Atzinums

Ceļu nodevas maksāšanas pienākums nav attiecināms uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto pārvaldes (valsts, pašvaldības u.tml.) uzdevumu īstenošanai.

Uzturam Tieslietu ministrijas 2024. gada 19. aprīļa atzinuma 5. punktā norādīto iebildumu. Šāda veida regulējums ir pretrunā nodevas mērķim, kā arī rada situācijas, ka administratīvā atbildība tiek nepamatoti vai nevajadzīgi piemērota amatpersonām vai pat publiskām personām.
Iepriekš minētais attiecas uz visiem ceļu nodevu veidiem (autoceļu lietošanas nodeva, ceļu infrastruktūras nodeva, pašvaldības ceļu nodeva).
 

-

Likumā izveidojams ceļu infrastruktūras nodevas pienācīgs pamatregulējums. Ja projektā paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam, tad projektā ietveramas vadlīnijas, kā šis pilnvarojums īstenojams.

Uzturam Tieslietu ministrijas 2024. gada 19. aprīļa atzinuma 6. punktā norādīto iebildumu. Piemēram, no projekta konkrēti neizriet, kā Ministru kabinets izvēlas tos valsts galveno vai reģionālo autoceļu posmus, par kuru lietošanu maksājama nodeva. Tāpat projekta 15. pantā tikai daļēji ir regulēti nodevas aprēķināšanas kritēriji.
 

-

Precizējams nodevas maksātāju regulējums (projekta 14. un 18. pants), tostarp skatoties kopsakarā ar administratīvās atbildības regulējumu.

1. Jau Tieslietu ministrijas 2023. gada 11. decembra atzinumā bija norādīts, ka projektā jābūt precīzi noteiktam, kurai personai ir pienākums maksāt nodevu. Tomēr arī pašreizējā projekta 14. panta pirmās daļas redakcijā ir paredzēts, ka ceļu infrastruktūras nodevu maksā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs. Līdzīgi projekta 18. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka pašvaldības ceļu nodevu maksā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs. No projekta nav secināms, kurā gadījumā attiecīgajai personai ir pienākums maksāt nodevu. Turklāt vēl saskaņā ar projekta 1. panta 1. punktā ietverto skaidrojumu par transportlīdzekļa īpašnieku uzskatāms arī turētājs.

Savukārt projekta 25. un 26. pantā administratīvā atbildība ir paredzēta tikai transportlīdzekļa īpašniekam. Personai nevar piemērot administratīvo atbildību, ja tai konkrētajā gadījumā nemaz nav pienākuma maksāt nodevu (piem., ja šāds pienākums ir pārvadātājam).

2. Projekta 14. panta otrajā daļā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas veidus un kārtību. Līdzīgs regulējums ietverts arī projekta 18. panta trešajā daļā. Tā kā šāds pilnvarojums var attiekties vienīgi uz procesuāliem jautājumiem, tad secināms, ka arī Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts noteikt, kurai personai attiecīgajā gadījumā ir pienākums maksāt nodevu. Turklāt šāds pamatregulējums būtu ietverams tieši likumā. Par to liecina arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta pirmajā un otrajā daļā izveidotā nodevu sistēma.

Vienlaikus aicinām pievērst uzmanību pilnvarojuma kvalitātei un tā saturam. Piemēram, nodevas maksāšanas veidi varētu būt viena no nodevas maksāšanas "kārtības" izpausmēm, lai arī pilnvarojumā "veidi" un "kārtība" ir nošķirti. Savukārt, neskatoties uz projekta 5. panta otrajā daļā esošo pilnvarojumu, autoceļu nodevas maksāšanas veidi ir paredzēti projekta 8. panta otrajā daļā. Līdz ar to nepastāv precīzs likumā un Ministru kabineta noteikumos regulējamo jautājumu nošķīrums.
 

-

Likumā izveidojams pašvaldības ceļu nodevas pienācīgs pamatregulējums. Ja projektā paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam vai pašvaldībai, tad projektā ietveramas vadlīnijas, kā šis pilnvarojums īstenojams.

Uzturam Tieslietu ministrijas 2024. gada 19. aprīļa atzinuma 6. punktā norādīto iebildumu. Lai arī Ministru kabinetam varētu būt tiesības noteikt konkrētus ceļus, laiku un nodevas apmēru, pietiekami konkrētiem kritērijiem, kā to izdarīt, jābūt ietvertiem projektā.
 

-

Atkārtoti izvērtējams nodevu piedziņas regulējums, tostarp tās lietderība un mijiedarbība ar administratīvo atbildību. Nav atbalstāma pieeja, ka ilgstoša pārkāpuma gadījumā administratīvo sodu piemēro vienu reizi 24 stundu laikā.

1. Uzturam Tieslietu ministrijas 2024. gada 19. aprīļa atzinuma 12. punktā norādīto iebildumu par administratīvā soda piemērošanu un nesamaksātās nodevas vienlaicīgu piedziņu, kā arī nepieciešamību izvērtēt ierobežojumu autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas nesamaksas gadījumā samērīgumu kopsakarā ar piemērojamo sodu un tā piespiedu izpildes līdzekļiem.

2. Projekta 21. panta piektajā daļā paredzēts, ka "ilgstoša pārkāpuma gadījumā, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem vairākkārt – autoceļa posma lietošana, ja autoceļu lietošanas nodeva vai ceļu infrastruktūras nodeva nav samaksāta vai nav samaksāta pilnā apmērā vai pašvaldības ceļa posma lietošana, ja pašvaldības ceļu nodeva nav samaksāta –, sodu par pārkāpumu piemēro vienu reizi 24 stundu laikā".

Šāds regulējums neatbilst Administratīvās atbildības likuma 26. panta pirmajai daļai. Personai vēlreiz administratīvo atbildību par šādu ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētu pārkāpumu var piemērot tikai pēc tam, kad tai ir paziņots par iepriekšējo pārkāpumu (plašāk sk. Tieslietu ministrijas 2023. gada 11. decembra atzinuma 20. punktu). Neskatoties uz līdzīgu regulējumu Ceļu satiksmes likumā, projektā šāda regulējuma iekļaušana nav atbalstāma. Iepriekš norādītais skaidrojums par sodu piemērošanu ilgstoša pārkāpuma gadījumā ietverams projekta anotācijā.

-

Nav atbalstāma administratīvās atbildības piemērošana, ja ir iespējama (un projektā tieši paredzēta) nesamaksātās nodevas piedziņa. Projekta anotācijā iekļaujams pienācīgs administratīvās atbildības kritēriju un soda izvēles skaidrojums.

1. Projekta anotācijā ietverts ļoti vispārīgs administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, kā arī vien atsevišķas norādes par soda apmēra izvēles pamatojumu. Minētais skaidrojums precizējams, turklāt ievērojot arī katra ceļu nodevas veida īpatnības.

Nav pamatoti norādīt, ka "ceļu nodevas maksāšanas pārkāpumu nav iespējams novērst ar administratīvā akta izdošanu vai citiem līdzekļiem". Eksistē nesamaksāto nodevu piedziņas mehānisms, kuru turklāt projektā vēl īpaši regulē. Ja pastāv nodevas piedziņas un ar to saistīto izdevumu piedziņas iespējamība, kā arī tehnisko līdzekļu izmantošanas apjoms ir tāds, ka personai ir mazas iespējas izvairīties no pārkāpuma fiksēšanas, tad administratīvā soda nepieciešamība nav acīmredzama. Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgās darba grupas 2024. gada 28. marta sēdē tika izteikti dažādi argumenti par administratīvi procesuālu līdzekļu izmantošanu. Projekta anotācijā šie apsvērumi nav vērtēti.

Tāpat nav konkrēta pamatojuma soda veida un apmēra (it īpaši naudas soda minimālā apmēra) izvēlei saistībā ar katru pārkāpumu (sk. arī 2021. gada 29. decembra spriedumu lietā Nr. 2021‑09‑01). Šajā ziņā īpaši sarežģīts ir jautājums par soda apmēru projekta 25. un 26. pantā, tostarp šo nodevu likme (apmērs) nemaz nav zināms.

2. Sākotnēji projektā vismaz saistībā ar autoceļu lietošanas nodevu bija paredzēta iespēja šo nodevu samaksāt arī pēc autoceļa posma izmantošanas līdz nākamās dienas beigām. Diemžēl šāda iespēja vairs nav saglabāta. Lai arī nav atbalstāma paaugstināta likme šādā gadījumā (tad maksājums iegūtu soda pazīmes), iespēja samaksāt nodevu kādu laiku pēc autoceļa posma lietošanas ir vērtējama pozitīvi un būtu saglabājama. Tas nodrošinātu labāku un ērtāku pakalpojumu privātpersonai. Turklāt šādā veidā varētu samazināt iespējamo administratīvā pārkāpuma procesu skaitu. Ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, kas ļautu izvairīties no represīvu līdzekļu piemērošanas privātpersonai. Iespēja samaksāt nodevu pēc autoceļa posma lietošanas būtu attiecināma uz visiem ceļu nodevu veidiem.
 

-

Saistībā ar izziņas 104. punktā ietverto iebildumu, ja Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem normas jau ir ieviestas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par minēto prasību pārņemšanu konkrētās Autoceļu lietošanas nodevas likuma vienībās. Kā arī lūdzam nodrošināt grozījumu veikšanu minētajā likumā, izdarot informatīvo atsauci uz šo direktīvu, par ko (proti, grozījumu nepieciešamību un būtību) lūdzam sniegt informāciju likumprojekta anotācijas 4. sadaļā.
Skaidrojam, ka Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka tiesiskās noteiktības princips noteic, ka saskaņā ar Eiropas Savienības normām pieņemtajiem valsts noteikumiem ir jānodrošina pienācīga publicitāte, kas personām, kuras skar minētie noteikumi, dotu iespēju noskaidrot savu tiesību un pienākumu tvērumu konkrētajā jomā, kuru reglamentē Eiropas Savienības tiesības. Tātad, ja direktīvā ir skaidri noteikts, ka noteikumos, ar kuriem transponē šo direktīvu, ir jāiekļauj atsauce uz to vai arī šāda atsauce ir jāpievieno to oficiālās publikācijas brīdī, jebkurā gadījumā ir jāpieņem īpašs transponēšanas akts (piemēram, speciāls akts, kas publicēts dalībvalsts oficiālajā vēstnesī), kurā nepārprotami norādīti jau spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti, ar kuriem dalībvalsts ieskatā ir izpildīti direktīvā paredzētie pienākumi.

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (konsolidētās versijas) 7.e panta 1.punkts noteic infrastruktūras lietošanas maksas aprēķināšanas kārtību - autoceļu nodevas jeb likumprojektā regulētās ceļu infrastruktūras nodevas sastāvdaļa, savukārt likumprojekta 2. pielikumā noteiktas autoceļu lietošanas nodevas likmes. Attiecīgi lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā skaidrot, kā minētajā likumprojekta vienībā pārņemtas minētās prasības. Līdzīgi lūdzam sniegt skaidrojumu arī par citu minētās direktīvas prasību pārņemšanu, proti:
1) 7.ca panta 3. un 4. punktu;
2) 7.b panta 1. un 2. punktu.
Kā arī lūdzam minētajā likumprojekta anotācijas tabulā skaidrot, kā paredzēts likumprojektā pārņemt minētās direktīvas 7.j panta 1. punktu.
 

-

Projekta 3. pantā un 18. panta devītajā daļā paredzēto informācijas sniegšanas pienākumu ar noteiktiem sākotnējiem termiņiem piedāvājam izvērtēt atbilstoši tam, ka projekta saskaņošanas procesā dažādu normu spēkā stāšanās termiņi ir pārcelti par gadu. Turklāt, ņemot vērā projekta saskaņošanas gaitu, ir apšaubāmi, ka Ceļu nodevu likums stāsies spēkā šobrīd plānotajos termiņos. Tādējādi Tieslietu ministrijas ieskatā minētās normas par Satiksmes ministrijas vai pašvaldību informācijas sniegšanu līdz 2025. gada 1. martam vai 25. martam ir deklaratīvas.

-

Lūdzam likumprojekta 13. panta pirmajā daļā un 15. panta pirmajā daļā nedublēt, kas ietveras ceļu infrastruktūras nodevā.

-