Atzinums

Projekta ID
23-TA-3259
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
13.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Iebildums.
Vēršam uzmanību, ka ilgtspējas ziņojumu apliecinājumu ziņojumu sagatavošanas regulējums ir iekļauts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekta IV nodaļā “Ilgtspējas ziņojumi attiecībā uz trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībām un trešās valsts sabiedrības filiālēm”, līdz ar to nav saprotams, kāpēc tie ir jāpublisko likuma 58.2 pantā minētajām kapitālsabiedrībām.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Panta otrajā daļā, kur iekļauta atsauce uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 3. pantu, trūkst norādes uz panta daļu (pirmo daļu) – ir jābūt “[..] attiecināmas uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem subjektiem.”
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un ilgtspēju uzņēmējdarbībā pēdējos gados visbiežāk saprot ar burtu savienojumu ESG (Environment, Social, Governance) jeb vides, sociālās atbildības un pārvaldības standartiem, kas nozīmē ka pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām jāskata šo kontekstā ar investīcijām, kas virzītas uz ilgtspējīgiem, zaļiem projektiem un darbībām.  
Ilgtspējas kontekstā ļoti būtiski ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķini t.sk. CO2  un to pareizi mērījumi. LPS ieskatā visiem ir jāzin precīza metodoloģija un jāsaprot kādā veidā mēs iegūsim pozitīvu bilanci. SEG emisiju samazinājumā jābūt skaidriem soļiem, kādi pasākumi dos vislielāko ekonomisko ieguvumu pret izmaksām. Risks ka šobrīd nepastāv vienots regulējums un katra pašvaldība, pašvaldību kapitālsabiedrība var veikt SEG emisiju aprēķinu pēc ISO 14001, vai SEG emisiju protokola vai citas metodes, tāpat CSP SEG emisiju aprēķinu metodoloģija vispār netiek izmantota.
LPS vēlas vērst uzmanību, ka bez papildus finansējuma un aizņemšanās limita būtiska palielinājuma, nav iespējama strauja SEG emisiju ierobežošana daudzos ekonomikas sektoros. NEKP 2030 dekarbonizācijas joma plāno SEG emisiju samazināšanu dažādos sektoros un atjaunīgās enerģijas īpatsvara paaugstināšanu tai skaitā transporta elektrifikāciju, kur jāņem vērā, ka nāks klāt ES ETS neiekļauto sektoru (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) emisijas. Latvijai saistošs SEG samazināšanas 2030. gada mērķis ir 17%, salīdzinot ar 2005. gadu.
Ņemot vērā SEG emisiju t.sk. CO2 aprēķina nozīmi uz pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību saistību izpildi, starptautiska finansējuma piesaistes prasībām, vietējo komercbanku nosacījumiem, kas darbojas pēc taksonomijas regulējuma “rīcības plāns ilgtspējīgām finansēm” (Action Plan on Sustainable Finance), LPS aicina Valsts kanceleju, Finanšu ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju atrisināt jautājumu par SEG emisiju aprēķinu metodolģiju, kur tiktu atrunāts jautājums par emisiju aprēķinu un papildus emisiju piesaisti, uzskaiti, ieguvumiem un pieejamiem finanšu avotiem . 
 
Piedāvātā redakcija
-