Atzinums

Par Iekšlietu ministrijas precizēto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (turpmāk – projekts) izsakām šādus iebildumu un priekšlikumu.
Projekta 1. pantā paredzēto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma (turpmāk – likums) 3. panta jauno sesto daļu piedāvājam izvērtēt un precizēt, kā arī projekta anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņa skaitīšanu un tā kontroles mehānismu, kas ļaus pārliecināties par personas uzturēšanos Latvijā. Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētais 5 gadu nepārtrauktas uzturēšanās termiņš ir stingrāks nosacījums, nekā tas ir paredzēts citiem ārzemniekiem. Piemēram, šobrīd Imigrācijas likuma 24. panta astotajā daļā ir atruna, ka piecu gadu laikā var būt prombūtne ne ilgāk par sešiem mēnešiem vai gadu, kas ir no personas neatkarīgu apstākļu dēļ (piem. paša vai tuvinieka slimība, citi humāni apstākļi). Atkārtoti norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā prasībām nevajadzētu būt stingrākām, turklāt tām būtu jābūt Ukrainas civiliedzīvotājiem objektīvi izpildāmām. Būtu nepieciešams vērtēt arī iztikas līdzekļu pietiekamību, t.sk. nepieciešams iekļaut bērnus, kuri termiņa skaitīšanas laikā sasniedz 18 gadu vecumu un kļūst pilngadīgi.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt projekta 4. pantā paredzēto likuma pārejas noteikumu 48. punktu, kas paredz, ka likuma grozījums par 3. panta papildināšanu ar sesto daļu stājas spēkā vienlaikus ar Imigrācijas likumu. Vēršam uzmanību, ka Imigrācijas likuma 31. un 35.pantā noteiktā kārtība un nosacījumi ir ietverti jaunā likuma redakcijā, ko Saeima 2026. gada 11. jūnijā ir pieņēmusi trešajā lasījumā (Nr.56/Lp14), taču Valsts prezidents likumu ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai un tas nav stājies spēkā. Atbilstoši Saeimas mājas lapā pieejamajai informācijai Imigrācijas likuma atkārtota izskatīšana otrreizējā caurlūkošanā tiek plānota 2026. gada 20. augustā. Ievērojot minēto, ir apšaubāma projektā paredzētā likuma un Imigrācijas likuma spēkā stāšanās vienlaicīgi. Tāpat arī no tiesību sistēmas viedokļa nebūtu pieļaujams formāli noteikt, ka likuma 3. panta sestā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Imigrācijas likumu, jo piedāvātajām normām hronoloģiski var veidoties atpakaļejošs spēks, kas valsts pārvaldes un privātpersonas interešu ievērošanā nebūtu pieļaujams.

 

-