Atzinums

Tieslietu ministrija, atsaucoties uz 2021. gada 30. septembra Grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV sadaļas 1. punktā "Saistītie tiesību aktu projekti" norādītajam, ir izstrādājusi grozījumus šādos likumos:
likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (22-TA-1916);
likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (22-TA-1921);
likumā -"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (22-TA-1925);
likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (22-TA-1918);
likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (22-TA-1919).

Vēršam uzmanību, ka minētājā anotācijā ir norādīts, ka vienlaikus ir izstrādājami arī grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (44. panta piektā daļa).
Anotācijā atbildīgā institūcija par grozījumu izdarīšanu normatīvajā regulējumā, kas regulē piespiedu nomas tiesiskās attiecības kā pirmā ir noteikta Tieslietu ministrija.
Vienlaikus norādām, ka uzdevums Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā saistīto normatīvo aktu grozījumu projektus neizriet tikai no Grozījumu CL Spēkā stāšanās likuma anotācijā norādītā, bet ir noteikts ar Ministru kabineta sēdes 2020.gada 20.oktobra protokollēmumu (prot. Nr.62 23.§).

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izstrādāt attiecīgus grozījumus arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (44. panta piektā daļa) un virzīt tos vienlaicīgi ar jau izstrādātajiem likumprojektiem.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojektā ietvert grozījumus arī likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk - Privatizācijas likums) 53.panta trešajā daļā.
Privatizācijas likuma 53.panta trešā daļa noteic, ka, ja dzīvojamā māja tiek nojaukta, zemes gabala nomnieks, kurš ieguvis zemi nomā uz 99 gadiem, saglabā nomas tiesības un šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības.
Savukārt grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", kas stājās spēkā 2021.gada 29.oktobrī, noteic, ka likumiskās zemes lietošanas tiesības izbeidzas, ja būve, kas ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, tiek nojaukta, un šādā gadījumā būves īpašniekam ir pienākums atbrīvot lietošanā esošo zemi no būves blakus lietām, ja vien būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi.
Vienlaikus lūdzam vērtēt vai likumprojekts nebūtu papildināms ar pārejas regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad Privatizācijas likuma 53.panta trešajā daļā noteiktie apstākļi būtu iestājušies pirms likumprojekta spēkā stāšanās (gadījumos, kad atbilstoši Privatizācijas likuma 53.panta trešajai daļai zemes gabala nomniekam ir saglabātas nomas tiesības pēc dzīvojamās mājas nojaukšanas). Lūdzam atbilstošu skaidrojumu sniegt anotācijā.

-

Atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā noteiktajam mērķim, lūdzam grozīt Privatizācijas likuma 53. pantu.
Norādām, ka spēkā esošs nevar palikt Privatizācijas likuma 53. panta piektā daļas otrais teikums, kas paredz, ka nomas maksa saskaņā ar šo līgumu nevar pārsniegt zemes nodokļa lielumu (šobrīd 1,5% no zemes kadastrālās vērtības gadā).
Vēršam uzmanību, ka  pārējos saistītajos likumprojektos normas, kas paredz atšķirīgu maksājuma par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām apmēru, ir izslēgtas.

-

Nepiekrītam Tieslietu ministrijas piedāvātajam likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkta precizējuma veidam atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā – izslēdzot 50. panta pirmās daļas 3. punktu.
Vēršam uzmanību, ka Privatizācijas likuma 50. pants noteic privatizētā objekta īpašnieka pienākumus, tai skaitā šobrīd atbilstoši 50.panta pirmās daļas 3.punktam slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizētais objekts.

Ņemot vērā panta uzbūvi un, lai nodrošinātu personai nepārprotamo skaidrību par tās pienākumiem, uzskatām, ka tiesību normā ietverto  pienākumu veikt maksājumu, pamatojoties uz likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, ir jāsaglabā šajā pantā.

 

-

Likumprojekta 2.pants paredz jaunā redakcijā izteikt  Privatizācijas likuma 54.pantu. Ievērojot, ka Privatizācijas likuma 75.panta piektajā daļā, pārejas noteikumu 40, 40.¹, 44. un 51.punktā ir atsauces uz Privatizācijas likuma 54.pantu vai atsevišķu šī panta daļu, lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojektā arī grozīt attiecīgās Privatizācijas likuma normas.

-

Likumprojekta 4.pants cita starpā paredz Privatizācijas likuma pārejas noteikumus papildināt ar 56.punktu, kas noteiktu, ka ar 2024.gada 1.janvāri šajā likumā paredzētās valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem ir atzīstamas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām atbilstoši likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (turpmāk - Atjaunotais Civillikums) noteiktajam.
Atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā, kas stājās spēkā 2021.gada 29.oktobrī, līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu.
Saskaņā ar Atjaunotā Civillikuma 38.panta otro daļu būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām un likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.
Ievērojot, ka Privatizācijas likumā tiek lietots termins "nomas maksa", lūdzam vērtēt nepieciešamību likumprojektā ietvert normas, kas to aizstātu ar likumiskās lietošanas maksu atbilstoši Atjaunotajā Civillikumā noteiktajam.

-

Nevaram atbalstīt  Pārejas noteikumu 55.punktā noteikto, ja šā likuma 7. panta [..] septītajā daļā noteiktajos gadījumos, ievērojot šā likuma 53. panta noteikumus, nomā uz 99 gadiem nodots valsts vai pašvaldības īpašumā esošs zemes gabals, attiecīgā privatizētā objekta īpašnieks nomāto zemes gabalu iegūst īpašumā bez papildu maksas, ja ievēroti šajā likumā un citos likumos zemes iegūšanai īpašumā paredzētie nosacījumi, iesniedzot rajona (pilsētas) tiesā nostiprinājuma lūgumu.
  Privatizācijas likuma 7.panta septītā daļa noteic, ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, [..] uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, un zeme nav sadalāma atbilstoši šā panta piektās vai sestās daļas prasībām, privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.
Vēršam uzmanību, ka Pārejas noteikumu 55.punkta norma radīs maldīgu priekšstatu par iespēju iegūt īpašumā daļu no zemes, uz kuras bez privātpersonas dzīvojamās mājas vēl atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, un zeme nav sadalāma. Šāds publiskas personas nekustamais īpašums ir iegūstams privatizētās dzīvojamās mājas īpašnieka īpašumā tikai atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4 .panta ceturtās daļas 9.punktam. (skat. Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija rīkojumu Nr. 313 “Par valsts nekustamā īpašuma Dzintaru prospektā 49, Jūrmalā, pārdošanu”)

-

Ņemot vērā, ka uzdevums Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā saistīto normatīvo aktu grozījumu projektus  ir noteikts ar Ministru kabineta sēdes 2020.gada 20 oktobra protokollēmumu (prot. Nr.62, 23.§), lūgums, pamatojot likumprojekta izstrādi,  atsaukties uz minēto protokollēmumu.
 
 

-

Lūdzu izstrādāt tiesību aktu lietai saistošu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, ņemot vērā, ka  TAP portālā katram projekta veidam ir definēts TA lietai obligāti sagatavojamās informācijas komplekts, kas paredz izstrādāt un TA lietai pievienot aizpildītu  MK sēdes protokollēmuma projektu.
 

-