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošanas tendences, sagaidāms, ka nešķirotajos sadzīves atkritumos arvien mazāk nonāks tās atkritumu plūsmas, kas tiek dalīti savāktas. Līdz ar to Likuma 39.pantā lietotais “nešķirotu sadzīves atkritumu” termins pēc būtības vairs neatbilst nešķirotiem sadzīves atkritumiem, tāpēc lūdzam izvērtēt priekšlikumu, vai minēto atkritumu plūsmu varētu nosaukt atbilstoši Eiropas Komisijas Lēmumā[1] noteiktajam – “jaukti sadzīves atkritumi”. 


[1] Eiropas Komisijas  2014. gada 18. decembra Lēmums ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014D0955&from=EN
 

-