Atzinums

Par: (6) 

Nav saprotams, kas tiek saprasts ar “pietiekams skaits atbilstoši iedzīvotāju blīvumam attiecīgajā teritorijā”.  Cik tas ir procentuālā izteiksmē no pašvaldības iedzīvotāju skaita? Šo normu var tulkot, ka patvertnes jānodrošina viesiem iedzīvotājiem, kas ir nepaveicams pasākums.

-

Neuzskatām par lietderīgu noteikt prasību, ka zem noliktavas ēkām jāierīko patvertnes, it sevišķi situācijās, ja noliktava atrodas ārpus apdzīvotām teritorijām.

Rūpnieciskās ražošanas vai noliktavas ēku jaunbūvēm nelikt par pienākumu izveidot II kategorijas patvertni. Vai, ja pienākums tiek saglabāts, par kritēriju noteikt pēc strādājošo skaita, nevis kvadrātmetru daudzuma.
Kā arī priekšlikums izvirzīt atšķirīgi kritērijus jaunu objektu būvniecībai pilsētās un ciemos un lauku teritorijās.

-

Par: (4) Objekta īpašnieks, uz kuru neattiecas šā panta otrā un trešā daļa, ir tiesīgs ierīkot III kategorijas patvertni atbilstoši telpu pielāgošanas prasībām, vai augstākas kategorijas patvertni.

Aicinām skaidri noteikt, ka jebkurš ir tiesīgs ierīkot III kategorijas patvertni atbilstoši telpu pielāgošanas prasībām vai augstākas kategorijas patvertni.

-

Par: Patvertni, kurai ir ne zemāka kā II kategorija, izbūvē, veicot šādu objektu jaunu būvniecību:
1) otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas virs trīs stāviem;
2) trešās grupas publiskās ēkas ar kopējo platību no 1000 kvadrātmetriem, izņemot inženierbūves, sezonas, īslaicīgas lietošanas ēkas, lauksaimniecības ēkas, katlumājas, elektroenerģijas apgādes ēkas, transformatoru apakšstaciju ēkas;
3) rūpnieciskās ražošanas vai noliktavas ēkas ar kopējo platību no 1500 kvadrātmetriem.

Šobrīd nav zināmi skaidri kritēriji, kas paredzētu specifisku aizsardzību no radioaktīvā piesārņojuma, skaidru laika līniju šai aizsardzībai, tāpēc būtu nepareizi noteikt uzdevumu, nenosakot uzdevuma izpildes kritērijus. Jau iepriekš ir norādīts atšķirīgais sadalīšanās laiks, tehnēcija Tc-99 pussabrukšanas periods ir sešas stundas, kas nozīmē, ka no sākotnējās tehnēcija Tc-99 radioaktivitātes pēc sešām stundām būs atlikuši 50% radioaktīvo atomu. Pēc desmit pussabrukšanas periodiem paliks tikai 0,1% radioaktivitātes. Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas laikā viens no radionuklīdiem, kas izplatījās apkārtējā vidē bija cēzijs Cs-137, kura pussabrukšanas periods ir attiecīgi 30 gadi. Attiecīgi, rosinām sākotnēji noteikt kritērijus un pēc tam noteikt uzdevumus.

-

Šobrīd nav izstrādāti kritēriji vai nosacījumi, kas definē vai nosaka prasības piemēram radiācijas piesārņojuma mazināšanu. Tāpat nav veikti aprēķini, cik izmaksātu esošo telpu pielāgošana vai pārbūve, ko faktiski nav iespējams aprēķināt, jo nav kritēriju. Attiecīgi būtu nepieciešams izmantot redakciju bez radiācijas piesārņojuma, jo nav skaidri pateikts, kāda piesārņojumu, cik ilgā laikā, jo dažādiem radionuklīdiem ir atšķirīgs sabrukšanas laiks, sākot no sekundes simtdaļas līdz pat miljoniem gadu. Piemēram, radionuklīda tehnēcija Tc-99 pussabrukšanas periods ir sešas stundas, kas nozīmē, ka no sākotnējās tehnēcija Tc-99 radioaktivitātes pēc sešām stundām būs atlikuši 50% radioaktīvo atomu. Pēc vēl sešām stundām būs atlikuši 25%, bet vēl pēc sešām stundām paliks 12,5%. Pēc desmit pussabrukšanas periodiem paliks tikai 0,1% radioaktivitātes. Salīdzinājumam, Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas laikā viens no radionuklīdiem, kas izplatījās apkārtējā vidē, bija cēzijs Cs-137, kura pussabrukšanas periods ir attiecīgi 30 gadi, tāpēc pareizi būtu neizmantot radiācijas piesārņojuma mazināšanu. :
3) III kategorija - patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, un mazina ietekmi no sprādziena triecienviļņa un šķembām.

Svītrot “radiācijas piesārņojuma” – starojums vai radioaktīvie putekļi
Pretējā gadījumā kā patvēruma vieta nav iespējams izmantot pazemes gājēju pārejas (tuneļus), māju pagrabstāvi vai pazemes autostāvietas. Ir nepieciešama atsevišķa kategorija (IV), kura aizsargā no konvencionāliem ieročiem (lādiņi nesatur ķīmiskās kaujas vielas, nav taktiskie kodolieroči).
Vēl jo vairāk, tas nonāk pretrunā ar šī paša dokumenta
1. panta 16. punkts: patvertne – būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
 

-

Saskaņā ar Būvniecības likumu būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Lūdzam skaidrot, vai šī norma attieksies uz gadījumiem, kad ir saņemta būvatļauja, bet nav uzsākta projektēšana vai izstrādāts metu konkursa objekts?

Neatbalstām, jo nav saprotams, kas domāts ar “objekta būvniecības uzsākšanu”. Objekta būvniecība tiek plānota/veikta ilgi pirms ieceres dokumentācijas iesniegšanas BIS (izpēte, tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošana, dažādu līgumu slēgšana, projektēšanas uzdevuma sagatavošana, parakstīšana, līdzfinansējumu piesaistīšana, projektēšana, u.c.), tādējādi, gadījumā, ja kādā būvniecības sagatavošanas procesa posmā tiek izvirzīta prasība sagatavoto  ieceres dokumentāciju papildināt ar patvertnes izbūvi (skat. sagatavotā grozījumu projekta 7.1 panta trešo daļu), neizslēdzam, ka atsevišķu ieplānoto objektu, kuru realizācijai plānoti konkrēti līdzekļi, realizācija varētu tikt atlikta vai pilnībā pārtraukta. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 12.punktu būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Lai izvairītos no dažādām interpretācijām attiecībā uz to, ko saprot ar “objekta būvniecības uzsākšanu”, jāpapildina likumprojekta anotācija, nosakot, ka termins “būvniecība” tiek lietots atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam un ietver gan projektēšanu, gan būvdarbus.

-

Ko darīt ar ēkām, kurās atrodas Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un padomju laikā izbūvētās patvertnes?
 

-

No likumprojekta normām saprotams, ka patvertņu būves tiks attiecinātas tikai uz cilvēka izraisītām katastrofām. Līdz ar to aicinām likumprojekta pirmajā pantā precizēt formulējumu, jo katastrofas ir divu veidu - dabas un cilvēka izraisītās.

-

Kritērijus patvertnes nepieciešamībai mainīt uz:
2) trešās grupas publiskās ēkas ar kopējo platību no 3000 kvadrātmetriem, izņemot inženierbūves, sezonas, īslaicīgas lietošanas ēkas, lauksaimniecības ēkas, katlumājas, elektroenerģijas apgādes ēkas, transformatoru apakšstaciju ēkas;
 

-

Par: (8)

Priekšlikums: Ja ēkai nav paredzēts pagrabstāvs, tad visos gadījumos patvertnes izbūve radīs ievērojami augstākas izmaksas nekā parasti.
Lai neradītu atšķirīgu pieeju normas piemērošanā, ir jānosaka izvērtēšanas kritēriji, pēc kādiem, būvvaldei vadīties, lemjot par atbrīvojumu izbūvēt patvertni. 

Priekšlikums: Nav saprotams, kādi kritēriji tiks piemēroti, lai aprēķinātu, kas ir “ievērojami augstākas būvniecības izmaksās”. Šādas neskaidrības var dot iespējas izvairīties no patvertņu izbūves.
Mums nav zināms neviens normatīvais akts, kas definētu nepieciešamo patvertņu skaitu teritorijā.

Iebildums: Nav saprotams, kādēļ jautājumi par patvertņu ierīkošanas iespējām, patvertņu skaita un to kapacitāšu izvērtēšanu ir deleģēti būvvaldēm, kuru darbinieki nav civilās aizsardzības jautājumu speciālisti. Tāpat, objekta būvizmaksas nav būvvaldes kompetences jautājums, kā rezultātā nav saprotams, kādēļ būvvaldēm tiek deleģēts uzdevums pieņemt lēmumu par  patvertņu izbūves iespējām vadoties no būvniecības izmaksu viedokļa. Nav saprotams, kas ir domāts ar terminu “ievērojami augstākas būvniecības izmaksas”. Cik daudz ir “ievērojami augstākas”? Kas var izvērtēt “ievērojami augstāku” izmaksu pamatojumu. Tāpat, nav saprotama iecere uzdot būvvalžu speciālistiem koordinēt patvertņu skaitu teritorijā. Nav saprotams, kas domāts ar terminu “pietiekams patvertņu skaits”, un kā  būvvalžu darbiniekiem konstatēt, cik ir “pietiekams patvertņu skaits” un cik nav “pietiekams patvertņu skaits”. Tāpat, nav saprotams deleģējums būvvalžu darbiniekiem orientēties patvertņu ātras sasniedzamības jautājumā, konkrēti – kas ir “ātra sasniedzamība” un kas nav “ātra sasniedzamība”, pie konkrēta cilvēku skaita, kas var un kas nevar sasniegt.
Vēršam uzmanību, ka Būvniecības likuma 12. panta trešajā daļā precīzi ir definēti būvvaldes pienākumi:
“(3) Būvvalde:
1) nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, tai skaitā veic būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un pieņem būves ekspluatācijā;
2) sniedz konsultācijas par būvniecības administratīvā procesa kārtību un ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem;
3) informē par būvniecības procesa tiesisko pamatojumu un sniedz ziņas par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām vai paredzētajām būvēm”,
Savukārt, Būvniecības likuma 12. panta trīs prim daļā ir noteikta būvvaldes kompetence;
“(31) Būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu:
1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;
3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības.”
Uzskatām, ka 7.1 panta astotajā un devītajā daļā noteiktais nav būvvalžu kompetences jautājums.

-

Par: (7)

Nepieciešams skaidrāk noteikt kritērijus, kad pašvaldības piedalās privātās ēkas un telpu, izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, lai neveidojas interešu konflikts.

-

Par: (5)

Uzskatām, ka pienākumu uzturēt patvertni var noteikt ne tikai ēkas īpašniekam, bet arī nomniekam, piemēram, ja patvertni ierīko rūpnieciskā ēkā.
Atbilstoši VUGD izstrādātajām vadlīnijām “Vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai” patvertnes tiek iedalītas publiski pieejamās un individuāli lietojamās (piem. daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku īpašnieki var noteikt, vai šīs ēkas pagrabs būs publiski pieejams, vai kā patvertne tikai šīs ēkas iedzīvotājiem). Attiecīgi, vadoties no šāda sadalījuma, būtu jābūt noteiktam uzstādījumam par publiski pieejamo patvertņu aprīkojumu un uzturēšanu.
Jāpiebilst, ka likumprojektā nav skatīts jautājums par vietu, kur var patverties (piem. mobilu patvertņu vietu izvietošana pilsētās) izveidi.

-

Lai nebremzētu ražošanas attīstību, būtu jāparedz ES fondu līdzfinansējums patvertņu izbūvei.
 

-

No Satversmes 89. un 93. panta izriet valsts pienākums aizsargāt cilvēka pamattiesības, tostarp, tiesības uz dzīvību, līdz ar to valsts atbalsts patvertņu būvniecībā ir Satversmē nostiprināts valsts pienākums. Valsts atbalsts būtu jāparedz un jānostiprina likumā. Pienākuma izbūvēt patvertnes un ar izbūvi saistīto izmaksu novirzīšana uz privātpersonām un pašvaldībām ir pretrunā ar minēto Satversmē nostiprināto valsts pienākumu.
Plānojot zemas cenas īres daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecību, pie kā valsts līmenī pašlaik aktīvi tiek strādāts, izpildot šādu prasību, būtiski sadārdzināsies gan būvniecības, gan ēku ekspluatācijas izmaksas.
Mūsu skatījumā, nepareizs ir kritērijs patvertņu izbūvi piesaistīt ēku platības kvadrātmetriem. Patvertņu izbūves apjomu noteikšanā ir jāvadās no cilvēku skaita, kuri uzturas noteiktās ēkās.

-

Pašreiz ārpus Rīgas aglomerācijas aktuāla ir jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība, jo daudzas pašvaldības saskaras ar dzīvojamā fonda trūkumu. Daudzviet pieprasījums ir augstāks par piedāvājumu, un kvalitatīvu, iedzīvotāju maksātspējai atbilstošu dzīvokli atrast nav viegli. Tiek realizēta zemo īres maksu programma, pašvaldības cenšas rast arī citus risinājumus investoru piesaistei dzīvojamo ēku būvniecībai (de minimis noteikumi, investīcijas inženierkomunikācijās). Nekustamā īpašuma tirgū dzīvokļa 1 m2 tirgus cena ir mazāka par 1 m2 ēkas būvizmaksām, līdz ar to investoru interese ir zema. Pienākums izbūvēt patvertni nenoliedzami palielinās kopējās ēkas būvizmaksas, kas vēl vairāk samazinās investoru interesi, bremzējot jaunu dzīvojamo ēku un līdz ar to arī patvertņu būvniecību.
Nenoliedzami, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nepieciešams risināt iedzīvotāju drošības jautājumu katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā, bet vienlaikus jārod tādi risinājumi, kas nerada nesamērīgu finansiālu slogu nekustamā īpašuma attīstītājam, iedzīvotājam (nekustamā īpašuma (dzīvokļa īpašuma) pircējam) un pašvaldībai.
Kā risinājums varētu būt valsts līdzfinansējums jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecībai apmēram 80 – 90% apmērā patvertnes izbūvei.

Pašvaldību būvētām ēkām būtu jārod ES fondu līdzfinansējums patvertņu izbūvei.
 

-

Par: Būvvalde, konsultējoties ar pašvaldību, var lemt par atbrīvojumu no šajā likumā noteiktā pienākuma izbūvēt patvertni, ja:
1) patvertnes izbūve rada ievērojami augstākas būvniecības izmaksas nekā parasti ar attiecīgās ēkas būvniecību saistītās izmaksas;
2) attiecīgajā teritorijā jau ir pietiekams patvertņu skaits.

1) Aicinām iespēju izvērtēt prasību, nevis atbrīvot no pienākuma, bet ļaut patvertni izbūvēt citur vai piedalīties citas patvertnes ierīkošanā vai sakārtošanā.
2) definēt “pietiekama” minimālo slieksni.

-

Par: (6) Pašvaldības plāno patvertņu izvietojumu, lai tiktu nodrošināts to pietiekams skaits atbilstoši iedzīvotāju blīvumam attiecīgajā teritorijā.

Skaidri noteikt minimālo slieksni “pietiekamam” skaitam. Jāņem vērā, ka daļa patvertņu šobrīd ir privātīpašums, kas tādējādi būtu atsavināms sabiedrības vajadzībām. Mūsu ieskatā ir jādara viss iespējamais, lai pasargātu visus iedzīvotājus.
 

-

Vai šīs vadlīnijas paliks spēkā?
https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam



 

-

Likumprojekta anotācijas 3.punktā sadaļā Cita informācija norādīts: “Prognozēts, ka likumprojekta izpilde, tai skaitā jaunu patvertņu būvniecība un esošo būvju pielāgošana patvertnēm, prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus.”
Rosinām papildināt likumprojekta anotāciju ar ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

-