Atzinums

Panta piektā daļā nosaka, ka "Arestētās mantas pārvaldnieks informē procesa virzītāju par risku, ka kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas varētu zaudēt savu vērtību. Procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, var pieņemt lēmumu par kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu realizācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Attiecībā uz kapitāla daļām nošķirama nomināla vērtība un to pārdošanas (tirgus) vērtība. Ne viena, ne otra no šīm nosacītajām vērtībām nevar tikt zaudēta autonomi no kapitālsabiedrības akcionāru lēmumiem un uzņēmuma darbības rezultātiem, bet to vērtība vienmēr būs dinamiski mainīgs lielums. Īpaši tas sakāms par publiski kotētu akciju pārdošanas vērtību, ko ietekmē ne vien uzņēmuma darbības rezultāti, bet daudzi citi tirgus faktori, kas var būt arī spekulatīvi. Kapitāla daļām, kā akcionāra balsstiesību instrumentam vispār nav "savas vērtības", tās nodrošina tikai dalību lēmumu pieņemšanā uzņēmumā proporcionāli balsstiesību īpatsvaram, kuru samazinot var tikt zaudēta ietekme lēmumu pieņemšanā, kas var tikt vērtēta kā būtisks un neatgriezenisks zaudējums kapitāla daļu/akciju īpašniekam. Līdz ar norādīto, risinājums, kas paredz kapitāla daļu pārdošanu pie ziņām, ka tās var zaudēt savu vērtību, var tikt spekulatīvi izmantots citu dalībnieku kontroles pārņemšanai uzņēmumā. Īpaši tas attiecināms uz slēgtām akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurās esošajiem dalībniekiem var būt izdevīgi iegūt arestētās kapitāla daļas (kontroli uzņēmumā) par samazinātu vērtību.
Arī tad, ja uzņēmums pārtrauc darboties, tad daļu atsavināšana nav uzskatāms par izdevīgāko risinājumu. šādos gadījumos, atkarībā no kontroles apmēra, ir izdevīgāk pārdod uzņēmumu kā ražojošu vienību, vai atsavināt tā mantas kopumu.
Rīcības robežas ar arestēto mantu šobrīd noteiktas 365.pantā, paredzot, ka nodot realizācijai vai iznīcināšanai var tikti tādu arestēto mantu, kuras ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuras ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Līdz ar norādīto, arī rīcība ar arestētām kapitāla daļām jāveido kontekstā ar Kriminālprocesa likuma 365.pantā noteiktajiem principiem un kārtību, respektējot faktu, ka kapitāla daļas nav "manta" vai "prece" klaisikā izpratnē.

Tāpat arī, ņemot vērā, ka arestēta manta nav uzskatāma par valsts īpašumā vai valdījumā esošu mantu (konfiscētu mantu), un Kriminālprocesa likuma 366.pantā paredzēta mantas aresta atcelšanas kārtība un personas tiesības saņemt to atpakaļ, nav pamata attiecībā uz arestētām kapitāla daļām atkāpties no vispārējā principa un radīt tādu risinājumu (kapitāla daļu atsavināšana), kuru īstenojot Kriminālprocesa 366.pantā paredzētā mantas atdošana nebūs iespējama. Šāds risinājums satur pazīmes par būtisku personas tiesību uz īpašumu pārkāpumu (atsavināšanā iegūtais labums nav samērīgs ar balsstiesību zaudēšanu uzņēmumā) un var izraisīt personu strīdus ar valsti un jaunus zaudējumu kompensāciju pieprasījumus. 

Ņemot vērā norādīto, kapitāla daļu aresta laikā prioritāri saglabājamas tas personas tiesību kopums, ko nodrošina kapitāla daļas, nevis iegūstama to attiecīgajā brīdī iespējamā atsavināšanas cena.

-

Paredzēts, ka Kriminālprocesa likuma 365.¹ pants stāsies spēkā parastā kārtībā, bet šajā panta otrajā daļā norādīts, ka "(2) Procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var pieņemt lēmumu, ar kuru kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas tiek nodotas pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Ministru kabinets nosaka arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību." Savukārt Pārejas noteikumu 87.punktā perdzēts noteikt, ka Ministru kabinets attiecīgos noteikumus izstrādā līdz 2025.gada 1.janvārim. Lai neveidotos tiesiski nenoteikta situācija attiecībā uz daļu pārvaldīšanas kārtību, vēlam pārejas noteikumos paredzēt, ka kapitāla daļu nodošana pārvaldībā tiek uzsākta ar Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos, vai pārejas noteikumos jāparedz, kā tiek nodrošināta pārvaldīšana līdz Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai.

-

Likumprojekts paredz, ka arestēto kapitāla daļu un paju tirgus vērtības noteikšanai tiek paredzēts piesaistīt speciālistu, no kā secināms, ka vērtējuma nodrošināšana ir saistīta ar papildus izmaksām. Pie tam, praksē, atkarībā no vērtējuma izmantošanas mērķa,  tiek izmantotas dažādas kapitāla daļu novērtēšanas metodes. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildus skaidrot, ar kādu metodi paredzēts noteikt arestēto kapitāla daļu vērtību, kādas ir paredzamās šāda risinājuma izmaksas un līdzekļu avots.

-

Panta trešajā daļā noteikts pienākums kapitālsabiedrībai vai kooperatīvai sabiedrībai norīkotajam arestētās mantas pārvaldniekam sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai arestētās mantas pārvaldnieks varētu pildīt pārvaldnieka pienākumus. 
Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība nav kriminālprocesa dalībnieki, rosinām nenoteikt tiem patstāvīgu pienākumu sniegt nenoteikta apjoma informāciju (visu informāciju) arestētās mantas pārvaldniekam. Lai nodrošinātu jēgpilnu informācijas apriti kapitālsabiedrības un arestētās mantas pārvaldnieka starpā, rosinām precizēt normu, nosakot, ka arestētās mantas pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām un to institūcijām, kā arī publiskām institūcijām pārvaldnieka pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju.

-

Panta otrajā daļā Ministru kabinetam piešķirts deleģējums noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību. Ņemot vērā deleģējuma atrašanās vietu tiesību normā, var rasties neskaidrības par Ministru kabineta deleģējuma izpildes veidu un kārtību - vai lēmums arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību jāpieņem attiecībā uz katru arestēto kapitāla daļu kopumu, vai tie ir vispārsaistoši Ministru kabineta noteikumi. Rosinām deleģējumu Ministru kabinetam ietvert atsevišķā - panta daļā,  precizējot, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, ar kuriem nosaka arestēto kapitāla daļu pārvaldīšanas kārtību. 

 

-

Anotācijā ir norādīts, ka likumprojekts paredz procesa virzītāja tiesības atcelt arestētās mantas pārvaldnieku un norīkot citu arestētās mantas pārvaldnieku, ja viņš nepilda vai negodprātīgi pilda likumā noteiktos pienākumus. Savukārt likumprojekts paredz, ka kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas tiek nodotas pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Ņemot vērā minēto, kā arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēto atbalstāmo risinājuma variantu (Ekonomikas ministrija ar tiesībām uzdevumu deleģēt Possessor), šobrīd nav saprotams, kā tiks izvēlēts anotācijā norādītais "cits pārvaldnieks", tādējādi lūdzam skaidrot anotācijā minēto. 

-